Desmit gadus pēc savas pirmās F1 uzvaras Luiss Hamiltons atkal apliecinājis savu piederību motorsporta elitei, izcīnot savu sesto uzvaru Monreālā. Tik pārliecinoša dominance līdz šim bijusi vērojama tikai Airtonam Sennam Monako un Mihaelam Šūmaheram, kurš vismaz 6 uzvaras izcīnīja 6 dažādās trasēs (rekords – 8 uzvaras Maņikūrā).
Tomēr tas nebija vienīgais rādītājs, kurā Hamiltons atkārtoja sava bērnības dienu elka Airtona Sennas sasniegto – 65. pole position karjerā ļauj Hamiltonam panākt brazīlieti, kā arī nonākt vien 3 kvalifikācijas uzvaru attālumā no rekordista Šūmahera.
Sacīkstēs Hamiltons pārliecinoši dominēja, sasniedzot ceturto grand slam karjerā (Pole position, ātrākais aplis un uzvara, pavadot vadībā visu sacīkšu distanci). Šai rādītājā līderis ir Džims Klārks (8 grand slam). Biežāk par Hamiltonu tas izdevies arī Alberto Askari un Mihaelam Šūmaheram (abiem 5 reizes).
Savas mājas sienas palīdzēja Lensam Strolam sasniegt karjeras rekordu un finišēt 9. vietā, kas ļāva kanādietim 18 gadu 7 mēnešu un 13 dienu vecumā kļūt par otro visu laiku jaunāko punktu guvēju F1 vēsturē aiz Maksa Verstapena un ceturto braucēju, kam tas ir izdevies pirms 20 gadu sasniegšanas (to paveikuši arī Kvjats un Fetels). Viņš ir kļuvis par tikai trešo kanādieti, kam F1 izdevies gūt punktus. Žils un Žaks Vilnēvi savas karjeras laikā paguva arī izcīnīt vairākas uzvaras, bet Žaks 1997. gadā kļuva par pasaules čempionu. Nevienam braucējam nebija izdevies savus karjeras pirmos punktus gūt savā mājas posmā kopš 2012. gada, kad Daniels Rikjardo to paveica Austrālijā. Pirms viņa pēdējie mājas varoņi bija Marks Vēbers Austrālijā un Takuma Sato Japānā 2002. gadā.
Alonso pietrūka pavisam nedaudz, lai sasniegtu finišu un dāvātu “McLaren” komandai tās pirmos punktus šai sezonā, tomēr “Honda” dzinēja problēmu dēļ Vokingā bāzētā komanda pirmo reizi tās vēsturē 7 posmus pēc kārtas nav guvusi ne punkta.
Daniels Rikjardo un Niko Hulkenbergs Kanādā sasniedza savu simto finišu F1 sacīkstēs. Rikjardo tas izdevies 116 startos, kamēr Hulkenbergs izstājies par 6 reizēm biežāk.
Serhio Peress ticis klasificēts (veicis vismaz 90% sacīkšu distance) katrā no pēdējiem 37 posmiem. Tā ir otra garākā sērija aiz Nika Haidfelda, kurš no 2007. līdz 2009. gadam tika klasificēts 41 posmu pēc kārtas. Pēdējoreiz Peresa brauciens beidzās priekšlaicīgi 2015. gada Ungārijas GP, kad viņa “Force India” piemeklēja bremžu defekts. Meksikānis gan nesasniedza finišu pērn Austrijā, tomēr avārija tika piedzīvota priekšpēdējā aplī, tādēļ viņš tika klasificēts 17. vietā.
Pēdējos divos posmos starp “Ferrari” un “Mercedes” komandām vērojams līdzsvars – sarkanie izcīnīja dubultuzvaru Monako, kamēr “Mercedes” nācās samierināties ar 4. un 7. vietu, kamēr Kanādā pirmajās divās vietās finišēja sudraba bultu pārstāvji, bet Fetels ar Raikonenu palika attiecīgi 4. un 7. vietā.
Kanādas GP ātrākie apļi:
V. | Braucējs | Komanda | Dzinējs | Rezultāts | Aplis |
---|---|---|---|---|---|
1 | Luiss Hamiltons | Mercedes | Mercedes | 1'14''551 | 64 |
2 | Sebastians Fetels | Ferrari | Ferrari | 1'14''719 | 70 |
3 | Kimi Raikonens | Ferrari | Ferrari | 1'15''388 | 59 |
4 | Fernando Alonso | McLaren | Honda | 1'15''853 | 63 |
5 | Valteri Botass | Mercedes | Mercedes | 1'15''894 | 65 |
6 | Lenss Strols | Williams | Mercedes | 1'15''979 | 64 |
7 | Niko Hulkenbergs | Renault | Renault | 1'16''136 | 64 |
8 | Daniels Rikjardo | Red Bull | TAG Heuer | 1'16''165 | 67 |
9 | Estebans Okons | Force India | Mercedes | 1'16''247 | 68 |
10 | Kevins Magnusens | Haas | Ferrari | 1'16''341 | 65 |
11 | Serhio Peress | Force India | Mercedes | 1'16''367 | 62 |
12 | Džolions Palmers | Renault | Renault | 1'16''704 | 64 |
13 | Daņila Kvjats | Toro Rosso | Renault | 1'16''713 | 33 |
14 | Stofels Vandūrns | McLaren | Honda | 1'16''774 | 69 |
15 | Romēns Grožāns | Haas | Ferrari | 1'16''949 | 58 |
16 | Markuss Ēriksons | Sauber | Ferrari | 1'16''995 | 50 |
17 | Paskāls Verleins | Sauber | Ferrari | 1'17''091 | 66 |
18 | Makss Verstapens | Red Bull | TAG Heuer | 1'17''187 | 9 |




Pamanīji vēl kādu interesantu faktu? Padalies ar to komentāros!
Atkārtošos – Sennam, lai izcīnītu 65 pole position, bija vajadzīgas 162 sacīkstes, Hamiltonam 195, bet Šūmaheram vispār 233. Te viss pateikts…
Sacīkšu skaitam, kas nepieciešams, lai to paveiktu, ne vienmēr ir noteicoša nozīme braucēja prasmju objektīvai atspoguļošanai. Sennam visas karjeras laikā sekmējās ar ātrām mašīnām, kamēr, piemēram, Hamiltonam 2009. gadā ar “McLaren” izredžu tikpat kā nebija. nevar noliegt Sennas izcilību, tomēr, ja brauc kaut vai trešajā ātrākajā komandā, izredzes uz pole position pat visspožākajiem talantiem (kādi ir visi 3 minētie braucēji) ir pavisam niecīgas.
Esmu jau teicis, ka uzkatu šo statistiku par tīri tehnisku protokola daļu, kas nav pat tīri sportisks lielums, un vēl jo vairāk salīdzināms. Sportisks tas varētu būt ja tas atbilstu kvalifikācijas sacensību rezultātie, bet nu diemžēl tur iekšā ir visāds bullshits tipa starta vietu sodi. Vēl sliktāk ir ar salīdzināmību , jō kvalifikācijas formātos ir bijušas pārāk daudz visādas modifikācijas, lai tos varētu uzskatīt par slīdznāmiem. Piemēram, ir viena lieta kvalifikācijas sacensības ar speciāliem kvalifikācijas dvižokiem un kvalifikācija ar benzovoziem, kur iepildītās degvielas daudzums ir daļa no sacīkstes stratēgijas. Vai arī viena apļa kvalifikācija, ja kvalifikācijas vidū sāka līt. Kas tur salīdzināms?
Bravo Vermin! Precīzi pateikts…salīdzināt var tikai titula skaitu…Sūda smagumam tak nav nozīmes.