Ceļš uz F1

Autosports vairākās paaudzēs ir kļuvusi par ierastu lietu, tomēr Saincu ģimene šai ziņā nedaudz atšķiras – Karloss Saincs Sr. 1990-tajos gados kļuva par vienu no visu laiku izcilākajiem rallija braucējiem, turklāt vēl arvien aktīvi nodarbojas ar autosportu, piedaloties Dakaras rallijreidā. Tomēr viņa dēls nolēma iet citu ceļu, pēc kartinga panākumiem dodoties formulu čempionātu virzienā.

Jau 2010. gadā jaunais spānis pievienojās “Red Bull” jauno braucēju sistēmā, kas palīdzēja attīstīties caur junioru sērijām un 2013. gadā pievienoties Kristiana Hornera un Marka Vēbera pārziņā esošajai “Arden” komandai GP3 čempionātā, kļūstot par cita “Red Bull” jaunā talanta Daņila Kvjata komandas biedru.

“F1LV

Sezona Saincam izvērtās par absolūtu katastrofu – kamēr Kvjats kļuva par čempionu un nodrošināja vietu “Toro Rosso” sastāvā, Saincs cīnījās ar savām kļūdām, konkurentu sagādātajiem pārsteigumiem, mašīnas defektiem un ātri dilstošām riepām, noslēdzot sezonu tikai 10. vietā. Paralēli GP3 sacīkstēm, Saincs izmēģināja savas spējas Formula Renault 3.5 Series, kur uz 2014. gadu noslēdza līgumu ar “DAMS” vienību.

Jau savā pirmajā pilnajā sezonā Saincs cīnījās par titulu ar citiem debitantiem – Oliveru Roulandu, Roberto Meri un citu “Red Bull” sistēmas jauno braucēju Pjēru Gazlī, kurš gan neizcīnīja nevienu uzvaru, tomēr sezonu noslēdza otrajā vietā aiz Sainca.

Foto: Renault Sport F1

Motorsporta elitē

Jau sezonas gaitā izskatījās, ka Saincs varētu kļūt par “Toro Rosso” karstāko preci, tomēr augustā tika paziņots, ka komandas rindas papildinās tobrīd vēl tikai 16 gadus vecais Makss Verstapens. Saincam gan paveicās un “Red Bull” jauniešu komandā atbrīvojās arī otra pamatsastāva braucēja vieta pēc Sebastiana Fetela pārejas no “Red Bull” uz “Ferrari” un tam sekojošās Kvjata paaugstināšanas amatā.

Tieši mediju paaugstinātā interese par Verstapenu daļēji ļāva Saincam pierast pie F1 īpatnībām un vairāk koncentrēties uz darbu pie stūres, nevis ar medijiem. Saincam izdevās gūt punktus jau savā pirmajā startā un vēlāk atkārtot to vēl 6 reizes. Kopvērtējumā nācās piekāpties Verstapenam, tomēr tas lielā mērā skaidrojams ar biežajām tehniskajām ķibelēm, kurās ne vienmēr bija vainojams pats braucējs.

2016. gads Saincam pagāja mainīgām emocijām – Kvjata vieta “Red Bull” pamatsastāvā tika Verstapenam, tomēr rallija leģendas dēls bez problēmām sakāva savu jauno komandas biedru, ievērojami uzlabojot savu reputāciju. Progress turpinājās un pērn Singapūrā pēc līderu sadursmes, iejaucās cīņā par goda pjedestālu.

Sezonas beigas gan Karloss Saincs sagaidīja pie “Toro Rosso” tiešajiem konkurentiem “Renault” pēc izīrēšanas no “Red Bull” puses. Karlosam pie mašīnas ilgi nebija jāpierod – jau ar pirmajiem posmiem spānis spēja demonstrēt lielisku ātrumu, cīnoties kā līdzīgs ar līdzīgu ar komandas biedru Niko Hulkenbergu. Rūpnīcas ieguldījumi un pieeja kļuva arvien nopietnāka, tomēr rezultātu izteiksmē nekas diži nemainījās un dzeltenās formulas vēl vinu gadu kūlās ap pirmā desmitnieka beigām.

2018. gada izskaņā Sainca karjera bija strupceļā – “Red Bull” bija devuši iespēju Verstapenam un Gazlī, bet “Renault” grandiozais progresa plāns nedarbojās. Karloss Saincs nolēma pārtraukt sadarbību ar enerģijas dzērienu ražošanas gigantu un pievienojās “McLaren” komandai. Šī bija jauna pieredze, jo nu ar viņu rēķinājās kā ar komandas līderi un mentoru jaunajam debitantam Lando Norisam.

Saincs attaisnoja uz sevi liktās cerības un kopvērtējumā sasniedza sesto vietu. Pie tam kopā ar allaž jautro Lando Norisu Saincs atplauka arī kā cilvēks. Līdzjutēji varēja redzēt krietni nenopietnāku un atbrīvotāku braucēju. Budžeta griesti un pāreja uz jaudīgajiem “Mercedes” dzinējiem lika domāt, ka “McLaren” gaida spožas dienas priekšā. “Ferrari” nolēma neturpināt sadarbību ar Sebastianu Fetelu. Par viņa mantinieku kļuva Saincs.

Līdz ar to 2020. gada sezona tika uzsākta jau zinot, ka šīs būs viņa atvadas no Vokingā bāzētās vienības. No malas nešķita, ka tādēļ Lando Norisam tiktu piešķirtas kādas priekšrocības, tomēr šoreiz jaunais brits bija ievērojami tuvāk Saincam, kura pirmā uzvara gandrīz pienāca Moncā. Lai apdzītu Pjēru Gazlī pietrūka viens aplis. Sezonas kopvērtējumā – 6. vieta, turklāt topošie darba devēji “Ferrari” bija samērā tālu aizmugurē.

Saincam ļoti ātri izdevās apklusināt visus, kas domāja, ka viņš pieļāvis kļūdu. “Ferrari” bija kļuvuši ievērojami ātrāki. Kamēr citi braucēji, kuri mainīja komandas, pavadīja ilgu laiku cenšoties adaptēties, Saincs uzreiz uzsāka cīņu ar izslavēto Šarlu Leklēru. Pāris misēkļi kvalifikācijās liedza sasniegt labākos rezultātus. Četras reizes izdevās kāpt arī uz pjedestāla – viltīgajā Monako, kā arī haotiskajās sacīkstēs Ungārijā, Krievijā un Abū Dabī. Sainca panākumu atslēga bija stabilitāte sacīkstēs, kas kopvērtējumā ļāva noslēgt gadu priekšā Leklēram.