Pole position sestdienā un uzvara svētdienā, ne mirkli nezaudējot vadību, no malas liek Daniela Rikjardo uzvarai izskatīties samērā vieglai, tomēr problēmas ar jaudas agregātu gandrīz pielika punktu Rikjardo izredzēm uz finišu.
“Viņa dzinējam pazuda aptuveni 25% jaudas. Tā rezultātā aizmugurējo riteņu bremzes strauji pārkarsa. Ko līdzīgu redzējām 2014. gadā Kanādā ar “Mercedes” braucējiem. Danielam vajadzēja atdzesēt mašīnu, būt maigam ar bremzes pedāli un tai pat laikā noturēt Fetelu sev aizmugurē. Nedrīkstēja kļūdīties vai sabloķēt riteņus. Viņš ar to visu lieliski tika galā un bija labākais braucējs šodien,” stāsta “Red Bull” komandas vadītājs Kristians Horners.
“Tas, kā viņam izdevās nepadoties ir apbrīnojami. Viņš bija ātrākais katrā sesijā, bet ap 17. vai 18. apli MGU-K komponente pārtrauca darbību un zaudējām divarpus sekundes aplī. Bremžu temperatūra uzlec debesīs, tas pats notiek ar degvielas un riepu temperatūru, bet Rikjardo paveica darbu tā, ka izskatītos pēc svētdienas pēcpusdienas izbrauciena.”
Pats Monako GP uzvarētājs Daniels Rikjardo stāsta, ka problēmu dēļ neizmantoja septīto un astoto pārnesumu: “Šāds brauciens brieda divus gadus. Beidzot varu justies atvieglots. Sacīkšu laikā mums bija tik daudz problēmu. Jaudas zudumi, vēl nesasniedzot pusceļu, lika man domāt, ka cīņa ir galā. Paldies komandai, kas palīdzēja mašīnu ar sešiem ātrumiem novadīt līdz finišam.“
