Bijušais “Ferrari” jauno braucēju akadēmijas biedrs Rafaele Marčiello ir pārliecināts, ka 20 gadus vecais Šarls Leklerks komandā pieņemts ar vienu mērķi – pārspēt savu komandas biedru Sebastianu Fetelu.

“Esmu drošs, ka, ierodoties “Ferrari” komandā, Leklerks uzreiz spēs pārspēt Fetelu. “Red Bull” laikos viņam aizmugurē atradās Marks Vēbers, nevis kāds čempions, turklāt viņu mašīna bija ievērojami ātrāka kā citiem,” stāsta Marčiello, kurš 2013. gadā kļuva par Eiropas F3 čempionu, bet F1 līmenī tika vien līdz testiem ar “Sauber” un “Ferrari”.

Marčiello arī izcēlis Fetela pēdējo gadu “Red Bull” sastāvā, kad viņu pārspēja tobrīd nepieredzējušais austrālietis Daniels Rikjardo. “Viņa pārsvaru redzējām trasē. Protams, var iebilst, ka togad mašīna bija piemērotāka Daniela braukšanas stilam, taču īstam čempionam jāprot pielāgoties visām situācijām.”

Marčiello savu kritiku Sebastiana Fetela virzienā turpina, salīdzinot viņu ar Kimi Raikonenu. “Salīdzinājums nav ļoti uzticams. Kad piedalījos Abū Dabī testos 2014. gadā, biju septiņas desmitdaļas aplī ātrāks, bet tas nenozīmē, ka biju labāks par viņu. Man ir vēlme doties trasē un braukt uz spēju robežām. Kimi šī motivācija, iespējams, ir zudusi. Lielisku salīdzinājumu var veikt ar Fernando Alonso, kurš vienmēr bija priekšā Raikonenam. Fetels arī pieveic Kimi, taču ne vienmēr, turklāt atstatums starp abiem ir ļoti mazs.” Marčiello arī norādījis, viņš Fetelu nenostādītu vienā līmenī ar Luisu Hamiltonu, Fernando Alonso un Robertu Kubicu.

Tikmēr Šarls Leklerks atzinis, ka ieradīsies komandā, lai uzreiz cīnītos par maksimālo rezultātu. “Daudziem mana ienākšana radīs jautājumus, par to vai esmu gatavs. To nevaru atbildēt, taču var redzēt, ka, piemēram, Luisam Hamiltonam ielēkšana uzreiz vadošajā komandā nesagādāja problēmas. Uzskatu, ka, ja esi pietiekami labs, lai brauktu kādā komandā, tad tev jābūt labam jau pirmajā gadā. Pieredze ir tikai lielisks papildinājums.”

20 gadus vecais Monako pārstāvis reālistiski raugās uz savām iespējām “Ferrari” sastāvā. “Ja nākamgad nesasniegšu rezultātus, kas apliecinātu manu piederību komandai, tas būtu normāli, ja viņi mani pazeminātu amatā, bet tam tā jābūt, jo šis būtu apliecinājums, ka neesmu pelnījis vietu komandas sastāvā. Protams, daudzi uzskata, ka man būs jāpārvar lielāks spiediens. Tā gan nav. Manuprāt, psiholoģiski esmu sagatavots, lai aizmirstu par spiedienu. Koncentrējos uz sevi un nedomāju, ko citi cilvēki uzskata, kamēr atrodos mašīnā.”

Leklerks radušos situāciju neredz kā pamatīgu lēcienu. “Pāreja no Formula 2 uz F1 bija liels solis, raugoties uz visām procedūrām un nedēļas nogales organizēšanu. Protams, būs liela mediju uzmanība, ko jau šobrīd var redzēt ap sarkano komandu. Taču beigu beigās programma ir tā pati, bet lielākā daļa procesu mašīnā ir tādi paši kā tagad. Pie tiem esmu pieradis. Lielākā daļa darba ir pāreja no F2 uz Formula 1. Vienmēr ir nepieciešams adaptēšanās laiks. Uz “Ferrari” nedodos, lai mācītos, bet gan apliecinātu sevi.

Uzskatu, ka man ir padevusies ļoti laba sezona, kurā vēl varu mācīties. Nākamais gads ir jāpavada lielā komandā, kur jābūt sasniegumiem. Nesaku, ka vairs nemācīšos, jo man vēl ļoti daudz kas jāapgūst, taču skaidrs, ka būšu daudz gatavāks kā šīs sezonas ievadā.“