Svētdien, 14. aprīlī, Šanhajā tiks dota zaļā gaisma Formula 1 čempionāta tūkstošajām sacīkstēm. 69 gadu laikā gājis raibi, tomēr ir dažas sacīkstes, kas līdzjutēju sirdīs ir iespiedušās spilgtāk par pārējām. Piecu rakstu sērijā aplūkosim 25 unikālus gadījumus no pirmajiem 999 posmiem. Varam būt droši – nekas tāds 1000. Grand Prix neatkārtosies!

Viena posma varonis

Vinkelhoku ģimene atstājusi spilgtas pēdas salonautomobiļu sacīkstēs, turklāt brāļi Manfrēds un Joakims izbaudījuši arī F1 pieredzi. Kad “Spyker” komandas braucējs Kristians Albērs palika bez finansiālā atbalsta, komanda nolīga Manfrēda dēlu Markusu. Komanda bija absolūtā pastarīšu lomā, tādēļ nebija nekāds pārsteigums, ka Vinkelhoks sacīkstēm Nirburgringā 2007. gadā kvalificējās pēdējā vietā. Visam mašīnām, nostājoties uz starta, tika uzmontētas sausā laika riepas, neraugoties uz tumšajiem mākoņiem, kas bija savilkušies virs trases. Pirmās lietus piles nokrita jau iesildīšanās aplī. “Spyker” nebija ko zaudēt – Vinkelhoks devās boksos pēc slapjā laika riepām. Pirmā apļa laikā lietus ievērojami pastiprinājās un visi kā viens devās pēc apstākļiem atbilstošām riepām. Vinkelhoka stratēģija izrādījās perfekta – otrā apļa beigās viņam bija 33 sekunžu handikaps pār otrajā vietā esošo Felipi Masu. Trešajā aplī apstākļi jau bija tik ekstrēmi, ka sešas mašīnas izslīdēja pirmajā pagriezienā, vēl dažām problēmas sagādāja arī citas slapjās trases vietas. Trasē tika sūtīta drošības mašīna, bet mirkli vēlāk sacīkstes tika apturētas, pilnībā aizskalojot Vinkelhoka pārsvaru. Trīs apļi aiz drošības mašīnas ļāva Vinkelhokam vēl mirkli baudīt savu slavas stundu, taču, sacīkstēm atsākoties un trasei žūstot, “Spyker” braucējs ātri vien nokļuva peletona lejasgalā pirms izstāšanās 14. aplī hidraulikas defekta dēļ. Uz nākamo posmu komanda bija atradusi finansiāli izdevīgāku piedāvājumu japāņa Sakona Jamamoto personā. Šis arī palika Markusa vienīgais uznāciens uz F1 skatuves. Pat Hamiltons vai Šūmahers nevar lepoties ar atrašanos vadībā katrā savā startā, bet divu apļu laikā nonākt no pēdējās uz pirmo pozīciju nav izdevies nevienam, nemaz nerunājot par pusminūtes pārsvaru.

Uzvara uz sešiem riteņiem

Viss, kas nepieciešams, lai piedalītos autosacīkstēs – stūre, šasija, ķivere un četri riteņi, vai ne? Ne gluži! Kad Džekijs Stjuarts pirmoreiz padzirdēja par “Tyrell” ideju radīt F1 mašīnu ar 6 riteņiem, viņš esot aizrijies ar savu dzērienu. Laikos, kad praktiski visas komandas, atskaitot “Ferrari”, izmantoja “Cosworth DFV” dzinēju, “Hewland” ātrumkārbu un “Goodyear” riepas, nebija viegli atrast veidu, kā padarīt mašīnu labāku par konkurentiem, tādēļ bija jāmeklē radikālas metodes. Komandas tehniskais prāts Dereks Gardners izrēķināja, ka šādi tiks efektīvāk novirzītas gaisa plūsmas un mašīna kļūs par 40 zs ātrāka. Tā tika pamatīgi, tomēr ļoti slepeni izmēģināta, līdz debiju piedzīvoja tikai sezonas ceturtajā posmā ar Patriku Depaljē pie stūres. Viņš kvalificējās trešajā vietā – 11 pozīcijas augstāk par komandas biedru Šekteru četru riteņu versijā. Par mašīnas ahileja papēdi kļuva mazās bremzes, kas regulāri mēdza pārkarst. Sapratuši mašīnas potenciālu, “Tyrell” arī Šekteru iesēdināja sešriteņu spēkratā. Monako abi braucēji kāpa uz pjedestāla, bet 1976. gada Zviedrijas GP kļuva par pirmo un vienīgo, kurā uzvarēja mašīna ar sešiem riteņiem. Šekters bija pirmais, bet Depaljē finišēja aiz viņa. Sezonas kopējā ieskaitē Šekters ieņēma trešo vietu aiz Džeimsa Hanta un Nikija Laudas, tomēr nekad tā arī neiemīlēja šo formulu. Nākamgad viņa aizstājējs Ronijs Petersons arī nespēja pierast pie sešriteņu mašīnas vadāmības īpatnībām, kamēr Depaljē iekrāja vēl pārīti pjedestālu. “Goodyear” ražojumi speciāli vienai komandai vairs neizrādījās tik efektīvi un papildus saķere nenesa gaidītos rezultātus. 1977. gada izskaņā sešriteņu “Tyrell” startēja pēdējoreiz. Revolucionārā formula pazuda tikpat strauji, cik parādījās.

Sešu braucēju sacīkstes

“F1LV

Formula 1 jau dekādēm nesekmīgi cenšas iekarot Amerikas tirgu. Vienu no smagākajiem triecieniem čempionāts saņēma 2005. gadā. Sacīkstes Indianapolisā bija notikušas jau vairākus gadus, tomēr uz šo posmu trases ovāla segums tika atjaunots. Tas izrādījās nepiemērots “Michelin” riepu izmantotājiem. Ralfs Šūmahers piedzīvoja smagu avāriju treniņos, viņa aizvietotājs Rikardo Zonta – kvalifikācijā. Tika secināts, ka “Michelin” ražojumi maksimālā ātrumā neizturēs vairāk kā 10 apļus. Visas iesaistītās puses mēģināja rast kompromisu, sākot ar papildus līkuma izveidi starp kvalifikāciju un sacīkstēm, cita sastāva riepu izmantošanu, regulāriem pitstopiem un bīstamo ātruma ierobežojuma opciju. Kompromiss netika sasniegts. Bernijs Eklstons nebija pārlieku kooperatīvs, norādot, ka tā esot FIA un “Michelin” problēma. Arī iecere izveidot pagriezienu un rīkot sacīkstes, kas neietilpst čempionāta ieskaitē netika īstenota. Rezultāts bija absolūts farss. Uz starta stājās tikai sešas mašīnas, kas izmantoja “Bridgestone” riepas. Tas bija mazākais dalībnieku skaits F1 vēsturē. Ne “Ferrari” braucēju cīņa par uzvaru, ne “Jordan” un “Minardi” spēkošanās nespēja mazināt rūgtumu līdzjutēju sirdīs. “Michelin” atmaksāja faniem biļetes un sagādāja arī bezmaksas iespēju doties uz posmu pēc gada. 2006. gadā “Michelin” pameta F1, gadu vēlāk tika aizvadīts pēdējais posms Indianapolisā.

4 stundas, 6 drošības mašīnas fāzes, 6 pitstopi, 2 avārijas un 1 uzvara

Gatavojoties lietum svētdienā, “McLaren” nolēma pielāgot savas formulas lietainiem apstākļiem jau uz kvalifikāciju 2011. gada Kanādas GP nedēļas nogalē. Hamiltona piektā un Batona septītā starta pozīcija neviesa optimismu, tomēr gaidītais lietus tik tiešām atnāca. Tā vietā, lai patrauktos garām konkurentiem, Hamiltons ar Batonu piedzīvoja sadursmi. Luisam cīņa bija galā, bet Batons iebrauca boksos pēc pārejas laika riepām, pārkāpa atļauto ātrumu, saņēma sodu un nonāca 15. vietā. Lietus intensitāte pastiprinājās un 24. apļa izskaņā sacīkstes uz divām stundām tika apturētas. Pēc ilgas braukšanas aiz drošības mašīnas tās vēlreiz atsākās. Batons piedzīvoja jau otro avāriju, izsitot Fernando Alonso. Batona riepa bija caura, turklāt viņš tika atzīts par vainīgu un tika pie vēl viena soda. 40. apļa beigās drošības mašīna devās malā. Tā bija pavadījusi trasē kopumā 28 apļus. Batons atradās pēdējā vietā ar satriecoši ātru “McLaren” mašīnu. Turpmākie 30 apļi bija braukšanas paraugstunda – Batons apsteidza konkurentus vienu pēc otra un pēdējā aplī iebrauca 2. vietā. Fetels pieļāva kļūdu un Batons to izmantoja. Viņš kļuva par pirmo braucēju, kas uzvar Grand Prix, veicot 6 pitstopus, kamēr pats posms aizritēja rekordilgās 4 stundas un 4 minūtes.

Maldonado hat-trick

Sodi sacīkšu laikā agrāk netika dāļāti tik dāsni kā mūsdienās, tomēr izpelnīties trīs pārkāpumus viena posma laikā ir spējis tikai Pastors Maldonado. 2015. gada Ungārijas GP norisi aizēnoja Žila Bjanki nāve, taču trasē uzmanības centrā bija ‘avāriju karalis’ Maldonado. 19. aplī, cīnoties par devīto vietu viņš sadūrās ar Serhio Peresu un tika atzīta par vainīgu. Sacīkšu otrajā pusē venecuēlietis pamanījās arī pārsniegt atļauto ātrumu boksos, kā arī saņemt sodu par apdzīšanu, braucot aiz drošības mašīnas. Visas karjeras laikā izskatījās, ka Pastors atrodas neīstā laikā, neīstā vietā. Ungārijas posms nebija vienīgais, kurā 2010. gada GP2 čempions izcēlās īpaši spoži – togad Bahreinā viņš saņēma sodu par startēšanu no nepareizās pozīcijas (kvalificējās 16., bet startā nostājās 18. pozīcijā), 2012. gadā Monako pamanījās avarēt katrā no trim dienām, bet Beļģijā saņēma sodu kvalifikācijā, veica pāragru startu un piedzīvoja avāriju. F1 skatītāji viņu iesauca par ‘kraštoru’ (no angļu valodas crash – avārija). Kopumā Maldonado F1 pavadīja 5 sezonas, iekrājot 29 sodus (visiem pārējiem šai laikā bija 13 vai mazāk).

1 KOMENTĀRS

  1. Interesanti bija palasīt šo F1 vēsturi. Man ir 2 piebildes:
    1) Markuss Vinkelhoks ar saviem 6 apļiem vadībā 2007.g. sezonā pārspēja Niku Haidfeldu (3 apļi), Deividu Kulthardu (1 aplis), Sebastianu Fetelu (3 apļi), Marku Vēberu (5 apļi), Džankarlo Fisikellu (1 aplis), Robertu Kubicu (1 aplis). Nav švaki, vai ne?
    2) Runājot par 2005.g. ASV GP tas laikam bija domāts kā joks (“Ferrari” braucēju cīņa par uzvaru), jo 2008.g. 6.maijā Barikello atzina, ka tieši pēc šīs sacīkstes viņš pieņēma lēmumu pamest Ferrari, jo viņam atkal arī šajā sacīkstē tika pavēlēts ļaut uzvarēt M. Šūmaheram! Vairāk par to var atrast ieguglējot F1: Indy 2005 made me quit Ferrari – Barrichello.