Lai kā arī cilvēki to dažkārt vēlētos, laikapstākļus ietekmēt īstermiņā vēl nav iespējams. Svētdien F1 līdzjutējiem bija jāsamierinās, ka Grand Prix rīkošana nav iespējama. Posma atcelšana būtu pamatīgs finansiāls trieciens, tādēļ braucēji noriņķoja 3 apļus aiz drošības mašīnas. Tā kā sarkanais karogs tika izkārts trešā apļa laikā, rezultātus noteica situācija divus apļus iepriekš – tātad posms oficiāli bija ilga tikai 1 apli. Protams, tā bija īsākā F1 sacīkste čempionāta 72 sezonu garajā vēsturē.

Kā izmērīt visu laiku īsāko posmu? Mērauklas ir dažādas, bet Beļģijas Grand Prix ir ‘pacēlis’ latiņu visos rādītājos:

  • Vismazāk apļu: 1, līdzšinējais rekords – 12 apļi 1971. gada Vācijas Grand Prix, kas risinājās nepilnus 23 km garajā Nordšleifes trasē, līdz ar to sacensību garums neizcēlās uz kopējā fona;
  • Visīsākā distance: 6,88 km, līdzšinējais rekords – 52,92 km 1991. gada Austrālijas Grand Prix. Arī todien Adelaidē vainīgi bija laikapstākļi un spēcīgā lietus dēļ sacensības tika pārtrauktas priekšlaicīgi;
  • Visīsākais laiks: 3 minūtes 27 sekundes, līdzšinējais rekords – 24 minūtes 34 sekundes 1991. gada Austrālijas Grand Prix. Abi šie posmi patiesībā bija garāki, taču sarkano karogu izkāršanas dēļ pēdējais pilnais aplis netiek skaitīts sacīkšu kopējā laikā un distancē.

Interesanti, ka, braucot aiz drošības mašīnas, uzvarētājs Makss Verstapens vienīgo apli veica ar vidējo ātrumu 119 km/h, kas nebūt nav tik lēni. 1950. gadā Huans Manuels Fanhio uzvarēja Monako Grand Prix ar vidējo ātrumu tikai 98 km/h. Monako ielu trasē ātrumi ir ievērojami zemāki kā citur, it īpaši slapjos apstākļos.

Lai cik tas absurdi nešķistu, šī bija 11. sacīkste Formula 1 vēsturē, kad visi dalībnieki finišē braucienu. Ja agrāk tāds iznākums bija teju neiedomājas, tad pēdējo 7 gadu laikā šī ir jau septītā sacīkste, kurā neviens neizstājas. Pēdējoreiz tas notika vasaras sākumā Francijā.

Sesto reizi čempionāta vēsturē braucēji tika apbalvoti ar pusi no pieejamajiem punktiem. Pirmoreiz vajadzība pēc šāda risinājuma meklējama 1975. gada Spānijas GP pēc traģiskas avārijas, kas izdzēsa vairāku cilvēku dzīvības. Pēc tam puspunkti piešķirti posmos, kurus priekšlaicīgi apturējis spēcīgs lietus: 1975. gada Austrijas GP, 1984. gada Monako GP, 1991. gada Austrālijas GP, 2009. gada Malaizijas GP un tagad arī 2021. gada Beļģijas GP.

Makss Verstapens, pateicoties pole position izcīnīšanai un neavarēšanai ceļā uz savu starta pozīciju (ko nevar teikt par viņa komanda sbiedru Serhio Peresu) tika atzīts par sacīkšu uzvarētāju. Šis bija 16. panākums Maksa Verstapena karjerā. Viņš ir atkārtojis Stirlingam Mosam piederošo rekordu ar visvairāk uzvarām bez titula. Makss gan nav pirmais, kurš tiek pie šī rekorda. Vairāki braucēji savu pirmo (vai vienīgo) titulu izcīna, kad uzvaru skaits jau ir krietni lielāks. Pēdējais šāds gadījums tika fiksēts 2016. gadā, kad Niko Rosbergs kļuva par čempionu tikai pēc 23 uzvaru izcīnīšanas.

Uz goda pjedestāla nešaubīgi laimīgākais braucējs gan bija Džordžs Rasels. Kvalifikācijā britu sportists šokēja visus ar otro starta pozīciju, atkārtojot savu karjeras rekordu, kas pērn Sakiras GP tika sasniegts “Mercedes” komandas sastāvā. Sacīkstēs Rasela labākais rezultāts līdz šim bija 8. vieta iepriekšējā posmā Ungārijā. “Williams” komanda var līksmot arī par savu otru braucēju Nikolā Latifi, kurš uzrādīja karjeras rekordu kvalifikācijā (11. vieta), bet, pateicoties Peresa neveiksmei un Botasa sodam, sacīkstēs tika pie punkta par devīto vietu. Pēc 28 posmiem sausā Latifi ticis desmitniekā otro posmu pēc kārtas.

Peresa avārija iesildīšanās aplī, Botasam piešķirtais sods par incidentu Ungārijā un Norisa avārija kvalifikācijā jau otro posmu pēc kārtas lika visiem trim kopvērtējuma 3. vietas kandidātiem samierināties ar palikšanu bez punktiem. Ungārijā visi trīs izstājās jau pirmajā aplī, šoreiz nekas vairāk par pirmo apli nenotika.

Daniels Rikjardo Beļģijā aizvadīja savu 200. F1 posmu, kļūstot par 20. braucēju, kurš sasniedzis šo robežu. Viņš ir startējis katrā no pēdējiem 200 posmiem, kas ir trešā garākā sērija čempionāta vēsturē. Luiss Hamiltons startēja 265 posmus pēc kārtas līdz inficēšanās ar Covid-19 lika viņam pērn izlaist Sakiras Grand Prix, kamēr Niko Rosbergs startēja 206 posmus pēc kārtas kopš savas debijas 2006. gadā līdz karjeras noslēgumam 2016. gada izskaņā.

Karloss Saincs Spa kārtīgi nav sacenties jau kopš 2018. gada. Šogad vienīgie apļi tika pavadīti aiz drošības mašīnas. Pērn Karloss nestartēja tehnisku ķibeļu dēļ, bet vēl gadu iepriekš dzinējs pievīla jau 2. aplī. Trīs gadu laikā Saincs Spa oficiāli veicis tikai 3 sacīkšu apļus.