Luiss Hamiltons svētdien Krievijas GP izcīnīja savu F1 karjeras simto panākumu. Robeža, kas vēl pavisam nesen šķita nesasniedzama, beidzot ir pievarēta. Pēc 99. panākuma dzimtenē Luisam vajadzēja 5 mēģinājumus, lai to paveiktu, turklāt avārija boksu celiņā kvalifikācijā un vājais starts nelika domāt, ka šoreiz tas beidzot izdosies.
Hamiltona 100. uzvara vēlreiz apliecināja viņa talantu un noturību. Tikai četri braucēji vēl var lepoties ar vismaz trešdaļu no Hamiltona panākumiem. Mihaels Šūmahers uzvarējis 91 reizi, Sebastians Fetels ticis pie 53 panākumiem, Alens Prosts pirmo vietu izcīnījis 51 reizi, bet Airtons Senna goda pjedestāla augstāko pakāpienu izbaudīja 41 Grand Prix.
Finiša līniju Hamiltons šķērsoja 53,726 sekundes priekšā otrās vietas ieguvējam Maksam Verstapenam. Lai gan vadību Hamiltons pārņēma tikai pēdējos apļos, šis bija lielākais handikaps starp uzvarētāju un otrās vietas ieguvēju kopš 2008. gada Lielbritānijas GP. Abas sacīkstes saista vairākas līdzības:
- sacīkšu norisē iejaucās lietus;
- Hamiltons panākumu guva, startējot no ceturtās pozīcijas;
- pirmajā rindā startējušie braucēji vēl ne reizi nav uzvarējuši F1 sacīkstēs;
- pirmo pole position karjerā izcīnīja braucējs, kurš pārstāv “McLaren” komandu;
- Alonso, startējot Enstonā bāzētajā komandā, finišēja sestais aiz somu braucēja;
- pirmais pilots, kurš izstājās, ir vācietis.
Neraugoties uz uzvarām Lielbritānijā un Krievijā, Hamiltons nevienā no pēdējiem astoņiem posmiem nav bijis vadībā ilgāk par 3 apļiem, turklāt šo astoņu posmu laikā kopumā pirmajā pozīcijā “Mercedes” līderis atradās tikai 11 apļus.
Otrais finiša līniju šķērsoja Makss Verstapens, startējis no pašas pēdējās pozīcijas. Pēdējoreiz tāds meistarstiķis izdevās Sebastianam Fetelam 2019. gadā Vācijas GP. Hibrīddzinēju ērā 18 pozīcijas pakāpties izdevies arī Hamiltonam 2016. gadā Beļģijā (no 21. uz 3. vietu) un 2014. gadā Ungārijā (no 22. uz 3. vietu). Jau otro posmu pēc kārtas uz pjedestāla kāpa braucējs, kurš startēja no pēdējās rindas, jo Valteri Botasam to izdevās paveikt iepriekšējā posmā Moncā.
Ne tik veiksmīgi klājies otram “Red Bull” braucējam Serhio Peresam, kurš kļuva par vienu no galvenajiem lietus upuriem. Pēdējo sešu posmu laikā meksikānis guvis tikai 16 punktus – tikpat, cik Džordžs Rasels, kurš pārstāv “Williams” komandu, kas vēl pavisam nesen bija pati lēnākā visā čempionātā.
Lieliskus pamatus cīņai par punktiem Rasels ielika sestdien notikušajā kvalifikācijā, sasniedzot trešo ātrāko apli. Pirmoreiz kopš 1975. gada Zviedrijas GP pirmās trīs starta pozīcijas ieņēma braucēji, kuri nekad vēl nav uzvarējuši F1 sacīkstēs. Pie tam pirmoreiz kopš 2012. gada Itālijas GP kvalifikācijas Top 3 neiekļuva ne “Mercedes”, ne “Red Bull” braucēji.
Lando Noriss sestdien kļuva par 102. braucēju F1 vēsturē, kurš izcīnījis pole position un piekto jaunāko braucēju, kam tas izdevies. “McLaren” komandai pole position gājis secen kopš Luisa Hamiltona atvadu sacīkstes 2012. gadā Brazīlijā. 8 gadu 10 mēnešu un 1 dienas ilga pauze starp divām pole position ir garākais periods, kādu jebkura aktīva komanda ir gaidījusi. Čempionāta vēsturē ir reģistrētas arī garākas pauzes, tomēr visos četros gadījumos tas noticis vienībai uz kādu laiku pametot čempionātu. Visspilgtākais piemērs ir “Mercedes”, kas pēc pole position 1955. gada Itālijas GP, nākamo uzvaru kvalifikācijā svinēja 56 gadus vēlāk Ķīnā pilnīgi jaunā veidolā.
Nostaļģiskas jūtas uzjundīja pieredzējušākajiem F1 faniem, redzot “McLaren” un “Ferrari” pirmajā starta rindā. Zīmīgi, ka arī iepriekšējoreiz 2010. gadā Itālijā to sasniedza spānis “Ferrari” formulā (Alonso) un brits “McLaren” mašīnā (Batons). Tikmēr “Ferrari”, “McLaren” un “Williams” pirmo trijnieku kvalifikācijā nebija aizņēmuši kopš 2003. gada Eiropas GP.
Kā vecajos labajos laikos! Kvalifikācijas Top 3:
1. Noriss (McLaren) dzimis gadā, kad komandu ieskaitē uzvarēja Ferrari.
2. Saincs (Ferrari) dzimis gadā, kad komandu ieskaitē uzvarēja Williams.
3. Rasels (Williams) dzimis gadā, kad komandu ieskaitē uzvarēja McLaren. pic.twitter.com/7NQHMlEEps— f1latvija (@f1latvija) September 25, 2021
Jau piekto gadu pēc kārtas pole position ieguvējam Sočos neizdodas izcīnīt uzvaru. Hamiltons kļuva par pirmo braucēju, kurš Krievijas GP triumfējis, startējot ārpus pirmā trijnieka. Astoņu sacīkšu laikā Soču trasē “Mercedes” komanda tā arī palikusi nepārspēta. Hamiltonam šī bija piektā uzvara Krievijā, Botass triumfējis divreiz, bet vienu uzvaru izcīnījis Niko Rosbergs.
Lando Noriss bija ļoti tuvu savai pirmajai uzvarai F1 čempionātā. Zīmīgi, ka visi 2019. gadā debitējušie braucēji vēl gaida savu pirmo panākumu, lai gan bijuši tai ļoti tuvu. Aleksam Albonam radās izdevība pērn Austrijā, taču to izbojāja sadursme ar Hamiltonu. Džordžs Rasels pērn mirdzēja Sakiras GP, taču “Mercedes” mehāniķi vispirms sapinās ar nepareizo riepu uzmontēšanu, bet vēlāk Rasels veica piespiedu pitstopu cauras riepas dēļ. Pagājušajā nedēļā Sočos Noriss kļūdījās ar riepu izvēli, pēdējos apļos sākoties lietum. Visi trīs braucēji vēl gaida savu pirmo panākumu. Nelielu mierinājumu sniedza punkts par ātrāko apli, ko Noriss nopelnīja trešo reizi savā karjerā.
Sacīkšu laikā Noriss vadībā atradās 30 apļus, lai gan līdz šim karjerā vienīgo apli vadībā bija aizvadījis iepriekšējā posmā Itālijā. Viņa pagājušās sezonas komandas biedrs Karloss Saincs pēc karjeras labākās kvalifikācijas veica lielisku startu un kļuva par līderi pirmos 12 apļus. Arī viņam šis bija vērā ņemams panākums, jo līdz šim Saincs F1 līdera godā bija pavadījis tikai 5 apļus. Līdz ar to šogad vairāk kā puse braucēju (11 no 21) ir pabijuši sacensību vadībā.