Agrs rīts. Atskan modinātājs. Pārsvarā tam seko miegaina, automātiska rokas kustība, noņurdēšana un lēns dienas sākums. Ne šajā nedēļas nogalē! Kad pienācis laiks Austrālijas GP, katrs F1 fans enerģiski ceļas, jo zin, ka intrigas Melburnā netrūks! Arī šis gads nav izņēmums.
Atgriešanās nezināmajā
Iepriekšējos divus gadus pandēmija liedza Melburnā aizvadīt sacīkstes, tomēr arī pieredzējušākajiem braucējiem būs jāapgūst šis tas jauns. Lai gan apdzīšanu skaits nav primārais rādītājs, lai noteiktu sacīkšu kvalitāti un pavērsienu skaitu, tomēr statistika ir nepielūdzama – pēdejos gados Austrālijā pozīciju maiņas notiek aptuveni tikpat reti cik Hungaroringā, retāk – vienīgi Monako.
Līdz ar to posma organizatori veikuši vairākas izmaiņas līkumu konfigurācijā, padarot trasi pludenāku ar vairāk apdzīšanas iespējām. Viena no galvenajām problēmām ir pietiekami garu taišņu trūkums. Papildus atjauninājumiem, jāņem vērā, ka šoreiz trasē būs četras (!) DRS zonas. Vai tas nozīmē, ka reālistiski apdzīšanu varēs veikt četrās dažādās vietās? Ja tā, mūs gaida satriecošs posms.
Titula duelis
Ar vārdu duelis jau šobrīd gribās izcelt Šarlu Leklēru un Maksu Verstapenu, nevis “Ferrari” un “Red Bull”. Abiem pirmo posmu uzvarētajiem komandas biedri nav jauni. Viņi pievienojās jau iepriekšējā sezonā, tādēļ jebkādi sarežģījumi adaptēties šī gada spēkratiem lielā mērā gulstas uz pašu pleciem. Protams, Peress izcīnīja pole position Saūda Arābijā, bet Saincs turas rokas stiepiena attālumā no Leklēra, tomēr pagaidām grūti atrast spēcīgus argumentus tam, lai spāniski runājošie braucēji sāktu gūt virsroku, it īpaši ņemot vērā, ka abu pārstāvētās komandas pēdējos gadus sistemātiski būvē vienību ap otru braucēju.
Kas attiecas uz Leklēra un Verstapena izredzēm, līdzīgi kā pērn, kad “Ferrari” vietā bija “Mercedes”, ne viena, ne otra mašīna nav izteikti ātrāka konkrētās trasēs. Makss ar Šarlu cīkstējās sekunžu ietvaros Bahreinā, kas sastāv no vairākām taisnēm un asiem līkumiem, gan Saūda Arābijā, kas bija nebeidzama ātro pagriezienu sērija. Arī Melburnā nav daudz vietu, kur ievilkt elpu un atpūsties, turklāt arī drošības joslas nav diez ko plašas.
Liela loma, kā allaž, būs boksu apmeklējumu taktikai. Ja abi līderi seko cieši viens otram, bieži atrašanās otrajā vietā ir izdevīgāka, pateicoties undercut (laicīgākam pitstopam, lai gūtu virsroku ar svaigām riepām), vai gluži pretēji, izprovocējot līderi uz nevajadzīgi ātru pitstopu. To, ka pēc kvalifikācijas vēl nekas nav skaidrs, lieliski apliecina Luiss Hamiltons, kurš visas sešas reizes V6 hibrīddzinēju ēras laikā (kopš 2014. gada) Austrālijas GP startējis no pole position, taču uzvaru ieguvis tikai reizi.
Tie paši vēži citā kulītē
Aiz trim vadošajām čempionāta komandām, kā ceturtie konstruktoru kausā Austrālijā ieradušies “Alpine”. Vizuāli galvenā atšķirība ir izteikti redzama – pēc diviem posmiem rozā kamzolī, godinot sadarbību ar “BWT”, komanda atgriezusies pie ierasti zilajiem toņiem.
Pirms sezonas “Alpine” paziņoja, ka īpaši koncentrēsies uz mašīnas ātrumu, nevis izturību, jo ilgtermiņā otro salabot būš vienkāršāk. Pirmie posmi faktiski to arī pierādījuši – Okons un Alonso tika punktos Sakirā, kā arī ļāva F1 faniem mieloties ar satriecošu savstarpējo cīņu Džidas trasē. Tehniskas ķibeles liedza Alonso sasniegt finišu, taču, izvairoties no tām, “Alpine” braucēji ir stabili Top 10 pārstāvji. Tagad laiks noskaidrot, cik liels bieds ir izturības problēmas.
Un nevar aizmirst arī savstarpējo cīņu. Alonso nepaliek jaunāks. Svaru kausi šobrīd šūpojas starp abiem braucējiem. Ja Okons šī gada laikā spēs pārņemt iniciatīvu, mēs nevaram viņu izslēgt kā kandidātu uz vietu kādā no vadošajām komandām nākotnē.
Vietējais lāsts
Nevarētu teikt, ka austrālieši savā mājas Grand Prix nav kāpuši uz pjedestāla, tomēr kaut kas allaž noiet greizi. Sacīkstes līz 1984. gadam nebija F1 programmā, tādēļ Džekam Brebemam un Alenam Džounsam nebija iespēja izmantot mājas sienu priekšrocību. Marks Vēbers uzkāpa uz pjedestāla jau savā debijas sacīkstē 2002. gadā, tomēr tās bija neoficiālas svinības, jo “Minardi” komandai 5. vieta bija kā uzvara, bet Daniels Rikjardo tika diskvalificēts pēc 2014. gada sacīkstēm, finišējot otrajā vietā.
Līdz ar to ne Vēbers, ne Rikjardo tā arī Melburnu nav pametuši ar trofeju azotē, lai gan sūdzēties par to, ka mašīna bija pārak lēna, nedrīkst ne viens, ne otrs. Pēdējie gadi Rikjardo karjerā bijuši pārmaiņu pilni, taču, nenotiek mājas sacīkstēm, pietrūcis arī tautiešu atbalsts.
Pēc izgāšanās pirmajā posmā, “McLaren” komanda apliecina, ka vismaz par punktiem tā ir gatava cīnīties un Rikjardo tic arī spožākai nākotnei jau šogad. Sapņi par pjedestālu šoreiz būtu pārāk neticami, bet sulīga punktu deva atgriezīs smaidu viņa sejā.
Seba atgriešanās
No aktīvajiem braucējiem Austrālijā visbiežāk – 3 reizes – uzvarējis Sebastians Fetels. Jā, mēs atkal Sebu varam saukt par aktīvu braucēju, jo viņš atgriezies “Aston Martin” sastāvā pēc divu sacīkšu izlaišanas Covid-19 dēļ. Fetels atzina, ka sajuties kā skolnieks, kurš nokavējis pirmo septembri.
Diemžēl izskatās, ka viņš ne tikai nokavējis pirmo septembri, bet arī nonācis skolā, kur izglītība nav pirmajā vietā. Vairāki pārmetumi Lorencam Strolam par šķiešanos ar naudu nepareizajā virzienā, nograujot stingros pamatus izskatās pamatoti – Hulkenbergs un Strols nīkuļoja otrajā desmitā un palika bez punktiem.
Vai Fetels liks pirmos pamatus glābšanas misijai? Ņemot vērā, ka atkopšanās pēc vīrusa nav viegla sporta veidā, kas pieprasa izcilu fizisko formu, turklāt atstatums starp Fetelu un Strolu nebija tik milzīgs kā starp abu reputācijām, tādēļ pastāv risks, ka pirmajos posmos Fetels netiks neko diži augstāk par Hulkenbergu. Ja tā izrādīsies realitāte, motivācija turpināt karjeru arī pēc šīs sezonas var izsīkt.
Piedalies F1 prognožu spēlē!
Ieskaties F1 kalendārā!
Izbaudi sacīkstes F1TV vai Viaplay!
Pievienojies F1 līdzjutēju klubam!
