“Ferrari” pilots Karloss Saincs atzinis, ka šīs sezonas pirmajos posmos nonāca ļoti nepatīkamā situācijā, jo sapratis, ka pirmo reizi F1 karjerā komandas biedram zaudē tik daudz. Nācies mainīt gan mašīnas regulējumus, gan braukšanas stilu, līdz Kanādas posmā beidzot bija sajūtams rezultāts.
Saincs “Ferrari” komandai pievienojās pagājušajā gadā un pirmo sezonu aizvadīja ļoti sekmīgi. Lai gan mašīna nebija tik ātra, lai dotu uzvaras, spāņu autosportists četras reizes iekaroja pjedestālu un sezonu pabeidza piektajā vietā. Komandas biedrs Šarls Leklērs uz pjedestāla kāpa vienreiz un kopvērtējumā palika septītais.
Saincs pirmo reizi komandas biedram zaudēja tik daudz
Šogad jau ar pirmajiem posmiem bija skaidrs, ka “Ferrari” radījusi uzvarēt spējīgu auto. Tomēr, ja Leklērs šo situāciju prata izmantot, Sainsam sezonas pirmā puse izvērsās krietni blāvāka. Pilots neslēpj, ka bijušas lielas grūtības pielāgoties mašīnai, kas radīta pēc jaunajiem tehniskajiem noteikumiem.
“Pēc labas pagājušās sezonas, kad man bija maz problēmu ar mašīnu, šī pavisam noteikti bija sarūgtinoša situācija,” atzīst Saincs. “Šķita, ka pagājušajā gadā jau pēc dažām pirmajām sacīkstēm biju sapratis, kur ir mašīnas robežas. Vien atsevišķa veida līkumos bija jāpieslīpē braukšana, lai iegūtu atlikušās 0.2 vai 0.1 sekundi, un varētu konkurēt. Tieši tāpēc sezonas otrā puse man izvērsās tik laba. Šogad mums beidzot bija konkurētspējīga mašīna, ar ko var sacensties par uzvarām. Bet sapratu, ka esmu situācijā, kādā iepriekš nekad nebiju nonācis, jo pēkšņi zaudēju vairāk par 0.2 sekundēm. Nekad no komandas biedra iepriekš nebiju atpalicis vairāk par 0.2 sekundēm. Lauzīju galvu, kāpēc ir šādi apļu laiki. Bija nepatīkami, jo pirmo reizi man bija tāda mašīna, ar ko varētu sacensties par uzvarām.”
Pavērsiens notika Kanādas posmā
Saincs atzīst, ka viss mainījies devītajā posmā Kanādā, kur sniegums ievērojami uzlabojies un tika sasniegta otrā vieta. Pēc tam Lielbritānijas GP izcīņā Sainss startēja no pole position un guva uzvaru. Kopvērtējumā gan sportists aizvien tikai piektais, 48 punktus aiz Leklēra, kurš atrodas trešajā pozīcijā. Tomēr tas dod cerību nākotnei.
“Es turēju noslēpumā, no kurienes man rodas šīs grūtības,” atklāj Saincs. “Domāju, ka cilvēki, kas izprot šo sportu un, kas veic padziļinātu analīzi, vairāk vai mazāk zina, kāpēc man bija grūtības. Īsumā sakot – man pilnībā bija jāmaina savs braukšanas stils. Es pilnībā mainīju veidu, kā braucu, kas bija ļoti pretdabiski. Lai tas kļūdu dabisks, jāpaiet laikam. Bija arī jāeksperimentē ar regulējumiem. Vairums to bija nepareizi un, lai atgūtu pareizo virzienu, arī tur jāpaiet sacīkstēm. Testu mūsdienās vairs nav, tāpēc visi izmēģinājumi jāveic sacensību nedēļas nogalēs. Tas nozīmē, ka dažreiz bija jāsamierinās ar regulējumu, kas bija izvēlēts nepareizi. Tādās reizēs sacīkstēs nācās samierināties ar ne to labāko sniegumu no manas puses. Tas viss radīja nepatīkamu sajūtu, bet Kanādas posms bija tas, kurā es vairāk vai mazāk atradu pareizo ceļu. Kopš tā brīža mans sniegums ir uzlabojies.”
Saincs gan nevēlējās sīkāk izskaidrot tehniskās nianses, bet atzina, ka problēmas viņam bijušas noteiktos līkumos, kur Leklērs spējis sasniegt labāku ātrumu.