“Ferrari” komanda savam sastāvam piesaistījusi Lorēnu Mekiesu (Laurent Mekies), kurš līdz šim darbojās Starptautiskajā automobiļu federācijā kā drošības departamenta vadītājs un viens no galvenajiem Čārlija Vitinga palīgiem.
Plašas diskusijas par to, ka šāda FIA darbinieku piesaiste varētu sniegt negodīgas priekšrocības un izdevību apiet noteikumus, radās jau pirms pusgada, kad “Renault” sastāvam pievienojās FIA tehniskais direktors Marsīns Budkovskis. Tiesa gan, šādos gadījumos bijušajam federācijas darbiniekam ir jāpaņem 3 mēnešu piespiedu pauze, kas nozīmē, ka Mekiess par “Ferrari” tehniskā direktora Mattia Binotto palīgu varēs kļūt tikai septembrī.
Mekiess, kurš plašākai publikai pērn izskaidroja ‘halo’ sistēmas ieviešanas iemeslus un nianses, saglabās savu lomu FIA līdz jūnijam, tomēr darba pienākumi nebūs saistīti ar F1 čempionāta norisi. Mekiess FIA pievienojās 2014. gada oktobrī, ieņemot drošības departamenta vadītāja amatu, padarot sacīkstes drošākas vairākos FIA pārvaldītos čempionātos.
Pagājušā gada sākumā Mekiess kļuva par F1 sacīkšu direktora Čārlija Vitinga vietnieku un daudzi paredzēja, ka tieši viņš kļūs par Vitinga amata mantinieku.
Kārtējā ziema aizvadīta un kārtīgam motorsporta fanam par vienu no pirmajiem pavasara vēstnešiem noteikti kalpos Formula 1 sezonas sākums. 2018. gada pirmais starts Austrālijā tiks dots 25. martā. Kurš pārsteigs, kurš liks vilties? Centīsimies noskaidrot. Šoreiz izvērtēsim “Williams” komandas iespējas.
Vēsture
“Williams” komanda tās esošajā veidolā F1 piedalās kopš 1977. gada, lai gan “Frank Williams Racing Cars” startēja jau iepriekš. Toreiz galvenais investors Valters Volfs pabīdīja Frenku malā, radot “Wolf” komandu. Tikmēr “Williams” ātri vien spēja atkost F1 politiku, nebaidījās no jauniem un nereti pārdrošiem risinājumiem gan tehnikas jomā, gan braucēju izvēlē. Vienības ziedu laiki pienāca 1990-tajos gados sadarbībā ar “Renault”, kad līdz titulam tika aizvesti Naidžels Mansels, Alens Prosts, Deimons Hils un Žaks Vilnēvs. Ar 9 konstruktoru kausa tituliem “Williams” joprojām ir otrā visu laiku titulētākā komanda. Nespēdami nodrošināt milzīgu budžetu, “Williams” pārvarējusi krīzi un pēdējos gados kļuvusi par latiņu pārējām mazajām privātajām vienībām. Cīņa par uzvarām nu ir tikai sapnis, bet Frenks vadības grožus nodevis savai meitai Klērai. Iespējams, varam vērot jaunu ēru komandas pastāvēšanā.
Kas jauns?
Jauns, pat ļoti jauns, ir braucēju sastāvs – 19 gadus vecais Lenss Strols aizvadīs savu otro sezonu, bet šogad par viņa komandas biedru kļūs debitants Sergejs Sirotkins. Mašīnas purngalā vairs nav redzamas tik plūdenas līnijas. Tā vietā redzams izliekums, kas paredzēts, lai gaisu novirzītu no braucēja ķiveres un vēl viena jauna šķēršļa – ‘halo’ sistēmas.
Vairāki aerodinamiskie risinājumi līdzinās “Mercedes” pēdējo gadu modeļiem, kas nav liels pārsteigums, jo komandas tehniskais direktors Padijs Lovs pirms tam strādāja tieši “Mercedes” rindās. Noteikumu robežās ir veikti centieni saglabāt ‘haizivs spuru’ un ‘t-spārnu’ piespiedējspēka uzlabošanā un gaisa novirzīšanā, tomēr par komandas galveno trumpi jau atkal varētu kļūt nemainīgi ātrais un izturīgais “Mercedes” dzinējs, kas pēc jauno noteikumu ieviešanas ievērojami uzlabo “Williams” izredzes izvairīties no sodiem un laicīgi iegūt priekšrocības pret konkurentiem.
Foto: Martini Williams Racing
Ko gaidīt?
Roberts Graudiņš: “Jau pirms iepriekšējās sezonas kā galvenais šķērslis “Williams” pilna potenciālam tika minēts braucēju sastāvs. Vairākkārtējo Grand Prix uzvarētāju Felipi Masu šogad nomainījis Sergejs Sirotkins, kurš 2016. gadā nespēja apliecināt savu favorīta statusu. Skats no malas neizskatās spīdošs un rezultāti testos bažas tikai pastiprina. Komandu šīs sezonas izskaņā pametīs tās galvenais atbalstītājs “Martini”, tādēļ ir īpaši svarīgi sevi pierādīt no labākās puses. Par nelaimi “Williams” komandai, “McLaren” mūžīgi pa otro desmitu nedzīvosies, un arī “Renault” ir veikuši progresu. Ja vien Padijam Lovam nav kāds slepenais ierocis, komandu gaida grūta sezona. Roberta Kubicas atstāšana aiz borta nerada simpātijas no lielākās daļas motorsporta līdzjutēju.”
Aldis Putniņš: “Abiem “Williams” pilotiem Sergejam Sirotkinam un Lansam Strolam, neskatoties uz ne uz ko, ir jau pielipusi ‘maksas pilota’ birka. Vienīgais glābiņš kādam no viņiem ir šogad absolūti dominēt pār otru un varbūt tas var ļaut nomest šo birku un pavērt ceļu uz solīdu Formula 1 pilota karjeru. Sirotkins noteikti ir ar nopietnu potenciālu, kamēr Strols nav spējis atrast stabilitāti sniegumā pirmajā sezonā. No “Williams” viedokļa labs risinājums, lai ar iegūtajiem naudas līdzekļiem attīstītu formulu, tomēr, ja mašīna izrādīsies laba, tad šie piloti nebūs tie, kuri spēs parādīt tās pilno potenciālu.”
Sergeja Sirotkina ienākšana F1 no līdzjutēju puses nav gluži atplestām rokām. Šoreiz svarīgāku faktoru kā Kubicas atgriešanās liegšanu spēlē fakts, ka Sirotkins jau nodēvēts par kārtējo naudas maisu. Priekš naudas maisa viņa sasniegumi gan nebūt nav slikti.
Uzsācis kartinga karjeru 7 gadu vecumā, dažus gadus vēlāk gūstot pirmos lielos panākumus. Kā jau vairums krievu autosportistu, savu formulu karjeru Sirotkins izvēlējās būvēt caur Itālijas junioru formulu kategorijām. 2011. gadā tika izcīnīts Formula Abarth European Series tituls, tomēr Sirotkina panākumi bija tālu no plānotajiem, kad piepeši 2013. gadā “Sauber” paziņoja, ka plāno tolaik tikai 17 gadus veco Sirotkinu nolīgt pamatsastāva vietai nākamajam gadam.
Agresīvā braukšanas stila un mazās pieredzes dēļ Sirotkins tika apzīmogots kā pilnīgs maksas braucējs bez talanta. “Sauber” gan ir pieredze ar riskantiem lēmumiem braucēju tirgū. Piemēram, Kimi Raikonens pēc pārejas no kartingiem bija aizvadījis tikai 23 sacīkstes pirms nokļuva pie F1 stūres. Pamatsastāva vietu Sirotkins gan nedabūja, tomēr pildīja testpilota pienākumus, tiekot pie pirmās uzvaras tolaik prestižajā Formula Renault 3.5 Series čempionātā. Pilnu potenciālu neizdevās apliecināt mašīnas regulāro tehnisko problēmu dēļ.
Lai gan sadarbība ar “Sauber” pārtrūka, Sirotkins sevi lieliski pierādīja GP2 čempionātā ar “Rapax”, piekāpjoties vienīgi tagadējam “McLaren” braucējam Stofelam Vandūrnam un Indy 500 uzvarētājam Aleksandram Rosi. Tas pavēra durvis uz vietu “ART” komandā un “Renault” rezerves braucēja loma. Sirotkinam tika paredzēts GP2 čempiona tituls, tomēr saskāries ar problēmām, kļūdām un neparedzemamām situācijām, krievu sportistam nācās samierināties ar nepārliecinošu 3. vietu aiz “Prema” zvaigznēm Gaslī un Džiovinaci.
Pērn Sirotkinu redzējām mazliet citā ampluā, startējot Lemānas 24 stundu sacīkstēs, turklāt, pat neraugoties uz F1 līgumu, netiek izslēgts, ka Sirotkins plāno leģendārajās sacensībās piedalīties arī šogad. “Renault” testpilota loma ļāva jau pagājušosezon Sirotkinam kļūt par vienu no reālākajiem kandidātiem uz Džoliona Palmera vietu, kas gan beigās tika Karlosam Saincam.
No Sirotkina neviens brīnumus negaida, tomēr tas palīdz arī samazināt psiholoģisko spiedienu. “Williams” braucēju sastāvs netiek uzskatīts par pašu spožāko, tomēr abu braucēju ienestās investīcijas, Padija Lova tehniskās zināšanas un Klēras Viljamsas svaigā pieeja ļauj domāt, ka komanda ir atjaunošanās procesā. Ja izdosies regulāri pārspēt Strolu, Sirotkinu var gaidīt gaiša nākotne, tomēr no naudas maisa imidža aizbēgt nebūs viegli.
Panākumi ar kartingu ļāva Strolam nokļūt “Ferrari” jauno braucēju akadēmijā vien 11 gadu vecumā. Pārsēšanās pie formulas stūres sekoja tikai četrus gadus vēlāk. Jau savā pirmajā sezonā šai pusē okeānam Lenss Strols pamanījās tikt pie Itālijas F4 titula, tam pievienojot uzvaru Toyota Racing Series titulu 2015. gada ziemā.
Eiropas F3 čempionātā jau pirmajā sezonā Strols nonāca vadošajā “Prema” komandā, kur cīņā par titulu ar komandas biedriem iesaistīties neizdevās, bet gada debitanta balva tika Šarlam Leklerkam. Sezonas beigās sekoja sadarbības pārtraukšana ar “Ferrari”, bet bez F1 komandas atbalsta viņam nenācās palikt, jo talantu Strolā saredzēja “Williams”, kas paņēma viņu savā apgādībā.
Komandai jau bija viens rezerves braucējs – Alekss Linss, tomēr, kad Felipe Masa paziņoja par karjeras beigšanu, šķietami, loģiskākajai izvēlei Linsam īsti nebija trumpji, ko likt pret Strolu, kurš sezonas otrajā daļā uzvaras krāja vienu pēc otras. Tika izteiktas aizdomas, ka Strola mašīnai, pateicoties “Williams” tehnoloģijām bijusi ievērojama priekšrocība ne tikai pret konkurentiem, bet arī komandas biedriem, tomēr līdz reāliem pierādījumiem neviens netika, turklāt Strols savas izdevības izmantoja godam.
Foto: Aston Martin F1
Motorsporta elitē
Neraugoties uz Eiropas F3 čempiona titulu, ekspertu piesardzīgās prognozes atbilda patiesībai – kamēr Felipe Masa krāja punktu pēc punkta, Lenss Strols uz savu mājas posmu ieradās joprojām esot ‘sausā. Lai gan Hamiltonam tika zaudēts vairāk kā aplis, tomēr, izmantojis konkurentu neveiksmes Strols savus pirmos punktus guva mājās.
Uz to, kas sekoja, necerēja pat optimistiskākie Strola fani – Azerbaidžānas GP savstarpējas nesaskaņas trasē, tehniskas ķibeles un izslīdēšanas izbojāja sacīkstes vairākiem vadošajiem braucējiem. Lenss nebija starp viņiem un piepeši nonāca otrajā pozīcijā. Lai gan pēdējos metros nācās piekāpties Valteri Botasam, piepeši 18 gadus vecais miljardiera dēls bija nonācis visas preses uzmanības centrā.
Guvis pārliecību pār savām spējām Strols arvien biežāk bija meklējams rezultātu tabulas pirmajā desmitniekā un vēl divus posmus pirms sezonas beigām kopvērtējumā atradās priekšā Masam. 2018. gadā Strols jau kļuvis par komandas pieredzējušāko braucēju, jo par viņa komandas biedru kļuva debitants Sergejs Sirotkins. Par nelaimi “Williams” bija pārvērtusies par pārliecinoši vājāko komandu un Strols regulāri bija atrodams peletona beigās.
Sezonas vidū finansiālu problēmu nomākto “Force India” vienību iegādājās Lensa tēvs Lorenss Strols, paverot iespēju dēlām 2019. gadā startēt ievērojami ātrākā formulā. Haotiskajā Vācijas posmā Strols pat nonāca vadībā un finišēja 4. vietā, taču tas vairāk saistāms ar pareizā brīdī veiktu pitstopu un šķipsniņu veiksmes, nevis paša Strola prasmēm. Komandas biedrs Peress pārliecinoši guva virsroku.
Pandēmijas aizēnotā 2020. gada sezona sākās ar pavisam citādāku Strolu, kādu skatītāji bija pieraduši redzēt. Kanādietis bija daudz nosvērtāks un ātrāks, nereti izrādot konkurenci komandas biedram Peresam. Ungārijā un Spānijā Strols piekāpās vienīgi abiem “Mercedes” braucējiem un Verstapenam, bet Moncā Strolam pat izdevās uzkāpt uz goda pjedestāla, pateicoties drosmīgai stratēģijai, kas atmaksājās, pateicoties sacensību apturēšanai pēc Šarla Leklēra avārijas. Nomainījis apļus sarkanā karoga fāzes laikā, Strols pat atradās visizdevīgākajā pozīcijā cīņā par uzvaru, taču izbraukšana no trases ar neuzsildītām riepām maksāja vairākas pozīcijas un finiša līniju Strols šķērsoja trešais.
Piepeši daudz kritizētais bagātnieks Strols nonāca kopvērtējuma 4. pozīcijā kā labākais aiz ‘lielā trijnieka’. Septembrī viss sagriezās kājām gaisā. Pēc izstāšanās Mudžello un Sočos Lenss inficējās ar Covid-19 vīrusu, izlaida Vācijas posmu un palika bez punktiem arī Portimao un Imolā. Šķita, ka viņa sezonas pirmās puses lieliskā forma ir izčabējusi, taču uz slidenā Stambulas asfalta Strols vēlreiz pārsteidza autosporta pasauli, izcīnot pole position. Sacīkšu pirmajā pusē “Racing Point” mašīnas pārliecinoši diktēja tempu, taču pēc pitstopa Lenss Strols tā arī nespēja uzsildīt riepas līdz nepieciešamajai temperatūrai un atkrita līdz devītajai vietai. Mierinājumu sniedza trešā vieta notikumiem bagātajā Sakiras GP, tomēr pat ar to nebija pietiekami, lai kopvērtējumā saglabātu vietu desmitniekā.
Uz 2021. gada sezonu komanda tika pārdēvēta par “Aston Martin”. Leģendārais zīmols gan neglāba komandu no ļoti viduvējas mašīnas izveides. Strola jaunais komandas biedrs Sebastians Fetels iemirdzējās Azerbaidžānā un Ungārijā, kamēr Lenss pie pjedestāliem netika. Absolūtā izteiksmē neizdevās sasiegt pat pusi no iepriekšējā gada punktiem, kaut gan kalendārs bija par pieciem posmiem garāks. Tomēr sezonas noslēgumā palikt tikai 9 punktus aiz četrkārtēja pasaules čempiona identiskā mašīnā nav peļami.
Uzņemto inerci noturēt gan neizdevās un 2022. gadā Fetels tomēr bija izteikts komandas līderis. Ja neskaita sesto vietu Singapūrā un astoto Abū Dabī liela pamata optimismam nebija. Komandu gan gaidīja nopietnas pārmaiņas, jo Fetels paziņoja par karjeras beigšanu, līdz ar to par Strola komandas biedru kļuva cits čempions Fernando Alonso.
Neilgi pirms sezonas sākuma Lenss piedzīvoja smagu avāriju ar velosipēdu, kā rezultātā savainoja plaukstas locītavas abām rokām un izlaida pirmssezonas testu ciklu. Komanda uz sezonas atklāšanas posmu bija gatava meklēt rezervistu, taču Strols varonīgi atgriezās un izcīnīja sesto vietu.
Mašīna bija ievērojami ātrāka, taču kanādieša optimismu ātri vien apdzēsa Alonso pārliecinošā dominance komandas iekšienē. Kamēr Fernando uz pjedestāla kāpa astoņas reizes, Lensa labākais rezultāts bija 4. vieta priekšlaicīgi apturētajā Austrālijas GP, kas noslēdzās ar vairāku formulu sadursmēm. Sezonas kopvērtējumā Strols noslēdza labāko desmitnieku, kamēr Alonso ierindojās ceturtajā vietā.
“McLaren” braucējs Fernando Alonso atzinis, ka 2017. gada sezonas izskaņā nopietni apvēris iespēju likt punktu savai F1 karjerai, ar mērķi sasniegt motorsporta ‘Triple Crown’.
Lai to paveiktu jāuzvar Monako Grand Prix, Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstēs un Lemānas 24 stundu braucienā. Šaurās Monako ieliņas spānis iekaroja 2006. gadā ar “Renault” un gadu vēlāk ar “McLaren”, Indianapolisā debitēja pērn, bet pirmo startu Lemānā aizvadīs šovasar ar “Toyota”.
“Pērn izmēģināju Indy 500. Tad devos uz Eiropu sacensties Austrijā un Silverstounā un nodomāju, ka nākamgad varbūt jāizmēģina citi čempionāti. Es varētu sevi pilnībā veltīt ‘Triple Crown’ sasniegšanai, startējot IndyCar un Lemānā. Domāju, ka tas ir labs risinājums, tomēr sajutu, ka man vēl te ir ko darīt. Nevaru beigt ar šādiem rezultātiem un sajūtām.
Sapratu, ka, ja beigšu, to nožēlošu visu atlikušo dzīvi un visu atlikušo karjeru rūgtā pēcgarša mani nepametīs. Joprojām alkstu pēc panākumiem. Man ir nepadarīts darbiņš gan priekš sevis, gan “McLaren” komandas. Esmu drošs, ka šis būs pārmaiņu gads,” stāsta Alonso, norādot, ka slikts gads “McLaren” komandai būtu trešā vai ceturtā vieta, bet devītā esot pilnībā nepieņemama.
Kārtējā ziema aizvadīta un kārtīgam motorsporta fanam par vienu no pirmajiem pavasara vēstnešiem noteikti kalpos Formula 1 sezonas sākums. 2018. gada pirmais starts Austrālijā tiks dots 25. martā. Kurš pārsteigs, kurš liks vilties? Centīsimies noskaidrot. Šoreiz izvērtēsim “Toro Rosso” komandas iespējas.
Vēsture
No 1985. līdz 2005. gadam čempionātā startēja “Minardi” komanda. Lai gan lieli panākumi izpalika, tā iemantoja daudz līdzjutēju atbalstu un kalpoja kā lieliska augsne veselai maiņai jauno talantu. Vadītājs Pols Stodarts reiz atzina, ka viņam bija 41 piedāvājums pārpirkt komandu, tomēr nosacījumi bija akmenī kalti – tai jāpaliek Itālijā un jārada apstākļi izaugsmei. “Red Bull” piedāvājums atbilda prasībām un jau vairāk nekā dekādes garumā tā kalpo kā lielisks atbalsts “Red Bull”, izaudzinot veselu plejādi jauno talantu – Danielu Rikjardo, Maksu Verstapenu, Karlosu Saincu un Sebastianu Fetelu, kurš atnesa komandai tās vienīgo goda pjedestālu, izcīnot uzvaru lietainajā Itālijas Grand Prix 2008. gadā.
Kas jauns?
Salīdzinot ar pagājušā gada pirmo posmu “Toro Rosso” tikuši pie diviem jauniem braucējiem – Pjēra Gazlī un Brendona Hārtlija. Abi gan F1 gaisu apostīja jau pagājušās sezonas otrajā pusē. No ārpuses varētu nešķist, ka veiktas pamatīgas izmaiņas dizainā – pat sānu gaisa savācēji, kas vairākām komandām piedzīvojuši aerodinamisko revolūciju, palikuši samērā līdzīgi pagājušā gada modelim.
Galvenās izmaiņas nenoliedzami atrodamas zem pārsega. Trīs tukšie gadi ar “McLaren” ir aizmirsti un “Toro Rosso” sniegusi brīvību jaudas agregāta izstrādē un pielāgošanā viņu šī gada spēkratam. Uzmanību piesaistījuši arī izliekumi uz mašīnas grīdas tieši priekšā aizmugurējiem riteņiem, kuru uzdevums ir novirzīt gaisu, lai tas radītu pēc iespējas mazāku pretestību un uzlabotu difuzora darbību.
Foto: Toro Rosso
Ko gaidīt?
Roberts Graudiņš: “Pirmssezonas testi radījuši ne tikai gaismas stariņu, bet veselu prožektora gaismu tuneļa galā “Honda” pārstāvjiem. Izskatās, ka japāņi beidzot tikuši galā ar abām lielajām problēmām – jaudas trūkumu un izturību. Lai gan ar tikai vienu klientu ir ievērojami grūtāk sakopot nepieciešamos datus, “Toro Rosso” varētu kļūt par īstu melno zirdziņu un labvēlīgu apstākļu sakritības rezultātā pat pacīnīties par sesto vietu, jo “Honda” uzmanība būs ne tikai nedalīta, bet arī jādara viss iespējamais, lai pierādītu savu piederību čempionātam, jo šis modelis kā jau visa komanda veidota kā atbalsts “Red Bull” – ja jaudas agregāta lauciņā viss ritēs gludi, jau nākamgad uz starta, iespējams, redzēsim “Red Bull Honda”. Jāatceras, ka abi braucēji aizvadījuši tikai dažus posmus, tādēļ nevajadzīgas kļūdas ir neizbēgamas, bet “Red Bull” sistēmā arī grūti aizmirstamas.”
Aldis Putniņš: ““Toro Rosso” pārstāvēs divi debitanti un mēs negaidām no viņiem brīnumus, tomēr likmes savstarpējā cīņā būs augstas – kurš no viņiem ir nākamais rindā uz vietu “Red Bull” komandā? Ja Daniels Rikardo nolems pēc šīs sezonas pamest “Red Bull”, tad pēkšņi Pjēra Gazlī un Brendona Hartlija divcīņai būs cita nozīme, tomēr tikai ar komandas biedra pārspēšanu vien nepietiks – nepieciešams nodemonstrēt kaut ko izcilu, lai kļūtu par Maksa Verstapena komandas biedru. Pjērs Gazlī ir ļoti ātrs un savā ziņā pagaidām nenovērtēts – nelāga kombinācija Brendonam Hārtlijam. Kā debitanti tiks galā ar “Honda” dzinēja integrācijas procesu “Toro Rosso” – tas ir vēl viens liels jautājums un pārbaudījums.”
Reiz Francijā auga divi zēni – viens bija aizrāvies ar kartingu, otrs ar futbolu. Abu zēnu vecāki ir labi draugi, tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka arī futbolists vienu dienu piesēdās pie kartinga stūres. Tā sākās Estebana un Pjēra ceļš pretim F1. Okons pirmais sevi pieteica spoži, drīz vien elitē parādījās arī Pjērs Gazlī!
Savu autosporta karjeru Gazlī būvēja caur Formula Renault čempionātiem. Pirmais lielais tituls atnāca 2013. gadā 2.0 litru Eiropas sērijās, kur tika pārspēts arī Estebans Okons. Tituls palīdzēja iegūt vietu gan 3.5 litru sērijās, kas tolaik bija vismaz vienā līmenī ar GP2 čempionātu. Francūža talantu pamanīja arī “Red Bull”, ļaujot jaunajam censonim nonākt tā brīža labākās F1 komandas jauno braucēju akadēmijā.
Jau atkal Gazlī sevi parādīja no labās puses – visvairāk punktu no visiem debitantiem, tomēr tituls nonāca Karlosa Sainca īpašumā, kurš gadu vēlāk jau brauca F1. Apostījis GP2 čempionāta gaisotni, savu pirmo pilno sezonu Gazlī noslēdza ar 110 punktiem – tikpat, cik komandas biedram Aleksam Linam.
Neviens nezināja, ko gaidīt no 2016. gada sezonas, kad čempionātam pievienojās “Prema Racing” komanda. Sezonas sākums nebija viegls, tomēr Silverstounā izcīnīta pirmā uzvara un lielisks sezonas turpinājums ļāva uzsākt cīņu par titulu ar komandas biedru Antonio Džiovinaci. Dienā, kad to vajadzēja visvairāk, pārāks bija Pjērs.
Tomēr F1 vietu skaits ir ierobežots. “Red Bull” un “Toro Rosso” sastāva korekcijas šosezon neveica un Gazlī nācās samierināties ar rezerves braucēja lomu, kamēr Džiovinaci savu roku pie F1 stūres izmēģināja, aizstājot savainoto Paskālu Verleinu.
Pierādījis sevi junioru sērijās, bija laiks spert nākamo soli. Pēdējam GP2 čempionam tas bija identisks kā priekšpēdējam – sekojot Stofela Vandūrna piemēram tika rasta iespēja startēt Japānas Super Formula čempionātā. Cīņās ar trīskārtējo Lemānas uzvarētāju, Formula E zvaigzni un bijušajiem F1 braucējiem Gazlī no titula šķīra vien puspunkts.
Foto: Red Bull Content Pool
Motorsporta elitē
GP2 titula izcīnīšana nebija pietiekama, lai uzreiz nodrošinātu vietu “Toro Rosso” sastāvā. Gazlī savu izdevību sagaidīja un jau ar pirmajiem apļiem demonstrēja “Red Bull” pārējo jauno braucēju uzstādīto latiņu, bet sezonas beigās regulāri pārspēja jauno komandas biedru Brendonu Hārtliju.
2018. gadā Pjērs Gazlī aizvadīja savu pirmo pilno sezonu Formula 1 čempionātā. Satriecoša 4. vieta otrajā posmā Bahreinā, kurai sekoja vēl vairāki finiši punktos ļāva “Red Bull” komandai nosliegties pa labu Gazlī, kad bija jāpieņem lēmums par Daniela Rikjardo mantinieka vietu pēc austrālieša lēmuma doties uz “Renault”.
Piepeši viss sagriezās kājām gaisā – Gazlī bija ievērojami lēnāks par komandas biedru Maksu Verstapenu, ap kuru komanda tika pamazām veidota. Dodoties vasaras pārtraukumā Verstapens kopvērtējumā bija trešais, kamēr Gazlī pat nebija kāpis uz pjedestāla. “Red Bull” pacietības mērs bija pilns un sezonas vidū piepeši tika veikta rokāde – Gazlī atgriezās “Toro Rosso”, kamēr viņa vietu ieņēma Alekss Albons.
Atšķirībā no Daņila Kvjata, kurš pēc līdzīga trieciena tā arī neatguva ātrumu, ko bija demonstrējis karjeras pirmajos gados, Pjērs prata savākt sevi. Dienu pirms pirms Beļģijas Grand Prix sacīkšu negadījumā dzīvību zaudēja viens no viņa labākajiem draugiem Antuāns Ubērs. Pjērs tomēr prata noskaņoties sacīkstēm un finišēt punktos. Izmantojis vairāku vadošo braucēju neveiksmes, savu pirmo F1 pjedestālu Gazlī izcīnīja pie “Toro Rosso” stūres, aizraujošā dragreisa stila finišā, pieveicot Luisu Hamiltonu cīņā par 2. vietu.
Laime haotiskā posmā francūzim uzspīdēja arī gadu vēlāk. Pjērs Gazlī sezonas pirmo pusi veica teju nevainojami, izmantojot sev sniegtās izdevības un regulāri pieveicot komandas biedru Kvjatu. Un tad pienāca sacesnības Moncā. Kontakts startā un ātrāks pitstops par konkurentiem neko labu neliecināja, tomēr virkne īpatnēju notikumu, kuru vidū Magnusena izstāšanās, nobloķējot boksu celiņa ieeju, Luisa Hamiltona sods, kā arī sacensību apturēšana pēc Šarla Leklēra avārijas piepeši sniedza pamatīgas priekšrocības braucējiem, kuri pitstopu veica agrāk par konkurentiem. Gazlī nonāca vadībā, taču atslābt nebija iespējams, jo straujiem soļiem no aizmugures tuvojās Karloss Saincs. Rallija leģendas dēlam pietrūka viens aplis, lai noķertu Gazlī, kurš svinēja šokējošu uzvaru – pirmo Francijai kopš 1996. gada. Vieta labāko sešiniekā Vācijā, Portugālē un Bahreinā vēlreiz apliecināja Gazlī piederību F1 elitei, neraugoties uz 2019. gada fiasko “Red Bull” komandā.
Situācija diez ko nemainījās 2021. gadā. Pjērs rādīja brīnumus pie “AlphaTauri” stūres un kvalifikācijās gandrīz vienmēr iekļuva labāko sešiniekā. Vienīgais pjedestāls tika sasniegts Azerbaidžānā pēc vairāku vadošo braucēju neveiksmēm. Kopvērtējumā Gazlī finišēja devītais, galvas tiesu priekšā komandas biedram Juki Cunodam. “Red Bull” līgums ar Serhio Peresu gan bloķēja francūža iespējas kāpt augšup.
Pēdējā sezona ar “AlphaTauri” nebija pārāk spoža, tomēr tas vairāk saistāms ar mašīnas konkurētspēju. Pēc Fetela aiziešanas no F1 braucēju virknējumos sākās rokādes un bija skaidrs, ka, bez iespējām tikt “Red Bull” komandā, tiks locīts ar Gazlī vārds. Francūzis noslēdza līgumu ar “Alpine” un kļuva par komandas biedru savam bērnības dienu draugam Estebanam Okonam.
Pusaudžu gados abi gan pamatīgi atsvešinājās, tomēr strīdi izpalika arī pēc savstarpējās sadursmes haotiskajā Austrālijas GP restartā. Okonam bija priekšrocības, esot komandā ilgāku laiku, taču Gazlī jau no pirmajiem posmiem spēja braukt vienā līmenī un Nīderlandē pat kāpa uz pjedestāla. Parasti gan abas zili krāsotās formulas bija atrodamas desmitnieka beigās. Kopvērtējumā Pjērs par četriem punktiem pieveica savu tautieti un sasniedza 11. vietu.
Hārtlijs nav kārtējais čempiona dēls, tomēr viņa tēvam izdevās izlauzties līdz Formula Atlantic, tādēļ iesēšanās kartingā sešu gadu vecumā, sekojot vecākā brāļa piemēram, bija likumsakarīga. Guvis plašus panākumus vietējos Formula Ford un Toyota Racing čempionātos, 2006. gadā 16 gadu vecumā jaunzēlandietis devās pāri okeānam, lai iekarotu Eiropas formulu čempionātus.
Formula Renault 2.0 Series tituls jau nākamajā sezonā, pārspējot Šarlu Piku, Haimi Algersuari un Roberto Meri ļāva ne tikai nonākt “Red Bull” jauno braucēju programmā, bet arī tikt reālas testu izdevības 2008. gada izskaņā, kad Marks Vēbers piedzīvoja smagu velosipēda avāriju, gūstot kājas traumu. Hārtlijs sevi pierādīja, nopelnot 2009. gada “Red Bull” un “Toro Rosso” rezerves braucēja vietu.
Viss gan negāja tik rožaini – problēmas ar superlicences iegūšanu Hārtlijam darbu ļāva uzsākt tikai no Spānijas posma, bet jau pēc pussezonas viņa vietu ieņēma Haime Algersuari, ātri vien nopelnot pamatsastāva vietu “Toro Rosso”. Arī junioru kategorijās Hārtlija straujā augšupeja bija pilnībā apstājusies. Par pēdējo pilienu kļuva 2010. gada Formula Renault 3.5 Series sezona. “Tech 1 Racing” uzvarēja komandu ieskaitē, bet Hārtlijs palika cita “Red Bull” talanta Daniela Rikjardo ēnā un sadarbībai ar enerģijas dzērienu ražošanas gigantu bija pienākušas beigas.
Hārtlija uzvārds F1 aprindās īsi uzpeldēja ar “Mercedes” 2012. un 2013. gadā, tomēr šķita, ka sapnis ir galā. Savu vietu Brendons gan atrada – pierādījis sevi izturības sacīkšu LMP2 klasē, “Porsche” deva Hārtlijam karjeras lielo izdevību rūpnīcas komandā ekipāžā ar Timo Bernardu un citu Okeānijas pārstāvi Marku Vēberu, kurš karjeras jautājumos Hārtlijam ir gandrīz kā otrais tēvs. Pēc karjeras beigām Vēberu nomainīja Hārtlija tautietis Ērls Bambers.
Pēdējo trīs sezonu laikā Hārtlija ekipāža uzvarējusi pusi no WEC čempionāta posmiem. Vissaldākais, sarežģītākais, negaidītākais un emocionālākais panākums nenoliedzami pienāca šogad, kad Hārtlijs virs savas galvas pacēla Lemānas 24 stundu uzvarētāja trofeju, neraugoties uz nonākšanu gandrīz 20 apļus aiz līderiem brauciena pirmajā daļā. Pats Hārtlijs stāsta, ka pamatīgi audzis kā braucējs kopš savas pirmās pieredzes ar “Red Bull”.
Foto: Red Bull Content Pool/Mark Thompson/Getty Images
Motorsporta elitē
Kad Brendons Hārtlijs tika pie lielās izdevības pēc Sainca pārejas uz “Renault” un Gazlī vēlmes cīnīties par Super Formula titulu, izskatījās ka šī viņam būs vienreizēja izdevība, neatkarīgi no rezultātiem. Hārtlijs gan spēja izmantot savu otro iespēju un izkonkurēt Daņilu Kvjatu. “Renault” dzinēja problēmas gan liedza Hārtlijam apliecināt savas patiesās spējas. Vai ar “Honda” ies labāk?
Jau šajā nedēļas nogalē Kataras trasē pie mākslīgā apgaismojuma tiks uzsāka 2018.gada MotoGP sezona, kas šogad solās turpināt pagājušā gada satriecoši aizraujošo ritmu.
Pirms gaidāmā atklāšanas posma esam ierakstījuši podkāstu un sarunā ar MotoGP ekspertu Tālu Meļķi noskaidrosim, kuri braucēji un komandas joprojām tiek pieskaitīti pie favorītiem, kādi bija galvenie notikumi starpsezonā un, protams, nelielas prognozes pirms jaunās sezonas.
Atgādinām, ka jauno piektdienas treniņiem MotoGP pirmso Kataras posmu būs iespējams vērot Viasat Sport Baltic TV un Viaplay.lv platformā:
