“Mercedes” neizdevās izcīnīt sesto dubultuzvaru pēc kārtas šajā sezonā un šoreiz pie vainas ir kinētiskās enerģijas reģenerācijas sistēm jeb ERS-K kas pārstāja daboties abām formulām.

Sacīkstes vidusdaļā Hamiltons un Rosbergs ziņoja par jaudas zudumu, kā rezultātā nokritās formulu maksimālais ātrums un tas atspoguļojās arī apļa laikos. Luiss Hamiltons drīz vien izstājās ar dūmojošiem bremžu diskiem, kamēr Rosbergam izdevās tikt līdz finišam otrajā pozīcijā un tikai pirmspēdējā aplī vācietis zaudēja līderpozīciju Danielam Rikjardo.

“Mercedes” atzina, ka elektronikas kontroles sistēma, kas pārslēdz jaudas padevi no un uz bateriju, pārstāja darboties un izveda no ierindas arī ERS-K sistēmu. Tā rezultātā tika zaudēti ap 160 zirgspēki jaudas un “Mercedes” piloti palika ar ‘parastiem’ turbodzinējiem, kas varēja nodrošināt ap 600 zirgspēku jaudu.

Elektronikas sistēma kontrolē simtiem voltu augstu strāvas sprieguma plūsmu starp baterijām un MGU-K elektromotoru. “Mercedes” gadījumā bojājums radies augstā elektrības sprieguma radītās slodzes un paaugstināto temperatūru dēļ. Līdzšinējā prakse pierāda, ka tieši šī sistēma ir kopējā jaudas agregāta ķēdes vājais posms un neskaitāmas reizes tā pārstājusi darbotis arī “Ferrari” un jo īpaši “Renault” dzinējiem. Līdz šim “Mercedes” šajā jomā bija labāki izturības rādītāji, tomēr jau pēc sestdienas rīta treniņa Hamiltona formulai tika nomainīta elektronikas kontroles bloks – tas bija jau trešais kontroles bloks, ko brits izmanto šajā sezonā, kamēr Rosbergs ir ‘nolietojis’ tikai divus. Nevar aizmirst, ka kopumā katram pilotam pieejami četri elektronikas kontroles bloki uz visu sezonu un ar piektā izmantošanu tiks piešķirts starta pozīciju sods.

Rosbergs varonīgi tiek līdz finišam

Abi kontroles bloki pārstāja darboties īsi pēc boksu apmeklējuma un par iemelu tiek minēts straujais temperatūras lēciens boksu apmeklējuma laikā, kad netiek nodrošināta dzesēšana. Arī augstās gaisa temperatūras Kanādā sacīkstes dienā veicināja sistēmu pārkāršanu.

Turklāt ERS-K sistēmas bojājums vistiešākā veidā ietekmē bremžu sistēmu darbību. ERS-K ‘vāc’ kinētisko enerģiju no aizmugurējās ass un bremzē to, kas ir daļa no jaunās elektroniskās bremžu sistēmas. Bez ERS-K mašīna zaudē lielu daļu no bremzēšanas efekta un bremzes tiek pārslogotas, kas jo īpaši bīstami ir tādā trasē kā Monreāla. Tāpat jēņem vērā, ka šogad bremžu sistēma augstāk minētā iemelsa dēļ ir ‘vājāka’ un līdz ar to pēc smagām slodzēm Luisa Hamiltona un Niko Rosberga cīņas rezultātā brita bremžu sistēma pārkarsa. Pēc sacīkstes “Mercedes” tehniskais vadītājs Padijs Lavs atteicās saistīt abu sistēmu bojājumu kopsakarību.

Tostarp Niko Rosbergs pāris lēnu apļu laikā spēja pielāgot bremžu balansējumu starp priekšējiem un aizmugurējiem ritieņiem, kā arī izmainīt dzinēja darba režīma parametrus, lai minimāli justu 160 zirgspēku zudumu. Sacīkstes izskaņā Rosberga maksimālais ātrums garajā taisnē atkal bija ap 300 km/h, kas aptuveni ir par 30 km/h mazāk nekā viņš spēja uzrādīt iepriekš. Turklāt Rosberga situācija un konkurētspēja sacīkstes beigās varēja būs vēl labāka, ja viņš jau sākumā nesastaptos ar pastiprinātām degvielas patēriņa problēmām, kas izskaņā neļāva pilnvērtīgi izmantot ierindā palikušā iekšdedzes dzinēja efektivitāti.

Info: Autosport