Ar kuplu dalībnieku skaitu vairākās ieskaites klasēs Biķernieku trasē 15. maijā tika atklāta Ziemeļeiropas autošosejas čempionāta sezona, kurā mainīgas sekmes bija sportistiem no Latvijas, informē Jānis Straupe, BaTCC pārstāvis.
Ziemeļeiropas sešu stundu izturības čempionātā uz starta stājās trīs Latvijas komandas. Sacensību galvenie favorīti “Flash Racing Latvia” ar Lamborghini “Huracan ST” automašīnu izcīnīja otro vietu kvalifikācijas braucienā, piekāpjoties kolēģiem no Lietuvas ar identisku automašīnu. Kamēr trešo starta vietu kopējā ieskaitē un ātrāko vietu savā klasē izcīnīja “LV Racing” ar Valteru Zviedri pie stūres.
Sešu stundu izturības čempionātā gan liela nozīme ir stabilitātei un komandas darbam, kā arī tehnikas izturībai, kas šajās sacensībās pietrūka Latvijas komandām, kas abas saskārās ar tehniskām problēmām. Pēc avārijas sacensību sākumā “Flash Racing Latvia” spēja nodemonstrēt perfektu komandas darbu un ātri atgriezās trasē, lai sacensību finišā izcīnītu sesto vietu. “LV Racing” prestižajā “TCR” klasē arī piedzīvoja tehniskas problēmas, kuru dēļ sacensībās nācās noslēgt vien trešajā vietā klasē.
Līdzjutējiem pie TV ekrāniem par prieku uzvaru 33 dalībnieku konkurencē “BMW 325 CUP” klasē izcīnīja Konstantīns Calko, pārspējot Matīsu Mežaku un lietuvieti Karoli Jovaišu. Sacensību pirmajā braucienā līderpozīcijas šo braucēju stara mainījās vairākkārtīgi – pēdējā apļa pirmspēdējā līkumā vadībā vēl bija Mežaks, bet Calko ar agresīvu manevru izstūma Mežaku no trases, kā rezultātā pirmā vieta tika Calko, otrā Jovaišam, trešā – Mežakam. Otrajā braucienā Calko pāris apļus līdz sacensību beigām izvirzījās vadībā, cieši aiz muguras turot Jovaišu, bet trešo vietu izcīnīja Mārtiņš Lapiņš.
Uzvaru “HCR Formula Historic” sacensībās svinēja mājinieks Andris Griķis, izcīnot uzvaru abos braucienos. “Formula Easter” klasē ātrākais pilots bija Roberts Toms. Jānim Vankam “BTC2” klasē ceturtā vieta spēcīgā konkurencē. “BTC1” klasē uzvara lietuviešu sportistam Laurynas Simonavičius, bet “BTC3” uzvara pērnā gada čempionam Aurimas Mištautas.
Nākamais Ziemeļeiropas un Baltijas autošosejas čempionāta posms norisināsies no 18. līdz 20. jūnijam, Igaunijā, “Audruring” trasē.
Lai gan starts un finišs Lemānā notiekošajās MotoGP sacīkstēs tika sagaidīts sausā trasē, to nevar teikt par visu braucienu. Lietus iestāšanās lika piedzīvot kritienus tādiem meistariem kā Marks Markess, Alekss Rins un Joans Mirs.
Mājinieks Kvartararo izcīnīja pole position un pirmajos apļos aizvadīja elpu aizraujošas cīņas ar komandas biedru Maveriku Vinjalesu un “Ducati” pārstāvi Džeku Milleru. Trio vairākkārt samainījās pozīcijām, tomēr līdera groži nonāca Kvartararo rokās. Tumšie mākoņi virs Lemānas trases atnesa nokrišņus. Lietum un vējam pastiprinoties, triotni noķēra arī Marks Markess pirms visi devās boksos pēc lietus laikam paredzētā motocikla.
Pitstops ieviesa pamatīgas izmaiņas – Kvartararo aizkavējās, jo piestāja Vinjalesa garāžas pusē, bet Millers un viņa komandas biedrs Bagnaia pārkāpa atļauto ātrumu boksu celiņa ieejā. Uz slapjam laikam paredzētajiem motocikliem par līderi kļuva Marks Markess, viņam sekoja Alekss Rins. “Suzuki” pārstāvjiem šī bija īpaši neveiksmīga sacīkste – Mirs nokrita jau pirmajos apļos, bet drīz vien Rins viņam piebiedrojās. Markesam neizdevās tikt pie pirmās uzvaras pēc pērn gūtās smagās rokas traumas, jo arī viņš krita, pietam divreiz.
Lietus pārtrauca līt un sacīkšu otrajā pusē trase pamazām žuva. Millers, izcietis sodu, veikli noķēra līderi Kvartararo un pārņēma sacīkšu vadību. Tālāk trešajā vietā esošais Nakagami atradās 13 sekunžu atstatumā. Japānis nespēja noturēt tempu. No aizmugures fantastiskā ātrumā tuvojās Johans Zarko. Francūzis ne tikai ielauzās trijniekā, bet veikli noķēra tautieti Kvartararo. Aizsniegties līdz Milleram neizdevās, līdz ar to ar Milleru uz goda pjedestāla kopā kāpa Zarko un Kvartararo. No 16. starta pozīcijas līdz ceturtajai vietai prata aizcīnīties Bagnaia, kamēr sešinieku noslēdza pagājušā gada uzvarētājs Danilo Petruči ar “KTM” un Marka Markesa jaunākais brālis Alekss.
Trešā vieta ļāva Kvartararo atgūt vadību čempionāta kopvērtējumā (80 punkti), taču no otrajā vietā esošā Bagnaias viņu šķir tikai 1 punkts. Trešais ar 68 punktiem ir Zarko, bet šīs dienas uzvarētājs Millers pirmajos piecos posmos guvis 64 punktus.
Nākamais posms pēc divām nedēļām paredzēts Mudžello trasē, Itālijā.
Bijušajam F1 braucējam Romēnam Grožānam neizdevās savu pirmo pole position pārvērst uzvarā arī sacīkstēs, tomēr otrā vieta ir viņa karjeras labākais rezultāts. Par sacensību uzvarētāju pirmoreiz karjerā kļuva Rinuss Vīkejs no Nīderlandes.
Tā kā Grožāns tikai šosezon pārcēlās uz IndyCar un nepiedalās sacensībās, kas notiek ovālos, šis viņam bija tikai trešais starts čempionātā, tomēr, neraugoties uz to, francūzis kvalificējās pirmajā pozīcijā un nosargāja vadību arī startā.
Džozefs Ņūgārdens jau startā pazaudēja otro pozīciju Džekam Hārvijam. Britu sportists koši rozajā “Meyer Shank Racing” sāka pakaļdzīšanos Grožānam. Viņa izredzes izskatījās ļoti labas, tomēr viss nogāja greizi pitstopā. Aizkavēšanās boksos laupīja vairākas pozīcijas, taču uzreiz pēc atgriešanās trasē bija redzams, ka viņa aizmugurējā labā riepa ir izlaidusi gaisu. Hārvijs devās boksos vēlreiz un nonāca pēdējā pozīcijā.
Neliela aizkavēšanās boksos arī Aleksa Palou izpildījumā un salīdzinoši vājš temps no Džozefa Ņūgārdena puses ļāva cīņā iesaistīties 20 gadus vecajam Rinusam Vīkejam (pilnā vārdā Rinuss van Kalmthuts). Sacīkšu vidus fāzē Vīkejs bija pārliecinoši ātrākais braucējs un pieveica arī sacensību līderi Grožānu. Pēc pēdējās boksu apmeklējumu fāzes Vīkejam jau bija vairāku sekunžu pārsvars un Grožāns atbildēt nespēja.
Palou un Ņūgārdens finišēja trešajā un ceturtajā vietā, bet piecinieku noslēdza Greiems Reihals, kurš iekļuva starta incidentā, kas lika Konoram Deilijam izstāties no cīņām par labu rezultātu. Komanda nolēma pielietot alternatīvu taktiku un iesauca Reihalu boksos jau trešajā aplī, tomēr viņam neizdevās noķert konkurentus pirms sacīkšu atsākšanās. Ilgāku laiku Reihals uzskatīja, ka komanda pieļāvusi kļūdu. Viņam gan izdevās pieveikt Skotu Diksonu, kurš ar līdzīgu stratēģiju palika devītais. Gatavojoties Indianapolisas 500 jūdžu braucienam, uz starta stājās arī leģendārais Huans Pablo Montoija, tomēr 25 braucēju konkurencē viņš palika 21. vietā.
Acīmredzot, 15. maijs Nīderlandes jaunajiem braucējiem ir īpaši labvēlīgs. Tieši 5 gadus pirms Vīkeja pirmās IndyCar uzvaras, 2016. gada 15. maijā 18 gadus vecais Makss Verstapens Barselonā izcīnīja savu pirmo F1 uzvaru.
Uzvara ļāva Vīkejam pakāpties uz sesto vietu čempionāta kopvērtējumā, kur pirmajās divās pozīcijās šobrīd ir “Chip Ganassi Racing” braucēji Skots Diksons (176 punkti) un Alekss Palou (163 punkti). Pirmajos 5 posmos uzvarējuši 5 dažādi braucēji, turklāt trim tas bija pirmais panākums karjerā, liekot pamatus aizraujošai sezonai.
Nākamais posms – Indianapolisas 500 jūdžu brauciens – tiks aizvadīts 30. maijā.
Kas notiek, kad kartingā ar slikiem jābrauc pa mitru asfaltu? Atbildi šodien guvām FIA Eiropas čempionāta ieskaitē, kad saķeres trūkuma dēļ gandrīz visi braucēji avarēja vienā un tai pašā pagriezienā.
Pamatīgu pārsteigumu aizvadītajā naktī Indianapolisā sagādāja bijušais F1 braucējs Romēns Grožāns. Francūzis šonedēļ aizvadīs tikai savu trešo IndyCar sacīksti, tomēr viņam jau ir izdevies tas, ko nesanāca sasniegt garajā F1 karjerā – izcīnīt pole position.
Par IndyCar sezonas kulmināciju uzskatāma Inidanapolisas 500 jūdžu sacīkste, kas tiks aizvadīta maija beigās, taču šonedēļ turpat Indianapolisā braucēji sacenšas pa speciāli izveidotu trasi, kuras konfigurācija praktiski pilnībā sakrīt ar to, kas tika izmantota Amerikas Grand Prix vajadzībām F1 čempionātā pirms 20 gadiem.
Romēna Grožāna līgums paredz, ka viņš piedalās tikai sacīkstēs pa ierastajām trasēm, kamēr ovālos viņa vietu ieņem Pietro Fitipaldi. Līdz ar to 500 jūdžu sacīkstēs Grožānu uz starta neredzēsim.
Grožānam izdevās iekļūt sešu ātrāko braucēju pulkā, taču pirmajās kvalifikācijās viņš nebija pats ātrākais. “Dale Coyne Racing” braucējs spēja pacelt latiņu, kad tas patiesi bija vajadzīgs un pieveikt Džozefu Ņūgārdenu par 0,12 sekundēm.
Sacensību sākums šovakar gaidāms pl. 21:30 pēc Latvijas laika.
Turcijas GP izcīņa, kas bija paredzēta 11.-13.jūnijā ir atcelta un tās vietā risināsies vēl viena sacīkste Austrijā.
Turcijas posms kļuva par Kanādas GP aizvietotāju, tomēr ilgi kalendārā nenoturējās, jo valsts ir nokļuvusi Lielbritānijas ‘sarkanajā sarakstā’, kas tiek piešķirts augsta riska valstīm.
Līdz ar to tā vietā Formula 1 kalendārā atkal būs divi posmi Austrijā – Austrijas GP un Štīrijas GP.
Tādejādi datuma maiņa uz agrāku laiku ir notikusi ar Francijas GP – no 27.jūnija sacīkste Pola Rikāra trasē pārcelta uz 20.jūniju.
Formula 1 jaunās paaudzes mašīnas būs vēl smagākas nekā sākotnēji plānots, sasniedzot 790 kg robežu, kas ir par 100 kg vairāk nekā V6 turbo-hibrīda dzinēju ēras sākumā.
2022.gada tehniskie noteikumi ir radīti, lai ievērojami uzlabotu mašīnu uzvedību, braucot cieši vienai aiz otras un tādejādi veicinātu ciešu cīņu un apdzīšanas. Sākotnēji bija plānots, ka mašīnu minimālais svars 2022.gadā būs 775 kg un pieeaugums radās pēc FIA centieniem stiprināt šasijas izturību, tomēr dēļ pārejas uz 18” riteņiem minimālais svars ir palielināts vēl vairāk.
Tas nozīmē, ka mašīnas svars bez degvielas būs 790kg, bet starta brīdī degvielas tvertnē atrodas vēl 110 kg degvielas, savukār pilota minimālais svars kopā ar sēdekli ir 80 kg. Kopsumā 2022.gadā starta brīdī mašīnas kopējais svars sasniegs 980kg!
Kopsumā 2022.gadā starta brīdī mašīnas kopējais svars sasniegs 980kg!
Piloti jau vairākkārt ir sūdzējušies par modeno F1 mašīnu lielu svaru, jo īpaši ar pāreju uz sarežģītajiem un smagajiem hibrīda dzinējiem. Tomēr šobrīd lielākais papildus svara pienesums rodas drošīnas apsvērumu dēļ, kā arī izmaksu ierobežošanas dēļ, jo komandas atkal spiestas izmantot lētākus, taču smagāku materiālus. Pat šogad, kad nenotika lielas tehniskās izmaiņas salīdzinājumā ar pagājušo sezonu, minimālais svars pieauga par 6 kg, jo Pirelli kompānija drošības apsvērumu dēļ nolēma stiprināt riepu iekšējo karkasu.
Tas viss nozīmē, ka 2022.gadā mašīnu minimālais svars būs par 100 kg lielāks nekā pirmajā V6 dzinēju ēras sezonā 2014.gadā un par 148 kg lielāks nekā V8 dzinēju ēras pēdējā sezonā 2013.gadā.
Ar Ziemeļeiropas zonas un Baltijas autošosejas čempionāta sacensībām Biķernieku trasē šajā nedēļas nogalē tiek atklāta 2021. gada autošosejas sezona, kur īpaša uzmanība jāpievērš “BMW 325 CUP” sacensību ieskaites klasei, kurai uz pirmo posmu pieteikušies 35 dalībnieki, informē Jānis Straupe, BaTCC pārstāvis.
Jau pērn “BMW 325 CUP” klases debijas gadā tika aizvadīti trīs sacensību posmi, kuros uz starta sezonas griezumā stājās 16 dalībnieki, tad interese par sacensībām starpsezonā tikai pieauga, jau šobrīd sasniedzot 40 reģistrācijas uz sezonu un 35 dalībniekus uz pirmo posmu, kas sola ļoti aizraujošas cīņas trasē.
“Jau aizvadītajā sezonā bija jābūt maksimālai koncentrācijai visu sacīkstes laiku, lai cerētu par labu rezultātu trasē, šogad tas būs krietni grūtāk, jo klase kļuvusi ļoti masveidīga!” saka 2020. gada Baltijas čempions “BMW 325 CUP” klasē Matīss Mežaks. “Augstā popularitāte ir vienkārši skaidrojama – vienādi tehniskie noteikumi visiem automobiļiem ar autosportam salīdzinoši zemām izmaksām. Ticu, ka šīs klases braucieni neliks vilties skatītājiem pie TV ekrāniem!”
Gaidāmās sacensības “DeWALT Grand Prix” notiks bez skatītājiem.
Starp trīsdesmit trīs dalībniekiem atrodami 16 latviešu sportisti, no kuriem jāizceļ ari Konstantīns Calko un Artjoms Kočlamazašvili un Andris Čats, pērnā gada bronzas godalgas ieguvējs. Starp 14 Lietuvas dalībniekiem noteikti jāatzīmē titulētais Ramūnas Čapkauskas, kurš pērn kļuva par vicečempionu, kā arī Robertas Kupčikas, Audrius Čilvinas un Karolis Jovaiša. No favorītu pulka nevar izslēgt arī kādu no pieciem igauņu sportistiem.
Atsevišķa ieskaites klase paredzēta arī labākajiem čempionāta jaunpienācējiem, kā arī braucējiem vecumā virs 45 gadiem un dāmu klase. Bet čempionāta absolūtajā vērtējuma sportisti cīnās ne tikai par ātrākā Baltijas autošosejnieka godu, bet arī par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas čempiona tituliem.
Sacensības būs vērojamas Sportacentrs TV tiešraidē, kā arī TVNET Facebook kontā.
BMW 325 CUP sacensību pirmais starts paredzēts sestdien, plkst. 11.00, otrais brauciens – plkst. 13.00.
Lielisku sniegumu RallyX Nordic čempionātā CrossCar ieskaitē šodien leģendārajā Holjesas trasē demonstrēja latvieši Ronalds Baldiņš un Reinis Nitišs, iesaistoties cīņās par uzvaru.
Pirms divām nedēļām notiekošajā dubultposmā Dānijā gan Baldiņš, gan Nitišs abas reizes apstājās pusfinālā. Šoreiz mūsējiem klājās ievērojami labāk. Pirmajās divās kārtās Nitišs uzrādīja labāku rezultātu, taču lieliska trešā kvalifikācija ļāva Baldiņam būt pašam ātrākajam CrossCar ieskaites pārstāvim un iekļūt pusfinālā ar 4. labāko punktu summu, kamēr Nitišs kvalifikāciju noslēdza 7. vietā.
Atšķirībā no pasaules čempionāta, RallyX Nordic sportisti tiek sadalīti 3 pusfinālos un tikai 2 ātrākie braucēji iekļūst finālā. Abi latvieši startēja pirmajā pusfinālā kopā ar kvalifikācijas uzvarētāju Izaku Reiersenu. Baldiņš izmantoja pirmās starta rindas priekšrocības, lai pacīkstētos par vadību. Abi piedzīvoja kontaktu, kura rezultātā Reiersens palika ar cauru riepu. Tikmēr Nitišs jau pirmajā aplī devās džokerī. Taktika attaisnojās un Reinis izmantoja brīvas trases priekšrocības, lai nodemonstrētu savu ātrumu un pakāptos uz otro vietu. Baldiņš savu džokeri atstāja uz pēdējo apli un tikai par mata tiesu pieveica Nitišu. Latvijai dubultuzvara pusfinālā, ļaujot gan Ronaldam, gan Reinim iekļūt arī finālā.
Foto: Reinis Nitišs Twitter
Dienas izšķirošajā startā Baldiņš pirmajā aplī izvirzījās vadībā, taču viņam uz papēžiem mina Patriks Hallbergs. Jau pirmajā aplī džokerī devās Izaks Egonsons. Tas ļāva zviedru sportistam tikt garām Hallbergam. Baldiņš pēc sava džokera iespraucās starp abiem mājiniekiem. Pēdējā aplī situācija nemainījās – Egonsons izcīnīja uzvaru, Baldiņš finišēja otrais, bet Hallbergs pat ar trešo vietu nopelnīja visvairāk kopvērtējuma punktu. Startējis no beigām, Nitišs varonīgi aizcīnījās līdz ceturtajai vietai. Līdz pjedestālam viņu šķīra tikai pussekunde.
Video reportāžā Baldiņa un Nitiša pusfināls: 6:32:00, fināls: 7:51:00
Pasākuma galveno uzmanību, protams, izpelnījās Supercar ieskaite, kurā startēja vairāki augstākā kaluma profesionāļi. Par uzvarētāju kļuva Niklass Gronholms, kuram uz pjedestāla pievienojās Antons Marklunds un Kristians Sabo. Trīskārtējais pasaules čempions Johans Kristofersons ar cauru riepu apstājās pusfinālā. Līdz finālam ar “Ford Fiesta” elektroauto neizdevās tikt arī Andreasam Bakerudam.
Formula 1 ir elitārs klubiņš. Ja citos sporta veidos dažkārt vienlaikus sacenšas vairāk kā 100 dalībnieki, šeit ir tikai 20 mašīnas. Konkurence ir nežēlīga, tādēļ pat supertalantiem dažkārt nākas palikt malā. Citreiz, gluži pretēji, skatītāji saķer galvas neizpratnē, par kādiem nopelniem konkrētais braucējs iekļuvis tik elitārā čempionātā.
Ņikita Mazepins šosezon kļuvis par apsmieklu. Protams, braucot lēnākajā formulā, ir grūti apliecināt savas prasmes, taču regulāri finiši minūti aiz komandas biedra Mika Šūmahera un nevaldītas izslīdēšanas ļāvušas krievu sportistam tikt pie iesaukas ‘Mazespins’. Viņš nav ne pirmais, ne pēdējais braucējs, kurš ir līmeni zemāks par saviem konkurentiem.
Agrāk startēšana F1 čempionātā ar savu privāto komandu bija ievērojami vienkāršāka, kamēr 1990-to gadu pirmajā pusē mazo komandu skaits bija tik milzīgs, ka neizbēgami dažas mašīnas pilotēja braucēji, kuru stiprā puse bija finansiālais pienesums, nevis rezultāti trasē. Šoreiz aplūkosim 5 braucējus no šī gadsimta, kuru rezultāti trasē, maigi izsakoties, neliecināja par spožu nākotni.
Gastons Macakane
Argentīnietis pavadīja 3 pilnas sezonas F3000 čempionātā (tagadējā Formula 2 ekvivalents), bet nekad augstāk par sesto vietu netika. Tik blāvi rezultāti junioru kategorijās parasti izdzēš jebkādas cerības pakāpties augstāk (salīdzinājumam – Mazepins F2 izcīnīja 2 uzvaras). Gastona trumpis bija spēcīgs finansiālais atbalsts, kas ļāva viņam 2000. gadā iekļūt “Minardi” komandā. Tā bija neliela vienība, kura gadiem balansēja uz bankrota robežas. Macakanem pāris reizes izdevās kvalificēties priekšā komandas biedram Markam Ženem, tomēr sacīkšu režīmā viņš bija ievērojami lēnāks un regulāri bija atrodams pēdējā vietā. Mainīgos apstākļos Indianapolisā viņam bija iespēja paspīdēt ar atšķirīgu stratēģiju, tomēr prieki nebija ilgi, jo savā pitstopā Macakane uztriecās “Minardi” mehāniķim.
Gastons Macakane “Prost” komandā noturējās tikai 4 posmus pirms vājā snieguma dēļ argentīnietis tika atbrīvots
Uz 2001. gada sezonu Macakane pārcēlās uz pamazām mirstošo “Prost”, kur viņa komandas biedrs bija Žans Alezī. Ar katru nākamo posmu situācija izskatījās arvien bezcerīgāka. Kamēr Alezī cīnījās vidus ešalonā, Macakane bija 1-2 sekundes aplī lēnāks un kūļājās “Minardi” braucēju kompānijā. Pēc četriem posmiem Alena Prosta pacietības mērs bija pilns. Izmantojot līguma klauzulu, komanda atlaida Macakani vājo rezultātu dēļ. Sekoja pāreja uz ChampCar sacīkstēm, kur rezultāti nebija diez ko spožāki.
Alekss Jongs
Gadu pēc Macakanes uznāciena pie “Minardi” stūres, izdevība tika dota Fernando Alonso un Tarso Markešam. Alonso bija ievērojami ātrāks. Uz sezonas pēdējiem trim posmiem tika atrasts Markeša aizvietotājs – pirmais malaizietis F1 čempionātā: Alekss Jongs. Arī viņa rezultāti junioru formulās bija pavisam blāvi, tomēr dzimtenes azartspēļu kompānijas atbalsts ļāva sasniegt cerēto sapni. Uzaugot Āzijā, Suzukas trase viņam bija labi pazīstama. Guvis pieredzi Moncā un Indianapolisā, Jongs noslēdza sezonu Japānas Grand Prix, finišējot 2 apļus aiz Alonso.
Lai gan Alekss Jongs kļuva par pirmo malaizieti F1, radīt strauju popularitātes vilni dzimtenē viņam neizdevās
Alonso pārcēlās uz “Renault”, bet uz 2002. gadu par Jonga komandas biedru kļuva cits debitants Marks Vēbers. Pirmajā posmā Melburnā iespaidīga daudzu formulu sadursme ļāva finišēt tikai 8 mašīnām. Vēbers pārliecinoši pieveica Jongu un guva 2 punktus. Tā arī palika vienīgā reize, kad Aleksam bija iespēja cīnīties par punktiem. Vēbers viņu satrieca pīšļos gan kvalifikācijās, gan sacīkstēs. Imolā, Silverstonā un Hokenheimā viņš bija 2 sekundes aplī lēnāks par Vēberu, neiekļāvās 107% robežās aiz pole position ieguvēja un pat netika pielaists startam. “Minardi” nolēma Jongam dot divu posmu pauzi, lai labāk sagatavotos pēdējiem trim startiem. Situācija neuzlabojās un savu pēdējo posmu F1 malaizietis noslēdza iestidzis grants joslā. Atvadas no “Minardi” nebija skaistas – neizmakstātas summas lika uzsākt tiesas procesu ar vienības vadītāju Polu Stodartu. Toties Jongam izdevās paspīdēt ar pāris uzvarām A1 Grand Prix čempionātā.
Judži Ide
Atšķirībā no iepriekš minētajiem braucējiem, Judži Ide nebija ne bagātnieks, ne peletona lejasgalā pirms ienākšanas F1. Formula Nippon vicečempionam bija jau 31 gads, kad viņa draugs Aguri Suzuki uzaicināja pievienoties jaunizveidotajai F1 komandai “Super Aguri”. Patriotiskā kultūra Japānai ir raksturīga arī autosportā. Tiesa gan, ne vienmēr tā nesusi rezultātus.
Jauna komanda un 31 gadu vecs debitants nebija panākumu atslēga – Judži Ide F1 pavadīja tikai 4 posmus pirms superlicences anulēšanas
Komanda viņu nolīga pēdējā brīdī, līdz ar to Idem tikpat kā nebija pieredzes pie Formula 1 stūres, dodoties uz sezonas ievadu Bahreinā. Testos bija veikti tikai 200 kilometri. Komandas biedrs Takuma Sato bija ievērojami ātrāks, turklāt trešajā posmā Melburnā Ide kvalifikācijā izbojāja Rubensa Barikello apli, bet visas nedēļas nogales laikā vairākkārt izslīdēja. Pēdējā nagla Judži F1 karjerā sekoja Sanmarīno Grand Prix izcīņā. Ide bija atbildīgs par startā izraisīto sadursmi, kuras rezultātā Kristiana Albēra formula apmeta vairākus kūleņus. “Super Aguri” ņēma vērā FIA lūgumu un nomainīja Idi. Nedēļu pēc šī incidenta Idem tika atņemta F1 superlicence, liedzot iespēju atgriezties. Japānis devās uz dzimteni, taču rezultāti Formula Nippon un Super GT čempionātos vairs nebija tik spoži, arī tur tiekot pie diskvalifikācijas par bīstamu braukšanu.
Sakons Jamamoto
Tās pašas sezonas gaitā “Super Aguri” izmēģināja vēl vienu japāni – Sakonu Jamamoto. Viņam izdevās pārsteigt visus Turcijā, kvalificējoties priekšā Sato, taču sacīkstēs tika pieļauta kļūda, kā rezultātā Sakons izstājās. Šādi spoži uzplaiksnījumi gan nebija daudz. Septiņu posmu laikā Sakons 4 reizes izstājās, bet 3 posmos palika pārliecinoši pēdējais vairākus apļus aiz līderiem.
Arī 2007. gadā viņam bija iespēja ielekt čempionātā sezonas vidū, šoreiz ar “Spyker” komandu. Ungārijā avārija tika piedzīvota jau 4. aplī, bet pārējās sacīkstēs viņš turējās pēdējā vietā, kamēr viņa komandas biedrs Adrians Sutils vairākkārt pierādīja, ka mašīna ir spējīga uz ko vairāk.
Sakons Jamamoto F1 startēja 3 dažādās komandās, taču allaž atradās peletona pašās beigās
Pēc atgriešanās GP2 čempionātā, kur panākumi netika gūti, Jamamoto tika pie trešās izdevības 2010. gadā. Jau atkal tā bija maza, finanšu nomākta komanda peletona beigās – “HRT”. Arī šeit komandas biedrs bija ātrāks, turklāt sava uzvārda dēļ Bruno Senna piesaistīja lielāku uzmanību. Itālijā Jamamoto brauca ārā no garāžas, kad mehāniķis vēl strādāja pie viņa ķiveres, lai saregulētu radio sakarus, Singapūras posmu nācās izlaist pārtikas saindēšanās dēļ, bet regulārie finiši pēdējā vietā lika komandai nomainīt Jamamoto vēl pirms sezonas beigām.
Luka Badoers
2009. gads bija F1 pārmaiņu gads. Atjautīgais dubulto difuzoru risinājums un neefektīvā KERS sistēma sagrieza spēku samērus kājām gaisā. Felipe Masa no “Ferrari” atradās 5. vietā kopvērtējumā, kad smaga galvas trauma Ungārijā pielika punktu viņa sezonai. Par sākotnējo aizvietotāju tika izvēlēts Mihaels Šūmahers, taču vācietis vēl nebija pilnībā atkopies no motocikla avārijas un lielā izdevība tika testpilotam Lukam Badoeram.
Badoera 10 gadus lolotais sapnis braukt “Ferrari” komandā pārvērtās īsā murgā
1990-tajos gados Badoers palika līdz galam nenovērtēts. F3000 čempions pavadīja vairākas sezonas mazās komandās, kur labus rezultātus sasniegt grūti, taču dažus uztrauca fakts, ka Grand Prix sacīkstēs Badoers nebija braucis gandrīz 10 gadus. Valensijā viņš 4 reizes pārkāpa atļauto ātrumu boksos, treniņos sadūrās ar Fernando Alonso, kvalificējās pēdējais un sacīkstēs finišēja pēdējais, kamēr otrs “Ferrari” braucējs Kimi Raikonens kāpa uz pjedestāla. Vairums cilvēku padokā bija saportoši – 2009. gada formulas bija ļoti cimperlīgas, turklāt testu ierobežojumi liedza Badoeram iekrāt vajadzīgās zināšanas. Itāļu prese gan nežēloja Badoeru. Nākamajā posmā Spa trasē viņš kvalificējās pēdējā vietā un nespēja pieveikt konkurentus arī sacīkstē, kur Raikonens izcīnīja uzvaru. “Ferrari” pacietības mērs bija pilns. Badoera vietā ienāca Džankarlo Fisikella, kurš piecu posmu laikā Maranello vienībai punktus neatnesa.
Dažiem braucējiem īpaši vāja mašīna liegusi apliecināt savas prasmes, citi ļoti strauji nonākuši krietni talantīgāku komandas biedru ēnā, kamēr kāds atradies neīstā laikā, neīstā vietā. Ne vienmēr gauss sākums liecina par talanta trūkumu. Citreiz vienkārši vajag vairāk laika, lai ieskrietos, turklāt bagātajiem braucējiem tikt pie vairākām iespējām ir krietni vieglāk. Ja Ņikitas Mazepina uzvedība ārpus trases būtu Formula 1 braucēja cienīga, viņa atstatums līdz konkurentiem neradītu tādu sašutumu fanu vidū, jo snieguma ziņā Lenss Strols un Nikolā Latifi pirmajos gados nebija daudz spožāki.
