Aizvadītajā nedēļas nogalē Luiss Hamiltons pārņēma esošā F1 čempiona titula godu no sava bijušā komandas biedra Niko Rosberga, kurš piecas dienas pēc uzvaras sezonas kopvērtējumā lika punktu savai autosporta karjerai. Piedāvājam Formula1.com interviju ar Rosbergu par ceļu uz panākumiem un dzīvi pēc sacīkstēm.

Niko, kā pagājušā gada čempionam, tev noteikti ir savs skatījums uz 2017. gada sezonu. Padalies, lūdzu, ar savu analīzi ‘no dīvāna’?
Šī sezona bijusi lieliska – “Ferrari” cīņa ar “Mercedes” ir ļoti vērtīga visam čempionātam. Sezonas pirmajos piecos posmos jutu tieši tādu pašu adrenalīnu, kā sēžot sacīkšu mašīnā – sirds sitās straujā un es nosvīdu. Mans ķermenis vēl nebija sapratis, ka nestāvu uz starta. “Liberty Media” paveikuši lielisku darbu čempionāta intrigas vairošanai. Interesanti, kas sekos tālāk!

Kas tevi visvairāk pārsteidzis pozitīvā nozīmē, kas – negatīvā?
“Ferrari”. Viņi ir spēruši plašu soli uz priekšu, kas ir lieliski. Šogad viņi ir gandrīz vienā līmenī ar “Mercedes”. Mana bijušā komanda gan ir ļoti spēcīga un ceturtais tituls pēc kārtas ir iespaidīgs sasniegums. Esmu priecīgs par komandu, it īpaši maniem bijušajiem mehāniķiem. Negatīvais – varbūt tas, ka no ārienes ir grūti saprast, cik neiedomājami sarežģīti ir vadīt šīs formulas.

Abi šīs sezonas titula pretendenti ir pilnīgi pretstati – regulārais sarkano paklāju viesis Luiss un ārkārtīgi privātais Sebs. Arī abas komandas ir atšķirīgas – vācu pedantisms pret itāļu dvēseliskumu. Kura kombinācija ir labāka?
Nav tāda viena pareizā ceļa uz panākumiem. Katram ir sava pieeja, tomēr katra no tām ir tuvu perfektai. Tieši tas padara autosacīkstes aizraujošas – atšķirīgie raksturi, kas cīnās sāns pie sāna.

Tu zini kā pārspēt Luisu. Vai ir kāds padoms, ko nodot Sebam?
Kā sacīkšu braucēju es Luisu zinu labāk kā jebkurš, tomēr ļaušu Sebam pašam atrast pareizo pavedienu.

Cīnoties par titulu, braucējs kļūst noslēgts un ļoti koncentrējies mērķim. Vai Niko šodien atšķiras no Niko pirms 12 mēnešiem?
Cīņa par titulu bija ļoti saspringta, un visa mana dzīve pērn bija veltīta tam. Tagad esmu kļuvis mierīgāks, tomēr sacensību gars manī mīt joprojām. Meklēju jaunus izaicinājumus, lai sasniegtu lielas lietas.

Ļoti daudz braucēju ar visiem nagiem un zobiem cenšas noturēties F1, nevēloties noslēgt karjeru, kamēr tu ar vieglu sirdi pastaigājies pa padoku. Vai kādā brīdī esi nožēlojis savu lēmumu?
Ne mirkli. Esmu sasniedzis visu, ko cerēju pirms 15 gadiem. noslēgums nevarēja būt izcilāks. Atalgojums par pūlēm pilnībā piepildīja manus sapņus.

Kā pagāja gads bez tik lielas adrenalīna devas?
Dzīve ir aizraujoša un esmu pieņēmis vairākus interesantus izaicinājumus. Arī privātā dzīvē gads bijis īpašs, jo esam tikuši pie otrā bērna, tādēļ viss ir lieliski.

Vai esi atradis nodarbi, kas kompensē sajūtas, kas pārņem, vadot F1 mašīnu?
Panākumi allaž ir aizraujoši un dod papildus adrenalīna devu, tomēr, taisnību sakot, būs grūti atrast, ko tādu, kas ģenerē tādu pašu emociju devu kā uzvaras F1 sacīkstēs pēc kārtīgas cīņas.

Tu centīsies palīdzēt Robertam Kubicam atgriezties F1. Pastāsti, ko tu no viņa sagaidi un kā šī sadarbība tika uzsākta?
Luiss un Roberts ir ātrākie puiši ar kuriem esmu sacenties, tādēļ, kad viņš lūdza manu palīdzību, tas bija viegls lēmums. Zinu, cik ātrs viņš ir – labāks par visiem pārējiem.

Atskatoties uz savu karjeru, kuri bija spožākie mirkļi, un ko tu nožēlo?
Man nav nekā, ko nožēlot. Esmu sasniedzis visu – uzvarējis sacīkstēs, uzvarējis Monako, kā arī izcīnījis čempiona titulu.

Cik daudz čempiona trofeja tev nozīmē? Un būt otrajam Rosbergam, kas to izcīnījis.
Tā ir ļoti īpaša. Esmu ļoti lepns, ka tas izdevies gan manam tētim, gan man pašam. Ik pa laikam paskatos uz to, un ir patiess gods redzēt savu vārdu starp tik daudz leģendām. Liels prieks arī manai mammai – visi viņas dzīves vīrieši ir F1 čempioni!

Vai esi domājis arī par atgriešanos?
Nē, šai dzīves daļai ir pielikts punkts.