“Lamborghini” varētu atgriezties Formulā 1, ja būs pareizie apstākļi, paziņoja kompānijas izpilddirektors Stefano Domenikalli, kurš no 2008. līdz 2014.gada sezonai bija “Ferrari” F1 komandas vadītājs.
Foto: Aldis Putniņš
Es būšu atklāts ar jums – šobrīd mums ir citas prioritātes, bet nākotnē..?
Stefano Domenikalli
Pēc aiziešanas no Formula 1 čempionāta Domenikalli vispirms ieņēma motoru sporta nodaļas vadītāja amatu “Audi” kompānijā, bet 2015.gadā jau pārcēlās uz “Lamborghini”, kur kļuva par kompānijas izpilddirektoru. Pats Demenikalli ir atzinis, ka viņam vienmēr ir bijusi īpaša vājība pret Formulu 1. Savukārt “Lamborghini” čempionātam varētu pievienoties tikai gadījumā, ja vairākas jomas čempionātā tiks pilnveidotas un uzlabotas.
“Jūs esat aizskāruši ļoti jūtīgu daļu manā sirdī,” paziņoja Domenikalli intervijā spāņu AS. “Es būšu atklāts ar jums – šobrīd mums ir citas prioritātes, bet nākotnē..? Motoru sports vienmēr būs daļa no “Lamborghini” un ja Formula 1 mainās pareizā virzienā, bet mūsu kompānijai ir nepieciešamās īpašības, tad kādēļ gan ne?”
Izmaksas komandas izveidošanai un uzturēšanai šobrīd ir nereāli augsts slieksnis daudzām kompānijām, taču līdz ar jaunajiem īpašniekiem “Liberty Media” situācija varētu mainīties, jo jau tiek runāts par iespējamo budžeta griestu ieviešanu F1.
“Tas varētu notikt nākotnē,” atzina Domenikalli, kuru no “Ferrari” vadītāja amata 2014.gadā atlaida tā brīža kompānijas prezidents Luka di Montidzemolo. “Taču šobrīd nepieciešamās izmaksas, lai ne tikai izveidotu komandu, bet arī būtu konkurētspējīgi, ir pārāk augstas, lai mēs apsvērtu šādu soli. Tātad, ja mēs redzēsim izmaiņas konkrētajā jomā, tad noteikti domāsim par ienākšanu F1.”
“Lamborghini” pēdējo reizi Formulā 1 figurēja 1990-tajos gados, kad kompānija bija dzinēju piegādātājs tādām komandām, kā “Larrousse”, “Lotus”, “Modena Team” un “Minardi”.
Pagājušajā nedēļas nogalē kalnu slēpošanas pasaules kausā tika aizvadītas slavenākās un bīstamākās nobrauciena sacensības. Tikmēr pirms šīm sacensībām Kicbīles kalnu kūrortu Austrijā iemēģināja trīskārtējais MotoGP čempions Marks Markess, kura “Honda” motocikla riepas bija īpaši pārveidotas braukšanai pa sniegu un ledu. Jāpiemin, ka pērn pa Kicbīles kūrortu ar “Red Bull” F1 formulu braukājās Makss Verstapens. Ko redzēsim nākamgad?
Tā diena ir pienākusi. F1 vēstures grāmatai pāršķirta liela lappuse. Ne vien lappuse vai nodaļa, drīzāk vesels sējums. Eklstona ēra ir noslēgusies. Lai gan runas par viņa potenciālo aiziešanu cirkulēja jau gadiem, tomēr Bernijs vienmēr atradis veidu kā panākt savu. Biežāk lamāts nekā mīlēts, tomēr ar savu pārliecību un izcilajām prasmēm rast kopsaucēju, lai no tā paņemtu maksimumu Eklstons atstājis neizdzēšamas pēdas autosporta karaliskās kategorijas attīstībā.
Jūrnieka dēls pie sava pirmā amata tika jau 16 gadu vecumā, pametis skolu, kļūstot par asistentu gāzu ražošanas rūpnīcā. Pusdienu pārtraukumos Bernijs pievērsās savai kaislībai – motocikliem un drīz vien uzsāka rezerves daļu tirdzniecības biznesu, bet 1940-to gadu beigās izmēģināja savas spējas pie F3 mašīnas stūres.
Sacīkšu braucēja karjera nebija gara un pēc nopietnas avārijas Brendshečas trasē, Eklstons nolēma koncentrēties auto tirdzniecībai, kā arī sāka nodarboties ar nekustamo īpašumu pārdošanu, tomēr 1957. gadā atgriezās autosportā kā britu uzlecošās zvaigznes Stjuarta Luisa-Evansa menedžeris, kā arī izpērkot finansiālajās grūtībās nokļuvušo “Connaught” komandu.
Nākamajā sezonā Eklstons pat pats mēģināja kvalificēties Monako GP izcīņai, tomēr vēlāk atzina, ka mēģinājums neesot bijis nopietns. Luisa-Evansa bojāeja gadu vēlāk pēc negadījuma Marokas GP laikā pamatīgi satrieca Eklstonu, kurš nolēma, ka pats pie sacīkšu mašīnas stūres vairs nesēdīsies.
Bernijs Eklstons pie “Connaught” stūres 1958. gadā
Rojs Salvadori, kurš bija Luisa-Evansa komandas biedrs “Connaught” komandā, 1960-tajos gados izmantoja izdevību piesaistīt viņa pārziņā esošajai “Cooper” vienībai Eklstonu kā tās braucēja Johena Rinta menedžeri. Arī šī sadarbība nebija ilga, jo 1970. gadā Itālijā, esot vien soļa attālumā no čempiona titula, Rints piedzīvoja letālu avāriju un Eklstons jau atkal nolēma mest mieru autosportam. Jebkādā tā izpausmēs.
Šīs atvadas gan nebija uz ilgu. 1971. gadā inženieris un sacīkšu mašīnu dizaineris Rons Tauranaks, kurš pēc Brebema karjeras beigām bija kļuvis par “Brabham” komandas vadītāju, meklēja jaunu investoru un drīz vien to atrada – vienību par 100000 mārciņām pārpirka Eklstons, pamazām palīdzot tai izkļūt bedres.
Sākums gan nebija viegls, jo Eklstons uzstāja, ka Tauranakam un Brebemam būtu jāvelta visi iespējamie līdzekļi F1 komandai, ja viņi vēlās to padarīt par titulu pretendenti. Tika piesaistīts arī jauns tehniskais speciālists Gordons Marejs.
F1 karjeras pirmos gadus Karloss Roitemans pavadīja “Brabham” pie Eklstona
Kopā ar Kolinu Čepmenu, Frenku Viljamsu, Tediju Maijeru, Kenu Tirelu un Maksu Mosliju 1974, gadā tika radīta FOCA (F1 komandu asociācija). Tika ieviesta jauna pieteikumu kārtība sacīkstēm, kā arī FOCA bija panākusi, ka visas komandas saņems ienākumus par dalību sacīkstēs. FOCA prasības auga, bet FISA (tagad FIA) nevēlējās padoties, radot pamatīgu jucekli 1980-to gadu sākumā.
Cīņā par varu un ietekmi uz čempionāta lēmumu pieņemšanu, FOCA ar tās vadītāju un “Brabham” bosu Berniju Eklstonu priekšgalā uzskatīja, ka līdzekļu sadale notiek negodīgi, lobējot lielos auto ražotājus – “Ferrari”, “Alfa Romeo” un “Renault”. Tas noveda pie vairākiem boikotiem no abām pusēm un vienošanās tika panākta vien 1981. gadā, apmierinot lielu daļu komandu asociācijas prasību naudas sadalē, kā arī paredzot to, ka katra komanda, kas piedalās čempionātā, dosies uz visiem sezonas posmiem pēc sastādītā Konkordes līguma noteikumiem, kas ar vairākām izmaiņām ir spēkā vēl šodien.
Līgums paredzēja, ka 47 procenti TV ienākumi tiks sadalīti starp komandām, 30 % nonāks FIA pārziņā, bet atlikušie 23 % nonāca jaunizveidotās F1 attīstības veicināšanas un administrācijas grupai, ko pārvaldīja pats Eklstons, tādējādi vēl vairāk nostiprinot savu varu F1 pasaulē.
Paralēli politiskajām spēlēm, Eklstons un Marejs spēja atrast robus esošajos noteikumos, radīt vairākas prātam netveramas inovācijas – fan car, atjautīgas dzesēšanas sistēmas, degvielas uzpilde sacīkšu laikā – kas palīdzēja līdz pirmajiem diviem tituliem aizvest Nelsonu Pikē.
Tomēr spožajiem panākumiem sekoja dziļa lejupslīde, pēc kuras komandu pameta gan Pikē, gan Marejs, savas idejas tālāk nododot “McLaren” komandai, kas ātri vien kļuva par dominējošo spēku čempionātā. Tikmēr pats Eklstons 1987. gada izskaņā centās pārdot komandu “Alfa Romeo” priekš Procar čempionāta, tomēr tas savu dienasgaismu tā arī neieraudzīja, tādēļ Džeka Brebema komanda nonāca uzņēmēja Joakima Luti rokās par 5 miljoniem dolāru. 15 gadu laikā Eklstons bija četrdesmitkāršojis vienības vērtību.
Ar F1 Group ietekmes celšanu Eklstons bija izlauzis savu ceļu un kļuvis par ietekmīgāko personu F1 čempionātā. Par viņa gaitām, ekscentrisko pieeju un skandalozajām darbībām lasiet raksta otro daļu tuvāko dienu laikā F1.LV portāla sadaļā BLOGS.
F1 menedžmenta direktors sporta jautājumos Ross Brauns, uzskata, ka galvenā joma, pie kuras jaunajai vadībai vajadzētu ķerties, ir noteikumu vienkāršošana, lai padarītu sacīkšu vērošana ievērojami vienkāršāku un saprotamāku arī cilvēkiem no malas.
“Šobrīd atbildu par sporta pusi. Tas, ko vēlos panākt, sadarbojoties ar čempionāta investoriem, komandām un FIA, ir vīzija, kādā mums vajadzētu attīstīties tuvāko gadu laikā. No savas pieredzes zinu, ka F1 ir tendence ļoti ātri reaģēt uz kādu problēmu, cenšoties to likvidēt, bet ļoti reti tiek padomāts par to, kas notiks pēc 3 – 5 gadiem,” norāda Brauns, kurš savā amatā tika iecelts vien vakardien.
“Tas, ko fani vēlās ir vairāk intrigu, ciešāka braukšana un vieglāka sekošana notikumiem. Tagad svarīgākais uzdevums būs rast kopsaucēju ar iesaistītajām pusēm. Bet vienkāršošana ir vitāli svarīga, jo man kā skatītājam ne vienmēr ir pilnībā skaidrs, kas notiek trasē.”
62 gadus vecais Brauns arī norādījis, ka ir pārliecināts, ka Silverstounas trase neizzudīs no F1 kalendāra, turklāt tiks darīts viss iespējamais, lai saglabātu arī citas leģendārās trases, kas nonākušas grūtībās.
“Bernijs ir unikāls. Veids, kādā viņš pacēla šo sporta veidu līdz tam, kas tas ir tagad, ir neatkārtojams. Viņš bija F1 vadītājs unikālā ērā. Tomēr viņam jau ir 86 gadi un reizēm pienāk laiks, pāriet citā dzīves fāzē,” par savu priekšgājēju komentē Brauns.
Septiņkārtējais MotoGP pasaules čempions Valentīno Rosi (attēlā 2013.gadā Monako GP) ir paziņojis, ka pēc motošosejas karjeras beigām noteikti mēģinās piedalīties Lemānas 24 stundu sacīkstēs.
Protams, Dakarā es braukšu tikai ar auto, jo tur startēt ar motociklu ir ļoti, ļoti bīstami.
Valentīno Rosi
Par to, ka motošosejas leģenda Rosi ļoti labi jūtas uz četriem riteņiem, jau esam ziņouši. Vēl decembra sākumā Valentīno Rosi izcīnīja kārtējo uzvaru Moncas rallijā. Tostarp viņš ir testējas arī GT sacīkšu mašīnas un 2006.gadā aizvadīja testus “Ferrari” Formula 1 komandā.
“Viens no maniem mērķiem ir mēģināt piedalīties Dakaras rallijreidā, taču tas ir ārkārtīgi smags pārbaudījums un tam ļoti rūpīgi jāgatavojas,” paziņoja Rosi. “Protams, Dakarā es braukšu tikai ar auto, jo tur startēt ar motociklu ir ļoti, ļoti bīstami. Taču vairāk es esmu koncentrējies uz Lemānas 24 stundu sacīksti. Tas ir mans ir pirmais mērķis, jo trasē es jūtos labāk. Ļoti ceru, ka pēc moto karjeras beigām mums būs laiks un iespēja to paveikt.”
Pirms desmit gadiem Rosi aizvadīja testus “Ferrari” sastāvā un saņēma ļoti pozitīvu vērtējumu, tomēr vēlāk nolēma palikt motošosejas čempionātā un nevis mēģināt iekļūt F1.
“Es domāju, ka toreiz tas bija pareizais lēmums,” skaidroja 37 gadus vecais Rosi. “Pēc 2006.gada es paliku MotoGP un izcīnīju vēl divus čempiona titulus, aizvadīju satriecošas sacīkstes. Man nav nožēlas. Protams, man patīk Formula 1 un toreiz es mēģināju saprast savas iespējas. Aizvadīju vairākus testus, tostarp Valensijā kopā ar citiem. Es atceros, ka lidojot atpakaļ no Valensijas uz Rimini, es pie sevis teicu – nē, es neesmu gatavs atmest ar roku motocikliem. Tas bija pareizais lēmums.”
Tās pašas dienas vakarās, kad Bernijs Eklstons apstiprināja savu aiziešanu, jaunais Formula 1 direktors Čeiss Kerijs oficiāli nosauca arī jaunos izpilddirektorus, kas turpmāk rūpēsies par Formula 1 čempionāta labklājību.
Eklstona lomu turpmāk pildīs trīs kungi – jau pieminētais Kerijs, kā arī Šīns Bračess (menedžmenta direktors komercjautājumos) un Ross Brauns (menedžmenta direktors sporta jautājumos). Visi trīs savus pienākumus sāk pildīt nekavējoties.
“Atgriezties Formula 1 pasaulē būs lieliski,” paziņoja Ross Brauns, kurš ir izcīnījis 11 titulus “Ferrari”, 7 “Williams” un “Benetton” sastāvā, kā arī divus 2009.gadā ar savu “BrawnGP” komandu. “Pēdējos pāris mēnešus esmu konsultējis “Liberty Media” un izbaudījis šo procesu. Mums ir gandrīz neatkārtojama iespēja strādāt kopā ar komandām un sacensību organizatoriem, lai nodrošinātu labākas sacīkstes priekš līdzjutējiem.”
Eklstona biznesa modelis bija ‘nefunkcionējošs’ – visi lēmumi pieņemti balstoties tikai uz finansiālā ieguvuma pamatojumu.
Čeiss Kerijs
Tostarp eksperti ziņo par iemesliem, kāpēc Eklstonam nav doti sākotnēji apsolītie vēl 3 gadi pie Formula 1 stūres. “Liberty Media” kopš vasaras ir veikuši padziļinātu analīzi par Formula 1 čempionāta sistēmu, problēmām un iespējamiem risinājumiem, taču tie nevar tikt realizēti pie esošā Eklstona biznesa modeļa, kuru Čeiss Kerijs nosauca par ‘nefunkcionājošu’. Līdz ar to pakāpeniska pārejas perioda vietā tika nolemts rīkoties nekavējoties.
Kā jau tika prognozēts, Bernijs Eklstons ir ticis nostumts no savas lomas Formula 1 čempionāta galvgalī. Viņu aizstās “Liberty Media” izpilddirektors Čeiss Kerijs.
Tagad man ir piešķirts jauns amats un amerikāņi to sauc par goda prezidentu. Ko šis tituls īsti nozīmē, es nezinu.
Pagaidām gan no jaunajiem čempionāta īpašniekiem oficiālu paziņojumu nav bijis, taču pats Eklstons no savas mājas Londonā apstiprināja šīs ziņas.
“Es vars neesmu kompānijas vadītājs,” apstiprināja Eklstons. “Tagad šo lomu ir ieņēmis Čeiss. Jāsaka, ka manas dienas ofisā līdz ar to ir kļuvušas klusākas. Varbūt es vēl kādreiz apmeklēšu kādu Grand Prix klātienē – man joprojām ir daudz draugu Formulā 1. Arī naudas man ir pietiekami, lai varētu atļauties apmeklēt sacīkstes. Tagad man ir piešķirts jauns amats un amerikāņi to sauc par goda prezidentu. Ko šis tituls īsti nozīmē, es nezinu.”
Tāpat pagaidām nav skaidrs vai Eklstons turpinās pildīt savus pienākumus FIA Pasaules Motoru sporta padomē.
“Es šaubos,” šo jautājumu komentēja Eklstons. “Man par to būs jārunā ar Žanu Todu.”
Bernijs Eklstons jau šajā nedēļā varētu pamest savu līdzšinējo amatu Formula 1 čampionāta vadītaja lomā, ziņo BBC. Tas pieliktu punktu 86 gadus vecā Eklstona 40 gadu valdīšanai Formulā 1.
Jaunie īpašnieki “Liberty Media” iepriekšējās nedēļas laikā ir spēruši vēl vienu soli uz priekšu Formula 1 pārpirkšanas procesā un jaunākā informācija liecina, ka jaunajā vadības shēmā vieta Eklstonam netrodas, lai arī vēl septembrī pats F1 vadītājs atzina, ka ir lūgts palikt vēl uz trim gadiem.
Bernija Eklstona pienākumus varētu sadalīt divu cilvēku starpā: komerciālo un mārketinga pusi uzņemtos pārraudzīt amerikānis Šīns Bračess, bijušais ESPN TV tīkla direktors, bet par sportiskajām lietām turpmāk atbildētu Ross Brauns, bijušais “Ferrari” un “Mercedes” komandu tehniskais vadītājs.
Tostarp pašam Eklstonam ir piedāvāta goda prezidenta loma, kas gan nekādas pilnvaras viņam neatstātu. Pietuvināti avoti ziņo, ka Eklstons no šāda ‘pagodinājuma’ noteikti atteiksies.
Viena no lielākajām problēmām, kuras radīšana šobrīd tiek pārmesta Eklstonam, ir esošā finansu sistēma Formulā 1, kur notiek negodīga līdzekļu sadale starp komandām un arī milzīgās rīkošas summas, kas tiek prasītas no Grand Prix posmu organizatoriem. ‘Liberty Media’ jau ir paziņojuši, ka noteikti apsvērs īpašo finansu bonusu atņemšanu “Ferrari” un citām vadošām komandām, sadalot tos vienlīdzigi visu komandu starpā.
Jāatgādina, ka Bernijs Eklstons jau 1978.gadā izveidoja “Formula 1 Constructors Association” jeb Foca.
![Bernijs Eklstons – F1 gāztā diktatora ceļš pretim tronim [1. daļa]](https://f1.lv/wp-content/uploads/2017/01/Bernie-Ecclestone-768x511.jpg "Bernijs Eklstons – F1 gāztā diktatora ceļš pretim tronim [1. daļa]")
