No šobrīd aktīvajiem F1 braucējiem Fernando Alonso F1 aizvadījis visvairāk sacīkšu. Tas viss strauji mainīsies nākamgad, jo spāņu braucējs nolēmis pamest čempionātu un pievērsties jauniem izaicinājumiem. Karjera Alonso izvērsusies ļoti krāšņa un raiba – citreiz braucis kā dievs, citreiz talantu slāpējušas mašīnas tehniskās spējas vai politiskās spēles. Iespējams, objektīvākais braucēja prasmju tests ir salīdzinājums ar komandas biedru. Fernando tādi bijuši divpadsmit, turklāt nevienam no viņiem neizdevās gūt ievērojamu virsroku..

Tarso Markešs (2001; kvalifikācijas 13-1 Alonso labā; punkti 0-0)

Nonācis menedžera Flavio Briatores apgādībā Fernando Alonso jau kopš 17 gadu vecuma tika saistīts ar “Benetton”, tomēr pirms tīnim uz paplātes pasniegt izdevību startēt tādā komandā, viņam sevi bija jāpierāda “Minardi”. Komanda atradās uz bankrota sliekšņa un situāciju īpaši neuzlaboja jaunā vadītāja Pola Stodarta ierašanās. Komandai bija strauji nepieciešama nauda, ko nespēja nodrošināt arī komandas otrā pilota Tarso Markeša pievienošanās. Neraugoties uz iepriekšēju pieredzi, brazīlietis nespēja turēt Alonso tempu un regulāri ieņēma pēdējo vietu, kamēr Alonso pat ar šķietami bezcerīgo “Minardi” spēja parādīt zobus arī lēnākajiem vidus ešalona braucējiem.

Alekss Jongs (2001; kvalifikācijas 3-0 Alonso labā; punkti 0-0)

2001. gada izskaņā, kad “Minardi” maciņš bija galīgi tukšs, komandai pievienojās ‘naudas maiss’ Alekss Jongs. Malaizijas ķīnietis netika pie nopietniem panākumiem pirms ienākšanas F1, tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka īsajā sadarbības laikā viņš palika Alonso ēnā.

Jarno Trulli (2003-2004; kvalifikācijas 16-15 Trulli labā; punkti 100-79 Alonso labā; uzvaras: 1-1)

Pēc gada testpilota amatā Alonso nonāca “Renault”, kur viņu gaidīja pirmais nopietnais pārbaudījums – Jarno Trulli. Itālis atradās savas karjeras virsotnē un spēja apliecināt savu reputāciju kā kvalifikāciju meistars. Pirms pāris gadiem Alonso nosauca tieši Trulli par savu visu laiku spēcīgāko komandas biedru, un ne bez pamata – abi izrādīja ciešu konkurenci viens otram, tomēr komanda lēma, ka Jarno rezultāti strauji kritušies un nolēma viņu atlaist trīs posmus pirms 2004. gada sezonas beigām, lai gan kopvērtējumā Trulli tobrīd atradās punktu priekšā ‘Briatores luteklim’.

Žaks Vilnēvs (2004; kvalifikācijas 2-1 Alonso labā; punkti 14-0 Alonso labā)

Trulli tika aizvietots ar ekscentrisko Žaku Vilnēvu, kura slavas gadi jau bija aiz muguras. Izlaidis sezonas pirmo daļu, kanādietis nespēja adaptēties strauji pieaugušajiem ātrumiem un trīs posmu laikā neguva punktus, liedzot “Renault” izraut otro vietu konstruktoru kausā. Sadarbība gan neizvērtās ilgāka, jo vēl pirms saviem trim startiem ar “Renault”, Vilnēvs tika pie līguma ar “Sauber” uz 2005. gadu.

Džankarlo Fisikella (2005-2006; kvalifikācijas 27-10 Alonso labā; punkti 267-130 Alonso labā; uzvaras 14-2 Alonso labā)

Sadarbība ar Džankarlo Fisikellu izrādījās ļoti auglīga – abi atnesa “Renault” uzvaru konstruktoru kausā 2005. un 2006. gadā, tomēr reti kurš varēja paredzēt, ka Alonso pārsvars būs tik pārliecinošs. Spānis pēc vairākiem gadiem izteicās, ka Fisikella ir labākais braucējs ar vājām mašīnām. Grūti nepiekrist šim apgalvojumam, jo 2009. gadā Fizzi pat ar “Force India” spēja tikt pie pole position un 2. vietas, bet tam sekojošā pāreja uz “Ferrari” izrādījās pilnīgs fiasko.

Luiss Hamiltons (2007; kvalifikācijas 9-8 Hamiltona labā; punkti 109-109; uzvaras 4-4)

Visi, kas gaidīja, ka 2007. gads Alonso būs atslodze ‘komandas biedru cīņās’ smagi maldījās. Jauniņais Luiss Hamiltons jau ar pirmajiem startiem pierādīja savu piederību līmenim un drīz vien abu starpā sākās pamatīgas nesaskaņas. Eļļu ugunij pielēja Alonso lēmums aizkavēties boksos Ungārijas GP kvalifikācijā, kas liedza Hamiltonam veikt savu lidojošo apli. Abi karstgalvji bija aizņemti ar savstarpējo cīņu, kas ļāva negaidīti titulu pēdējos posmos izraut “Ferrari” braucējam Kimi Raikonenam. Alonso attiecības ar “McLaren” vadītāju Ronu Denisu bija sagandētas un sezonas beigās viņš pameta komandu, lai atgrieztos “Renault”.

Nelsons Pikē Jr. (2008-2009; kvalifikācijas 27-1 Alonso labā; punkti 74-19 Alonso labā; uzvaras 2-0 Alonso labā)

Jau atkal Alonso gaidīja jauns komandas biedrs, šoreiz Nelsona Pikē Jr. personā. Nespējis turēt Alonso tempu, Pikē Jr. vieta ātri vien tika ierādīta. Baidoties par iespēju tikt atlaistam Nelsons Pikē Jr. kopā ar Flavio Briatori un Patu Saimondsu izstrādāja shēmu, kā, apzināti avarējot, Alonso varētu tikt pie uzvaras. Viss noritēja gludi līdz patiesība nāca gaismā gadu vēlāk. Briatore un Saimondss savu vainu noliedza, tomēr abi tika pie bargiem sodiem, kamēr Pikē Jr. F1 vairs nav manīts. Alonso savu uzvaru paturēja, tomēr jau otrais lielais skandāls pamatīgi iedragāja viņa reputāciju kā ļoti politisku braucēju, kurš gatavs darīt burtiski jebko, lai tiktu pie uzvaras.

Romēns Grožāns (2009; kvalifikācijas 7-0 Alonso labā; punkti 13-0 Alonso labā)

Pikē Jr. vietu ieņēma vēl viens debitants – Romēns Grožāns. 2009. gads pierādīja, ka ienākšana komandā sezonas vidū pēc tik daudz tehniskajām izmaiņām ne pie kā laba nespēj novest. Grožāns aizvadīja ļoti blāvu pussezonu un pavadīja vairākus gadus, lai reabilitētos.

Felipe Masa (2010-2013; kvalifikācijas 58-19 Alonso labā; punkti 1029-496 Alonso labā; uzvaras 11-0 Alonso labā)

“Renault” pagrimums lika Alonso piepildīt gadiem ilgušās baumas un pāriet uz “Ferrari”, kur par viņa komandas biedru kļuva Felipe Masa. Brazīlietis atgriezās čempionātā pēc smagas galvas traumas un vairs nespēja apliecināt tādu līmeni kā pirms tam, ātri vien kļūstot par Alonso ieročnesēju. Iespēja uzvarēt Vācijā noslēdzās ar Masas sacīkšu inženiera Roba Smedlija leģendārās frāzes par to, ka Fernando ir ātrāks. Maranello vienībā nekas nebija mainījies – joprojām komandā bija izteikts pirmā un otrā braucēja dalījums. Četras stabilas sezonas abu izpildījumā bez ievērojama progresa vai regresa noslēdzās pārliecinoši pa labu Alonso, tomēr līdz kārotajam trešajam titulam viņam neizdevās aizsniegties pat 2012. gadā, kad Sebastianam Fetelam nācās piekāpties par nieka trim punktiem.

Kimi Raikonens (2014; kvalifikācijas 16-3 Alonso labā; punkti 161-55 Alonso labā)

2014. gads nāca ar, iespējams, ievērojamāko tehnisko revolūciju F1 vēsturē. Pirmoreiz kopš 1953. gada “Ferrari” nolēma abās pamatsastāva vietās piesaistīt bijušos čempionus. Kimi Raikonena braukšanas stils nebija piemērots jaunajam “Ferrari” modelim, tomēr arī Alonso negāja daudz labāk. “Mercedes” dzinēju un “Red Bull” aerodinamikas pārsvars liedza Fernando cīnīties par uzvarām.

Džensons Batons (2015-2016; kvalifikācijas 25-13 Alonso labā; punkti 65-37 Alonso labā)

“McLaren” izvēlējās alternatīvu ceļu. Sapratuši, ka ar “Mercedes” dzinējiem zaudēts “Mercedes” un “Williams” tika sperts radikāls solis un veikta pāreja uz “Honda”. Alonso šai projektā saredzēja izdevību tikt pie titula, kas ar “Ferrari” nebūtu iespējams. Projekts izvērtās par absolūtu katastrofu – dzinēja komponentes bija regulāri jāmaina, braucēji reti sasniedza finišu un nelīdzēja ne Džensona Batona ilgstošā pieredze ar “McLaren”, ne Alonso entuziasms neļāva komandai atgriezties uz uzvaru (vai pjedestālu) takas. Alonso talanta apliecinājums gan bija novērojams ilgtermiņā – ja pirmajā gadā nācās piekāpties Batonam, tad otrajā pārāks bija Alonso. Tiesa gan, pēc tēva nāves Batons bija zaudējis entuziasmu sacensties un vēlāk norādīja, ka karjeru beidzis vismaz vienu gadu pa vēlu.

Stofels Vandūrns (2017-2018; kvalifikācijas 28-3 Alonso labā; punkti 61-21 Alonso labā)

Par pēdējo Alonso komandas biedru kļuva Stofels Vandūrns. Skatoties viņa sasniegumu junioru kategorijās, šķiet, izcilāka talanta nav, tomēr problēmas ar šasiju, grīdu un dzinēju liegušas Vandūrnam izrādīt konkurenci. Lai gan Alonso izteicies, ka abu cīņa ir ciešāka kā viņam bija ar Raikonenu, tomēr statistika nemelo – Stofela akcijas šo divu sezonu laikā ir ievērojami kritušās.

Kopā (2001-2018; kvalifikācijas 229-76 Alonso labā; punkti 1893-946 Alonso labā; uzvaras 32-7 Alonso labā)

Alonso nav nepārspējams. sezonas ietvaros to pierādījuši gan Jarno Trulli, gan Džensons Batons, gan Luiss Hamiltons jau debijas sezonā, tomēr Alonso ‘slepkavas instinkts’ ļāvis izspiest maksimumu no gandrīz katras situācijas. Viņa karjeras lēmumi ne vienmēr bijuši pareizi un nereti bedri Alonso izracis pats sev, taču nevar noliegt – pie stūres Alonso ir viens no savas paaudzes izcilākajiem braucējiem. F1 paliks bez viena no visu laiku izcilākajiem braucējiem.