Laiks sadalīt 2021. gada balvas motorsportā. Tā vietā, lai kārtējo reizi sakurinātu Hamiltona un Verstapena fanu nometnes vienu pret otru, labāk ielūkosimies aizvadītā gada notikumos krietni nenopietnākā gaismā.

Gada starts – Ungārijas Grand Prix

Rezultātu izteiksmē uz pārējo posmu fona šogad īpaši izcēlās sacensības Hungaroringā. Iemesls tam meklējams startā. Valteri Botass apliecināja savas formulu boulinga prasmes, uztriecoties Lando Norisam tā, ka viņš izsit abas “Red Bull” formulas un pabojā dzīvi vēl vairākiem konkurentiem. Tikmēr Lenss Strols parūpējās par atlikušo ķegļu nosišanu. Hamiltons saglabāja vadību, bet, ciešot visiem 2.-7. vietā esošajiem braucējiem, uz otro vietu pakāpās Estebans Okons. Un tas vēl nebija dīvainākais starts šajā dienā…

Sacīkstes tika apturētas. Atkārtotajam startam visi gatavojās ar pārejas laika riepām, tomēr iesildīšanās aplī braucēji saprata, ka trase ir pietiekami sausa, lai dotos boksos pēc slikiem. Visi, sākot ar Okonu, devās boksos. Vienīgi Hamiltons palika trasē un kļuva par vienīgo braucēju, kurš sacīkstes atsāka no ierastās starta pozīcijas nevis boksu celiņa. Tā izrādījās nepareiza taktika un arī viņam nācās doties boksos. Luiss pamanījās finišēt 3. vietā, lai gan bija vienīgais startētajs.

Gada čempions – Johans Kristofersons

Ļoti reti autosporta prestižākajās kategorijās braucējiem izdodas izcīnīt divus čempiona titulus vienā sezonā. Arī situācijas, kad ar iegūtajiem punktiem nepietiek čempiona noskaidrošanai ir retums. Kristofersons pamanījās kļūt par pasaules čempionu rallijkrosā un pirmās Extreme E sezonas čempionu, abos gadījumos, pateicoties vairāk uzvarām, jo otrās vietas īpašnieki bija guvuši identisku punktu skaitu.

Tomēr veids, kā šie tituli tika izcīnīti bija ļoti atšķirīgi. Pēc vairākām neveiksmēm sezonas sākumā, Kristofersons uzsāka pakaļdzīšanos Timijam Hansenam un dramatiskā finālā Vācijā izrāva titulu no tautieša rokām. Tikmēr Extreme E čempionātā kopā ar Molliju Teilori, neraugoties uz vājākām kvalifikācijām, Kristofersona pārstāvētā “Rosberg X Racing” uzvarēja Saūda Arābijā un Senegālā. Sebastjēnam Lēbam un Kristinai Gutjeresai izdevās labāks sezonas noslēgums, taču ar 4. vietu pēdējā finālā pietika, lai ar vienādu punktu skaitu Kristofersons un Teilore par mata tiesu saglabātu 1. vietu kopvērtējumā.

Gada sprinta sacīkste – Beļģijas Grand Prix

Šogad Formula 1 veica eksperimentu, papildinot programmu ar sprinta sacīkstēm. Inovatīvais Grand prix starta pozīciju noskaidrošanas princips tika piekopts Silverstonā, Moncā un Interlagosā. Lai gan sprinta brauciens ir tikai 100 kilometrus garš (trešdaļa no Grand Prix garuma), šīs nebija īsākās sacīkstes šosezon. Šis gods tika Beļģijas Grand Prix izcīņai.

Ja mašīnas, riepas un medicīniskais helikopters teorētiski spēj tikt galā ar ļoti slapjiem apstākļiem, tad braucējiem tik viegli neklājas. Priekšā esošās formulas saceltās ūdens šaltis pilnībā bloķē redzamību. Tik bīstamās un kalnainās trasēs kā Spa braukšana šādos apstākļos ir neiespējama. Skatītāji piedzīvoja vilšanos – četrās sacīkstēm atvēlētajās stundās vienīgā darbība trasē bija 3 apļi aiz drošības mašīnas ‘ķeksīša pēc’, lai sacīkstes var juridiski klasificēt kā notikušas. Rūgta pēcgarša palika visiem, izņemot “Williams” komandu, jo Džordžs Rasels tā rezultātā izcīnīja pārsteidzošu otro vietu un ļoti vērtīgus 9 punktus.

Vadībā no starta līdz finišam – Bernds Mailanders, drošības mašīnas vadītājs tā arī noriņķoja priekšā formulu virknei Beļģijā, Foto: Red Bull Content Pool

Gada debija – Ņikita Mazepins Bahreinā

Gadu iepriekš “Haas” komandai uz pēdējiem posmiem nācās meklēt aizvietotāju Romēnam Grožānam, kurš pēc avārijas Bahreinas Grand Prix pavadīja pusminūti liesmojošā mašīnā, sāniski atstutējies pret drošības barjeru. “Haas” jaunais braucējs Ņikita Mazepins savā F1 debijā trasē pavadīja īsāku laiku kā Grožāns liesmās.

“Haas” formulas vadīšana šogad nebija medusmaize. Situāciju vieglāku nepadarīja fakts, ka abi viņu braucēji bija debitanti. Mazepins tika vien līdz trešajam pagriezienam. Arī Šūmaheram pāris apļus vēlāk neklājās diži labāk. Vienīgi vācietim izdevās neaizskart barjeru, līdz ar to viņš varēja turpināt cīņu. Regulāras sagriešanās sezonas sākumā ļāva Mazepinam iegūt jaunu iesauku – Mazespins (angliski ‘spin’ nozīmē griezties). Turpinājums gan bija krietni stabilāks un sezonas otrajā pusē Šūmahers ārpus trases bija atrodams biežāk par savu komandas biedru.

Gada tetovējums – Sirils Abitebuls

Pirms iepriekšējās sezonas Daniels Rikjardo un viņa tobrīd pārstāvētās “Renault” komandas vadītājs saderēja uz tetovējumu par austrālieša iespējām tikt uz pjedestāla. Danielam tas izdevās, tomēr restrukturizācijas rezultātā Abitebuls pameta savu amatu un vairs nedodas uz F1 sacīkstēm. Arī Rikjardo veica komandas maiņu, kamēr “Renault” pārtapa par “Alpine”. Tomēr derības paliek derības.

Šoruden Sirils Abitebuls beidzot tika pie stilizēta medusāpša uz kājas. Lai gan Rikjardo komandā pabija tikai divas sezonas un līdz uzvarām netika, atgādinājums par šiem laikiem mūžam rotās Sirilu. Pasmejoties par Rikjardo mīlestību pret tetovējumiem, Fernando Alonso kā ‘slepenais Ziemassvētku rūķis’ uzdāvināja viņam uzlīmējamos tetovējumus ar savu galvu, ko Daniels uzreiz izmantoja jau Abū Dabī.

Gada apkopējs – Sebastians Fetels

Ko Formula 1 braucēji dara pēc sacīkstēm? Iesēžas lidmašīnā un dodas mājup? Ballējas līdz rīta gaismai? Kā izrādās, daži nokopj ne tikai aiz sevis, bet arī citiem. Lieki piebilst, kādēļ Silverstona šogad pulcēja pilnas tribīnes. Kad pasākums ir beidzies, tribīnēs neizbēgami paliek tukšie dzēriena un ēdiena iepakojumi un pārpalikumi.

Tā vietā, lai tikai runātu par dabas aizsardzību un atkritumu šķirošanu, četrkārtējais pasaules čempions Sebastians Fetels pats ņēma rokās atkritumu maisu un devās satīrīt aiz faniem atstāto miskasti. Ja sniegums trasē todien nebija pats spožākais, tad šāda rīcība noteikti tikai vairoja Seba fanu pulku un apkārtejās pasaules uzmanību globālām problēmām.

https://www.youtube.com/watch?v=w4TZ4_Vk52k

Gada atgriešanās – Sobieslavs Zasada

Ja rodas sajūta, ka Kimi Raikonens savu debiju piedzīvoja nez cik sen un kopā ar Fernando Alonso ir viens no autosporta ‘dinozauriem’, tad tas vēl nav nekas. Sobieslavs Zasada slavu ieguva vairāk kā pirms pusgadsimta, kļūstot par 1966., 1967. un 1971. gada Eiropas čempionu rallijā (tolaik pasaules čempionāts vēl neeksistēja). Savu WRC debiju 1973. gadā viņš piedzīvoja Safari rallijā Kenijā, taču savu pēdējo nopietno ralliju turpat Kenijā viņš veica 1997. gadā 67 gadu vecumā, finišējot 12. vietā.

Safari rallijam atgriežoties WRC kalendārā, Zasada vēlreiz nolēma izmēģināt savus spēkus ar “Ford Fiesta Rally3” automašīnu. 91 gadu vecajam Zasadam neklājās viegli. Vairākas nobraukšanas no ceļa rezultējās ar salauztu balstiekārtu pēdējā ātrumposmā. Līdz tam no atlikušajām 30 ekipāžām poļu veterāns atradās 25. pozīcijā. Šis nešaubīgi bija nežēlīgs rallijs, jo izstāties vai zaudēt ļoti daudz laika nācās arī lielākajai daļai WRC rūpnīcas komandu braucējiem. 17. vietu izcīnīja Zasadas 38 gadus vecais mazdēls.

Gada sadarbība – Rikardo Ramilo un Čavi Blanko

Rallijā braucējiem ir ‘jāpacieš’ savs stūrmanis tikai dažas dienas, kamēr tik apjomīgos rallijreidos kā Dakara tās ir vairākas nedēļas. Dažkārt atmosfēra salonā sakarst vēl vairāk kā tuksneša smiltis. SSV ieskaitē 2021. gada Dakaras rallijā braucēja Rikardo Ramilo un stūrmaņa Čavi Blanko kašķi sasniedza baltkvēli.

Pēc trim caurām riepām priekšpēdējā ātrumposmā abi vairs nespēja saprasties. Blanko izkāpa no mašīnas, paņēma pasi, mobilo telefonu ar satelīta raidītāju, bet Ramilo devās tālāk, atstājot savu ekipāžas biedru tuksnesī. Nākamajā kontrolatzīmē Ramilo tika diskvalificēts, jo ekipāža nevar braukt bez stūrmaņa. Blanko sazinājās ar komandu, kas viņam palīdzēja nonākt bāzē pēc vairāk kā stundu ilgas gaidīšanas nekurienes vidū. Dažkārt dienvidnieku raksturi ir kā eļļa ar uguni, kas tuksnesī nav labākā kombinācija.