“Williams” ir viena no panākumiem bagātākajām komandām F1 vēsturē. Diemžēl, Klērai Viljamsai neizdevās atgriezt vienību tādos augstumos, kādus astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados sasniedza viņas tēvs Frenks.

“Vadošās komandas tērēja pusmiljardu, kamēr mūsu budžets bija tikai 120 miljoni. Tas jau saknē izslēdz vienlīdzību un padara cīņu ļoti sarežģītu. Šādā situācijā ir ļoti grūti atgūties. Tāpat mums bija iekšējās problēmas ar komandas personālu. Visi cīnījāmies ar šiem ļoti tehniskajiem un sarežģītajiem noteikumiem, kas palika arvien sarežgītāki katru gadu, ko cīnījāmies cenšoties izprast “Williams” mašīnas,” intervijā portālam “The Spectator” pavēstīja Klēra Viljamsa, kura vadīja komandu no 2013. līdz 2020. gadam.

“Saraksts ar detaļām, kas jāizstrādā pašiem kļuva arvien mazāks, taču tieši tās padara komandu neatkarīgu. Tādēļ citas vienības, kuras startē mazāku laiku kā mēs, bez pieejamiem resursiem bija spējīgas vienkārši nopirkt detaļas no vadošajām komandām. Līdz ar to tās daudz ātrāk sasniedza panākumus, izmantojot šādu īsceļu,” norāda Viljamsa. Visspilgtākais piemērs viņas sacītajam ir “Haas” komandas pieeja. Ciešā sadarbība ar “Ferrari” ļāva amerikāņu vienībai jau trešajā sezonā pārliecinoši pieveikt “Williams” komandu.

“Tas viss sasummējās un nosūtīja “Williams” uz peletona beigām. Kad esi nonācis tur, saņem mazāku balvu fonda daļu, sponsori sāk zaudēt interesi, līdz ar to budžets vēl vairaāk samazinās. Bez tā nav iespējams tikt ārā no bedres. F1 čempionātā ir jāiegulda, lai izrāptos. Un tad pienāca 2020. gads,” uzsver Viljamsa, kuras pēdējais posms kā komandas vadītājai pienāca Itālijā. Pēc vienības pārdošanas “Dorilton Capital”, Klēra un viņas tēvs Frenks pameta komandu un nu ģimeni ar šo komandu saista vien tās nosaukums.

“Pagājušā gada sākumā domājām, ka beidzot viss pagriezies uz labo pusi. Tad mūs piemeklēja problēmas ar titulsponsoru, iegriežot pamatīgu robu budžetā. Tad pienāca pandēmija. Pēc diviem ļoti smagiem gadiem jutām, ka paliek labāk, jutām, ka esam veikuši progresu, braucot vairumu trašu vienu vai pusotru sekundi ātrāk kā agrāk, kas apliecina, ka bijām uz pareizās takas, taču tad sekoja divas pēdējās naglas mūsu zārkā.”

Pēc trešās vietas izcīnīšanas konstruktoru kausā 2014. un 2015. gadā, lielā mērā pateicoties “Mercedes” dzinējiem, sekoja gara lejupslīde un maksas braucēju piesaiste rezultātus trasē neuzlaboja. Pēdējo trīs sezonu laikā “Williams” komanda izcīnījusi tikai 8 punktus, katru sezonu kopvērtējumā noslēdzot pēdējā vietā. Lielus ieguldījumus ar sev piederošajām firmām veica pamatsastāva braucēja Nikolā Latifi tēvs Maikls, lai gan sākotnēji bija domāts, ka 2020. gadā komandas titulsponsors būs “ROKiT”.

“2020. gada beigās kā ģimene bijām sasnieguši ceļa galu. Nācās nodot komandu cilvēkiem, ir spējīgi veikt investīcijas. Viņiem ir nauda un nav jāmeklē papildus sponsori. Viņiem ir laiks, lai spētu kāpt pa Formula 1 kāpnēm.”

Klēra Viljamsa norāda, ka šo notikumu dēļ viņas vārds tiek asociēts ar “Williams” komandas pagrimuma periodu. “Patiesībā, daudzi aizmirst, ka sāku vadīt komandu pēc tam, kad trīs sezonas pēc kārtas tā izcīnīja devīto, astoto un devīto vietu. Biju vadītāja deviņus mēnešus un spēju mazāk kā gada laikā to pacelt līdz trešajai vietai konstruktoru kausā divus gadus pēc kārtas. Tam sekoja vēl divas piektās vietas. Tas nav slikti komandai ar ievērojami mazāk darbiniekiem, resursiem un budžetu kā komandām pret kurām tā cīnījās.”

Straujā lejupslīde iestājās līdzko komandu bija pametis motorsportā mīlētais Felipe Masa un pie stūres sēdās Lenss Strols un Sergejs Sirotkins. “Sākumā saņēmām atbalstu. Pirmajos gados, kad rezultāti kritās viss bija kārtībā. Taču tad cilvēki sāka novērsties no manis. Tas ir saprotams – biju līdere un vadītāja. Finansiālie lēmumi gāja caur mani. Kad pieņēmu lēmumus, šķita, ka tie ir pareizie, taču dažkārt vēlāk piepildās pretējais. Tas notika ar mani. Saņēmu bargu kritiku. Manus lēmumus cītīgi analizēja. Daudzi mani apvainoja, it īpaši sociālajos medijos. Nevarēju vairs klausīties tajā troksnī. Tas man atņēma daudz negatīvas enerģijas, kamēr man vajadzēja koncentrēt uzmanību uz komandas vadīšanu un pierādīšanu, ka esmu spējīga to darīt.”

Pēc Klēras Viljamsas atkāpšanās no sava amata septembrī komandas vadītāja lomu sāka pildīt Saimons Robertss. “Domāju, ka man viss izdotos, ja būtu vairāk laika un naudas. Mums nebija tādas priekšrocības kā liels titulsponsors vai rūpnīcas atbalsts, kas katru gadu iepludina 100 miljonus komandas budžetā.

Bieži dzirdēju frāzes, ka tas tādēļ, ka esmu sieviete vai, ka esmu savā amatā tikai tādēļ, ka esmu Frenka meita un man būtu jāpazūd. Ko tādu tiešām dzirdēju bieži. Man vienalga, ko šie cilvēki saka vai raksta. Viņi nav bijuši manā lomā un nezin patiesību. Viņi var apvainot, cik vēlas, mani tas neskars. Ja vēlaties mani apvainot, viss kārtībā. Es esmu sava tēva meita un tas bija viens no iemesliem, kādēļ tiku pie darba, jo esam ģimenes komanda. Cilvēki “Williams” sistēmā vēlējās nākamās paaudzes Viljamsu ienākšanu, lai ģimene saglabātu savu iesaisti. Tieši tāds bija mērķis. Visi, kas kritizē, ka pārņēmu komandu no tēva, neizprot ģimenes un paaudžu nozīmību.”

Interesanti, ka komandas izveidotājs Frenks Viljamss nemaz nav vēlējies, lai viņa meita strādātu komandā. “Tēta viedoklis bija skaidrs. Viņš neatbalstīja nepotismu. Viņš negribēja, lai bērni strādātu “Williams” komandā. Mans vecākais brālis te dabūja darbu un viņš nevēlējās, lai arī meita strādātu turpat. Taču pēc trīs mēnešus ilgiem ieteikumiem no tobrīdējā mārkeringa daļas vadītāja, tētis negribīgi deva man izdevību. Pārējais ir vēsture. Pavadīju komandā vēl kādus 20 gadus. Vienmēr darīju to, ko no manis prasīja. Būtu laimīga pavadīt 20 gadus “Williams” komandā kā preses sekretāre. Tā bija lieliska vieta, kur strādāt. Tā bija pamatīga privilēģija. Es izbaudīju katru minūti.”