Thursday, June 25, 2026
spot_img
Sākums Blogs Lapa 543

Makss Verstapens paliks ‘Red Bull’ vismaz līdz 2023.gadam

0

Makss Verstapens ir pagarinājis līgumu ar “Red Bull” komandu līdz pat 2023.gada izskaņai.

Holandietis ir bijis daļa no “Red Bull” junioru akadēmijas kopš 2014.gada un jau gadu vēlāk tika pie iespējas startēt “Toro Rosso” komandā, bet 2016.gadā debitēja “Red Bull”. Kopš tā laika Verstapens ir izcīnījis astoņas Grand Prix uzvaras, bet pērn sasniedza labāko karjeras rezultātu – 3.vietu kopvērtējumā, startējot ar ”Honda” dzinējiem.

“Esmu laimīgs pagarināt līgumu ar “Red Bull”,” paziņoja Verstapens. “Komanda man tic un ir devusi lielisku iespēju.”

Pēc Šarla Leklēra un “Ferrari” līguma noslēgšanas, arī Verstapens ir nolēdzis ilgtermiņa līgumu, kas nozīmē, ka divi jaunie spilgtākie Formula 1 talati ir noņēmuši savas kandidatūras no pilotu tirgus.

REstarts 03: Dakara, Alonso, Vatanena stāsts, Verstapena līgums

0

Motoru sports loma glogālās sasilšanas kontekstā. Info par jauno F1LV Podkāsta sezonu. Vai virtuālais motoru sports ir laba lieta? IndyCar novitātes un naudas. F1 pilotu tirgus uz 2021.gadu.

Alonso Dakaras rallijreidā 2.dienā spiests veikt remontdarbus pēc nolauzta riteņa

0

Divkārtējais F1 čempions un divkārtējais Lemānas 24 stundu uzvarētājs ir uzsācis dalību Dakaras rallijreidā, kur jau otrajā dienā saskārās ar problēmām.

Otrās dienas ātrumposmā pēc 160 veiktajiem km Alonso pilotētais “Toyota Hilux” saņēma triecienu pa priekšējo kreiso riteni, kā rezultātā tika bojāta balstiekārta. Kopā ar stūrmani Marku Komu Fernando Alonso ķērās pie remontdarbiem, negaidot servisa auto, tomēr bojājumus bija iespējams novērst tikai pēc divām ar pusi stundām.

Pirms tam ātrumposma pirmajā kontrolpunktā Alonso un Koma uzrādīja trešo rezultātu, bet pirmo dienu abi pabeidza piesardzīgi 11.pozīcijā. Otrajā ātrumposmā ekipāža uzvarētājam Žinelam de Viljē jaudēja 2 stundas un 34 minūtes.

Verstapens: Ar ‘Mercedes’ formulu par čempionu kļūtu vairums F1 pilotu

0

Makss Verstapens ir paziņojis, ka vairums Formula 1 pilotu kļūtu par Pasaules čempioniem ar “Mercedes” formulu.

Tomēr 22 gadus vecais holandietis, kurš gaidāmajā sezonā plāno cīnīties par čempiona titulu jau no sezonas sākuma, noliedza, ka viņa mērķis ar šo paziņojumu ir noniecināt Luisa Hamiltona panākumus.

“Es vienkārši esmu pārliecināts, ka iznākums būtu tieši tāds pats, ja es sēdētu tajā mašīnā.” Verstapens paziņoja intervijā “Ziggo Sport”. “60% no šī brīža pilotiem kļūtu par čempioaniem, ja viņi startētu ar “Mercedes” formulu. Viss ir ļoti atkarīgs no mašīnas.”

“Luiss nenoliedzami ir ļoti labs pilots un viens no labākajiem Formula 1 pilotiem, taču arī viņu ir iespējams pārspēt,” paziņoja “Red Bull-Honda” pilots.

Kad Verstapenam lūdza nosaukt kādu no pilotiem, kas viņaprāt ir to atlikušo 40% skaitā, kuri nevarētu kļūt par čempioniem pat ar “Mercedes”, holandietis pasmaidīja: “To gan es nedarīšu.”

Kubica pievienojas ‘Alfa Romeo’ komandai

0

Līdzšinējais “Williams” Formula 1 komandas braucējs Roberts Kubica pievienojies “Alfa Romeo” vienībai un 2020. gadā strādās kā komandas rezerves braucējs.

35 gadus vecais Kubica pērn atgriezās F1 čempionātā pēc 8 gadu izlaišanas rallija avārijā gūtās rokas traumas dēļ. Poļu braucēja sniegums nebija diez ko spožs, turklāt situāciju neuzlaboja bezcerīgi lēnā “Williams” mašīna. Kubica pats paziņoja par aiziešanu sezonas izskaņā, tomēr pilnībā likt punktu savai F1 karjerai negrasījās.

Šai komandai ir īpaša vieta manā sirdī.

Naftas ražotājs “PKL Orlen” ir Kubicas galvenais atbalstītājs, kas veica pamatīgas investīcijas “Williams” komandā. Līdz ar jauno līgumu arī šī kompānija uzsākusi nopietnu sadarbību ar “Alfa Romeo” komandu, kļūstot par tās galveno atbalstītāju. Komandas pilnais nosaukums turpmāk būs “Alfa Romeo Racing ORLEN”.

Zīmīgi, ka Kubica karjeras izskaņā nonācis tieši Hinvilā bāzētajā komandā, jo 2006. gadā Roberts ienāca F1 čempionātā tieši ar šīs vienības (tolaik saucās “BMW Sauber”) palīdzību, līdzīgi kā komandas pamatsastāva braucējs Kimi Raikonens, kurš “Sauber” sastāvā debitēja 2001. gadā.

Roberts Kubica: “Esmu ļoti priecīgs sākt jaunu nodaļu savā karjerā, pievienojoties “Alfa Romeo Racing ORLEN”. Šai komandai ir īpaša vieta manā sirdī. Esmu ļoti priecīgs sastapt dažas jau pazīstamas sejas kopš maniem gadiem Hinvilā. Laiks un apstākļi, protams, ir mainījušies, taču esmu pārliecināts, ka spēšu atrast tādu pašu motivāciju un izsalkumu pēc panākumiem. Vēlos palīdzēt “Alfa Romeo Racing ORLEN” spert nākamo soli uz priekšu.

10 Formula 1 rekordi, kuri var tikt gāzti 2020. gadā

0

Līdz 2020. gadam atlicis pavisam nedaudz. Formula 1 līdzjutējiem gan jāpaciešas mazliet ilgāk, jo pirmais posms gaidāms tikai 15. martā. Kurš uzvarēs tajā un visā čempionātā pareģot ir neiespējami, tomēr viss liecina, ka daļa 70 sezonu ilgā čempionāta rekordu tiks laboti. Ieskatīsimies 10 šādos rekordos.

Visvairāk uzvaru

Mihaels Šūmahers savas karjeras laikā izcīnīja 91 uzvaru. Kad viņš to paveica, šķita, ka rekords netiks labots vēl ilgi, tomēr realitāte var izrādīties citādāka. Luiss Hamiltons jau ticis līdz 84 panākumiem. Vēl 8 uzvaras vajadzīgas vai labotu rekordu. Tas var nešķist daudz, taču viss atkarīgs no mašīnas. Ja “Ferrari” un “Red Bull” būs ātrāki, Šūmahera rekords var vēl nekrist. Hamiltonam ir iespēja labot vēl vienu rekordu – visvairāk uzvaru ar 1 komandu. Šūmahers “Ferrari” sastāvā triumfēja 72 reizes, bet Hamiltonam “Mercedes” kombinezonā tas izdevies 63 posmos.

Visu laiku ātrākais aplis

Monca ir ātrākā trase Formula 1 karjerā, bet spēkrati, ar kurām braucēji pa to traucas, ir ātrākie un jaudīgākie čempionāta vēsturē. Apļu rekordi tiek laboti teju it visur. 2019. gadā Itālijas GP kvalifikācija pārvērtās par farsu, kad ‘aizvēja cienītāji’ bremzēja grupu tik ļoti, ka pēdējais lidojošais aplis tika izbojāts visiem un Kimi Raikonena 2018. gada rekordaplis, kas tika veikts 263.588 km/h vidējo ātrumu palika nepārspēts. Šī būs pēdējā iespēja ilgākā laikā, jo pēc tehnisko noteikumu izmaiņām 2021. gadā mašīnas kļūs par aptuveni 3 sekundēm aplī lēnākas.

Visvairāk apļu vadībā

Hamiltons jau ir pārspējis Šūmaheru pēc posmiem, kuros kaut viens aplis veikts vadībā, tomēr distances ziņā britu sportistam vēl mazliet pietrūkst. Luiss pirmajā pozīcijā atradies 22738 km, kamēr Šūmahers 24148 km jeb par nepilnām 5 sacīkšu distancēm vairāk. Veiktie apļi vadībā Šūmaheram ir par 624 vairāk. Ja “Mercedes” spēku samēri paliks 2019. gada līmenī, abus titulētākos braucējus gada beigās šķirs pavisam nedaudz. 19 posmus Hamiltons pavadījis vadībā no starta līdz finišam – tikpat cik Airtons Senna. Vēl viens perfekts posms ļaus Hamiltonam vienpersoniski pārņemt šo rekordu.

Visvairāk finišu punktos

Punktu skaitīšanas sistēmas gadu gaitā ir mainījušās. Lai gan mūsdienās pie punktiem tiek 10 braucēji, tomēr mašīnas palikušas izturīgākas, samazinot otrā ešalona braucēju izredzes. Savā garajā karjerā Mihaels Šūmahers punktus guva 221 reizi. Nākamgad viņu var pārspēt uzreiz divi braucēji – Luiss Hamiltons un Kimi Raikonens. Abi līdz šim punktos iekļuvuši 213 reizes.

Visvairāk veikto posmu

Iespējams, šī rekorda krišana ir visdrošākā. Kimi Raikonenam jāpiedalās vēl 11 sacīkstēs jeb tieši pusē no 22 posmu rekordgarā kalendāra, lai atņemtu Rubensam Barikello visu laiku pieredzējušākā braucēja titulu. Rubenss piedalījās 323 sacīkstēs. Iespaidīgi, ka to paveiks tieši Raikonens, ņemot vērā viņa vaļsirdīgo un atbrīvoto imidžu, kā arī divu sezonu pauzi 2010. un 2011. gadā. Pie reizes Raikonens var labot vēl divus rekordus – visvairāk veiktie apļi un kilometri. Šūmaheram ir par 274 apļiem vairāk, bet Alonso par 1605 kilometriem vairāk. Visticamāk, jau vasaras laikā Kimi piederēs visi šie rekordi.

Visvairāk goda pjedestālu

Vēl viens zīmīgs rekords, ko Hamiltons varētu atņemt Šūmaheram ir goda pjedestālu skaits. Mihaels pie šampanieša un trofejas tika 155 reizes, Hamiltons – 151 reizi. Divi braucēji, kuri uzvarējuši visbiežāk, ir tie, kas vislabāk zina, ko nozīmē palikt otrajam. Šūmahers karjeras laikā pie ‘sudraba’ tika 43 reizes, bet Hamiltons 39 reizes. Kopumā Hamiltons uz pjedestāla kāpis 29 dažādās trasēs. Rekordists ir Kimi Raikonens (30), tomēr pēc Zandvortas un Hanoi piesaistes kalendāram, Hamiltonam ir iespēja labot arī šo rekordu.

Visbiežākais pjedestāla trio

Ja “Mercedes” un “Ferrari” arī turpmāk būs divas spēcīgākās komandas, iespējams, vēl redzēsim uz pjedestāla kopā Hamiltonu, Botasu un Fetelu. Šis trio kopīgi kāpis uz goda pjedestāla 12 reizes. Rekordisti ar 14 kopīgām vizītēm apbalvošanas ceremonijā ir jau pieminētie Hamiltons un Fetels, kā arī karjeru beigušais Niko Rosbergs. Protams, gadās posmi, kad kāja paslīd arī spēcīgākajiem. Ja uz goda pjedestāla kopā kāps abi “Red Bull” braucēji un Leklerks, Top 3 vidējais vecums būs mazāks kā jebkad. Līdzšinējais rekords – 23 gadi, 8 mēneši, 13 dienas – tika uzstādīts priekšpēdējā posmā Brazīlijā, pateicoties Verstapenam, Gazlī un Saincam.

Visvairāk finišu

“Lai finišētu pirmajam, pirmkārt ir jāfinišē,” tā savulaik teica bijušais “McLaren” vadītājs Rons Deniss, tādēļ tikai zīmīgi, ka visvairāk finišu ir diviem bijušajiem viņa komandas braucējiem. Fernando Alonso rūtoto karogu ieraudzījis 245 reizes, bet Kimi Raikonens 244 reizes. Vēl viens rekords, kas var krist jau sezonas sākumā ir finiši pēc kārtas. Hamiltons nav izstājies jau 32 posmus pēc kārtas. 33. reize bija liktenīga viņam pašam 2018. gadā, kā arī Nikam Heidfeldam 2009. gadā. Vai šoreiz tradīcija lūzīs? Sezonas pirmais posms ir brīdis, kad ar tehniskām ķibelēm saskarties ir ļoti viegli.

Visvairāk secīgu gadu ar pole position

Luiss Hamiltons Formula 1 čempionātā ienāca 2007. gadā. 13 sezonas pēc kārtas viņš vismaz vienu reizi ir uzvarējis kvalifikācijā un vismaz vienu reizi sacīkstēs. Mihaels ŠŪmahers pie pole position tika katru gadu kopš 1994. līdz savām pirmajām atvadām no F1 2006. gadā. Ja Hamiltons kaut reizi 2020. gadā uzvarēs kvalifikācijā, viņš kļūs par pirmo braucēju, kurš to paveicis 14 gadus pēc kārtas. Ja tas tiks sasniegts jau Melburnā, tad Luiss kļūs par pirmo braucēju, kurš vienā trasē izcīna 9 pole position.

Visgarākā 1 komandas dominance

Līdz šim tikai divām komandām ir izdevies izcīnīt konstruktoru kausu sešus gadus pēc kārtas. “Ferrari” to paveica no 1999. līdz 2004. gadam ar Mihaela Šūmahera, Edija Īrvaina, Mika Salo un Rubensa Barikello palīdzību, bet “Mercedes” ar Luisu Hamiltonu, Niko Rosbergu un Valteri Botasu bijuši nepārspēti kopš 2014. gada. Redzēsim, vai 2020. gadā tiks sasniegtas ‘septītās debesis’…

Meitene, kura tiešām var iekļūt Formula 1 čempionātā

Džiovanna Amati ir pēdējā sieviete, kas piedalījās Formula 1 čempionāta posmā. Tas notika tālajā 1992. gadā, turklāt itālietei trīs mēģinājumos tā arī neizdevās kvalificēties pašām sacīkstēm. Kopš tā laika uz apvāršņa ir parādījušās vairākas talantīgas braucējas. Sūzijai Volfai pat radās iespēja piedalīties piektdienas treniņos. 2020. gads kļūs par pirmo nopietno atskaites punktu vienai no talantīgākajām jaunajām autosportistēm.

Šogad strauju popularitātes kāpumu piedzīvoja jaunizveidotais W Series čempionāts, kurā ar F3 līmeņa automašīnām savā starpā sacentās pasaules talantīgākās autosportistes. Par čempioni kļuva Džeimija Čadvika no Lielbritānijas. Nav šaubu, ka tituls viņai palīdzēs karjeras attīstībā un atpazīstamībā, turklāt balvu fonds arī nebija pats mazākais (Čadvika ieguva pusmiljonu USD), tomēr sapnis par F1 šķiet pārāk ambiciozs. 20 gadus vecā braucēja iepriekšējās divas sezonas pavadīja britu F3 čempionātā, kur 48 braucienu laikā tikai 3 reizes kāpa uz goda pjedestāla. Pārāk reti, lai pretendētu uz vietu motorsporta elitē, it īpaši ņemot vērā, ka pat šo sezonu čempioni Enāms Ahmeds un Linuss Lundkvists vēl nav nonākuši F1 komandu redzeslokā.

Var jau teikt, ka W Series neizdevās sapulcināt pašas ātrākās daiļā dzimuma pārstāves, tomēr redzot, cik bezcerīgi Tatianai Kalderonai klājās Formula 2 (un pirms tam arī F3 un GP3), kā arī Simonai de Silvestro Supercars čempionātā, arī šīm sportistēm sapņot par F1 būtu pārāk ambiciozi.

Te nu ir laiks raudzīties Japānas virzienā. Iespējams, vairums nebūs dzirdējuši Juju Nodas vārdu, tomēr dzimtenē viņa tiek uzskatīta par brīnumbērnu, kura var atstāt autosporta pasauli ar ‘atkārtu žokli’.

Kā jau jebkurā dzīves sfērā, arī autosportā ar talantu vien nepietiek. Nepieciešams ieguldīt daudz smaga darba un rūpīgi izvērtēt pareizo attīstības ceļu, tādēļ ļoti svarīgi, lai padomdevēji būtu pareizie cilvēki. Tieši tāpēc ļoti bieži ir redzams, kā autosportā atgriežas leģendāri uzvārdi – Verstapens, Alezī, Šūmahers, Panī, Saincs, Magnusens Senna… uzskaitījums ir ļoti garš.

Nodai šai ziņā ir paveicies. Viņas tēvs Hideki 1994. gadā pat izlauzās līdz F1 čempionātam aizvadot 3 posmus ar finansiāli grimstošo “Larrousse” komandu un vēlāk pavadot vairākus gadus arī Formula Nippon čempionātā, kā arī piedaloties Lemānas 24 stundu sacīkstēs. Hideki Noda nebija zelta talants, tomēr viņš iepazina čempionāta ‘virtuvi’, vēlāk nonākot arī “Simtek” redzeslokā un gandrīz noslēdzot līgumu ar “Forti” uz 1996. gadu. Ar šo itāļu vienību Noda 1994. gadā Formula 3000 (tagadējā F2 ekvivalents) kopvērtējumā pārspēja komandas biedru Pedro Dinizu, kurš vēlāk F1 nobrauca 6 sezonas.

Tomēr ne jau tēva sasniegumam ir nozīme, bet gan kontaktiem. Juju Nodai ir tikai 13 gadi, tomēr viņa jau parakstījusi līgumu uz nākamo sezonu par piedalīšanos Dānijas F4 čempionātā, kur vecuma limits ir 14 gadi (viņa tos sasniegs līdz sezonas sākumam), turklāt pastāv runas, ka japāniete piedalīsies arī Francijas F4 čempionātā.

Tā gan nebūs viņas pirmā pieredze pie formulas stūres. Juju jau 10 gadu vecumā Japānā tika iesēdināta pie F4 mašīnas stūres, bet 12 gadu vecumā regulāri sāka labot F3 rekordus vairākās trasēs. Protams, testu dienās tehniskie noteikumi, tukšāka degvielas tvertne un brīva trase ir tikai daži no apstākļiem, kas palīdz uzrādīt daudz labāku apļa laiku, tomēr jāņem vērā, ka šos rekordus uzstādīja daudz vecāki puiši, kuri vēlāk izveido ļoti cienījamas karjeras gan Japānā, gan Eiropā.

Autosporta pamati tomēr meklējami kartingā. Vairums talantīgo Dienvidamerikas un Krievijas jauno braucēju vēl šai karjeras stadijā dodas uz Eiropu, lai apliecinātu savas prasmes. Noda visu savu karjeru bruģējusi Japānā, tādēļ šobrīd, par spīti virknei medaļu un kausu, ir ļoti grūti atbildēt uz jautājumu, cik ātra viņa patiesībā ir, kā arī, uz ko Juju ir spējīga dueļos trasē ar citiem braucējiem un braucējām.

Nodas pirmā pieredze formulu sacīkstēs Eiropā radīs lielāko ažiotāžu šai karjeras stadijā, kopš tai cauri izgāja Makss Verstapens un Miks Šūmahers. Neviens negaida, ka knapi 14 gadus vecā meitene jau pirmajos posmos cīnīsies par uzvarām, taču jau šobrīd izskatās, ka viņai ir pilns potenciālas F1 braucējas komplekts – spēcīgs finansiāls atbalsts, lieliski padomdevēji, kā arī mārketinga tirgus potenciāls, atgriežot 127 miljonu cilvēku lielu nāciju uz F1 kartes.

Ņemot vērā esošo komandu un dzinēju ražotāju situāciju čempionātā, kā arī “Honda” patriotismu, labvēlīgu apstākļu rezultātā varam sagaidīt šo brīnumbērnu “Red Bull” jauno braucēju programmā, tomēr pavisam nesen nopietnu interesi par daiļā dzimuma pārstāvēm ir izrādījusi arī “Ferrari”.

Braucēju akadēmija ir ļoti svarīga no investīciju viedokļa. Šarls (Leklerks) ir labākais piemērs. Mums jāraugās uz nākamās paaudzes talantiem priekš “Ferrari”. Akadēmija nākotnē vēlās piesaistīt arī sievieti. Viņām jābūt daļai no “Ferrari” braucēju akadēmijas. Mēs šobrīd strādājam pie tā, lai tas piepildītos pavisam drīz,” norāda “Ferrari” Formula 1 komandas vadītājs Mattia Binotto.

Ir pāragri runāt par to, vai 13 gadus vecs bērns spēs izsisties līdz Formula 1 čempionātam, jo neviens vēl nezin, kā pats čempionāts izskatīsies nākamās desmitgades izskaņā, tomēr, ja kādai autosportistei būs pa spēkam ielauzties puišu kompānijā, Juju Noda šobrīd izskatās potenciāli viscerīgākā.

REstarts 02: Ferrari un Leklēra 5 gadu līgums – ko tas nozīmē?

0

Dakaras rallijreids sācies Saūda Arābijā; Fernando Alonso režģīta debija, Āri Vatanena šokējošais stāsts, Makss Verstapens paliek Red Bull.

Jaunumi par Šūmahera veselību, Hamiltons starp pelnošākajiem sportistiem, Kubica tuvu pārejai uz ‘Alfa Romeo’

0

29. decembrī apritēs 6 gadi kopš Šūmaheru ģimenes dzīve sagriezās kājām gaisā, kad slēpošanas negadījumā smagi cieta septiņkārtējais F1 čempions Mihaels Šūmahers. Kopš tā laika Šūmaheru ģimene Mihaela veselības stāvokli turējusi pamatīgā slepenībā. “Ferrari” leģendas sieva Korina pēc Ziemassvētkiem paziņojusi: “Lielas lietas sākas ar maziem solīšiem. Daudzi mazi gabaliņi var radīt lielāku mozaīku. Kopā esam stiprāki, tādēļ kopējie spēki ar ‘Keep Fighting’ kustību ļauj daudz vieglāk iedvesmot citus.” Nav zināms, ka Korina Šūmahere sniegs nākamo paziņojumu.

“Forbes” apkopojuši informāciju par aizvadītās desmitgades pelnošākajiem sportistiem, ņemot vērā gan līgumus ar komandām, gan ienākumus no reklāmām, balvu fondiem un citiem honorāriem. Pelnošākais autosportists šai sarakstā ir Luiss Hamiltons, kurš desmitgadi iesāka “McLaren” komandā, taču 2013. gadā veica ļoti riskantu pāreju uz “Mercedes”, ieņemot Mihaela Šūmahera vietu. Lēmums attaisnojās un Hamiltons kļuva par otro uzvarām bagātāko F1 braucēju. Desmit gadu laikā Hamiltons nopelnīja 400 miljonus USD, kas pelnošāko sportistu sarakstā ļauj ieņemt 10. vietu. Saraksta galvgalī ar 915 miljoniem USD ir bokseris Floids Meivezers, bet viņam seko futbolisti Kristiano Ronaldo (800 miljoni USD) un Lionels Mesi (750 miljoni USD).

Bijušais “Williams” braucējs Roberts Kubica, kurš šogad atgriezās F1 sacīkstēs pēc 8 gadu pauzes, esot ļoti tuvu tam, lai pievienotos “Alfa Romeo” komandai kā attīstības un simulatoru braucējs. Kubicas vārds iepriekš tika saistīts ar potenciālo pāreju uz “Haas” vai “Racing Point”, taču par galveno iemeslu šādai notikumu attīstībai var kalpot fakts, ka šogad beidzas “Alfa Romeo” un “Shell” sadarbības līgums, kas pavērs ceļu Kubicas privātajam sponsoram “PKN Orlen”, kas arī ir eļļas ražotāju kompānija. 35 gadus veco Kubicu un Hinvilā bāzēto komandu saista vēsturiskas saiknes, jo 2006. gadā, kad komandu vēl sauca “BMW Sauber”, viņš tās sastāvā debitēja un divus gadus vēlāk arī izcīnīja uzvaru Kanādas Grand Prix izcīņā.