Ik pa laikam parādās runas, ka Formula 1 komandām nākotnē varētu būt iespēja izmantot trīs braucējus divu vietā. Galvenie idejas atbalstītāji ir Ferrari komandas prezidents Luka di Montezemolo, kā arī F1 boss Bernijs Eklstons, taču idejai netrūkst kritiķu. Līdz šim lielākie idejas oponenti ir bijuši Force India un McLaren komandu pārstāvji. Šai rakstā aplūkosim kādi ir šīs idejas galvenie plusi un mīnusi.
KONKURENCE PALIELINĀSIES?
Lai gan šī gada konstruktoru kausa ieguvēji, šķiet, tika noskaidroti jau sezonas pirmajos posmos, sezonu par garlaicīgu grūti nosaukt. Rosberga un Hamiltona cīņa par titulu, visticamāk, izšķirsies sezonas pēdējā posmā Abū Dabī. Protams, uz papīra liekas, ka trešais braucējs vairotu konkurenci un varbūt pat iesaistītos cīņā par titulu, taču realitāte ir nedaudz atšķirīga. Vai tiešām augstākā līmeņa komandas būtu gatavas izdot miljonus noslēdzot līgumus ar 3 superzvaigznēm? Ļoti reti gadās redzēt situāciju, kad vienā komandā brauc pat 2 augstākās klases braucēji, tādēļ doma, ka trešā pilota izmantošana sacīkstēs palielinātu konkurenci par 50 procentiem, ir stipri apšaubāma. Patiesībā, lai cik tas neliktos nepieņemami, konkurence varētu pat sarukt. Šosezon Daniels Rikjardo ir izcīnījis 3 uzvaras, galvenokārt, pateicoties Mercedes komandas problēmām, nevis Red Bull ātrumam, kas palīdzējis čempionāta kopvērtējumā nonākt diezgan tuvu Mercedes braucējiem, taču trešā braucēja izmantošana no Mercedes puses varētu laupīt Rikjardo šīs iespējas, un varētu gadīties pat situācijas, kad visu goda pjedestālu aizņem vienas komandas braucēji.
Braucēju skaita palielināšana komandā varētu palielināt kopējo braucēju skaitu, kā rezultātā tiktu paplašināta F1 ģeogrāfija, kas palīdzētu piesaistīt jaunus fanus un sponsorus no visas pasaules. Arī jau esošajiem faniem būtu iespēja redzēt vairāk apdzīšanu, cīņu, avāriju un izstāšanos kā līdz šim. Arī jaunajiem talantiem būtu lielākas iespējas tikt pie līgumiem un pierādīt sevi. Šobrīd tieši tā ir viena no galvenajām problēmām. Pat GP2 vai World Series by Renault titula ieguvējiem nav nekādas garantijas atrast vietu F1, kamēr kādus 15 gadus atpakaļ šo sēriju čempionus Formulā 1 sagaidīja atplestām rokām. Izmantojot 3 braucējus, visticamāk, mēs jau sen būtu pieraduši pie tādiem uzvārdiem kā Valseki un Frinss. Reklāmas nolūkos Williams sastāvā, visticamāk, parādītos arī Sūzija Volfa.
FINANSIĀLĀS GRŪTĪBAS
Šī tomēr var nebūt situācija, kad ”vairāk ir vairāk”. Laikos, kad komandas un organizatori cīnās par izmaksu samazināšanos, nešķiet sevišķi prātīgi likt komandām palielināt izmaksas vēl vairāk. Protams, komandu budžeti nepieaugtu par 50%, jo lielākā daļa izmaksu tiek atvēlēta mašīnu attīstībai un detaļu testēšanai, nevis pašu braucamrīku sagatavošanā. Arī ceļa izdevumi nepieaugtu, jo tos apmaksā Formula One Management. Tomēr pat nelieli izmaksu pieaugumi var beigties ar to, ka F1 pametīs tādas komandas kā Force India, Williams, Sauber, Caterham, Marussia… Arī jaunu komandu ienākšana būtu stipri apgrūtinoša. Tieši mazās privātās komandas ir tās, kas ir F1 sirds un dvēsele. Trešā sacīkšu pilota atļaušana varētu sagraut šo līdzsvaru un padarīt F1 par rūpnīcu sportu, par kādu šobrīd ir kļuvis DTM čempionāts, kurā vienu laiku startēja tikai 2 rūpnīcas. Tai pat laikā, ko mēs gribam redzēt vairāk – cīņu starp Marussia, Caterham un Sauber par pēdējām vietām vai trešo Ferrari, Mercedes McLaren un Red Bull braucēju?
Protams, komandu skaita samazināšanās nozīmētu lielākas prēmijas sezonas beigās pat vājākajām komandām, kā arī papildus ienākumus no trešā braucēja faniem, taču šobrīd tas varētu šķist kā solis nezināmajā, un komandas, kuras necīnās par titulu, visticamāk, šo papildus vietu aizpildītu nevis ar talantīgu jaunieti, bet kārtējo ”naudas maisu”, kas pazeminātu vispārējo braucēju līmeni, un radītu vēl vairāk negatīvu emociju F1 fanu vidū.
Taču gadījumā, ja tomēr izdotos samazināt izmaksas un noturēt čempionātā gandrīz visas komandas, tas radītu citas problēmas – aptuveni 30 braucēju bez problēmām spētu sadalīt trasi, piemēram, Beļģijā, taču īsās šaurās trasēs kā Monako var rasties sastrēgumi, pilotiem būs vēl mazāk vietas manevriem, kā arī kvalifikācijā lielāka nozīme būs nevis mašīnas ātrumam, bet braucēja spējai izbraukt apli netraucētam. Lai tas nenotiktu var atjaunot 1980-ajos un 1990-ajos gados izmantoto priekškvalifikāciju, tomēr diez vai mazās komandas vēlētos piedalīties čempionātā, zinot, ka nemaz netiks pielaistas daļai sacīkšu. Arī boksi būtu jāpārbūvē, jo pārsvarā projektēti priekš divu mašīnu komandām.
IZMAIŅAS KONSTRUKTORU KAUSĀ
Līdzšinējā punktu skaitīšana diez vai būtu ļoti pievilcīga, jo varētu gadīties, ka sezonas laikā punktus gūst vien 5 vai 6 komandas. Palielinot apbalvojamo pilotu skaitu, vēl vairāk zudīs ”punkta prestižs”. Turklāt atstatumi salīdzinājumā ar esošo situāciju palielinātos. Visticamāk, būtu komandas, kas būtu gatavas startēt ar diviem, bet ne ar trim braucējiem, vēl vairāk samazinot savas izredzes uz augstvērtīgiem rezultātiem. Tādēļ alternatīva varētu būt piešķirt punktus tikai diviem no trim braucējiem. Tomēr arī šī shēma diez vai strādātu realitātē. Kāda jēga no braucēja, kas komandai neatkarīgi no snieguma nedos papildus punktus?
Šādi braucēji tiks izmantoti, lai aizkavētu aizmugurē braucošos, ļaujot atrauties diviem ātrākajiem komandas biedriem, kā arī nebaidītos iesaistīties agresīvās cīņās ar konkurentu labākajiem braucējiem, jo iespējamie ieguvumi būtu daudz vērtīgāki par zaudējumiem. Tieši taktiskās spēles varētu kļūt par galveno iemeslu kā sacīkšu šovs varētu tikt sabojāts. Skatītāji pārsvarā vēlas redzēt reālu cīņu trasē, nevis komandu norādījumus, kuri šādā gadījumā tikai pieaugtu.
AUTORA VIEDOKLIS
Apkopojot visus ”par” un ”pret” ir grūti iztēloties kā šāda noteikumu izmaiņa varētu radīt sacīkstes interesantākas un skatītājiem vilinošākas, tomēr tas nenozīmē, ka obligāti jāpaliek pie esošajiem noteikumiem. Pirms Beļģijas GP izcīņas faniem bija daudz intrigu, kurām sekot līdzi, tomēr par vienu no aprunātākajiem tematiem kļuva Loterera nonākšana Caterham sastāvā. Ja pat viena braucēja maiņa pašā vājākajā komandā spēj piesaistīt skatītāju uzmanību, tad varbūt pareizāk būtu nevis dot katrai komandai iespēju braukt ar 3 braucējiem katrā sacīkstē, bet gan atļaut izmantot trešo mašīnu vienu vai tikai dažas sacīkstes sezonas gaitā. Testpilotiem varētu tikt dota iespēja aizvadīt sacīkstes savā vai komandas mājas trasē, kas palīdzētu piesaistīt skatītāju uzmanību, kā arī pievilinātu sponsorus, vai arī dodot iespēju maksas pilotiem, komandām, kas nonākušas finansiālās grūtībās, netiktu apdraudēta pamatsastāva braucēju vieta komandā. Šādā veidā komandām izdevumi īpaši nepieaugtu, taču ienākumi varētu palielināties straujāk.
FIA atļauja komandām izmantot vienu braucēju divu vietā arī varētu būt veids, kā ienest jaunas asinis čempionātā. Ja galvenā problēma, palielinot braucēju skaitu komandā ir nepietiekamas finanses, tad šāda iespēja ļautu komandām ar mazu budžetu vieglāk ienākt F1, kā arī jau esošajām, kuras atrodas uz bankrota sliekšņa, tas varētu darboties kā glābšanas riņķis. Protams, ja komanda nespēj atrast līdzekļus, lai garantētu startu diviem braucējiem, tad ir diezgan naivi cerēt uz lieliem panākumiem, tomēr vēsturē ir bijuši pietiekami daudz piemēru, kad mazbudžeta vienības spēj konkurēt ar rūpnīcu komandām, kuru budžets ir ievērojami lielāks. Kādēļ gan nedot ”mazajiem” šādu iespēju?
Citus šī autora rakstus varat aplūkot šeit.
