Nākamā sezona nav aiz kalniem, un tagad, runājot par iespējamajiem titula pretendentiem, prātā nāk tikai divi – pašreizējie konstruktora kausa īpašnieki Mercedes, kā arī McLaren, kas no nākamās sezonas atsāks sadarbību ar japāņu dzinēju piegādātāju Honda. Galvenie šo komandu plusi ir mašīnas sirdis – motori. Taču tas vai dzinēju spēku samēri saglabāsies esošie lielā mērā ir atkarīgs no pašiem to piegādātājiem.

Jā, protams, vēl ir Ferrari ar Fetelu priekšgalā, braucēju ziņā atjaunotā Red Bull, nevajag aizmirst arī par Williams un Lotus, bet galvenais iemesls, kādēļ pie favorītiem nepieskaitam ne Ferrari, ne Red Bull ir atpalicība dzinēju jomā. Honda rūpnīca savā dzineja ražošanā diez vai smelsies idejas no Ferrari un Renault, kamēr Mercedes idejas varētu tikt ne tikai kopētas, bet pat uzlabotas.

Tikmēr Williams komanda, kas pēdējos gadus bija atrodama vājāko un nabadzīgāko komandu sarakstos, nu ir kļuvusi par nopietnu spēku. Protams, palielināts budžets un nolīgts spēcīgs braucēju sastāvs arī dod pienesumu, tomēr diez vai mēs redzētu Valtteri Botasu kaut reizi uz goda pjedestāla, ja Williams izmantotu, piemēram, Renault dzinējus. Tā kā arī Lotus komanda nākamsezon izmantos vācu ražojumus, tad, visticamāk, komanda atgriezīsies cīņā par vismaz labāko piecinieku konstruktoru kausā.

Lielisks risinājums, lai kaut nedaudz mainītu šķietami paredzamos spēka samērus nākamajā sezonā, būtu iesaldēto dzinēju noteikumu atcelšana. Taču viss, protams, nav tik vienkārši, kā tas sākumā šķiet.

KĀDĒĻ ATCELT?

Formula 1 jau ilgāk kā pusgadsimtu tie uzskatītas par autosporta tehnoloģiju virsotni. To nodrošina ne tik daudz sausi skaitļi, piemēram, kāds ir maksimālais ātrums, dzinēja jauda, vai paātrinājums, bet gan neskaitāmās inovācijas un šķietamie sīkumi, kas piesaista skatītājus visā pasaulē. Noteikumi nemitīgi mainās, tādēļ ir diezgan īpatnēji, ka komandām ir atļauts uzlabot it visu iespējamo, tomēr dzinēju jautājumā izpausties aizliegts. Ja reiz inženieri spēj radīt ko efektīvu, nepārkāpjot nekādus tehniskos noteikumus, kādēļ gan aizliegt viņiem izpausties?

Nevienai komandai nepatīk zaudēt, bet visām reizi pa reizei nākas atzīt pretinieku pārākumu. Šādos brīžos vispareizākā rīcība būtu atrast jomu, kurā tiek zaudēts un censties darīt visu iespējamo, lai nākamajā reizē tur problēmu nebūtu. Red Bull un Ferrari gadījums ir citādāks. Abas komandas aktīvi uzstāj, ka iesaldēto dzinēju noteikumi jāatceļ. Protams, ja šādu dominanci izmantotu šīs komandas nevis Mercedes, visticamāk, šo komandu pārstāvju domas atšķirtos, tomēr nevar noliegt, ka ja visām tiktu atļauta dzinēja attīstīšana, konkurentu loks uz uzvaru katrā posmā pieaugtu, kā arī čempionāta kopvērtējumā rezultāti būt krietni vien ciešāki.

Ja dzinēju ražotāju skaits paliktu nemainīgs, tad, iespējams, brēka nebūtu tik liela, tomēr tā nav. Honda visu šo gadu varēja ievākt datus par katras rūpnīcas dzinēju darbību, to priekšrocībām un trūkumiem, tādēļ ir muļķīgi domāt, ka viņu dzinējs būs vājāks par Mercedes, nemaz nerunājot par Ferrari vai Renault. Šādos gadījumos atcelšana godīgi izlīdzinātu spēku samērus, citādāk 2016. gadā mēs ieraudzītu piekto, varbūt pat sesto dzinēju ražotāju.

KĀDĒĻ NEATCELT?

Pirmkārt, grūti iedomāties, kā Mercedes varētu atbalstīt šādu ideju. Rūpnīca ir ieguldījusi ne tikai daudz naudas, bet arī laika un cilvēku resursus, lai apdzītu konkurentus. Un ko viņi saņemtu balvā, ja dzinēju iesaldēšana tiktu atcelta? Vienu gadu dominances, un viss. Cīņa par pirmajām vietām būtu jāsāk no tādām pašām, varbūt pat vēl sliktākām pozīcijām kā pirms gada. Skaidrs, ka vācieši labprāt drīzāk izbaudītu braukšanu pa pirmajām vietām, nevis intrigas radīšanu. Neaizmirsīsim, ka F1 pašos pamatos ir bizness, un no ekonomiskā viedokļa atcelt dzinēju iesaldēšanu viņiem nav izdevīgi neatkarīgi no tā, ko spēs McLaren-Honda vienība.

Otrkārt, tas īstermiņā paaugstinātu komandu izmaksas, taču līdz ar to viennozīmīgi palielinās risks starpsezonu nepārdzīvot kādai no vājākajām un finansiāli nestabilākajām komandām. Tieši šis ir galvenais iemesls, ko kā argumentu min Mercedes komandas vadītājs Toto Volfs. Taču Ferrari komanda šādā veidā varētu pat nošaut 2 zaķus ar vienu šāvienu. Nav nekāds noslēpums, ka itāļu vienība aktīvi atbalsta ideju atļaut komandām izmantot 3 braucējus sacīkstēs. Dzinēju atsaldēšana ļautu Ferrari noķert konkurentus, kas šogad bijuši spēcīgāki, kā arī palielinātu iespēju, ka tiks dota zaļā gaisma trešā braucēja pielaišanai.

Treškārt, vai tas maz ir vajadzīgs? Vai tad šī sezona ar izteikto Mercedes dominanci tiešām ir tik garlaicīga? Protams, cīņas konstruktoru kausā nebija un uz augstākā goda pjedestāla pakāpiena bijuši vien 3 braucēji, tomēr intriga braucēju čempionātā ir saglabājusies un, ja vien Rosbergu nepiemeklēs nopietnas neveiksmes ASV un Brazīlijā, tad čempiona titula ieguvējs tiks noskaidrots sezonas pēdējā posmā Dubaijā. Vienmēr būs viena vai dažas komandas, kas kādā jomā izteikti izcelsies uz pārējo fona. Ja tas nebūs dzinējs un Mercedes, tas būs, piemēram, kāda aerodinamikas pakete Red Bull vai jebkas cits, bet atņemt komandai favorītu statusu tik vienkārši, šķiet negodīgi. Ja mērķis ir palielināt konkurenci, tikpat labi var ņemt piemēru no Indycar čempionāta vai Formula E sacīkstēm, kur visas komandas izmanto vienādas šasijas, taču F1 nav tikai braucēju čempionāts, tas ir braucēju+komandu čempionāts.

REZUMĒ

Nenoliedzami FIA nonākusi neapskaužamā situācijā. Koks ar diviem galiem – lai arī kā šī situācija atrisinātos, būs ieguvēji un būs cietēji. Un tās nebūs tikai komandas un braucēji, bet, galvenokārt, skatītāji. Taču, taisnību sakot, paši vien vainīgi. Vienas sezonas laikā dzinēju jomā notiek lielākas izmaiņas kā vairāku pēdējo sezonu laikā kopā ņemot, tādēļ fakts, ka vismaz pirmajā turbo dzinēju ēras gadā spēku samēri ievērojami atšķirās, nav nekāds pārsteigums. Šādas iesaldēšanas, ja vispār ir nepieciešamas, ir jāveic ne ātrāk kā sākot ar otro vai trešo gadu, kad ražotāji pilnībā sapratuši, kas strādā un kas ne.

Mercedes pārsvars šobrīd nav mērāms sekundes daļās – lielākajā daļā trašu 3. starta vietas īpašnieks kvalifikācijā zaudē vairāk kā sekundi pole position ieguvējam. Ja dzinēju noteikumos izmaiņas nenotiks, tad pastāv risks, ka mūs gaida kārtējā ēra, kad ilgstoši dominē viena komanda. Ja tā nenotiks, un Honda pārspēs Mercedes, tad vairākums komandu centīsies iegūt tieši japāņu dzinējus, bet situācijas būtība nemainīsies.

Lai cik tas neizskatītos negodīgi pret Mercedes vienību, tomēr Red Bull vadītājam Kristianam Horneram ir taisnība, dzinēju iesaldēšanas noteikumu atcelšana ir ļoti svarīga šim sportam. Ja nākamo gadu laikā redzēsim vairākas komandas cīnamies par uzvaru, skatītāju skaits būs lielāks nekā tad, ja par uzvaru cīnīsies divi komandas biedri. Un skatītāji ir tie, kuru dēļ sacīkstes vispār notiek.

2014. gada F1 sezona strauji iesoļo finiša taisnē. Līdz čempionāta beigām palikuši vien 3 posmi, taču pilnīgas skaidrības par braucēju sastāvu nākamajai sezonai vēl nav. Plašu mediju uzmanību piesaistījis Fetela lēmums pamest Red Bull vienību. Diez vai kāds šaubās, ka tas darīts, lai ieņemtu Alonso vietu Ferrari sastāvā, kamēr spānis, visticamāk, atgriezīsies McLaren sastāvā. Taču kura braucēja vietā? Vai britu vienība uzticēsies Batona pieredzei, vai virsroku ņems jaunā Magnusena potenciāls?

PAGAIDĀM BATONS

Džensons Batons šosezon izcīnījis 94 punktus, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā Magnusens, kuram, ja neskaita Singapūras GP izcīņu, kurā Batons izstājās, nav izdevies pieveikt 2009. gada pasaules čempionu kopš sacīkstēm Austrijā. Arī pirms tam jaunā dāņa uzvārdu rezultātu tabulā virs Batona reti gadījās redzēt. Lai arī par Batona talantu sasniegt maksimālu rezultātu reti kāds šaubās, tomēr pēc Formula Renault 3.5 Series titula pērn un 2. vietas karjeras pirmajās F1 sacīkstēs no Magnusena tika gaidīts kas vairāk.

Tomēr Magnusens sevi ir pierādījis kā ļoti stabilu braucēju, kurš centīsies izmantot katru izdevību, lai iegūtu vai nosargātu savu pozīciju. Magnusens sezonas laikā izstājies tikai vienu reizi, tas notika Bahreinā, kad dānis palika malā sajūga problēmu dēļ. 15 apļus vēlāk līdzīgu problēmu dēļ malā palika arī Batons. Punktos abi Vokingā bāzētās komandas braucēji iebraukuši 11 reizes, tomēr Beļģijā iegūtos 8 punktus Magnusenam nācās zaudēt, jo pēdējos apļos Kevins no trases izstūma Alonso vadīto Ferrari mašīnu. Pēc līdzīga soda Itālijā, kur par Magnusena upuri kļuva Botass, Magnusena septītā vieta tika pārvērsta desmitajā.

Nenoliedzami sacīkšu režīmā uz doto brīdi Batons ir pārāks, tomēr, kad Magnusenam izdosies izvairīties no muļķīgiem sodiem, kā arī pielāgot savu braukšanas stilu, lai iegūtu vērtīgās sekundes daļas, tad par to, kurš no abiem braucējiem ir labāks, būs krietni grūtāk spriest. Taču Magnusena faniem ir pamats cerēt uz augstvērtīgiem rezultātiem nākotnē, jo kvalifikāciju režīmā neliels pārsvars ir Magnusena pusē – viņš 3. sesiju sasniedzis 13 reižu, kamēr Batons tikai 10. Arī vidējā vieta kvalifikācijā Magnusenam ir labāka.

NĀKOTNE MAGNUSENA ROKĀS

Lai arī Magnusena fani, iespējams, bija cerējuši, ka dāņu braucējs izrādīs lielāku konkurenci Batonam, tomēr nevajadzētu aizmirst, ka šie divi personāži pārstāv pilnīgi atšķirīgas vecuma kategorijas. Vienam ir 22 gadi un pirmā sezona pie lielajiem vīriem, tikmēr otram janvārī paliks 35, turklāt F1 čempionātā Batons brauc jau kopš 2000. gada. Arī pašam Batonam pirmajā sezonā izdevās iegūt vien pusi no tā punktu skaita, ko komandai atnesa viņa komandas biedrs Ralfs Šūmahers.

Nenoliedzami, līdz ar pieredzes parādīšanos pazudīs arī tās kļūdas, ko redzējām Spā un Moncā. To, ka Magnusens spēj nodemonstrēt līdera spējas redzējām jau sezonas pirmajā posmā Austrālijā, tomēr, ja Magnusenam izdosies nosargāt vietu McLaren sastāvā uz nākamo sezonu, tas vēl nenozīmēs, ka dāņu talants kļūs par ieroču pienesēju Alonso, jo komandas maiņa var nozīmēt to, ka mašīna nav piemērota braukšanas stilam, ar kādu Ferrari šīs sezonas labākais braucējs sasniedz maksimālu rezultātu.

Turklāt neaizmirsīsim arī to, ka pats Alonso nepaliek jaunāks, kamēr Magnusens savu zelta vecumu vēl nav sasniedzis. Protams, Alonso uz McLaren vienību dodas (ja viņš tiešām dodas uz McLaren) tikai ar vienu mērķi – izcīnīt čempiona titulu, tomēr tieši nesaskaņas un nespēja sastrādāties ar tobrīd jauno komandas biedru Luisu Hamiltonu traucēja kā vienam, tā otram izcīnīt titulu 2007. gada sezonā. Šķiet, ka attiecības ar Batonu Magnusens nav sabojājis, tādēļ ir pamats cerēt, ka dānim izdosies saglabāt uzsākto kursu arī nākamsezon, citādāk, viņam var nākties zaudēt vietu McLaren sastāvā.

UN VIETU IEGŪST…

Skaidrs, ka abiem braucējiem ir savi plusi un savi mīnusi attiecībā pret komandas biedru. Atrast kādu trešo, kurš šai ziņā pārspētu abus ir tikpat kā neiespējami, ja vien tas nenozīmē tikpat kā neiespējamo Fetela pievienošanos komandai. Pēkšņa Stofela Vandurna iesaistīšana komandai, kas sola cīnīties par titulu, arī nešķiet pārāk ticama.

Tomēr Batona galvenais pluss var izrādīties galvenais iemesls, kādēļ britu nepaturēt komandā. Ja McLaren komandai nepieciešams kāds pieredzējis braucējs, tad šo vietu lieliski varētu aizpildīt jau iepriekš minētais Alonso. Komandai ar vīziju nākotnē dominēt pieteikt sastāvā divus braucējus, kas jau kādu laiku pārsnieguši 30 gadu slieksni, nav pārāk tālredzīgi. Turklāt kāda tad ir jēga ieguldīt resursus jauniešos, ja pat stabila debijas sezona negarantē viņiem līgumu uz nākamo sezonu?

Batona izteikumi presei visas sezonas garumā liek domāt, ka ilggadējais McLaren braucējs saprot, ka šī ir viņa pēdējā sezona F1 čempionātā. Pie tam, ja Magnusens jau tagad vismaz sestdienās cīnās ar Batonu kā līdzīgs ar līdzīgu, kas notiks nākamgad? Un kas vēl pēc gada? Un tad? Kārtis šobrīd ir Magnusena rokās, atliek tikai izmantot.

[polldaddy poll=8378521]