Motorsportā, iespējams, nav lielāka izaicinājuma par diennakts braucienu Lemānā. Komandas un rūpnīcas startam gatavojas visu gadu. Gaidot sacensības, piedāvājam ieskatīties 24 aizraujošos faktos un stāstos no pasaules prestižākajām izturības sacīkstēm. Astoņu rakstu pirmajā daļā ielūkosimies sacensību pirmsākumos, šampanieša laistīšanās tradīciju rašanās procesā, kā arī bēdīgi slavenajā 1955. gada traģēdijā.

#1 Pirmās Lemānas 24 stundu sacīkstes tika aizvadītas 1923. gadā. Francijas rietumu autoklubs vēlējās radīt sacīkstes, kas pārbaudītu ne tikai ražotāju spējas radīt ātras mašīnas, bet padarīt izturību par svarīgu elementu, lai radītās tehnoloģijas varētu izmantot arī ielas mašīnu ražošanā. Sākotnējais plāns pat paredzēja uzvarētāju noteikt ik pēc trim gadiem pēc šai laikā kopējās veiktās distances. Ideja gan neguva plašu atzinību un drīz vien tika aizmirsta. Tieši izturība pirmajās sacensībās bija tikpat kā nevainojama – 33 ekipāžas (pārsvarā no Francijas ar vietējiem braucējiem) stājās uz starta, bet tikai trim neizdevās sasniegt finišu. Uzvarētāju Andrē Lagašē un Renē Leonāra “Chenard et Walker” vidējais ātrums bija 92 km/h.

Lemānas 24 stundu brauciens 1923. gadā. Foto: D. A. S.

#2 Par vienu no neatņemamām tradīcijām ne tikai Lemānā, bet jebkurā autosporta disciplīnā ir laistīšanās ar šampanieti uz  goda pjedestāla. Tieši Francijā meklējami pirmsākumi šim rituālam. 1950. gadā Formula 1 čempionāta pirmajā sezonā Francijas Grand Prix notika Šampaņas provincē esošajā Reimsas trasē. Uzvarētājam tika pasniegta pudele vietējam rajonam raksturīgā dzēriena. Tomēr braucēji pudeli pataupīja neatkorķētu vismaz līdz lielajām svinībām vakarā. Arī Lemānas 24 stundu sacīkstēs uzvarētājiem sāka pasniegt šampanieša pudeli. 1966. gada savas klases uzvarētāja Džo Šifēra pudeles korķis izsprāga no pudeles, kas bija sakarsusi saulē un šampanieša šaltis nonāca uz tuvākajiem skatītājiem. Pēc gada amerikānis Dens Gērnijs jau atkārtoja Šifēra rīcību apzināti. Džekijs Stjuarts pārņēma tradīciju, divus gadus vēlāk uzvarot Francijas Grand Prix un pamazām bija dzimusi jauna tradīcija.

Dens Gērnijs laistās ar šampanieti 1967. gadā. Foto: All American Racers/Peterson Museum

#3 Par vienu no spilgtākajiem notikumiem Lemānas vēsturē kļuva 1955. gada 11. jūnijs. Melnākā diena autosportā vēsturē, kas prasīja aptuveni 80 upurus. Skatītāji bija ieradušies klātienē vērot kā attīstīsies cīņa starp tā “Jaguar”, iepriekšējā gada uzvarētājiem “Ferrari” un ambiciozajiem “Mercedes”. 35. aplī boksos bija jādodas Hotorna “Jaguar”, kas lika izmainīt trajektoriju un strauji sabremzēties aizmugurē braucošajam Lensam Maklinam. par nelaimi, Maklins nonāca priekšā Pjēra Leveiga “Mercedes” mašīnai. Fanhio izdevās izvairīties no atlūzām, kamēr Leveiga mašīna pacēlās gaisā un ielidoja skatītāju pūlī. Vairāk kā 80 cilvēku, ieskaitot Leveigu, gāja bojā, bet nepilni 200 tika ievainoti. Sacīkstes turpinājās. Ja tās tiktu apturētās, skatītāju pūļi strauji pamestu notikuma vietu, tādējādi apgrūtinot medicīnas darbinieku iespējas nokļūt pie cietušajiem. “Mercedes” tūlīt pat iesauca boksos atlikušās ekipāžas un pameta autosportu līdz 1989. gadam. Autosacīkstes tika aizliegtas ar likumu Francijā, Spānijā, Vācijā un Šveicē, kur tas bija spēkā līdz pat šogad notikušajam Cīrihes ePrix.

Lasi vēl:
Otrā daļa – vientuļnieki, dzērājs Hamiltons, Triple Crown
Trešā daļa – Mr. Lemāna, Iksa starts, Holivuda
Ceturtā daļa – tukšie gadi, inovācijas, dāmas
Piektā daļa – košļājamā gumija, rekordisti, upuri
Sestā daļa – ciešais finišs, solis pirms F1, ‘Toyota’ nedienas
Septītā daļa – bez finiša, motocikli, ’56. garāža’
Astotā daļa – trase, nāciju un ražotāju cīņas, pirmais latvietis