Motorsportā, iespējams, nav lielāka izaicinājuma par diennakts braucienu Lemānā. Komandas un rūpnīcas startam gatavojas visu gadu. Gaidot sacensības, piedāvājam ieskatīties 24 aizraujošos faktos un stāstos no pasaules prestižākajām izturības sacīkstēm. Astoņu rakstu septītajā daļā par braucēju, kurš pat ar 14 startiem nespēja sasniegt finišu, vīriem, kas Lemānas 24 stundu braucienu pavada uz motocikla, kā arī inovācijām bagāto ’56. garāžu’.

#19 Ieiet vēstures lapās kā braucējam, kas paveicis, ko tādu, kas nevienam citam nav izdevies, bieži ir uzskatāma kā lieliska mēraukla sportista izcilībai. Vācietis Hanss Heijers diez vai ietilpst šai kategorijā. Viņš ir vienīgais braucējs, kam F1 viena posma laikā izdevies nekvalificēties, nefinišēt un tikt diskvalificētam (1977. gadā Vācijā stājās uz starta pazīšanās ar tiesnešiem dēļ), kamēr savas pēdas atstātas arī Lemānā. Uz starta stājoties 14 reizes, rūtoto finiša karogu Heijeram tā arī neizdevās sasniegt. Neraugoties uz šīm neveiksmēm Heijeru Vācijā atceras kā varoni – uzvara 24 stundu braucienā Spa, 12 stundu sacīkstēs Sebringas trasē, kā arī panākumi Eiropas salonautomobiļu čempionātā un DRM (DTM priekštecis) apliecina, ka 14 mēģinājumi iekarot Lemānu nebija nejaušība, bet fakts, ka Heijers to centās sasniegt ar pieciem dažādiem autoražotājiem neglāba no neveiksmju lāsta.

Hansa Heijera pēdējais uznāciens Lemānā 1986. gadā ar “Jaguar”. Foto: Manfred Giet

#20 Lai gan Lemānas 24 stundu sacīkstes tradicionāli saistās ar izturības sacīkšu virsotni automašīnām, kopš 1971. gada šai trasē risinās arī diennakts sacensības motocikliem, kļūstot par vienu no prestižākajām sacensībām šai motorsporta disciplīnā. Septiņus gadus sacensības saucās “Bol d’Or”, bet kad šīs sacīkstes pārcēlās uz Pola Rikāra trasi, Lemāna pilnībā tika pie sava izturības brauciena. Pie uzvarām tikuši tikai japāņu motocikli, turklāt pēdējos gados brauciens paliek arvien populārāks un savu veiksmi tajā izmēģinājuši vairāki bijušie MotoGP braucēji.

Lemānas 24 stundu motociklu sacīkšu starts. Foto: FIM EWC

#21 Dalībnieki Lemānas 24 stundu sacīkstēs ne vienmēr koncentrējas uz uzvaru summā, vai vismaz savā klasē. Dažiem mērķis ir kļūt par celmlaužiem – pieveikt sacīkstes tā, kā tas nevienam vēl nav izdevies. Tieši šādu projektu dēļ 2012. gadā tika radīta ’56. garāža’. Kā pirmie šādu iespēju izmantoja “Nissan”, radot 500 kg vieglo “DeltaWing”. Futūristiskā paskata spēkrats neiekļāvās tehniskajos noteikumos, kā arī neskaitījās oficiālajos rezultātos, tomēr sniedza nelielu ieskatu autosporta nākotnē. Gadu vēlāk šāda iespēja tika dota “Green GT H2” – pirmajai mašīnai Lemānā, kas darbojas uz ūdeņraža bāzes, kā arī pirmajai bez iekšdedzes dzinēja. Mēģinājums gan nebija veiksmīgs un dabai draudzīgā mašīna nemaz netika līdz startam. 2014. gadā “Nissan” atgriezās ar vēl vienu revolūciju – elektroauto. Arī tas netika līdz startam, bet pirms diviem gadiem neviens projekts neguva atbalstu ’56. garāžas’ aizņemšanai. 2016. gadā emocionālu startu aizvadīja Frederiks Sosē, kuram pēc abu roku un kāju amputācijas tika radīts speciāli pielāgots spēkrats. Diemžēl šogad, tāpat kā pērn, nāksies iztikt bez inovatīvās ekipāžas.

https://www.youtube.com/watch?v=ZRB-8uwsVM0

Lasi vēl:
Pirmā daļa – pirmsākums, šampanietis, traģēdija
Otrā daļa – vientuļnieki, dzērājs Hamiltons, Triple Crown
Trešā daļa – Mr. Lemāna, Iksa starts, Holivuda
Ceturtā daļa – tukšie gadi, inovācijas, dāmas
Piektā daļa – košļājamā gumija, rekordisti, upuri
Sestā daļa – ciešais finišs, solis pirms F1, ‘Toyota’ nedienas
Astotā daļa – trase, nāciju un ražotāju cīņas, pirmais latvietis