Motorsportā, iespējams, nav lielāka izaicinājuma par diennakts braucienu Lemānā. Komandas un rūpnīcas startam gatavojas visu gadu. Gaidot sacensības, piedāvājam ieskatīties 24 aizraujošos faktos un stāstos no pasaules prestižākajām izturības sacīkstēm. Astoņu rakstu sestajā daļā par 1966. gada braucienu ar ciešāko finišu Lemānas vēsturē, braucējiem, kas 24 stundu sacīkstes izmantojuši kā soli pirms F1, kā arī “Toyota” lāstu.
#16 1966. gada Lemānas brauciens iegāja vēsturē vairāku iemeslu dēļ – debitēja Henrī Peskarolo, kurš vēlāk piedalījās vēl 32 reizes, šī bija arī pirmā reize, kad uzvaru guva “Ford”, to atkārtojot nākamos 3 gadus, bet to, kurš “Ford” todien bija labākais, nebija viegli noskaidrot. Kena Mailsa un Denija Halma ekipāža atradās vadībā, taču straujiem soļiem tuvojās Brūsa Maklārena un Krisa Eimona vadītā mašīna. Mailss bija pieredzējis sportskāru braucējs (Deitonas 24h un Sebringas 12h uzvarētājs), tādēļ nav liels pārsteigums, ka viņam izdevās noturēt Maklārenu sev aizmugurē. Sacīkšu tiesneši gan pamanīja interesantu niansi – par uzvarētājiem kļuva tie, kas līdz finišam veica lielāko distanci un Maklārena “Ford” finiša brīdī atradās tuvāk Mailsa mašīnai kā sacīkšu startā, tātad jaunzēlandiešu duets bija veikuši par 8 metriem garāku distanci. Mailss bija sašutumā. Lemāna tā arī palika vienīgā no lielajām izturības sacīkstēm, kuru viņam neizdevās uzvarēt. Divus mēnešus vēlāk viņš gāja bojā “Ford” testos mašīnai, kas uzvarēja Lemānā nākamajā gadā.
#17 Šogad Lemānas 24 stundu sacīkstēs piedalīsies 22 bijušie F1 braucēji. Pāreja no F1 uz izturības sacīkstēm nav retums. To veikuši tādi giganti kā Džensons Batons, Huans Pablo Montoija un Fernando Alonso. Tomēr ik pa reizei gadās pretēja karjeras attīstība. Deviņdesmito gadu jaunie Vācijas un Austrijas talanti – Šūmahers, Frencens, Vendlingers, Vurcs – visi izgāja Lemānas skolu. Pēdējam pat izdevās uzvarēt. Kopumā 13 braucēji F1 ienākuši pēc uzvaras Lemānā. Viņu vidū gan tagadējais “Red Bull” jauno braucēju sistēmas pārraudzītājs Helmuts Marko, ēdiena ražošanas uzņēmuma “Barilla” viceprezidents Paulo Barilla, kā arī Žerārs Larūss, kurš pēc rallija, Lemānas un F1 pieredzes izveidoja savu F1 komandu, kas gan 1990-to gadu mazo komandu ēru nepārdzīvoja. Pēdējais braucējs, kas jau kā Lemānas uzvarētājs debitēja F1 bija Andrē Loterers, tiesa gan, tikai uz vienu posmu “Caterham” sastāvā 2014. gadā. Visus trīs 24 stundu brauciena titulus Loterers ieguvis ar “Audi”, kas pēc 2016. gada sezonas pameta čempionātu. Loterera stāsts gan ar to nebeidzas – pērn ar “Porsche” šo panākumu neizdevās atkārtot, nu pienācis laiks “Rebellion Racing”.
#18 Par galvenajiem favorītiem cīņā par uzvaru šī gada sacensībās tiek uzskatīta “Toyota” komanda. Pārsteidzoši, viņiem nekad līdz pirmajai vietai izdevās aizsniegties tikai pērn, neraugoties uz vairākiem ļoti daudzsološiem mēģinājumiem. Vissmagākā sakāve bija vērojama pirms 3 gadiem, kad piecas minūtes pirms finiša Kazuki Nakadžimas vadītajai mašīnai radās problēma ar turbokompresoru un iekrātais minūtes pārsvars pazuda kā nebijis. Nakadžima apstājās starta finiša taisnē apli pirms finiša, ļaujot uzvaru izraut konkurentiem no “Porsche”. 2017. gadā šīs pašas ambīcijas netika īstenotas, jo visas 3 ekipāžas bija ārā no cīņas jau līdz rītausmai. Pieci finiši otrajā vietā piebēra sāli ilgi nepiepildītajam sapnim, ko 1994. gadā divas stundas pirms finiša liedza piepildīt pārnesumkārbas defekts, bet 1999. gadā caura riepa pielika punktu japāņu cerībām pēdējā brauciena stundā. Šogad bez citu rūpnīcu dalības vajadzētu pietikt otrajai uzvarai, ja vien Lemānas trase atkal neizdomās izspēlēt savus trikus, pēdējā sacīkšu nogrieznī.
Lasi vēl:
Pirmā daļa – pirmsākums, šampanietis, traģēdija
Otrā daļa – vientuļnieki, dzērājs Hamiltons, Triple Crown
Trešā daļa – Mr. Lemāna, Iksa starts, Holivuda
Ceturtā daļa – tukšie gadi, inovācijas, dāmas
Piektā daļa – košļājamā gumija, rekordisti, upuri
Septītā daļa – bez finiša, motocikli, ’56. garāža’
Astotā daļa – trase, nāciju un ražotāju cīņas, pirmais latvietis
