Motorsportā, iespējams, nav lielāka izaicinājuma par diennakts braucienu Lemānā. Komandas un rūpnīcas startam gatavojas visu gadu. Gaidot sacensības, piedāvājam ieskatīties 24 aizraujošos faktos un stāstos no pasaules prestižākajām izturības sacīkstēm. Astoņu rakstu ceturtajā daļā par gadiem, kad vasaras sākums bija bez Lemānas sacīkstēm, spožo tehnisko attīstību un spilgtākajiem daiļā dzimuma pārstāvju sasniegumiem.

#10 Lemānas 24 stundu brauciens tradicionāli notiek jūnija vidū, kas padara sacensības īpaši aizraujošas – karstais laiks rada fizisko pārbaudījumu ievērojami sarežģītāku, kamēr nokrišņi, kas dažbrīd šķiet, ka apmeklē Lemānu pat tad, kad ārpus trases viss ir silti un sausi, trasi rada par mērauklu braucēju prasmēm, it sevišķi, ja daļa trases ir sausa, bet daļa mitra. Tomēr sacīkstes ne vienmēr ir notikušas pavasara izskaņā vai vasaras ievadā – 1968. gadā Francijā risinājās “Studentu maijs”, kurā studenti vērsās pret augstskolām un policiju, cīnoties par izglītības sistēmas reorganizāciju. Sacīkstes tika pārceltas uz septembra beigām, kas uzlaboja prototipu mašīnu izredzes, dodot tām vairāk kā divus mēnešus papildus laika sagatavoties braucienam. Desmit reizes sacensības atceltas pilnībā – no 1940. līdz 1948. gadam Otrā pasaules kara dēļ, bet 1936. gadā, Lielās depresijas epicentrā, darbinieku streiku dēļ.

Lemānas finišs 1968. gada septembrī. Foto: kingoffuel.com

#11 Lai gan par spožākajiem varoņiem vienmēr kļūst braucēji, lielākais darbs tiek paveikts ‘aizskatuvē’, kur inženieri cenšas realizēt inovācijas, kas atvieglotu sportistu ceļu pretim triumfam. Lemānas sacīkstēs gadu gaitā redzēti vairāki jauninājumi. Sākotnēji braucēji sacentās ar ielas mašīnām, kam, cik vien iespējams, samazināts svars, tomēr garās taisnes un ātruma pieaugumi lika sasparoties aerodinamikas lauciņā. “Bugatti” kā pionieri centās palielināt piespiedējspēku. Skatītāji viņu veikumu nosauca par ‘tanku’, pateicoties līdzībai ar Pirmā pasaules kara tankiem. Apvērsumu ar 1950. gada ‘Le Monstre’ radīja Brigss Kaninghems 1950. gadā. Tiekšanās pēc ātruma sasniedza pīķi 1988. gadā, kad Rožēra Doršī vadītais “Peugeot” taisnē sasniedza 405 km/h lielu ātrumu. Mašīna gan bija pilnīgi nebraucama līkumotajā daļā un drīz izstājās dzesēšanas sistēmas problēmu dēļ. Arī mūsdienās jūtama futūristiska gaisotne – pēdējo gadu uzvarētāji LMP1 klasē izmanto hibrīddzinējus, kas strauji pārņem mūsdienu autoindustriju.

Brigsa Kaninghema ‘Le Monstre’. Foto: Revs Institute

#12 Autosacīkstes nav tikai vīru sports – vairākas dāmas sevi veiksmīgi pierādījušas dažādās kategorijās, un izturības braucieni nav izņēmums. Jau pirmais mēģinājums nebija peļams – Odetes Siko un Margarites Marūsas “Bugatti” ekipāža finišēja septītajā vietā, bet divus gadus vēlāk Siko, startējot ar “Alfa Romeo” sasniedza 4. vietu, kas joprojām ir nepārspēts daiļā dzimuma rekords Lemānā. Starp 57 dāmām, kas devušās uz starta atrodamas arī tādas kā Lella Lombardi (vienīgā F1 punktu guvēja), Mišela Mutona (WRC vicečempione) un Vanina Iksa (Džekija Iksa meita), kas Lemānā startējusi vairāk kā jebkura cita sieviete – 7 reizes.

2010. gadā pēdējo reizi uz starta stājās pilnīga sieviešu komanda – Sindija Alemana, Nataša Gašnanga, Rahela Freja. Foto: motorsportsisterhood.org

Lasi vēl:
Pirmā daļa – pirmsākums, šampanietis, traģēdija
Otrā daļa – vientuļnieki, dzērājs Hamiltons, Triple Crown
Trešā daļa – Mr. Lemāna, Iksa starts, Holivuda
Piektā daļa – košļājamā gumija, rekordisti, upuri
Sestā daļa – ciešais finišs, solis pirms F1, ‘Toyota’ nedienas
Septītā daļa – bez finiša, motocikli, ’56. garāža’
Astotā daļa – trase, nāciju un ražotāju cīņas, pirmais latvietis