Šī brīža vadošais F1 pilots Makss Verstapens netic, ka, 2026. gadā mainoties tehniskajiem noteikumiem, viņa pārstāvētā “Red Bull” komanda pēkšņi kļūs vāja. Tomēr sportists atzīst, ka par viduvējām pozīcijām cīnīties viņam ilgstoši nebūtu motivācijas.
Verstapens pirms kāda laika noslēdza līgumu ar “Red Bull” līdz pat 2028. gada beigām. Ņemot vērā sportista pēdējā laika izteikumus par iespējamo karjeras beigšanu pēc šī kontrakta termiņa beigām, viņam tik vaicāts, vai tas nevarētu notikt pat ātrāk?
“Tādā gadījumā visam jābūt ļoti slikti un dramatiski,” holandiešu laikrakstam “De Telegraaf” atzina 25 gadus vecais Verstapens. “Es arī neticu, ka komanda, ar visiem tiem cilvēkiem, kas tajā strādā, varētu atkrist tik tālu aizmugurē. Tomēr šajā čempionātā vienmēr var pienākt brīdis, kad komandas rezultāti vairs nav tik labi. Tomēr tad jāskatās no perspektīvas. Bet es pats neredzu sevi riņķojam pa trasi viduvējās pozīcijās trīs gadus pēc kārtas. Tad es labāk paliktu mājās vai darītu ko citu. Bet vēlreiz atkārtošu, ka neticu šādai varbūtībai.”
Verstapens atzīst, ka pirms perioda, kad atsākās “Red Bull” panākumi, viņš nopietni apsvēris iespēju pāriet uz kādu citu komandu. Tomēr sportists mainīja savu skatījumu, kad 2019. gadā “Renault” motori tika nomainīti ar “Honda”, bet uz 2026. gadu izlemts ražot pašiem savus jaudas agregātus.
“Šo gadu laikā komandā daudz kas ir noticis,” saka holandiešu F1 pilots. “Paskatieties kaut vai uz dzinēju piegādātāja nomaiņu un to, kā tiek strādāts pie savu motoru izveides. Vienmēr ir kaut kas, ko gaidīt. Tas bija izšķirošais faktors, kad pagarināju līgumu ar komandu.”
Lai gan Verstapena īpaši lielo pašpārliecību daži mēdz jaukt ar augstprātību, pats sportists atzīst: “Kā pilotam tev vienmēr jābūt tādai domāšanai. Citādi tu nekad negūsi panākumus. Pat tad, ja neesi labākais pilots, tev ir tas jāizstaro un jādomā labākais par sevi. Piemēram, es nekad neteiktu, ka neesmu pats labākais no čempionāta pilotiem. Nekad neesmu sev uzdevis jautājumus, vai esmu tik labs, cik domāju? Dažreiz viss nesanāk tā, kā gribētu, mēdz būt neveiksmju brīži un tad var nedaudz kļūt smagi. Tā tas bija 2018. gada sākumā. Atceros, ka pēc Monako posma nospiedu atjaunošanās pogu. Toreiz sev noteicu: norij visu un sāc no jauna. Kopš tā laika, jau ar nākamo sacīksti Kanādā viss sāka iet labi. Toreiz tie stulbie jautājumi par manu braukšanas stilu un manu formu padarīja mani traku. Tad pretī sāc sniegt stulbas atbildes.”
