Pēc Pasaules Rallijkrosa čempionāta pirmā posma Abu Dabī uz sarunu aicināju Jāni Baumani, kurš padalījās iespaidos, vērtējumā un prognozēs pēc pirmās sacīkstes. Savukārt Jāņa tēvs Andris Baumanis atklāja politikas aizkulises attiecībā uz plānoto elektro klases ieviešanu Pasaules čempionātā.
Viena no tūkstoša – uzvara boksos, neveiklais mājiens, ciešākais finišs
Svētdien, 14. aprīlī, Šanhajā tiks dota zaļā gaisma Formula 1 čempionāta tūkstošajām sacīkstēm. 69 gadu laikā gājis raibi, tomēr ir dažas sacīkstes, kas līdzjutēju sirdīs ir iespiedušās spilgtāk par pārējām. Piecu rakstu sērijā aplūkosim 25 unikālus gadījumus no pirmajiem 999 posmiem. Varam būt droši – nekas tāds 1000. Grand Prix neatkārtosies!
Uzvara boksos
1998. gadā Mihaelam Šūmaheram izdevās uzvarēt Lielbritānijas Grand Prix, sacīkstes noslēdzot boksos. Lietainajās sacīkstēs Mika Hakinens pārliecinoši dominēja, tomēr, apstākļiem pasliktinoties, trasē tika sūtīta drošības mašīna un soma pārsvars pagaisa kā nebijis. Sacīkstēm atsākoties, Šūmahers izmantoja Hakinena kļūdu, lai nonāktu vadībā un iekrātu pārsvaru, taču divus apļus pirms finiša Šūmahers saņēma 10 sekunžu piespiedu pitstopa sodu par Džankarlo Fisikellas apsteigšanu drošības mašīnas fāzes laikā. Šūmahers izvēlējās savu sodu ‘izciest’ pēdējā aplī. Tā kā finiša līnija atradās pirms “Ferrari” komandas garāžas, vācietis izcīnīja drošu uzvaru un sodu izcieta pēc rūtotā karoga sasniegšanas. Komanda aizstāvējās, norādot, ka sodam bija jāseko 25 minūšu laikā pēc incidenta, nevis 31 minūti pēc tā. Sacensību tiesneši negribīgi piekrita “Ferrari” viedoklim, tomēr nolēma piešķirt Šūmaheram 10 sekunžu laika sodu. Lai gan tas neatņemtu “Ferrari” komandai uzvaru, sekoja protests, ka laika pieskaitīšanas sodu var pieškirt tikai par notikumiem pēdējos 12 apļos. Tas tika apmierināts un Šūmahers ar savu meistarstiķi tika cauri sveikā. “McLaren” iesniedza protestu, taču to noraidīja FIA. Galu galā tika atrasti grēkāži – trīs sacensību tiesneši pēc posma brīvprātīgi šķīrās no savām F1 licencēm.
Trīs finišējušie
Monako nav vieta, kur apdzīt būtu viegli. Pat neraugoties uz ātrāko rezultātu iesildīšanās braucienos, Olivjē Panī zināja, ka ar “Ligier” formulu no 14. starta pozīcijas neko daudz sasniegt neizdosies. Sacīkstes aizritēja slapjos apstākļos. Montermini avarēja jau iesildīšanās aplī, pirmais aplis noslēdzās bez Josa Verstapena un abiem “Minardi”, avarējušā Šūmahera un Rubensa Barikello. Arī turpinājumā braucējiem nebija viegli pielāgoties apstākļiem – Katajama un Rosets izslīdēja, Dinizu un Bergeru pievīla tehnika. Līdz 10. aplim tika vien 12 mašīnas. Hils tuvojās savai pirmajai uzvarai, līdz darbdienu priekšlaicīgi noslēdza dzinējs. Izslīdēja arī Brandls, kamēr Vilnēva mēģinājums pa apli apdzīt Badoeru noslēdzās ar sadursmi. Kādu laiku izskatījās, ka uzvarēs Alezī, tomēr viņu pievīla balstiekārta. Edijs Īrvains savu dienu noslēdza tai pašā pagriezienā, kur Šūmahers, jo mēģinājums atgriezties trasē noslēdzās ar triecienu no Salo un Hakinena. Pēdējā vietā palikušais Frencens savā pēdējā aplī devās boksos, jo tas tāpat neietekmēja viņa gala pozīciju. Tikai Panī, Kulthards un Herberts oficiāli sasniedza finišu. Oficiāli rezultātos gan tika klasificēti septiņi braucēji, jo viņi bija veikuši 90 % sacīkšu distances. Monako trasē uzstādīts arī rekords ar vismazāk klasificētajiem braucējiem – 1966. gadā līdz galam tika 4 braucēji.
Ciešākais finišs
Oficiāli nemaz nav zināms, kad reģistrēts ciešākais finišs F1 vēsturē. 2002. gadā ASV posmā “Ferrari” braucējus Rubensu Barikello un Mihaelu Šūmaheru šķīra 0.011 sekundes, taču agrāk rezultātus mērija tikai ar sekundes simtdaļas precizitāti. 1971. gadā Moncā mašīnas traucās ātrāk kā jebkad. ‘S’ veida bremzētāji ‘Variante del Rettifilo’ un ‘Variante del Ascari’ vēl nebija radīti un sacīkšu vidējais ātrums bija 242.6 km/h. Tas palika nepārspēts vēl vairāk kā 30 gadus. Lielie ātrumi padarīja braukšanu aizvējā īpaši izdevīgu, tādēļ secība vadošajā grupā mainījās katrā aplī, dažkārt pat vairākas reizes. Šis ir vienīgais posms čempionāta vēsturē, kad 8 braucēji tikuši pie vismaz viena apļa vadībā. Īpaši saistošs gan izvērtās finišs. Pieci braucēji vēl līdz pēdējiem metriem centās apsteigt viens otru. Finiša līniju kā pirmais šķersoja Peters Getins, par 0.01 sekundi pārspējot Roniju Petersonu, 0.09 sekundes aiz uzvarētāja palika Fransuā Sevērs, 4. vietā finišējušais Maiks Heilvuds atpalika 0.18 sekundes, bet Haudens Geniljs bija piektais 0.61 sekundi aiz Getina, kuram tā bija pirmā un vienīgā reize uz goda pjedestāla. Top 5 nekad pirms un pēc tam nebija finišējuši tik cieši viens aiz otra (un blakus viens otram).
Dubultie punkti
2014. gada Formula 1 sezona pienāca ar pamatīgām izmaiņām tehniskajā jomā un dzinēju parametros. Čemionāta ‘komandieris’ Bernijs Eklstons atrada veidu kā novirzīt līdzjutēju uzmanību uz ko citu, sezonas pēdējam posmam Abū Dabī piešķirot dubultu vērtību. Uzvarētājs saņemtu 50 punktus, ierasto 25 punktu vietā. Ideja jau pašā sākumā neguva atbalstu ne no komandu, ne skatītāju puses, tomēr Eklstons bija noskaņots nākotnē dubultos punktus ieviest arī leģendārākajās Eiropas trasēs. Tas gan netika īstenots un 2014. gada Abū Dabī GP tā arī palika vienīgais posms F1 vēsturē, kurā izmantota atšķirīga punktu skaitīšanas sistēma no pārējiem sezonas posmiem. Cerēto intrigu Eklstons ar šādu soli gan atgrieza – Luisa Hamiltona 17 punktu handikaps vairs neizskatījās tik pārliecinošs. Niko Rosberga mašīnu problēmas gan piemeklēja vēl pirms starta un sapnis par titulu Kekes Rosberga dēlam uz kādu laiku bija jāatliek.
Izstāšanās, svinot uzvaru
1991. gadā Kanādā “Williams” braucēji devās pretim pārliecinošai dubultuzvarai līdz Rikardo Patrēzes mašīnu piemeklēja pārnesumkārbas defekts. Nekas gan nespēja apturēt Naidželu Manselu, dodoties pēdējā aplī. Britu ‘ūsainis’ jau māja skatītājiem, kad piepeši viņa mašīna apstājās. Droša uzvara piepeši pārtapa par nieka 1 punktu. Tika izteiktas versijas, ka māšanas rezultātā Mansels nejauši izslēdzis dzinēju vai aizmirsis pārslēgt pārnesumus. Mansels noliedza šīs apkaunojošās runas. Pēc viņa teiktā mašīna iegāja neitrālajā ātrumā, kad viņš slēdza ātrumu uz leju. Arī komanda uzsvēra, ka mašīnai novērots elektrisks defekts. Kad mašīna tika atgriezta garāžā, pārnesumkārba darbojās nevainojami. Lai ko teiktu Mansels, uzvara vissāpīgākajā veidā tika zaudēta pāragru svinību dēļ.
Rosbergs atsakās no iespējas braukt DTM
Bijušais Formula 1 braucējs Niko Rosbergs atklājis, ka viņam esot piedāvāta iespēja startēt Vācijas salonautomobiļu čempionātā DTM, tomēr 2016. gada F1 čempions noraidījis piedāvājumu.
Rosbergs savu sacīkšu braucēja karjeru noslēdza pēc Formula 1 titula izcīnīšanas un pēc tam nav piedalījies pat zemāka līmeņa sacīkstēs. Šosezon Rosbergs kā eksperts pievienojās “Sky Sports F1” TV kanālam, bet ikdienā dalās savā viedoklī ar līdzjutējiem savā ‘Youtube’ kanālā un vada savu kartinga komandu.
Pērn DTM čempionātā tika uzsākta jauna tradīcija, katram autoražotājam ļaujot sezonas laikā uz kādu posmu pieteikt vēl vienu dalībnieku. “Audi” izvēlējās dot Matiasam Ekstromam iespēju aizvadīt atvadu sacīkstes, “BMW” pielāgoja savu mašīnu Aleksandra Zanardi vajadzībām, bet “Mercedes” mašīnā kāpa rallija leģenda Sebastians Ožjē.
Šogad “Mercedes” komanda pametusi čempionātu, bet viņu vietu ieņēmuši “Aston Martin”. Tomēr rūpnīca, kas uzrunājusi Rosbergu esot “Audi”.
“Dīters Gass (“Audi” motorsporta daļas vadītājs) vaicāja, vai es nevēlētos startēt kādās sacīkstēs kā viesbraucējs. Es atteicos. Nevēlos to darīt. Tas, protams, būtu jautri, bet neuzturu vairs sevi tādā fiziskā formā. Formula 1 laikos ļoti daudz trenēju rokas un plaukstas. Vairs to nedaru, līdz ar to izdevība neizskatās tik laba,” skaidro 33 gadus vecais Rosbergs.
Pirms gada Rosbergs demonstrācijas brauciena ietvaros sēdās pie “Mercedes” Formula E mašīnas stūres un norāda, ka tieši šai virzienā DTM vajadzētu raudzīties. Kā potenciālie kandidāti uz viesbraucēja statusu ir “Audi” rūpnīcas pārstāvji Lukass di Grasi un Daniels Abts, kā arī “BMW” duets Aleksandrs Simss un Antonio Fēlikss da Kosta, kurš jau iepriekš startējis DTM. Tāpat netiek izslēgta iespējamība, ka ‘vēl vienu atvadu sacīksti’ aizvadīs Matiass Ekstroms.
‘McLaren’ atrāda Alonso Indy 500 formulu (FOTO + VIDEO)
“McLaren” komanda plašākai publikai atrādījusi formulu, ar ko divkārtējais F1 čempions Fernando Alonso piedalīsies šī gada Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstēs.
Brūsa Maklārena izveidotā komanda pieturējusies pie komandas vēsturiskajiem papaijas oranžajiem toņiem un izstrādājusi krāsojumu, kas rada līdzīgu saspēli ar zilo krāsu kā šī gada F1 mašīnām.
Mašīnu rotās 66. numurs, ar kuru Marks Donohjū atnesa “McLaren” komandai ar “Penske” mašīnām tās pirmo Indy 500 uzvaru 1972. gadā.
Šis būs Fernando Alonso otrais mēģinājums iekarot Amerikas prestižākās formulu sacīkstes. Pirms 2 gadiem viņa cerības izdzēsa nodedzis “Honda” dzinējs. Šogad spānis izmantos “Chevrolet” ražojumu.
Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstes šogad risināsies 26. maijā, taču pirms tam notiks testi un kvalifikācijas braucieni nepilna mēneša garumā.
Viena no tūkstoša – ātrākais aplis boksos, amizantā diskvalifikācija, ‘Brabham’ ierocis
Svētdien, 14. aprīlī, Šanhajā tiks dota zaļā gaisma Formula 1 čempionāta tūkstošajām sacīkstēm. 69 gadu laikā gājis raibi, tomēr ir dažas sacīkstes, kas līdzjutēju sirdīs ir iespiedušās spilgtāk par pārējām. Piecu rakstu sērijā aplūkosim 25 unikālus gadījumus no pirmajiem 999 posmiem. Varam būt droši – nekas tāds 1000. Grand Prix neatkārtosies!
Sacīkstes 25 kilometru trasē
Mūsdienās Formula 1 trases ir samērā standartizētas. To garums svārstās no nepilniem trīsarpus kilometriem Monako līdz 7 km Spa. Tomēr pat kādreizējā 14km Spa konfigurācija, ko izmantoja līdz 1978. gadam, nestāv pat tuvu Peskaras trasei Itālijā. Agrāk ļoti reti sacensību rīkošanai tika izmantotas speciālas trases. Visbiežāk Grand Prix notika pamestās lidostās vai uz publiskajiem ceļiem. Peskaras trase savienoja trīs ciemus – Peskaru, Montesilvano un Kapelli. Trase sastāvēja no divām 6 km garām taisnēm un ātru viltīgu līkumu sērijas. Viena apļa veikšana pat F1 mašīnām 1957. gadā prasīja no 10 līdz 12 minūtēm. Stirlings Moss guva uzvaru ar vairāk kā 3 minūšu pārsvaru pār Huanu Manuelu Fanhio. Posmā iztika bez nopietniem incidentiem, tomēr pēc 1955. gada Lemānas traģēdijas drošības standarti strauji auga un tik garām trasēm kā Peskarai tos bija gandrīz neiespējami sasniegt. Par Itālijas GP mājvietu kļuva Monca, līdz ar to Peskara zaudēja savu vietu kalendārā. Šī bija vienīgā reize, kad braucēji sacentās vairāk kā 25 kilometrus garā trasē.
Pole position 3 braucējiem
Gadījumi, kad pat ar sekundes tūkstošdaļu palīdzību nav iespējams noskaidrot, kurš braucējs uzrādījis labāku rezultātu ir retums, tomēr, kas notika 1997. gada 25. oktobrī gan dēvējams par pārsteigumu: 3 braucēji – Vilnēvs, Šūmahers un Haincs Haralds Frencens – uzrādīja identisku rezultātu. Pesimisti izvirzīja teoriju, ka notikusi kļūda ar rezultāta mērīšanas sistēmu, tomēr nekas netika pierādīts un dienas beigās visus trīs braucējus, kas trasi veica 1 minūtē un 21.072 sekundēs sarindoja pēc laika, kad tas tika paveikts – Vilnēvs ieguva pole position, bet Šūmahers stājās viņam blakus. Pēc sacīkstēm par dīvaino kvalifikāciju neviens vairs nerunāja – Šūmahers nesekmīgi bija centies izsist Vilnēvu. Kanādietis kļuva par čempionu, bet Šūmahers pēc skandāla tika izslēgts no sezonas kopvērtējuma un pamatīgi sabojāja savu reputāciju.
Ātrākais aplis boksos
Anglija tradicionāli saistās ar lietainiem laikapstākļiem un tieši tādi Doningtonas trasē tie bija 1993. gada 11. aprīlī Eiropas Grand Prix laikā. Sacīkšu pirmo apli būs redzējuši daudzi – Airtons Senna 4 kilometru laikā aspteidza Šūmaheru, Vendlingeru, Hilu un Prostu, pārņemot vadību. Senna izcīnīja pārliecinošu uzvaru, pielāgojoties mainīgajiem laikapstākļiem ar četriem pitstopiem. Prosts finišēja otrajā vietā nepilnu apli aizmugurē. Francūzis bija veicis septiņus pitstopus, mainot slapjā laika riepas pret sausajām un atpakaļ. Šis rekords joprojām nav pārspēts vai atkārtots. Tikmēr Senna uzstādīja sacīkšu ātrāko apli, braucot cauri boksu celiņam. Tolaik nebija tādu ātruma ierobežojumu kā mūsdienās, bet Doningtonas trases konfigurācijā boksu celiņš bija krietni īsāks par pašu trasi. Senna vēlējās mainīt mašīnas riteņus, taču “McLaren” komandas mehāniķi tam nebija gatavi un brazīlietis garāžā nepiestāja. Šī bija pēdējā reize Sennas karjerā, kad viņš tiek pie ātrākā apļa.
‘Brabham’ ventilatormašīna
“Brabham” nebija ne bagātākā, ne leģendārākā Formula 1 komanda, tomēr tieši viņi ik gadu spēja pārsteigt konkurentus ar neprātīgām inovācijām. Bernija Eklstona menedžmenta dotības, Gordona Mareja, Herbija Blaša un Čārlija Vitinga tehniskās prasmes un uzdrīkstēšanās komplektā ar spožākajiem braucējiem pie stūres bija neapturama kombinācija. Uz 1978. gada Zviedrijas posmu “Brabham” ieradās ar tā saucamo ‘fan car’ jeb ‘ventilatormašīnu’. Antispārnu izmantošana gaisa plūsmas novirzīšanai jau bija ieguvuši popularitāti, taču mašīnas aizmugurē esošais ventilators radīja neiedomājamu piespiedējspēku, iesūcot gaisu no mašīnas apakšas un atdzesēja formulas dzinēju. Gordons Marejs bija tik pārliecināts par sava izgudrojuma efektivitāti, ka kvalifikācijā “Brabham” mašīnas tika piepildītas ar vairāk degvielu kā nepieciešams, lai slēptu mašīnu patieso ātrumu. Nikijs Lauda izcīnīja pārliecinošu uzvaru. FIA iebilda, ka jebkurai piespiedējspēku ģenerējošai ierīcei ir jābūt piefiksētai, kamēr ventilators bija rotējoša detaļa, lai gan “Brabham” taisnojās, ka ierīce paredzēta dzesēšanai un piespiedējspēka radīšana esot tikai blakusefekts. Nākamajā posmā lielais ventilators jau bija aizliegts. Marejs bija radījis, iespējams, visu laiku labāko F1 mašīnu, kuras mūžs bija tikai 1 posmu ilgs.
Diskvalifikācija par pārāk lēnu braukšanu
Aplūkojot visu laiku sliktākos F1 braucējus, bieži saraksta tiek iekļauts Als Pīss. Agrāk vietējo braucēju piedalīšanās Grand Prix bija ierasta parādība. Diez vai Kanādas autosporta vēsturē ir kāds braucējs ar vairāk vietējā mēroga trofejām kā Pīss, tomēr līdz savai F1 debijai viņš jau bija 45 gadus vecs un brauca ar novecojušu tehniku. “Eagle” mašīna bija absolūta katastrofa, baterija nestrādāja kā nākas, arī pats braucējs izslīdēja, tomēr ne mirkli nedomāja padoties. Finiša līnija tika šķērsota 43 apļus aiz uzvarētāja. Sekoja vēl divi mēģinājumi, tomēr konkurentu mašīnas šo gadu laikā attīstījās, kamēr Pīss brauca ar to pašu neveiksmīgo “Eagle”. 1969. gadā viņš kvalificējās 17. vietā no 20 dalībniekiem, tomēr sacīkstēs viss sagāja grīstē. Mašīna bija pusminūti aplī lēnāka par konkurentiem, turklāt Pīss radīja bīstamas situācijas tiem, kas viņu apdzen pa apli. Jau pirmajā aplī tika izsists Silvio Mouzers, bet vēlāk sabeigta Žana-Pjēra Beltuā mašīnas balstiekārta. Tad pienāca Džekija Stjuarta kārta. Topošais čempions par mata tiesu izvairījās no Pīsa neizprotamajiem manevriem. Tas saniknoja Stjuarta pārstāvētās “Matra” komandas vadītāju Kenu Tirelu. Viņš iesniedza protestu un drīz vien Pīss kļuva par pirmo un vienīgo braucēju, kurš diskvalificēts par pārāk lēnu braukšanu.
Kādreizējo MotoGP braucēju Barberu tur aizdomās sava motocikla zādzībā
Bijušais MotoGP braucējs Hektors Barbera šo sezonu uzsāka WSBK atbalsta sēriju World Supersport čempionātā, taču īsi pirms pagājušā nedēļā gaidāmajām sacīkstēm Aragonas trasē atsauca savu dalību. Apstākļi ir, maigi sakot, intriģējoši.
Sacīkšu dienā 32 gadus vecais motociklists nevarēja piedalīties iesildīšanās braucienos un sacīkstēs, jo viņa motocikls vairs neatradās garāžā. “Team Toth” informēja varas iestādes par sacīkšu motocikla “Yamaha R6” zādzību.
Motocikls joprojām nav atradies, tomēr policijai ir aizdomās turamais… Tas ir neviens cits kā pats Hektors Barbera. Plašāka informācija un apstākļi nav izplatīti, tomēr Barberas reputācija nerunā par labu viņam.
Spānis pavadīja astoņus gadus MotoGP čempionātā, tomēr, neguvis ievērojamus panākumus, pērn spēra soli uz leju, nonākot Moto2 čempionātā. Pēc soda par braukšanu dzērumā komanda nekavējoties lauza līgumu ar Barberu. Šogad 2009. gada 250cc klases vicečempions pārcēlās uz World Supersport čempionātu, kas ir atbalsta sērijas Pasaules superbaiku čempionātam (WSBK). Problēmas ar finansēm un sponsoru piesaisti apgrūtināja uzstādītos mērķus, jo motocikli aprīkoti ar vecākiem dzinējiem, turklāt ir pamatīgs iztrūkums rezerves daļās.
Bijušais F1 braucējs Sato dominē IndyCar sacensībās Alabamā
Japānis Takuma Sato izcīnījis dominējošu uzvaru Barbera Motorsporta parka trasē, Alabamā, neraugoties uz pamatīgu izbraukšanu ārpus trases neilgi pirms finiša sasniegšanas.
“Rahal Letterman Lanigan Racing” uz kvalifikāciju atrada maģisku recepti, jo abas tās mašīnas ieņēma divas vadošās starta pozīcijas. Startā Sato un Greiems Reihals savas pozīcijas noturēja, izvairoties no Skota Diksona presinga.
Ļoti amizantā situācijā nonāca Eds Džounss. Veicis pāragru startu, Džounss pacēlās no 17. uz 4. pozīciju. Par šo manevru viņš, protams, saņēma sodu, kā rezultātā nācās nokrist līdz pēdējai pozīcijai.
Pirmajā pitstopā līderiem nepaveicās. Sato zaudēja vairākas sekundes problēmu dēļ ar riteņa uzmontēšanu, tomēr spēja trasē atgriezties priekšā Diksonam. Tikmēr Reihalam iesprūda mašīnas sajūgs un viņš izkrita no labāko desmitnieka.
Problēmas vispirms piemeklēja Vilu Paueru, kurš sagriezās, kamēr pagājušā posma uzvarētājs Koltons Herta izstājās boksos jaudas trūkuma dēļ. Reihala nedienas turpinājās ar ieskriešanu sienā, kamēr Tonijs Kanāns un Makss Čiltons sadūrās, dodoties boksos.
Sākoties pēdējam sacīkšu nogrieznim trešajā vietā bija nonācis Sebastians Burdē, pateicoties divu pitstopu stratēģijai, kamēr konkurenti boksos devās 3 vai pat 4 reizes.
Piecarpus apļus pirms finiša Sato kļūdījās bremzēšanā un izbrauca ārpus trases. Viņš gan bija iekrājis pietiekamu pārsvaru, lai nezaudētu pozīciju un trasē atgrieztos tieši priekšā Diksonam. Līdz finišam japānis palielināja pārsvaru līdz 2 sekundēm.
Lieliski pēdējos apļus veica kopvērtējuma līderis Džozefs Ņūgārdens. Apsteidzis vairākus konkurentus, amerikānis finišēja ceturtajā vietā.
Uzvara ļāvusi Sato pakāpties uz trešo vietu kopvērtējumā. Viņš pirmajos trīs posmos guvis 91 punktu. Vairāk ir tikai Ņūgārdenam (125) un Diksonam (98).
Nākamnedēļ braucēji dosies uz leģendāro Longbīčas trasi.
Sacensību rezultāti
| V. | Braucējs | Komanda | Rezultāts |
| 1 | Takuma Sato | Rahal Letterman Lanigan | 90 apļi |
| 2 | Scott Dixon | Chip Ganassi Racing | 2.3874 |
| 3 | Sébastien Bourdais | Dale Coyne Racing | 2.7933 |
| 4 | Josef Newgarden | Team Penske | 7.9721 |
| 5 | Alexander Rossi | Andretti Autosport | 8.8518 |
| 6 | James Hinchcliffe | Schmidt Peterson | 9.4356 |
| 7 | Marcus Ericsson | Schmidt Peterson | 13.758 |
| 8 | Ryan Hunter-Reay | Andretti Autosport | 15.2506 |
| 9 | Simon Pagenaud | Team Penske | 22.7848 |
| 10 | Felix Rosenqvist | Chip Ganassi Racing | 26.245 |
| 11 | Will Power | Team Penske | 31.8178 |
| 12 | Zach Veach | Andretti Autosport | 33.9035 |
| 13 | Jack Harvey | Meyer Shank Racing | 34.9655 |
| 14 | Marco Andretti | Andretti Autosport | 39.3119 |
| 15 | Santino Ferrucci | Dale Coyne Racing | 40.0094 |
| 16 | Patricio O’Ward | Carlin | 40.6728 |
| 17 | Spencer Pigot | Ed Carpenter Racing | 42.5718 |
| 18 | Tony Kanaan | A.J. Foyt Enterprises | 1 aplis |
| 19 | Ed Jones | Ed Carpenter Racing | 1 aplis |
| 20 | Matheus Leist | A.J. Foyt Enterprises | 1 aplis |
| 21 | Ben Hanley | DragonSpeed | 2 apļi |
| 22 | Max Chilton | Carlin | 2 apļi |
| 23 | Graham Rahal | Rahal Letterman Lanigan | 35 apļi |
| 24 | Colton Herta | Harding Racing | 39 apļi |
Baumanim labākais sezonas starts, Lietuvai vēsturisks panākums – 10 aizraujoši fakti par Abū Dabī RX
Ar spraigām un saistošām cīņām iesākta 2019. gada FIA pasaules rallijkrosa čempionāta sezona. Trasē redzējām emocijas un pārdzīvojumus, taču nu laiks ieskatīties statistikas ailēs, kas padarīja šo posmu īpašu.
#1 Savā ceturtajā gadā pasaules čempionātā Jānis Baumanis pirmoreiz sezonu iesācis ar iekļūšanu fināla braucienā. Jānis ne tikai iekļuva finālā, bet izrādīja nopietnu konkurenci līderiem. Izcīnīti 20 punkti vienā posmā ir Baumaņa personīgais rekords, turklāt pirmoreiz karjerā viņš atrodas kopvērtējuma vadošajā trijniekā.
#2 Baumanis iekļuva labāko astotniekā visos četros kvalifikācijas braucienos. Stabilitāte un progress visas nedēļas nogales garumā ļāva Jānim pusfinālu uzsākt no pirmās starta rindas. Šī bija tikai trešā reize, kad viņam sniegta šāda izdevība. Paruna vēsta – trīs lietas, labas lietas – to pašu var teikt arī par šo pusfinālu. 2016. gadā Vācijas trasēs Hokenheimā un Esteringā finālu neizdevās sasnigt, taču šoreiz pusfinālā ieņemta 2. vieta (pēc apšaubāma Gronholma manevra, kurā somu sportists ieguva vairākas sekundes, kas palīdzēja aizsteigties priekšā Jānim).
#3 Ne tik sekmīga nedēļas nogale izvērtās otram Latvijas pārstāvim Reinim Nitišam. Pēc tehniskām ķibelēm un vairākām sadursmēm Reinis kvalifikāciju noslēdza 13. vietā. Pusfināliem ierasti tiek pielaisti tikai 12 ātrākie braucēji, taču Timija Hansena mašīna bija pamatīgi bojāta, līdz ar to Nitišam pavērās izdevība. Šī nav pirmā reize, kad Reinis ‘caur adatas aci’ ielien pusfinālā. 2014. gadā Kanādā Joni Vimans nevarēja piedalīties pusfinālā, sniedzot izdevību 13. vietā palikušajam Nitišam.
#4 Nitišs bija vienīgais pusfināla dalībnieks, kurš pirms tam bija uzvarējis pasaules čempionāta posmā. Tas notika 2014. gadā Norvēģijā. Starp World RX of Abu Dhabi dalībniekiem kopumā bija trīs bijušie uzvarētāji, taču Timijs Hansens un Andreass Bakeruds piedzīvoja smagu sadursmi. Pirmajam mašīna nebija labojama, kamēr otrais par manevru izpelnījās diskvalifikāciju un kopējā ieskaitē palika 15. vietā.
#5 Uz goda pjedestāla kāpa trīs braucēji, kas nekad to pasaules čempionātā vēl nebija darījuši. Kevins Hansens un Niklass Gronholms vēl atrodas karjeras sākumā, kamēr 32 gadus vecais Liams Dorans savus spožākos startus aizvadīja pirms 2014. gada, kad sacensībām tika piešķirts pasaules čempionāta statuss.
#6 Kevins Hansens 20 gadu 10 mēnešu un 9 dienu vecumā kļuva par trešo visu laiku jaunāko uzvarētāju pasaules čempionāta vēsturē. Rekords (18 gadi, 5 mēneši 23 dienas) joprojām pieder Reinim Nitišam, bet otrajā vietā šai rādītājā ir Kevins Ēriksons (20 gadi, 3 mēneši, 0 dienas). Līdz šim visi braucēji, kuri uzvar sezonas pirmajā posmā ir bijuši vai vēlāk kļuvuši arī par pasaules čempioniem.
#7 Uzvara Hansenam tika piešķirta vienīgi pēc tiesnešu lēmuma sodīt Niklasu Gronholmu par agresīvu manevru cīņā ar “Peugeot” braucēju. Šī ir trešā reize čempionāta vēsturē, kad uzvara tiek piešķirta braucējam, kurš finiša līniju nešķērsoja pirmajā vietā. 2015. gadā Zvedrijā sākotnējam uzvarētājam Timijam Hansenam piešķīra 2 sekunžu sodu par trases limitu neievērošanu, bet pērn Barselonā uzvarētājs Ekstroms tika diskvalificēts no fināla par Solberga izsišanu.
#8 Kristians Sabo kļuva par pirmo braucēju, kurš sasniedzis finālu savā pasaules čempionāta debijā kopš Sebastjēns Lēbs to paveica 2016. gada sezonas pirmajā posmā Portugālē. Toreiz rallija leģenda ieguva piekto vietu. Tikmēr Sabo pēc visiem tiesnešu lēmumiem tika klasificēts 4. vietā, kas ir labākais debitanta rezultāts kopš Kevina Ēriksona trešās vietas 2014. gada Argentīnas posmā.
#9 Vēsturisku sasniegumu guva vēl viens čempionāta debitants Rokas Baciuška, kļūstot par pirmo Lietuvas pārstāvi, kurš guvis punktus pasaules čempionātā. Lietuva kļuva par 20. nāciju, kas to paveikusi. Mūsu dienvidu kaimiņu līdz šim vienīgā dalība nemaz nepārvērtās startā, jo Nerijusa Naujokaiša mašīnu 2016. gada Latvijas posmā piemeklēja dzinēja defekts.
#10 Līdz ar fabrikas vienību aiziešanu no čempionāta, to pametuši arī vairāki pieredzējuši braucēji – Lēbs, Solbergs, Kristofersons, Ekstroms. Kad vienas durvis tiek aizvērtas, citas tiek atvērtas. Kevins Hansens pirmoreiz karjerā uzvarēja kādā no kvalifikācijas kārtām un pirmoreiz četru kvalifikāciju summā bija labākais. Viņš gan nav vienīgais, kurš sasniedza personisko rekordu kvalifikācijā. To paveica arī Niklass Gronholms (2. vieta), Jānis Baumanis (4. vieta, atkārtots rekords), Sirils Reimonds (12. vieta) un visi četri braucēji, kuriem tas bija pirmais starts pasaules čempionātā – Kristians Sabo (6. vieta), Rokas Baciuška (8. vieta), Pals Trajs (14. vieta), Gijoms de Ridērs (16. vieta).
Hamiltons apsteidzis Šūmaheru kā vispelnošākais F1 braucējs
Lai gan Luiss Hamiltons jau gadiem dzenas pēc šķietami nepārspējamajiem Mihaela Šūmahera rekordiem trasē, pēc formulamoney.com rīcībā esošās informācijas 34 gadus vecais brits pārspējis septiņkārtējo pasaules čempionu karjeras laikā uz līgumiem nopelnītās summas apjomā.
Kopš ienākšanas F1 čempionātā Hamiltons algā un bonusos nopelnījis 489 miljonus USD, par 25 miljoniem apsteidzot Mihaelu Šūmaheru, kurš šai rādītājā bija galvgalī 20 gadus.
Savā karjeras pīķī Šūmahers pelnīja 38 miljonus USD, kamēr Hamiltona esošais kontrakts ar “Mercedes” vienību vērtējams 57 miljonu USD vērtībā. Jāpiebilst, ka Šūmaheram šogad palika jau 50 gadi, līdz ar to, ņemot vērā inflāciju, Šūmaheru joprojām varētu uzskatīt par līderi, tomēr Hamiltona ‘sulīgais’ līgums ir spēkā arī uz nākamo gadu.
Minētās summas attiecināmas tikai uz tiešo darba algu un bonusiem, neiekļaujot privātos sponsorus. Pēc Forbes datiem Hamiltons pērn nopelnīja 42 miljonus USD no “Mercedes” un vēl 9 miljonus kā “Sony”, “Monster Energy”, “Bombardier Inc”, “Puma”, “Tommy Hilfiger”, “Bose”, “L’Oreal” un “Mercedes-Benz” reklāmas seja.
Ņemot vērā Mihaela Šūmahera veselības stāvokli, pirms pāris gadiem tika publiskots arī viņa notariāli apstiprinātais testaments, kas paredzēja kopējo bagātību 900 miljonu USD vērtībā sadali vienādās daļās starp sievu un abiem bērniem.
10 visu laiku pelnošākie Formula 1 braucēji pēc formulamoney.com datiem
- Luiss Hamiltons – 489 miljoni USD
- Mihaels Šūmahers – 464 miljoni USD
- Fernando Alonso – 458 miljoni USD
- Sebastians Fetels – 358 miljoni USD
- Kimi Raikonens – 331 miljoni USD
- Džensons Batons – 147 miljoni USD
- Ralfs Šūmahers – 121 miljoni USD
- Žaks Vilnēvs – 115 miljoni USD
- Felipe Masa – 110 miljoni USD
- Rubenss Barikello – 110 miljoni USD
Baumanim sezonas ievadā 5. vieta, Nitišam iespaidīga avārija pusfinālā
Jasmarīnas trasē aizvadīts FIA pasaules rallijkrosa čempionāta sezonas pirmais posms. Tajā ar mainīgām sekmēm piedalījās arī Latvijas sportisti Jānis Baumanis un Reinis Nitišs.
Jānis Baumanis sezonu iesāka ar diviem vājiem startiem, kas liedza atrādīt “STARD” komanda jaunā spēkrata pilno potenciālu. Pēc divām kārtām Jānis atradās astotajā pozīcijā, taču nakts laikā tika izjaukts sajūgs un atrasta problēma disku materiālā. Kad problēmas tika novērstas, Baumanis bija teju neapturams, izcīnot 3. un 4. vietu abās atlikušajās sesijās, kas ļāva pusfinālam kvalificēties pirmajā rindā.
Ne tik sekmīgi klājās “GRX Taneco” pārstāvim Reinim Nitišam. Pēc otrās vietas treniņos, viņa riepa izlaida gaisu pirmajā kvalifikācijā. Otrajā braucienā izdevās reabilitēties un sasniegt trešo vietu kopējā ieskaitē, taču sadursme ar Antonu Marklundu Q3 un Palu Traju Q4 lika palikt divas vietas aiz svītras iekļūšanai pusfinālā.
Pamatīga drāma risinājās vadošo braucēju cīņās. Pēc pirmās dienas par līderiem bija kļuvuši Timijs Hansens un Andreass Bakeruds. Abi satikās trasē trešajā kārtā. Timijs Hansens tikko bija izbraucis džokera apli un lielā ātrumā pa ārmalu devās pirmajā līkumā. Bakeruds nesabremzēja savu mašīnu pietiekami un lielā ātrumā taranēja Hansena “Peugeot”.
Here's the huge impact between @Timmy_Hansen and @AndreasBakkerud that put the Swede out of #AbuDhabiRX.
We are pleased to report that both drivers are OK. pic.twitter.com/EAxOHOQDZ3
— FIA World Rallycross Championship (@FIAWorldRX) April 6, 2019
Timija Hansena mašīna bija neglābjami sadauzīta. Pat nestartējot Q4, viņam izdevās ieņemt devīto vietu kopējā ieskaitē, taču domas par pusfinālu šoreiz bija jāatliek. Tiesneši nolēma Bakerudam piešķirt diskvalifikāciju no Q3 par šo manevru. Tas nozīmēja tikai vienu – Reinim Nitišam tomēr ir izdevies sasniegt pusfinālu.
Tajā jēkabpilieša cīņa noslēdzās jau pirmajā līkumā. Spraigā kontaktcīņa lika viņa “Hyundai i20” palekties gaisā pēc uzbraukšanas uz asās apmales. Nitiša mašīna uz brīdi atradās uz Antona Marklunda jumta pirms piezemēšanās un izstāšanās no tālākas cīņas.
Every driver wants to be on the top… Some take it literally!
📸 Jari Nurminen pic.twitter.com/LH3Yrnle3n— Ferratum World RX of Rīga-Latvia (@RigaRX) April 6, 2019
Krietni labāks pusfināls padevās Jānim Baumanim. Viņš pirmo līkumu izbrauca kā līderis, tomēr pēc apšaubāmas līkuma noīsināšanas Niklasam Gronholmam uz džokera apļa rēķina izdevās finišēt pirmajam. Viņš kvalifikācijā bija ieņēmis otro vietu aiz cita jaunā talanta Kevina Hansena.
Finālā Baumanis startā palika aiz konkurentiem, taču pieveica Timo Šeideru pirms radio komunikāciju ķibeļu dēļ, tāpat kā Kristians Sabo, pēdējā aplī nogrieza pirmo līkumu. Finiša līniju Jānis šķērsoja ceturtais, taču saņēma sodu un atkāpās uz piekto pozīciju. Hansens un Gronholms sarīkoja pamatīgu šovu fināla skatītājiem. Finiša līniju pirmais šķērsoja Gronholms, taču tiesneši lēma, ka manevrs ar Hansena izstumšanu neatbilda noteikumiem. Sekoja trīs sekunžu sods, kas lika Gronholmam atkāpties uz otro vietu.
Lai gan posmā iegūta piektā vieta, Baumanis finišēja aiz Dorana un Sabo, kuri kvalifikācijā bija vairākas pozīcijas zemāk, līdz ar to kopvērtējumā Jānis ar 20 punktiem dala trešo vietu ar Timo Šeideru, kamēr Reinis Nitišs guva 5 punktus, kas viņu ierindo 13. vietā.
Nākamais posms pēc trim nedēļām risināsies Barselonas trasē, Katalonijā.
