CEĻŠ UZ F1

Roberts Kubica kļuva par pirmo Polijas pārstāvi F1 čempionātā, un pagaidām izskatās, ka vēl kādu laiku paliks vienīgais. Viņam gan nebūt nebija ambīcijas sasniegt šādas virsotnes. Mīlestība pret šo aizraušanos un nekas vairāk mudināja Robertu kāpt pa jaunatnes motorsporta kāpnēm, turklāt viņš jau bija noskatījis citu čempionātu.

Juku laikos arī Polijā nebija viegli tikt pie iespējas skatīties F1 sacīkstes. Pats Kubica kādā no intervijām atzina, ka aktīvi sekojis tam, ko rāda pa TV – Britu salonautomobiļu čempionātam (BTCC) un vēlējies braukt tieši tur. Pārraides gan bija veselus divus gadus vecas.

Sapratis, ka dzimtajā Polijā karjeras izaugsmes iespējas ir ļoti ierobežotas, jau 13 gadu vecumā sekoja pārcelšanās uz Itāliju. Tieši tur savas prasmes vēlāk attīstīja arī nākamie F1 braucēji no Austrumeiropas – Petrovs, Kvjats, Sirotkins.

Strauji attīstījies pa Formula Renault karjeras kāpnēm, Kubica 2003. gadā sasniedza Formula 3 Euro Series slieksni. Tolaik tas kotējās ļoti augstu – seši Kubicas konkurenti vēlāk nonāca F1. Plānotā debija gan bija jāatliek. Smagas autoavārijas rezultātā uz publiskajiem ceļiem Kubica nonāca slimnīcā ar lauztu roku. Ciešot sāpes ar 18 titāna skrūvēm, Kubica triumfēja jau savā pirmajā startā. Turpinājums nebija tik sekmīgs, tomēr trešajā sezonā poļu sportistam izdevās aizsniegties līdz titulam. Balvā tika gūta ļoti vērtīga pieredze tobrīd labākās F1 komandas “Renault” sastāvā aizvadot testus.

Uz pilnu sezonu testpilota amatā viņu bija noskatījusi “BMW Sauber” komanda. Sezonas vidū radušās galvassāpes lika ‘bavāriešiem’ šķirties no Žaka Vilnēva. Kā vēlāk atzina Aleksandrs Vurcs, vieta komandā būtu tikusi viņam, tomēr pārlieku lielās auguma atšķirības liedza īstenot šo ideju. “BMW” tālu nebija jāmeklē un Ungārijā uz starta jau stājās Kubica.

MOTORSPORTA ELITĒ

Debija Ungārijā bija skaļa – kvalifikācijā pārspēts pieredzējušais komandas biedrs Niks Haidfelds, bet sacīkstēs izcīnīti punkti. Vēlāk gan izrādījās, ka mašīna bijusi pārāk viegla un Kubica tika diskvalificēts. Skatītāju galvenā uzmanība gan bija pievērsta titula pretendentu Alonso un Šūmahera neveiksmēm, kā arī Batona pirmajai uzvarai. Pie pirmajām šampanieša šaltīm Kubica tika jau savā trešajā startā Moncā. Jau atkal kameras bija vērstas citā virzienā – Šūmahers bija paziņojis par aiziešanu no lielā sporta. Komandas iekšienē Kubicas pūliņi bija pamanīti un 2007. gadā viņš kļuva par pilntiesīgu pamatsastāva braucēju.

Sezona tika uzsākta sekmīgi ar vairākiem finišiem punktos. Viss piepeši sagriezās kājām gaisā Kanādā. Pēc neliela kontakta ar Jarno Trulli Kubicas mašīna palēcās gaisā un lielā ātrumā ietriecās betona nožogojumā. Impulss bija tik milzīgs, ka pēc atsitiena mašīna kūleņojot sāka velties uz trases otru pusi. Trieciena brīdī ātrums esot bijis 300 km/h, liekot braucējam izjust 75G lielu spēku (~100G trieciens bieži var izrādīties letāls). Mašīna, vai vismaz tas, kas bija palicis pāri, apstājās sāniski pie barjeras. Skatītāji ievilka elpu un bija gatavi ļaunākajam. Kubica tika nogādāts medicīnas centrā un uzreiz runāja par vēlmi piedalīties jau nākamajā posmā. Lai gan brīnumainā kārtā nopietni savainojumi netika gūti, Kubica izlaida Amerikas posmu, bet atgriezās ar 4. vietu Francijā un Lielbritānijā, it kā nekas nebūtu noticis.

Uz 2008. gada sezonu “BMW” bija spēruši platu soli uz priekšu. 2. vieta Malaizijā un Monako, kā arī 3. vieta Bahreinā vairoja Kubicas plašā fanu kluba optimismu. Gads bija apritējis un pienāca laiks biedējošajai Kanādai. Baidījās gan cilvēki apkārt, pats Roberts sniedza braukšanas paraugstundu.  Pamati tika ielikti kvalifikācijā, piekāpjoties vienīgi Hamiltonam. Sacīkšu laikā Hamiltons pēc lēna pitstopa iepalika aiz Kubicas un Raikonena, kuri paguva noreaģēt uz sarkano gaismu boksu izejas luksoforā. Hamiltons nepaguva un uztriecās Raikonenam. Pirmā uzvara karjerā nāca ar lielu daļu veiksmes, tomēr medus muca bija pelnīta un piepeši ‘vidusmēra’ komandas braucējs atradās kopvērtējuma vadībā.

Sezonas turpinājumā sekoja politiskās spēles ar rūpnīcu – pat pēc tik spoža sākuma bija skaidrs, ka cīnīties par titulu būs teju neiespējami, tādēļ pretēji Kubicas pat publiski izteiktās vēlmes pilnveidot aktuālā gada modeli, “BMW” centās izmantot straujās tehnisko noteikumu izmaiņas un ķērās pie 2009. gada modeļa radīšanas.

Rezultāts bija ne cepts, ne vārīts. “BMW” iepalika aiz “Ferrari” un “McLaren”. Kubica sezonu noslēdza 4. vietā, tā arī vairāk uzvaru neizcīnot. Komanda nebija starp tām, kas laicīgi atklātu dubulto difuzoru priekšrocību, kā arī pamatīgi ‘iegrābās’ ar neefektīvo KERS sistēmu. Austrālijā pjedestāls bija tuvu, tomēr svītru cerībām pārvilka sadursme ar Fetelu pāris apļus pirms finiša. Turpinājums izvērtās par absolūtu murgu, ko vēl vairāk pasliktināja “BMW” lēmums pamest F1 globālās finanšu krīzes dēļ. 4. vieta Beļģijā un 2. vieta Brazīlijā bija vienīgie cerību stariņi, tomēr tie vairāk kalpoja Kubicas talanta spodrināšanai, nevis sezonas līknes laušanai.

Par Kubicas jaunajām mājām kļuva “Renault”. Komanda tikko sāka atkopties no pazemojošās ‘krašgeitas’. Ar “Red Bull”, “Ferrari” un “McLaren” cīnīties bija neiespējami, tomēr Kubica diktēja vidus ešalona tempu, pārspējot pat “Mercedes” komandā karjeru atsākušo Šūmaheru. Pjedestāli Austrālijā, Monako un Beļģijā apliecināja Kubicas piederību pašai elitei.

Jūlijā tika ziņots, ka komanda pagarinājusi ar viņu līgumu līdz 2012. gada sezonas beigām, lai gan nesenā intervijā Kubica izteicās, ka viņam uz 2012. gadu jau bija kabatā līgums ar “Ferrari”. Kā būtu, ja būtu ir nekas vairāk kā filozofēšana, jo 2011. gada 6. februāris uz visiem laikiem mainīja Kubicas dzīvi. Rallija sacensībās Andorā piedzīvotās avārijas rezultātā drošības barjera izlauzās cauri priekšējam pārsegam un smagi traumēja Kubicas labo roku. Zaudējis daudz asiņu un par mata tiesu izvairījies no nāves vai amputācijas, Kubica uzsāka garu rehabilitācijas procesu.

Lai arī kā poļu sportists censtos atgūt ierasto dzīves ritmu, arvien vairāk kļuva skaidrs, ka F1 sapnis ir izsapņots. Atgriešanās pie rallija, kā arī salonauto sacīkšu izmēģinājumi ļāva labajai rokai būt samērā brīvai, salīdzinot ar F1 kokpitu, tomēr rezultāti nebija spīdoši, bet process un adrenalīns nelīdzinājās F1 pieredzētajam.

Sapnis atgriezties daudziem škita kā no zinātniskās fantastikas. Taču ne Kubicam. Mērķtiecīgs darbs rezultējās ar atgriešanos “Renault” un testiem ar 2014. gada modeli. Sadarbība gan nebija diez ko gara. Par poļu sportista nākamo izdevību kļuva “Williams”. Pēc nopietniem testiem priekšroka tika dota Sergejam Sirotkinam. Divas komandas jau bija ‘izbrāķējušas’ Kubicu un jau atkal šķita, ka ilgi gaidītā atgriešanās tā arī nenotiks. Kubica gan saglabāja rezerves braucēja lomu “Williams”, turklāt noraidīja “Ferrari” piedāvājumu kļūt par simulatora braucēju.

Kad Lensa Strola tēvs Lorenss iegādājās uz kraha robežas esošo “Force India”, kļuva skaidrs, kur miljardiera dēls brauks turpmāk, un kur ir parādījusies brīva vieta… 8 gadus ilgais sapnis kļuvis par realitāti. Pēc tik garas pauzes var droši teikt, ka šī ir otrā debija. Robertam ir jau 34 gadi, taču pulveris vēl ir sauss…