Hārtlijs nav kārtējais čempiona dēls, tomēr viņa tēvam izdevās izlauzties līdz Formula Atlantic, tādēļ iesēšanās kartingā sešu gadu vecumā, sekojot vecākā brāļa piemēram, bija likumsakarīga. Guvis plašus panākumus vietējos Formula Ford un Toyota Racing čempionātos, 2006. gadā 16 gadu vecumā jaunzēlandietis devās pāri okeānam, lai iekarotu Eiropas formulu čempionātus.
Formula Renault 2.0 Series tituls jau nākamajā sezonā, pārspējot Šarlu Piku, Haimi Algersuari un Roberto Meri ļāva ne tikai nonākt “Red Bull” jauno braucēju programmā, bet arī tikt reālas testu izdevības 2008. gada izskaņā, kad Marks Vēbers piedzīvoja smagu velosipēda avāriju, gūstot kājas traumu. Hārtlijs sevi pierādīja, nopelnot 2009. gada “Red Bull” un “Toro Rosso” rezerves braucēja vietu.
Viss gan negāja tik rožaini – problēmas ar superlicences iegūšanu Hārtlijam darbu ļāva uzsākt tikai no Spānijas posma, bet jau pēc pussezonas viņa vietu ieņēma Haime Algersuari, ātri vien nopelnot pamatsastāva vietu “Toro Rosso”. Arī junioru kategorijās Hārtlija straujā augšupeja bija pilnībā apstājusies. Par pēdējo pilienu kļuva 2010. gada Formula Renault 3.5 Series sezona. “Tech 1 Racing” uzvarēja komandu ieskaitē, bet Hārtlijs palika cita “Red Bull” talanta Daniela Rikjardo ēnā un sadarbībai ar enerģijas dzērienu ražošanas gigantu bija pienākušas beigas.
Hārtlija uzvārds F1 aprindās īsi uzpeldēja ar “Mercedes” 2012. un 2013. gadā, tomēr šķita, ka sapnis ir galā. Savu vietu Brendons gan atrada – pierādījis sevi izturības sacīkšu LMP2 klasē, “Porsche” deva Hārtlijam karjeras lielo izdevību rūpnīcas komandā ekipāžā ar Timo Bernardu un citu Okeānijas pārstāvi Marku Vēberu, kurš karjeras jautājumos Hārtlijam ir gandrīz kā otrais tēvs. Pēc karjeras beigām Vēberu nomainīja Hārtlija tautietis Ērls Bambers.
Pēdējo trīs sezonu laikā Hārtlija ekipāža uzvarējusi pusi no WEC čempionāta posmiem. Vissaldākais, sarežģītākais, negaidītākais un emocionālākais panākums nenoliedzami pienāca šogad, kad Hārtlijs virs savas galvas pacēla Lemānas 24 stundu uzvarētāja trofeju, neraugoties uz nonākšanu gandrīz 20 apļus aiz līderiem brauciena pirmajā daļā. Pats Hārtlijs stāsta, ka pamatīgi audzis kā braucējs kopš savas pirmās pieredzes ar “Red Bull”.
Foto: Red Bull Content Pool/Mark Thompson/Getty Images
Motorsporta elitē
Kad Brendons Hārtlijs tika pie lielās izdevības pēc Sainca pārejas uz “Renault” un Gazlī vēlmes cīnīties par Super Formula titulu, izskatījās ka šī viņam būs vienreizēja izdevība, neatkarīgi no rezultātiem. Hārtlijs gan spēja izmantot savu otro iespēju un izkonkurēt Daņilu Kvjatu. “Renault” dzinēja problēmas gan liedza Hārtlijam apliecināt savas patiesās spējas. Vai ar “Honda” ies labāk?
Jau šajā nedēļas nogalē Kataras trasē pie mākslīgā apgaismojuma tiks uzsāka 2018.gada MotoGP sezona, kas šogad solās turpināt pagājušā gada satriecoši aizraujošo ritmu.
Pirms gaidāmā atklāšanas posma esam ierakstījuši podkāstu un sarunā ar MotoGP ekspertu Tālu Meļķi noskaidrosim, kuri braucēji un komandas joprojām tiek pieskaitīti pie favorītiem, kādi bija galvenie notikumi starpsezonā un, protams, nelielas prognozes pirms jaunās sezonas.
Atgādinām, ka jauno piektdienas treniņiem MotoGP pirmso Kataras posmu būs iespējams vērot Viasat Sport Baltic TV un Viaplay.lv platformā:
Francs Tosts apstiprinājis, ka viņa vadītā “Toro Rosso” komanda kopā ar jaudas agregātu piegādātājiem “Honda” apspriež taktiku starta vietu soda saņemšanai, lai ar jauniem dzinējiem uzlabotu izredzes cīnīties par augstākām pozīcijām.
Kā zināms, šogad katrai mašīnai bez starta vietu soda atļauts izmantots tikai 3 dzinējus, turklāt vairāku komponenšu skaits ierobežots līdz divām. Jau iepriekš “Renault” ziņoja par līdzīgas taktikas izmantošanu savai rūpnīcas komandai.
Pērn “Honda” vienīgie klienti “McLaren” jaudas agregātus mainīja teju vai ik pēc diviem posmiem, tomēr tā kā komanda regulāri kvalificējās otrajā desmitā, starta vietu sodi nebija pārāk sāpīgi, bet mašīnas uz starta stājās ar jauniem, tātad jaudīgākiem, dzinējiem.
Tosts norādīja, ka F1 dzinēji zaudē savu maksimālo jaudu jau pēc 100-200 km veikšanas, tādēļ 3000 km atstātu ievērojamas sekas, piebilstot, ka esošie ierobežojumi ir pārāk skarbi un bezjēdzīgi.
Kārtējā ziema aizvadīta un kārtīgam motorsporta fanam par vienu no pirmajiem pavasara vēstnešiem noteikti kalpos Formula 1 sezonas sākums. 2018. gada pirmais starts Austrālijā tiks dots 25. martā. Kurš pārsteigs, kurš liks vilties? Centīsimies noskaidrot. Šoreiz izvērtēsim “Haas” komandas iespējas.
Vēsture
Lai gan “Haas” komanda 2016. gadā aizvadīja savu pirmo sezonu Formula 1 čempionātā, tomēr šis nosaukums nebūs pārāk svešs pieredzējušākiem autosporta līdzjutējiem, jo 1985. un 1986. gada čempionātos, izmantojot “Lola” ražotās šasijas jau startēja “Team Haas Ltd.” vienība. Ambiciozo amerikāņu projektu vadīja Karls Hāss, kuram gan nav radniecīgu saišu ar tagadējās “Haas F1 team” īpašnieku Džīnu Hāsu. Atšķirībā no citiem ‘sava ceļa bruģētājiem’ “Haas” komanda izvēlējusies radikāli atšķirīgu pieeju, piesaistot speciālistus ar pieredzi citās komandās un izveidojot cik vien ciešu sadarbību tehniski iespējams ar “Ferrari”. Šis gan nav stāsts par vēl vienu “Toro Rosso” stila komandu, jo amerikāņiem ir pašiem savi mērķi un divi ļoti ātri un pieredzējuši braucēji.
Kas jauns?
Pats komandas vadītājs Guntars Steiners par galvenajām izmaiņām min ‘halo’ sistēmas ieviešanu un pielāgošanos aerodinamiskajā jomā. Interesanti, ka atšķirībā no lielas daļas pārējo komandu, kas izvēlējušās uz ‘halo’ režģa izveidot nelielus antispārniņus, “Haas” komandai redzama vesela rinda virpuļveida ģeneratoru, ar mērķi uzlabot gaisa plūsmu ap braucēja ķiveri.
Pārgalvīgu pārmaiņu vietā pieslīpēti mazie defekti un uzlabots izsvarojums. Sāna gaisu savācējos un priekšējā antispārnā redzams “Ferrari” pieskāriens, kuri palīdzējuši Džīna Hāsa komandai arī ar pārnesumkārbu un aizmugurējo balstiekārtu. Pēdējos gados lielas problēmas sagādāja mašīnas bremzes. Komandas sastāvs palicis nemainīgs, tādēļ amerikāņu vienībai jācer, ka Romēns Grožāns un Kevins Magnusens ar tām spēs tikt galā.
Foto: Haas F1 team
Ko gaidīt?
Roberts Graudiņš: “Lai notiktu pārmaiņas, tās ir jārada. Gan starpsezonas sagatavošanās process, gan atslēgas cilvēku saglabāšana un testu rezultāti liek domāt, ka “Haas” komanda šogad varētu atrasties aptuveni turpat, kur abās iepriekšējās sezonās. Līdz šim amerikāņiem lieliski izdevies izmantot uz paplātes pasniegtās izdevības, tomēr, ja “McLaren” un “Renault” progress virzīsies kā iecerēts, “Haas” galvenajai cīņai jābūt ar “Toro Rosso” par astoto vietu. Ja braucēji spēs tikt pāri savam agresīvajam stilam (šo vairāk varētu adresēt Magnusena virzienā), ir iespējams uzsākt cīņas ar “Williams” junioriem, tomēr pārāk sacerēties nevajadzētu.”
Aldis Putniņš: ““Haas” komandas pilotus Romēnu Grožānu un Kevinu Magnusenu varētu pieskaitīt tiem komandas biedriem, kuru savstarpējā cīņa īpaši neietekmēs viņu turpmāko karjeru. Abi ir pietiekami pieredzējuši un stabilas vērtības, tomēr neviens no viņiem vairs nav augšupejošā trajektorijā un sapņi par vadošajām komandām visdrīzāk jau ir izsapņoti un izdzīvoti. Tomēr no komandas, kas ir savas attīstības zīdaiņa stadijā, viedokļa šāds stabils pilotu sastāvs ir ideāls – veido labu attīstības fundamentu un nejauc gaisu ar nepamatotām ambīcijām, kas noteikti būtu kādas ‘uzlecošās zvaigznes’ gadījumā.”
Šveicē dzimušais Grožāns jau bērnībā nolēma savu karjeru veidot, pārstāvot mātes dzimteni Franciju, Šveicē valdošā autosacīkšu aizlieguma dēļ. Pāreja no kartinga uz formulām bija nevainojama – Formula Lista Junior 1.6 Series kļuva par Grožāna pirmo pieturvietu, kur Romēns izcīnīja 10 uzvaras 10 posmos un nodrošināja titulu.
Pierādot sevi Francijas Formula Renault čempionātā, Grožāns nonāca “Renault” F1 jauno braucēju sistēmā, kas palīdzēja viņam izkalt ceļu līdz motorsporta prestižākajam čempionātam.
2006. gadā aizvadījis debijas sezonu Eiropas F3 čempionātā (tolaik Formula 3 Euro Series), gadu vēlāk Romēns pārgāja uz spēcīgo “ASM” komandu, kļūstot par Kamui Kobajaši un Niko Hulkenberga komandas biedru. Cīņā ar vēlāko Formula E un WEC čempionu Sebastianu Buemi pārāks bija Grožāns.
“Renault” F1 komandai jaunie braucēji nāca viens pēc otra – vispirms Heiki Kovalainens, tad Nelsons Pikē Jr., tādēļ pat lielisks sniegums GP2 čempionātā (2 punkti aiz vicečempiona) un triumfs GP2 Āzijas čempionātā vēl nedeva tagadējam braucēju asociācijas prezidentam iespēju tikt pie ilgi kārotās debijas.
Ne tikai nedeva, bet pat nebija pietiekam arguments, lai turpinātu darbu “ART” rindās. Grožāna vietu ieņēma Hulkenbergs. Tika rasts rezerves variants “Barwa Addax” rindās. Tieši Grožāns ar Hulkenbergu cīnījās par titulu līdz “Renault”, tomēr abi ilggadējie cīņubiedri tika pie pozitīva rezultāta – ‘krašgeita’ pielika punktu Pikē Jr. F1 gaitām, ļaujot debitēt F1, kamēr Hulkenbergs kļuva par čempionu un uz augstāko klasi pakāpās nākamajā sezonā.
Foto: Haas F1 team
Motorsporta elitē
Romēns Grožāns šobrīd ir F1 braucēju asociācijas vadītājs, tomēr ceļš līdz stabilitātei F1 čempionātā bija garš pat pēc debijas. Pēc Nelsona Pikē Jr. atbrīvošanas “Renault” noslēdza līgumu ar Grožānu līdz sezonas beigām, tomēr tā izrādījās absolūta katastrofa. Sezonas otrajā pusē komanda ļoti reti tika punktos, Alonso pārliecinoši pārspēja Grožānu, bet Pikē atzīšanās par iepriekšējā gadā apzināti izraisīto avāriju noveda pie tās vadītāja Flavio Briatores un tehniskā direktora Pata Saimondsa diskvalifikācijām, kā arī titulsponsora “ING” tūlītējas aiziešanas. Ironiski, ka Singapūras GP treniņos Grožāns avarēja tieši tai pašā vietā kur pirms gada to Pikē Jr. paveica apzināti.
Uz 2010. gadu “Renault” noskatīja Robertu Kubicu un Vitāliju Petrovu, kamēr Grožāns kļuva par “Pirelli” testu braucēju un atkāpās līdz startiem FIA GT1 un Auto GP čempionātos, bet savu otro izdevību GP2 čempionātā izmantoja godam, 2011. gadā izcīnot titulu un atgriezās Enstounā bāzētajā komandā, kas nu jau bija kļuvusi par “Lotus”. Atzīstams ātrums trasē gan pārāk bieži gāja roku rokā ar pārlieku lielu agresivitāti, kas noveda pie viena posma diskvalifikācijas pēc avārijas izraisīšanas startā. Tas daļēji uzskatāms par pagrieziena punktu Grožāna karjerā, jo jau nākamajā sezonā Šveicē dzimušais Grožāns demonstrēja ievērojami stabilāku sniegumu un daudz retāk atradās trases malā ar sadauzītu mašīnu. Lieliska sezonas otrā puse ļāva gada laikā 6 reizes kāpt uz goda pjedestāla, tiesa gan, ne reizi uz augstākā pakāpiena.
V6 Turbo dzinēji 2014. gadā nebija “Renault” izcilākais veikums un komplektā ar komandas budžeta samazināšanos, Kimi Raikonena aizstāšanu ar Pastoru Maldonado “Lotus” no komandas, kas regulāri cīnas par goda pjedestāliem, atkāpās līdz peletona lejasgalam. Pāreja uz “Mercedes” dzinējiem gadu vēlāk radīja cerību stariņu, tomēr Grožāna mērs bija pilns un viņš atrada izaicinājumu jaunajā “Haas” projektā, visticamāk, ar mērķi tikt “Ferrari”, ar ko Džīna Hāsa vadītajai komandai izveidojusies ļoti cieša sadarbība.
Neviens negaidīja brīnumus, redzot, kā citas jaunās F1 komandas mocījās – no četrām 2010. gadā apstiprinātajām jaunpienācējām bija palikusi tikai “Manor” un arī tā atradās savā pēdējā pstāvēšanas gadā. “Haas” izmantoja ciešo sadarbību ar “Ferrari”, lai demonstrētui lielisku ātrumu pirmssezonas testos, kā arī gūstot šokējošu 6. vietu pirmajā posmā Austrālijā, kad Romēns lieliski izmantoja sarkano karogu fāzi. Nelielais budžets un pieredzes trūkums liedza “Haas” komandai izrādīt nopietnu konkurenci sezonas otrajā pusē, tomēr lieliskais sākums ļāva sezonu noslēgt ar 29 punktiem, kamēr komandas biedrs Estebans Gutjeress palika sausā. Savas spējas Grožāns apliecināja arī pērn, turklāt ar Kevinu Magnusenu kā komandas biedru “Haas” izdevās kļūt par pamatīgu biedu vidusslāņa komandām. Grožāna pulveris noteikti vēl sauss un alkas pēc pirmās uzvaras tikai pastiprinās. Ja izdosies sevi apliecināt, viss vēl ir iespējams.
Dāņu braucēja uzvārds F1 līdzjutējiem nav svešs. 2014. gadā Kevins Magnusens debitēja “McLaren” komandas rindās, kas bija pirmā komanda arī viņa tēvam Janam, kurš vēl arvien aktīvi nodarbojas ar autosportu.
Lai gan F1 sasniegumi Janam nebija diez ko spoži, savam dēlam Kevinam viņš spēja nodot nepieciešamās zināšanas, kas palīdzēja veikt ļoti veiksmīgu pāreju no kartinga uz junioru kategorijām, 2008. gadā dominējot Dānijas Formula Ford čempionātā, kā arī gūstot pieredzi vairākos starptautiska līmeņa čempionātos.
Karjera gandrīz tika strauji aprauta līdzekļu trūkuma dēļ un uz īsu brīdi Magnusens pat piestrādāja rūpnīcā par metinātāju. Saņēmis nepieciešamo atbalstu, Kevins atgriezās vēl spēcīgāks, izcīnot uzvaras Formula Renault 2.0 Ziemeļeiropas čempionātā, kā arī vairākos reģionālos F3 čempionātos pirms pārejas uz Formula Renault 3.5 Series, kas tobrīd bija vismaz tikpat augsta līmeņa čempionāts kā GP2.
Gada debitanta tituls, veiksmīgi “McLaren” jauno braucēju testi un pāreja uz spēcīgo “DAMS” komandu ļāva Magnusenu pirms sezonas uzskatīt par favorītu cīņā par titulu. Tas gan nenāca viegli, tomēr veiksmīga sezonas otrā puse ļāva pārspēt citu “McLaren” sistēmas jauno talantu Stofelu Vandūrnu.
Foto: Haas F1 team
Motorsporta elitē
Kevins Magnusens F1 ieradās ar lieliskiem rezultātiem pirmssezonas treniņos, tomēr 2014. gada sezonas pirmais posms bija solis nezināmajā visiem braucējiem pēc revolūcijas tehniskajos noteikumos. Jau savā pirmajā startā Kevins kvalificējās ceturtais, bet dienu vēlāk kļuva par pirmo braucēju pēc Luisa Hamiltona, kurš kāpis uz goda pjedestāla debijas sacīkstēs, turklāt pēc Daniela Rikjardo diskvalifikācijas Magnusens pakāpās pat uz otro vietu.
Zīmīgi, ka jau savā pirmajā startā Kevinam bija izdevies pārspēt spožākos tēva sasniegumus un kļūt par pirmo dāni uz goda pjedestāla. Tas gan tā arī palicis viņa vienīgais finišs labāko trijniekā. Arī “McLaren” komandai pēc tam vairs nekad tas nav izdevies. Atlikušo sezonas daļu Magnusenam bija jāsamierinās ne tikai ar mašīnas konkurētspējas trūkumu, bet arī regulāru piekāpšanos titulētajam komandas biedram Džensonam Batonam.
Pēc gada rezerves braucēja lomā Magnusens palīdzēja “Renault” komandai tās atgriešanās gadā. Regulāra Palmera pārspēšana palīdzēja Magnusenam nonākt citā salīdzinoši jaunā komandā – “Haas”, kur 2017. gadā Kevins ieguva sliktā zēna reputāciju, regulāri veicot agresīvus manevrus un vairākkārt iesaistoties vārdu kaujās ar konkurentiem. Nākamajā gadā Pjērs Gazlī pat nosauca Magnusenu par bīstamāko braucēju, ar kuru viņš jebkad sacenties, pēc tam kad abi sadūrās Azerbaidžānā.
2018. gads iesākās cerīgi – “Haas” bija iespēja tikt Top 5 ar abām formulām, tomēr boksos netika kārtīgi pieskrūvēti riteņi, liekot abām formulām izstāties. Komandas vadītāja Guntera Steinera dusmu izvirdums vēlāk kalpoja kā lielisks avots “Drive to Survive” dokumentālā raidījuma popularizēšanai. Skarbi vārdi no Steinera puses sekoja arī nākotnē. 2019. gadā Magnusens pat sadauzīja Steinera ofisa durvis, kad viņš nolamāja abus savus braucējus pēc savstarpējās sadursmes.
2018. gadā Magnusenam pat izdevās aizsniegties līdz devītajai vietai kopvērtējumā – “Haas” visu laiku labākajam rezultātam. Tomēr tas nebija atspēriena punkts progresam nākotnē. Kevins bija stabilāks un ātrāks par komandas biedru Romēnu Grožānu, tomēr komanda bija pamatīgi atkarīga no “Ferrari”. Itāļu vienības lejupslīdē cieta arī “Haas”. 2020. gadā gan Magnusens, gan Grožāns punktos spēja iebraukt tikai vienu reizi. Komanda spēra kardinālus soļus un nolēma sezonas beigās atvadīties no abiem braucējiem.
Samierinājies ar faktu, ka viņa F1 karjera ir galā, Magnusens devās pāri okeānam un pievērsās izturības sacīkstēm. Vasarā viņš piepildīja savu sapni, startēdams Lemānas 24 stundu sacīkstēs vienā ekipāžā ar tēvu. Pāris mēnešus iepriekš Magnusens apostīja gaisu arī IndyCar čempionātā.
Uz 2022. gadu Magnusens vienojās ar “Peugeot” par startēšanu WEC čempionātā, taču pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā “Haas” komanda pārrāva saites ar Ņikitu Mazepinu un piedāvāja Magnusenam atgriezties. Dāņu sportists vēlāk atzina, ka F1 atgriezās ar pilnīgi citu domāšanu, jo vairs nebaidījās no dzīves bez F1, pieņēma faktu, ka visas ambīcijas neizdosies īstenot, turklāt pats bija kļuvis par tēvu un autosacīkstes vairs nebija viņa prioritāšu galvgalī.
Ar nosvērto un pragmātisko pieeju viņam izdevās pārliecinoši pieveikt saslavēto komandas biedru Miku Šūmaheru un izcelt “Haas” komandu no bezcerīgās bedres, kurā tā bija iekritusi iepriekšējā sezonā.
Par sezonas spožāko mirkli noteikti kļuva pārsteidzošā pole position Sanpaulu GP. Lietainajos apstākļos Magnusens tika Q3, kur savā pirmajā mēģinājumā bija mazliet ātrāks par konkurentiem. Visi bija pārliecināti, ka otrajā mēģinājumā rezultāti strauji uzlabosies, taču Džordžs Rasels piedzīvoja avāriju, sesija tika apturēta, bet, tai atsākoties, lietus pieņēmās spēkā un magnusena rezultātu neviens nespēja apdraudēt. Sprintā Magnusens atkrita līdz 8. vietai, bet sacīkstē avarēja jau pirmajā aplī, līdz ar to viņa meistarstiķis tika atalgots tikai ar 1 punktu.
Ar punktu krāšanu 2023. gadā klājās krietni grūtāk. “Haas” bija atpakaļ peletona beigās, jo riepu straujais nodilums bieži lika vilties pēc ambicioza sākuma nedēļas nogalei. Tā, piemēram, Maiami Magnusens finišēja desmitais, startēdams no ceturtās pozīcijas, bet Singapūrā tas pats tika sasniegts no 6. starta vietas. Kad kvalifikācijā negaja tikk labi, par punktiem faktiski varēja aizmirst, tomēr labāks sniegums attiecībā pret komandas biedru Niko Hilkenbergu gan lieti noderētu.
Pie negaidītas uzvaras IndyCar sezonas pirmajā posmā Sanpīterburgā otro gadu pēc kārtas ticis “Dale Coyne Racing” braucējs Sebastians Burdē, kurš izmantoja sacensību līderu Roberta Vikensa un Aleksandra Rosi sadursmi divus apļus pirms finiša.
Vikenss sevi lieliski apliecināja jau kvalifikācijā, izcīnot pole position savā debijas startā, pārspējot Vilu Pauersu, aiz kura sacīkstes uzsāka vēl divi debitanti – Mateuss Leists un Džordans Kings. Pauersa cerības uz augstvērtīgu rezultātu tika pamatīgi iedragātas jau pirmajā aplī, kad austrālietis sagriezās un turpināja cīņu no peletona beigām.
Pauerss nebija vienīgais veterāns ar problēmām – Raiena Hantera-Reja mašīnu nācās pārstartēt, kamēr Tonijs Kanāns sadūrās ar Zaku Vīču. Pirmo dzelteno karogu fāzi izraisīja izslīdējušais Čārlijs Kimbels.
Restartā Kings apdzina Vikensu, tomēr jau atkal cīņa trasē tika apturēta, jo trasi nesadalīja Reihals un Pidžots. Šoreiz Vikenss atguva pozīciju pēc Kinga kļūdas. Drīz vien Kings piekāpās arī Rosi, kurš drīz vien uzsāka cīņu ar Vikensu. Elektronikas defekts liedza citam lieliski sākušajam debitantam Leistam turpināt cīņu. Viņš nonāca 12 apļus aiz līdera, bet pēc aizķeršanās boksos piedzīvoja avāriju.
Arī šai restartā neiztika bez starpgadījumiem – Skots Diksons piedzīvoja kontaktu ar Hinčklifu, kā rezultātā tika aizķerts arī pagājušā gada Indy 500 uzvarētājs Takuma Sato. Vadībā nonāca Burdē, tomēr atšķirīga stratēģija un vecākas riepas lika francūzim zaudēt pozīcijas Vikensam, Rosi un Andretti. Džeka Hārvija avārija jau atkal lika braucējiem pārtraukt cīņas.
Vikenss saglabāja mieru un pārliecinoši devās pretim uzvarai, pēdējo nogriezni uzsākot pāris sekundes priekšā Rosi un Burdē. Vēl vienu pavērsienu radīja debitanta Renē Bindera avārija. Sacīkstes atsākās četrus apļus pirms finiša. Arī šoreiz drāma turpinājās – Makss Čiltons sagriezās un noslāpa.
Pēdējais restarts tika dots divus apļus pirms finiša. Rosi centās apsteigt līderi Vikensu, tomēr abu mašīnas saskārās, liekot Vikensam atdurties pret barjeru un likt punktu sapnim par uzvaru pirmajā startā.
Rosi zaudēja tempu un palika aiz Burdē, kā arī no pēdējās vietas startējušā Greiema Reihala. Šis Burdē bija tikai ceturtais starts pēc negadījuma pērn Indianapolisā, pēc kā četrkārtējais ChampCar čempions smagā stāvoklī tika nogādāts slimnīcā.
Pēc sacensībām Vikenss atzina, ka Rosi manevrs esot bijis pārlieku optimistisks, tomēr, neraugoties uz nesaskaņām trasē, ārpus tās nekāda konflikta neesot un abi joprojām ir labi draugi. Tikmēr Rosi norāda, ka Vikenss centies aizsargāties pārlieku agresīvi un viņam vairs neesot bijušas iespējas izvairīties.
Kārtējā ziema aizvadīta un kārtīgam motorsporta fanam par vienu no pirmajiem pavasara vēstnešiem noteikti kalpos Formula 1 sezonas sākums. 2018. gada pirmais starts Austrālijā tiks dots 25. martā. Kurš pārsteigs, kurš liks vilties? Centīsimies noskaidrot. Šoreiz izvērtēsim “Sauber” komandas iespējas.
Vēsture
Lai gan F1 sacīkstēs Pītera Zaubera dibinātā komanda piedalās no 1993. gada,tās saknes meklējamas krietni senākā pagātnē. Tieši “Sauber” rindās Mihaels Šūmahers 1991. gadā vienīgo reizi piedalījās Lemānas 24 stundu sacīkstēs. Kā jau privātajai vienībai, “Sauber” nekad nav bijis pienācīgs budžets, lai cīnītos par titulu. Tam vistuvāk izdevās pietuvoties 2007. gadā, sadarbojoties ar “BMW”, kad pēc “McLaren” diskvalifikācijas, “Sauber” ieņēma otro vietu, kamēr Roberts Kubica gadu vēlāk atnesa komandai tās vienīgo uzvaru. “Sauber” allaž bijusi lieliska jauno braucēju kalve, kur F1 karjeru uzsāka Kimi Raikonens, Felipe Masa, Sebastians Fetels un Serhio Peress. Pēdējo gadu laikā gan arvien biežāk nācies samierināties ar pozīcijām peletona lejasgalā.
Kas jauns?
Divos vārdos – gandrīz viss. Monišu Kaltenbornu pērn komandas vadītāja amatā nomainīja Frederiks Vasūrs, ienākot ar ievērojamām ambīcijām padarīt “Sauber” par regulāriem punktu guvējiem. Komanda joprojām izmantos “Ferrari” dzinējus, tomēr tie marķēti zem “Alfa Romeo” zīmes. Tas nozīmē ciešāku sadarbību ar “Ferrari”, kas atstājis pēdas arī uz braucēju sastāvu – Markuss Ēriksons savu vietu saglabājis, bet “Mercedes” protežē Paskālu Verleinu nomainījis “Ferrari” atbalstītais Formula 2 čempions Šarls Leklerks.
Tehniskajā jomā par vienu no pamanāmākajām izmaiņām kļuvuši sānu gaisa savācēji, kas kļuvuši ievērojami mazāki un papildus aerodinamiskajām detaļām veiksmīgākai gaisa novirzīšanai. Sadarbība ar “Ferrari” ļāvusi iegūt ne tikai jaudas agregātus, bet arī pārnesumkārbu un aizmugurējo balstiekārtu. Tikmēr mašīnas dizainā pazudusi zilā krāsa. “Alfa Romeo” ietekme ir jūtama – turpmāk “Sauber” rotās baltie un sarkanie toņi.
Foto: Sauber
Ko gaidīt?
Roberts Graudiņš: “Visām pārmaiņām nepieciešams laiks. “Sauber” rezultāti pirmssezonas testos liecina, ka arī šogad nāksies samierināties ne tikai ar pēdējo vietu konstruktoru kausā, bet, iespējams, arī regulāriem startiem no pēdējās rindas. Sadarbības stiprināšana ar “Ferrari” atvieglos tehnisko sagatavošanos un vieš ticību, ka jau tuvāko gadu laikā komandā iemirdzēsies cerību stars, tomēr šobrīd jāsakož zobi un jāatrod balanss starp risku un efektīvām, varbūt pat atšķirīgām stratēģijām, jo, ja ar mašīnas spējām konkurentus pārspēt būs grūti, jāmeklē citi ceļi. Markusa Ēriksona pieredze un Šarla Leklerka jaunības azarts radīs aizraujošu dinamiku komandas iekšienē. Leklerka sakarā nedrīkst aizmirst, ka Raikonena līgums ar “Ferrari” beidzas šī gada izskaņā…”
Aldis Putniņš: “Iespējams, “Sauber” komandas iespējas un izredzes šajā sezonā nebūs pašas augstākās, tomēr ievērojama intriga būt tieši pilotu frontē. Markusam Ēriksonam ir pievienojies ’supertalants’ Šarls Leklerks un monegaskam, lai saglabātu savu īpašo auru šajā sezonā ir jāsasit zviedrs lupatu lēveros. To iepriekš prasīja arī no Paskāla Verleina un vācietis no nespēja izdarīt. Tas noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc viņu vairs neredzam F1 aprindās. Dominantes gadījumā Leklerkam varētu pavērties ceļš uz “Ferrari”. Savukārt Ēriksons īpaši nevar zaudēt šajā duelī: ja pārāks būs Leklerks, tad to visi uztvers par pašsaprotamu, bet, ja pārāks zviedrs, tad tas ievērojami cels viņa akcijas.”
Vai pievienojies mūsu viedoklim? Piedalies aptaujā un dalies komentāros ar savām pārdomām par “Sauber” izredzēm šajā sezonā, kā arī neaizmirsti izlasīt kā Markuss Ēriksons un Šarls Leklerks nonākuši “Sauber” komandā!
Krietni siltākos un piemērotākos apstākļos aizvadīts otrais sagatavošanās cikls 69. Formula 1 čempionāta sezonai. Kura komanda paveikusi vislabāko darbu? Šobrīd atbilde uz šo jautājumu būtu nekas vairāk kā subjektīvs viedoklis, tādēļ ielūkosimies statistika – kā komandām veicies pieveiktās distances un uzrādīto rezultātu rādītājos, kā arī kā šie rādītāji atšķiras no pagājušā gada.
REZULTĀTI
Jau trešo gadu pēc kārtas “Ferrari” braucējiem Sebastianam Fetelam un Kimi Raikonenam izdodas testus noslēgt ar ātrākajiem apļu laikiem. Te gan jāpiebilst, ka viņu galvenie konkurenti “Red Bull” un “Mercedes” pēdējās dienas visu uzmanību veltīja sacīkšu simulācijām, tādēļ būtu muļķīgi domāt, ka Hamiltons šogad brauks septītajā ātrākajā komandā. Turklāt sacīkšu simulācijas dati ievērojami atšķiras no rezultātiem, kas lielākoties tika sasniegti pēdējās divās testu dienās.
V.
Braucējs
Mašīna
Otrdiena
Trešdiena
Ceturtdiena
Piektdiena
1
Sebastians Fetels
Ferrari
1m20.396s
1m19.541s
1m17.182s
2
Kimi Raikonens
Ferrari
1m20.242s
1m17.221s
3
Fernando Alonso
McLaren
1m19.856s
1m17.784s
4
Daniels Rikjardo
Red Bull
1m18.047s
1m18.047s
5
Karloss Saincs
Renault
1m21.455s
1m20.042s
1m18.725s
1m18.092s
6
Kevins Magnusens
Haas
1m21.298s
1m18.360s
7
Pjērs Gazlī
Toro Rosso
1m20.973s
1m18.363s
8
Luiss Hamiltons
Mercedes
1m20.808s
1m18.400s
1m19.296s
1m19.464s
9
Romēns Grožāns
Haas
1m20.237s
1m18.412s
10
Valteri Botass
Mercedes
1m20.596s
1m18.560s
1m19.532s
1m18.825s
11
Niko Hulkenbergs
Renault
1m21.432s
1m20.758s
1m18.675s
12
Stofels Vandūrns
McLaren
1m21.946s
1m18.855s
13
Brendons Hārtlijs
Toro Rosso
1m19.823s
1m18.949s
14
Estebans Okons
Force India
1m20.805s
1m18.967s
15
Šarls Leklerks
Sauber
1m20.919s
1m19.118s
16
Sergejs Sirotkins
Williams
1m21.588s
1m22.350s
1m19.189s
17
Markuss Ēriksons
Sauber
1m21.706s
1m19.244s
18
Roberts Kubica
Williams
1m19.629s
19
Serhio Peress
Force India
1m21.643s
1m19.634s
20
Makss Verstapens
Red Bull
1m20.649s
1m19.842s
21
Lenss Strols
Williams
1m22.937s
1m20.349s
1m20.262s
1m19.954s
VEIKTĀ DISTANCE
Interesanti, ka šonedēļ veiktās distances ziņā vadošās sešas komandas sarindojās tieši tādā secībā, kā pērn ierindojās konstruktoru kausā. Problēmas ar bremžu sistēmu otrdien liedza “Toro Rosso” pievienoties šai grupiņai, tomēr atlikušajās trīs dienās viss ritēja gludi un “Honda” dzinēji nepievīla, ko nevar teikt par “McLaren” un “Renault” sadarbību. Mehāniķi jau atkal mainīja jaudas agregātus vienu pēc otra, kā rezultātā abi tās braucēji Alonso un Vandūrns kopā veica mazāku distanci kā “Ferrari” līderis Sebastians Fetels viens pats. Turklāt pa četrām testu dienām “McLaren” veica mazāku distanci kā visas pārējās komandas pirmajās 3 dienās. Vai Vokingā bāzētajai komandai izdosies savest visu kārtībā līdz sezonas sākumam?
Saskaitot visās 8 testu dienās veikto distanci, “Mercedes” tāpat kā pērn kļuva par vienīgo komandu kas sasniedza 1000 veikto apļu robežu. Kopumā veiktas nepilnas 16 sacīkšu distances (pa pusotru vairāk nekā “Ferrari”, par četrām vairāk nekā “Red Bull”), kamēr “McLaren” arī šai rādītājā palika pārliecinoši pēdējā vietā ar 599 apļiem.
SALĪDZINĀJUMS AR 2017. GADU
Lai gan šonedēļ komandas varēja ļoti brīvi izmantot trasi, jo to atļāva gan laikapstākļi, gan pusdienu pauzes atcelšana, kā arī sarkano karogu fāzes bija samērā maz, pusei vienību astoņu testu dienu summā joprojām neizdevās veikt tikpat daudz apļu cik pērn. Īpatnēji, ka vislielāko progresu piedzīvojusi “Toro Rosso” vienība, kuras pāreju uz “Honda” jaudas agregātiem pirms sezonas daudzi uzskatīja par pamatīgu kļūdu.
Ievērojami mīkstākas riepas, advancētāki aerodinamiskie risinājumi, piemērotāki trases apstākļi un nerimstošā dzinēju attīstība ļāvusi visām komandām veikt ievērojamu progresu arī rezultātu ziņā. Lai gan šie skaitļi var būt mānīgi, nevar noliegt, ka vismaz ātrumu “McLaren” ir atguvuši. Tikmēr “Mercedes” slēpšanās ļauj ar noslēpumainību un nelielu neziņas devu gaidīt Austrālijas GP.
Grafiks: F1.com
Sekojiet jaunumiem F1.LV lapā, kur aplūkosim katras komandas izredzes šai sezonai, kā arī katra braucēja ceļu līdz F1 un pieredzi šai čempionātā. Tikmēr nedēļas notikumu apskats video formātā katru pirmdienu “Motorsporta 5minūte” atrodams mūsu Facebook lapā.
