Tuesday, June 30, 2026
spot_img
Sākums Blogs Lapa 703

Iepazīsti F1 braucējus – Kevins Magnusens

0

Ceļš uz F1

Dāņu braucēja uzvārds F1 līdzjutējiem nav svešs. 2014. gadā Kevins Magnusens debitēja “McLaren” komandas rindās, kas bija pirmā komanda arī viņa tēvam Janam, kurš vēl arvien aktīvi nodarbojas ar autosportu.

Lai gan F1 sasniegumi Janam nebija diez ko spoži, savam dēlam Kevinam viņš spēja nodot nepieciešamās zināšanas, kas palīdzēja veikt ļoti veiksmīgu pāreju no kartinga uz junioru kategorijām, 2008. gadā dominējot Dānijas Formula Ford čempionātā, kā arī gūstot pieredzi vairākos starptautiska līmeņa čempionātos.

Karjera gandrīz tika strauji aprauta līdzekļu trūkuma dēļ un uz īsu brīdi Magnusens pat piestrādāja rūpnīcā par metinātāju. Saņēmis nepieciešamo atbalstu, Kevins atgriezās vēl spēcīgāks, izcīnot uzvaras Formula Renault 2.0 Ziemeļeiropas čempionātā, kā arī vairākos reģionālos F3 čempionātos pirms pārejas uz Formula Renault 3.5 Series, kas tobrīd bija vismaz tikpat augsta līmeņa čempionāts kā GP2.

Gada debitanta tituls, veiksmīgi “McLaren” jauno braucēju testi un pāreja uz spēcīgo “DAMS” komandu ļāva Magnusenu pirms sezonas uzskatīt par favorītu cīņā par titulu. Tas gan nenāca viegli, tomēr veiksmīga sezonas otrā puse ļāva pārspēt citu “McLaren” sistēmas jauno talantu Stofelu Vandūrnu.

Foto: Haas F1 team

Motorsporta elitē

Kevins Magnusens F1 ieradās ar lieliskiem rezultātiem pirmssezonas treniņos, tomēr 2014. gada sezonas pirmais posms bija solis nezināmajā visiem braucējiem pēc revolūcijas tehniskajos noteikumos. Jau savā pirmajā startā Kevins kvalificējās ceturtais, bet dienu vēlāk kļuva par pirmo braucēju pēc Luisa Hamiltona, kurš kāpis uz goda pjedestāla debijas sacīkstēs, turklāt pēc Daniela Rikjardo diskvalifikācijas Magnusens pakāpās pat uz otro vietu.

Zīmīgi, ka jau savā pirmajā startā Kevinam bija izdevies pārspēt spožākos tēva sasniegumus un kļūt par pirmo dāni uz goda pjedestāla. Tas gan tā arī palicis viņa vienīgais finišs labāko trijniekā. Arī “McLaren” komandai pēc tam vairs nekad tas nav izdevies. Atlikušo sezonas daļu Magnusenam bija jāsamierinās ne tikai ar mašīnas konkurētspējas trūkumu, bet arī regulāru piekāpšanos titulētajam komandas biedram Džensonam Batonam.

Pēc gada rezerves braucēja lomā Magnusens palīdzēja “Renault” komandai tās atgriešanās gadā. Regulāra Palmera pārspēšana palīdzēja Magnusenam nonākt citā salīdzinoši jaunā komandā – “Haas”, kur 2017. gadā Kevins ieguva sliktā zēna reputāciju, regulāri veicot agresīvus manevrus un vairākkārt iesaistoties vārdu kaujās ar konkurentiem. Nākamajā gadā Pjērs Gazlī pat nosauca Magnusenu par bīstamāko braucēju, ar kuru viņš jebkad sacenties, pēc tam kad abi sadūrās Azerbaidžānā.

2018. gads iesākās cerīgi – “Haas” bija iespēja tikt Top 5 ar abām formulām, tomēr boksos netika kārtīgi pieskrūvēti riteņi, liekot abām formulām izstāties. Komandas vadītāja Guntera Steinera dusmu izvirdums vēlāk kalpoja kā lielisks avots “Drive to Survive” dokumentālā raidījuma popularizēšanai. Skarbi vārdi no Steinera puses sekoja arī nākotnē. 2019. gadā Magnusens pat sadauzīja Steinera ofisa durvis, kad viņš nolamāja abus savus braucējus pēc savstarpējās sadursmes.

2018. gadā Magnusenam pat izdevās aizsniegties līdz devītajai vietai kopvērtējumā – “Haas” visu laiku labākajam rezultātam. Tomēr tas nebija atspēriena punkts progresam nākotnē. Kevins bija stabilāks un ātrāks par komandas biedru Romēnu Grožānu, tomēr komanda bija pamatīgi atkarīga no “Ferrari”. Itāļu vienības lejupslīdē cieta arī “Haas”. 2020. gadā gan Magnusens, gan Grožāns punktos spēja iebraukt tikai vienu reizi. Komanda spēra kardinālus soļus un nolēma sezonas beigās atvadīties no abiem braucējiem.

Samierinājies ar faktu, ka viņa F1 karjera ir galā, Magnusens devās pāri okeānam un pievērsās izturības sacīkstēm. Vasarā viņš piepildīja savu sapni, startēdams Lemānas 24 stundu sacīkstēs vienā ekipāžā ar tēvu. Pāris mēnešus iepriekš Magnusens apostīja gaisu arī IndyCar čempionātā.

Uz 2022. gadu Magnusens vienojās ar “Peugeot” par startēšanu WEC čempionātā, taču pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā “Haas” komanda pārrāva saites ar Ņikitu Mazepinu un piedāvāja Magnusenam atgriezties. Dāņu sportists vēlāk atzina, ka F1 atgriezās ar pilnīgi citu domāšanu, jo vairs nebaidījās no dzīves bez F1, pieņēma faktu, ka visas ambīcijas neizdosies īstenot, turklāt pats bija kļuvis par tēvu un autosacīkstes vairs nebija viņa prioritāšu galvgalī.

Ar nosvērto un pragmātisko pieeju viņam izdevās pārliecinoši pieveikt saslavēto komandas biedru Miku Šūmaheru un izcelt “Haas” komandu no bezcerīgās bedres, kurā tā bija iekritusi iepriekšējā sezonā.

Par sezonas spožāko mirkli noteikti kļuva pārsteidzošā pole position Sanpaulu GP. Lietainajos apstākļos Magnusens tika Q3, kur savā pirmajā mēģinājumā bija mazliet ātrāks par konkurentiem. Visi bija pārliecināti, ka otrajā mēģinājumā rezultāti strauji uzlabosies, taču Džordžs Rasels piedzīvoja avāriju, sesija tika apturēta, bet, tai atsākoties, lietus pieņēmās spēkā un magnusena rezultātu neviens nespēja apdraudēt. Sprintā Magnusens atkrita līdz 8. vietai, bet sacīkstē avarēja jau pirmajā aplī, līdz ar to viņa meistarstiķis tika atalgots tikai ar 1 punktu.

Ar punktu krāšanu 2023. gadā klājās krietni grūtāk. “Haas” bija atpakaļ peletona beigās, jo riepu straujais nodilums bieži lika vilties pēc ambicioza sākuma nedēļas nogalei. Tā, piemēram, Maiami Magnusens finišēja desmitais, startēdams no ceturtās pozīcijas, bet Singapūrā tas pats tika sasniegts no 6. starta vietas. Kad kvalifikācijā negaja tikk labi, par punktiem faktiski varēja aizmirst, tomēr labāks sniegums attiecībā pret komandas biedru Niko Hilkenbergu gan lieti noderētu.

Sadursme īsi pirms finiša liedz Vikensam uzvarēt savā IndyCar debijā

Pie negaidītas uzvaras IndyCar sezonas pirmajā posmā Sanpīterburgā otro gadu pēc kārtas ticis “Dale Coyne Racing” braucējs Sebastians Burdē, kurš izmantoja sacensību līderu Roberta Vikensa un Aleksandra Rosi sadursmi divus apļus pirms finiša.

Vikenss sevi lieliski apliecināja jau kvalifikācijā, izcīnot pole position savā debijas startā, pārspējot Vilu Pauersu, aiz kura sacīkstes uzsāka vēl divi debitanti – Mateuss Leists un Džordans Kings. Pauersa cerības uz augstvērtīgu rezultātu tika pamatīgi iedragātas jau pirmajā aplī, kad austrālietis sagriezās un turpināja cīņu no peletona beigām.

Pauerss nebija vienīgais veterāns ar problēmām – Raiena Hantera-Reja mašīnu nācās pārstartēt, kamēr Tonijs Kanāns sadūrās ar Zaku Vīču. Pirmo dzelteno karogu fāzi izraisīja izslīdējušais Čārlijs Kimbels.

Restartā Kings apdzina Vikensu, tomēr jau atkal cīņa trasē tika apturēta, jo trasi nesadalīja Reihals un Pidžots. Šoreiz Vikenss atguva pozīciju pēc Kinga kļūdas. Drīz vien Kings piekāpās arī Rosi, kurš drīz vien uzsāka cīņu ar Vikensu. Elektronikas defekts liedza citam lieliski sākušajam debitantam Leistam turpināt cīņu. Viņš nonāca 12 apļus aiz līdera, bet pēc aizķeršanās boksos piedzīvoja avāriju.

Arī šai restartā neiztika bez starpgadījumiem – Skots Diksons piedzīvoja kontaktu ar Hinčklifu, kā rezultātā tika aizķerts arī pagājušā gada Indy 500 uzvarētājs Takuma Sato. Vadībā nonāca Burdē, tomēr atšķirīga stratēģija un vecākas riepas lika francūzim zaudēt pozīcijas Vikensam, Rosi un Andretti. Džeka Hārvija avārija jau atkal lika braucējiem pārtraukt cīņas.

Vikenss saglabāja mieru un pārliecinoši devās pretim uzvarai, pēdējo nogriezni uzsākot pāris sekundes priekšā Rosi un Burdē. Vēl vienu pavērsienu radīja debitanta Renē Bindera avārija. Sacīkstes atsākās četrus apļus pirms finiša. Arī šoreiz drāma turpinājās – Makss Čiltons sagriezās un noslāpa.

Pēdējais restarts tika dots divus apļus pirms finiša. Rosi centās apsteigt līderi Vikensu, tomēr abu mašīnas saskārās, liekot Vikensam atdurties pret barjeru un likt punktu sapnim par uzvaru pirmajā startā.

Rosi zaudēja tempu un palika aiz Burdē, kā arī no pēdējās vietas startējušā Greiema Reihala. Šis Burdē bija tikai ceturtais starts pēc negadījuma pērn Indianapolisā, pēc kā četrkārtējais ChampCar čempions smagā stāvoklī tika nogādāts slimnīcā.

Pēc sacensībām Vikenss atzina, ka Rosi manevrs esot bijis pārlieku optimistisks, tomēr, neraugoties uz nesaskaņām trasē, ārpus tās nekāda konflikta neesot un abi joprojām ir labi draugi. Tikmēr Rosi norāda, ka Vikenss centies aizsargāties pārlieku agresīvi un viņam vairs neesot bijušas iespējas izvairīties.

F1 sezonu gaidot: ‘Sauber’ – Ar jaunām sejām un itāļu palīdzību

Kārtējā ziema aizvadīta un kārtīgam motorsporta fanam par vienu no pirmajiem pavasara vēstnešiem noteikti kalpos Formula 1 sezonas sākums. 2018. gada pirmais starts Austrālijā tiks dots 25. martā. Kurš pārsteigs, kurš liks vilties? Centīsimies noskaidrot. Šoreiz izvērtēsim “Sauber” komandas iespējas.

Vēsture

Lai gan F1 sacīkstēs Pītera Zaubera dibinātā komanda piedalās no 1993. gada,tās saknes meklējamas krietni senākā pagātnē. Tieši “Sauber” rindās Mihaels Šūmahers 1991. gadā vienīgo reizi piedalījās Lemānas 24 stundu sacīkstēs. Kā jau privātajai vienībai, “Sauber” nekad nav bijis pienācīgs budžets, lai cīnītos par titulu. Tam vistuvāk izdevās pietuvoties 2007. gadā, sadarbojoties ar “BMW”, kad pēc “McLaren” diskvalifikācijas, “Sauber” ieņēma otro vietu, kamēr Roberts Kubica gadu vēlāk atnesa komandai tās vienīgo uzvaru. “Sauber” allaž bijusi lieliska jauno braucēju kalve, kur F1 karjeru uzsāka Kimi Raikonens, Felipe Masa, Sebastians Fetels un Serhio Peress. Pēdējo gadu laikā gan arvien biežāk nācies samierināties ar pozīcijām peletona lejasgalā.

Kas jauns?

Divos vārdos – gandrīz viss. Monišu Kaltenbornu pērn komandas vadītāja amatā nomainīja Frederiks Vasūrs, ienākot ar ievērojamām ambīcijām padarīt “Sauber” par regulāriem punktu guvējiem. Komanda joprojām izmantos “Ferrari” dzinējus, tomēr tie marķēti zem “Alfa Romeo” zīmes. Tas nozīmē ciešāku sadarbību ar “Ferrari”, kas atstājis pēdas arī uz braucēju sastāvu – Markuss Ēriksons savu vietu saglabājis, bet “Mercedes” protežē Paskālu Verleinu nomainījis “Ferrari” atbalstītais Formula 2 čempions Šarls Leklerks.

Tehniskajā jomā par vienu no pamanāmākajām izmaiņām kļuvuši sānu gaisa savācēji, kas kļuvuši ievērojami mazāki un papildus aerodinamiskajām detaļām veiksmīgākai gaisa novirzīšanai. Sadarbība ar “Ferrari” ļāvusi iegūt ne tikai jaudas agregātus, bet arī pārnesumkārbu un aizmugurējo balstiekārtu. Tikmēr mašīnas dizainā pazudusi zilā krāsa. “Alfa Romeo” ietekme ir jūtama – turpmāk “Sauber” rotās baltie un sarkanie toņi.

Foto: Sauber

Ko gaidīt?

Roberts Graudiņš: “Visām pārmaiņām nepieciešams laiks. “Sauber” rezultāti pirmssezonas testos liecina, ka arī šogad nāksies samierināties ne tikai ar pēdējo vietu konstruktoru kausā, bet, iespējams, arī regulāriem startiem no pēdējās rindas. Sadarbības stiprināšana ar “Ferrari” atvieglos tehnisko sagatavošanos un vieš ticību, ka jau tuvāko gadu laikā komandā iemirdzēsies cerību stars, tomēr šobrīd jāsakož zobi un jāatrod balanss starp risku un efektīvām, varbūt pat atšķirīgām stratēģijām, jo, ja ar mašīnas spējām konkurentus pārspēt būs grūti, jāmeklē citi ceļi. Markusa Ēriksona pieredze un Šarla Leklerka jaunības azarts radīs aizraujošu dinamiku komandas iekšienē. Leklerka sakarā nedrīkst aizmirst, ka Raikonena līgums ar “Ferrari” beidzas šī gada izskaņā…”

Aldis Putniņš: “Iespējams, “Sauber” komandas iespējas un izredzes šajā sezonā nebūs pašas augstākās, tomēr ievērojama intriga būt tieši pilotu frontē. Markusam Ēriksonam ir pievienojies ’supertalants’ Šarls Leklerks un monegaskam, lai saglabātu savu īpašo auru šajā sezonā ir jāsasit zviedrs lupatu lēveros. To iepriekš prasīja arī no Paskāla Verleina un vācietis no nespēja izdarīt. Tas noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc viņu vairs neredzam F1 aprindās. Dominantes gadījumā Leklerkam varētu pavērties ceļš uz “Ferrari”. Savukārt Ēriksons īpaši nevar zaudēt šajā duelī: ja pārāks būs Leklerks, tad to visi uztvers par pašsaprotamu, bet, ja pārāks zviedrs, tad tas ievērojami cels viņa akcijas.”

Vai pievienojies mūsu viedoklim? Piedalies aptaujā un dalies komentāros ar savām pārdomām par “Sauber” izredzēm šajā sezonā, kā arī neaizmirsti izlasīt kā Markuss Ēriksons un Šarls Leklerks nonākuši “Sauber” komandā!

F1 otrā testu cikla statistika

Krietni siltākos un piemērotākos apstākļos aizvadīts otrais sagatavošanās cikls 69. Formula 1 čempionāta sezonai. Kura komanda paveikusi vislabāko darbu? Šobrīd atbilde uz šo jautājumu būtu nekas vairāk kā subjektīvs viedoklis, tādēļ ielūkosimies statistika – kā komandām veicies pieveiktās distances un uzrādīto rezultātu rādītājos, kā arī kā šie rādītāji atšķiras no pagājušā gada.

REZULTĀTI

Jau trešo gadu pēc kārtas “Ferrari” braucējiem Sebastianam Fetelam un Kimi Raikonenam izdodas testus noslēgt ar ātrākajiem apļu laikiem. Te gan jāpiebilst, ka viņu galvenie konkurenti “Red Bull” un “Mercedes” pēdējās dienas visu uzmanību veltīja sacīkšu simulācijām, tādēļ būtu muļķīgi domāt, ka Hamiltons šogad brauks septītajā ātrākajā komandā. Turklāt sacīkšu simulācijas dati ievērojami atšķiras no rezultātiem, kas lielākoties tika sasniegti pēdējās divās testu dienās.

V.BraucējsMašīnaOtrdienaTrešdienaCeturtdienaPiektdiena
1Sebastians FetelsFerrari1m20.396s1m19.541s1m17.182s
2Kimi RaikonensFerrari1m20.242s1m17.221s
3Fernando AlonsoMcLaren1m19.856s1m17.784s
4Daniels RikjardoRed Bull1m18.047s1m18.047s
5Karloss SaincsRenault1m21.455s1m20.042s1m18.725s1m18.092s
6Kevins MagnusensHaas1m21.298s1m18.360s
7Pjērs GazlīToro Rosso1m20.973s1m18.363s
8Luiss HamiltonsMercedes1m20.808s1m18.400s1m19.296s1m19.464s
9Romēns GrožānsHaas1m20.237s1m18.412s
10Valteri BotassMercedes1m20.596s1m18.560s1m19.532s1m18.825s
11Niko HulkenbergsRenault1m21.432s1m20.758s1m18.675s
12Stofels VandūrnsMcLaren1m21.946s1m18.855s
13Brendons HārtlijsToro Rosso1m19.823s1m18.949s
14Estebans OkonsForce India1m20.805s1m18.967s
15Šarls LeklerksSauber1m20.919s1m19.118s
16Sergejs SirotkinsWilliams1m21.588s1m22.350s1m19.189s
17Markuss ĒriksonsSauber1m21.706s1m19.244s
18Roberts KubicaWilliams1m19.629s
19Serhio PeressForce India1m21.643s1m19.634s
20Makss VerstapensRed Bull1m20.649s1m19.842s
21Lenss StrolsWilliams1m22.937s1m20.349s1m20.262s1m19.954s

VEIKTĀ DISTANCE

Interesanti, ka šonedēļ veiktās distances ziņā vadošās sešas komandas sarindojās tieši tādā secībā, kā pērn ierindojās konstruktoru kausā. Problēmas ar bremžu sistēmu otrdien liedza “Toro Rosso” pievienoties šai grupiņai, tomēr atlikušajās trīs dienās viss ritēja gludi un “Honda” dzinēji nepievīla, ko nevar teikt par “McLaren” un “Renault” sadarbību. Mehāniķi jau atkal mainīja jaudas agregātus vienu pēc otra, kā rezultātā abi tās braucēji Alonso un Vandūrns kopā veica mazāku distanci kā “Ferrari” līderis Sebastians Fetels viens pats. Turklāt pa četrām testu dienām “McLaren” veica mazāku distanci kā visas pārējās komandas pirmajās 3 dienās. Vai Vokingā bāzētajai komandai izdosies savest visu kārtībā līdz sezonas sākumam?

Saskaitot visās 8 testu dienās veikto distanci, “Mercedes” tāpat kā pērn kļuva par vienīgo komandu kas sasniedza 1000 veikto apļu robežu. Kopumā veiktas nepilnas 16 sacīkšu distances (pa pusotru vairāk nekā “Ferrari”, par četrām vairāk nekā “Red Bull”), kamēr “McLaren” arī šai rādītājā palika pārliecinoši pēdējā vietā ar 599 apļiem.

SALĪDZINĀJUMS AR 2017. GADU

Lai gan šonedēļ komandas varēja ļoti brīvi izmantot trasi, jo to atļāva gan laikapstākļi, gan pusdienu pauzes atcelšana, kā arī sarkano karogu fāzes bija samērā maz, pusei vienību astoņu testu dienu summā joprojām neizdevās veikt tikpat daudz apļu cik pērn. Īpatnēji, ka vislielāko progresu piedzīvojusi “Toro Rosso” vienība, kuras pāreju uz “Honda” jaudas agregātiem pirms sezonas daudzi uzskatīja par pamatīgu kļūdu.

Ievērojami mīkstākas riepas, advancētāki aerodinamiskie risinājumi, piemērotāki trases apstākļi un nerimstošā dzinēju attīstība ļāvusi visām komandām veikt ievērojamu progresu arī rezultātu ziņā. Lai gan šie skaitļi var būt mānīgi, nevar noliegt, ka vismaz ātrumu “McLaren” ir atguvuši. Tikmēr “Mercedes” slēpšanās ļauj ar noslēpumainību un nelielu neziņas devu gaidīt Austrālijas GP.

Grafiks: F1.com

Sekojiet jaunumiem F1.LV lapā, kur aplūkosim katras komandas izredzes šai sezonai, kā arī katra braucēja ceļu līdz F1 un pieredzi šai čempionātā. Tikmēr nedēļas notikumu apskats video formātā katru pirmdienu “Motorsporta 5minūte” atrodams mūsu Facebook lapā.

Iepazīsti F1 braucējus – Šarls Leklērs

0

Ceļš uz F1

Reti kuram braucējam ir izdevies nonākt “Ferrari” redzeslokā kā potenciālajam komandas nākotnes braucējam vēl pirms savas debijas. Uz 2018. gada sezonas atklāšanu Austrālijā devās tikai divi debitanti, bet pēc tik spoža snieguma junioru kategorijās bija skaidrs – Šarls Leklērs ir braucējs, kura karjerai ir vērts pasekot.

Atšķirībā no lielākās daļas autosacīkšu zvaigžņu, kuri Monako dzīvo, lai gūtu nodokļu apmaksas atvieglojumus, Šarls ir dzimis un audzis mazajā valstiņā starp Franciju un Itāliju. Savas kartinga gaitas Brinolē, Francijā. trase piederēja Filipam Bjanki, kura dēls Žils ne ar mazākām ambīcijām trenējās caurām dienām, tādēļ nav nekāds pārsteigums, ka Žils un Šarls kļuva par tuviem draugiem.

Guvis ļoti atzīstamus panākumus kartingā, Nikolā Toda paspārnē esošais Šarls Leklērs 2014. gadā pievienojās Formula Renault 2.0 Series čempionātam, kur jau debijas gadā uzvarēja divos braucienos un kopvērtējumā ieguva otro vietu. Sezona gan tik noslēgta uz ļoti skumjas nots, jo togad Formula 1 sacensībās Japānā letālu avāriju piedzīvoja Bjanki.

Leklērs par savām karjeras kāpnēm gan lēca tikai augšup, turklāt strauji – vairākas uzvara Eiropas F3 čempionātā bija pietiekami, lai pārliecinātu “Ferrari” pārstāvjus, ļaujot Šarlam pievienoties Maranello vienības jauno braucēju akadēmijai. Tas deva iespēju vairākkārt izmēģināt F1 mašīnas piektdienu treniņos.

Pats Leklērs gan atzina, ka tās mazliet traucēja fokusēties uz viņa galveno mērķi – GP3 sacīkstēm. Acīmredzot, ne pārāk daudz, jo Leklērs tomēr izcīnīja titulu un gadu vēlāk pievērsās Formula 2 čempionāta iekarošanai. Tā izdevās ar uzviju – pārliecinoša dominance visas sezonas garumā ne mirkli nelika šaubīties, kurš izcīnīs čempiona titulu.

Tomēr arī šoreiz Leklēra sacīkšu panākumus aizēnoja personiska traģēdija – 54 gadu vecumā mūžība aizgāja viņa tēvs, karjeras galvenais balsts un kvēlākais atbalstītājs Herve. Dažas dienas vēlāk Baku trasē Leklērs izcīnīja pole position, uzvarēja pirmajā braucienā, kā arī pakāpās no astotās starta pozīcijai līdz otrajai vietai otrajā braucienā.

 

Foto: Scuderia Ferrari

Motorsporta virsotnē

Uz 2018. gada sezonu Leklērs noslēdza līgumu ar “Sauber” komandu. Iepriekšējos gadus tā bija pati lēnākā vienība, tomēr uzsāktā sadarbība ar “Alfa Romeo” deva cerību staru. Leklērs bija ātrāks par komandas biedru Markusu Ēriksonu jau pirmajos posmos, bet Baku pat izrādīja konkurenci “Red Bull” pilotiem, izcīnot satriecošu 6. vietu. Finiši punktos sekoja viens pēc otra, turklāt Leklērs pieļāva ļoti maz kļūdu priekš debitanta. “Ferrari” akadēmija beidzot bija izvilkusi lielo lozi.

Kimi Raikonena dienas “Ferrari” bija skaitītas, tādēļ abi braucēji veica rokādi. Leklēram pietika ar vienu sezonu, lai pierādītu sevi senākajai un titulētākajai F1 komandai. Jau pirmajos posmos bija jūtams, ka Leklērs nebūs Fetela padevīgais kalps, bet gan nopietns cīnītājs par uzvarām. Ja vien dzinējs nebūtu sācis niķoties, pirmā uzvara ar “Ferrari” tiktu izcīnīta jau sezonas trešajā posmā Bahreinā.

Protams, turpinājumā sekoja arī apkaunojošas avārijas Azerbaidžānā, Monako un Vācijā, tomēr Leklērs demonstrēja savam vecumam neraksturīgu ātrumu un nemitīgi atrada lietas, ko mašīnā būtu iespējams uzvarēt. Pēc diskutabla apdzīšanas manevra no Verstapena puses Austrijas posma pēdējos apļos Leklēram jau atkal tika laupīta pirmā uzvara. Līdz tai Šarlam nācās gaidīt līdz pat Beļģijai. Sezonas gaitā viņa sacīkšu sniegums nebija pats stabilākais, it īpaši ņemot vērā 7 pole position, tomēr sezonas kopvērtējumā tika ieņemta vieta virs Fetela. Kad jauniņais pieveic titulēto, tā parasti ir topoša čempiona pazīme.

Turpinājums nebija tik spožs. “Ferrari” dzinēji neatbilda noteikumiem. Pēc izmaiņām tie bija zaudējuši jaudu un 2020. gadā Šarls ar piecu gadu līgumu kabatā varēja aizmirst sapņus par uzvarām. Otrā vieta sezonas ievadā Austrijā tā arī palika viņa labākais rezultāts. Frustrācija krājās un arvien biežāk Leklērs centās veikt pārdrošus manevrus, kas ne pie kā laba nenoveda. Lai gan kopvērtējumā Šarls Leklērs palika tikai astotais, viņa komandas biedrs Fetels šoreiz bija tālu aizmugurē.

Uz 2021. gadu Leklērs tika pie jauna komandas biedra – Karlosa Sainca. Mašīna bija kļuvusi ātrāka, bet pats Šarls mazliet stabilāks. Kļūdas gan nebija pilnībā izskaustas. Avārija Monako kvalifikācijā liedza izmantot iegūtās pole position priekšrocības. Azerbaidžānā uzvara kvalifikācijā pārvērtās tikai par ceturto vietu finišā, bet cerības triumfēt Silverstonā divus apļus pirms finiša nozaga Luiss Hamiltons. Sezonas pēdējos posmos Saincs izrādījās ātrāks un guva virsroku arī kopvērtējumā. Par vienu no talantīgākajiem braucējiem uzskatītais Leklērs otro gadu pēc kārtas palika bez uzvarām.

Neveiksmju sēriju izdevās pārtraukt 2022. gadā. Pēc divām spožām uzvarām Bahreinā un Austrālijā Leklērs bija pieteicis sevi kā nopietnu kandidātu uz titulu, atrasdamies kopvērtējuma vadībā pēc pirmajiem pieciem posmiem. Situācija ļoti strauji mainījās – Spānijā un Azerbaidžānā viņu pievīla Ferrari dzinējs, Monako komanda pieļāva stratēģiskas kļūdas, kā rezultātā kārotā mājas uzvara pārvērtās par vietu aiz pjedestāla.

Cerību stariņu radīja sezonas vidus, kad Šarls Leklērs triumfēja Austrijā un atradās vadībā Francijā, taču piedzīvoja avāriju. Kopš tā brīža situācija gāja uz leju. “Red Bull” veica krietni labākus uzlabojumus sezonas gaitā, kā rezultātā kopvērtējumā Leklēram tikai par 3 punktiem izdevās pieveikt Serhio Peresu un kļūt par vicečempionu.

Pēc vairākām nopietnām kļūdām stratēģiskajā lauciņā “Ferrari” veica izmaiņas komandas vadībā, atjaunojot Leklēra saikni ar Fredu Vasūru, kurš bija viņa boss debijas sezonā. “Red Bull” pārsvars bija vēl izteiktāks, līdz ar to sarkanajiem atlika cīkstēties par otro vietu kopvērtējumā. Vāja sezonas pirmā puse nostādīja Šarlu iedzinējos, tomēr spožs turpinājums ļāva pēdējā posmā apsteigt komandas biedru Saincu un kopvērtējumā ierindoties piektajā vietā, tomēr skaidrs, ka laiki, kad “Ferrari” bija izteikts pirmais un otrais numurs ir aiz muguras.

Nākamgad Formula 3 čempionāts būs atbalsta sērija Formula 1 čempionātam

0

Formula 3 čempionāts no nākamās sezonas vismaz deviņus posmus aizvadīs kopā ar Formula 1 čempionāta posmiem.

Turklāt Formula 3 čempionātā no nākamās sezonas tiks ieviesta jauna mono-ražotāja šasijas un dzinēja specifikācija. Šasijai tiks ieviesta HALO sistēma un čempionātā būs viena piegādātāja riepas.

Tāpat ir nolemts ieviest limitu uz dalībnieku skaitu – 30, jo nevar aizmirst, ka no nākamās sezona Formula 3 čempionāts tiek apvienots ar GP3 sērijām. Kā norādīja FIA formulu sēriju komisijas prezidents Stefano Domenikalli, tad “šis solis ir ļoti svarīgs ceļā uz kopīgu platformu visām trim vadošajām formulu sērijām”.

Jāatgādina, ka šogad Eiropas Formula 3 čempionātā startēs divi igauņi: Ralfs Ārons, kurš šogad varētu būt viens no čempionāta favorītiem, un Juri Vips.

MotorStops #05 – Ralfs Ārons

Iepazīsti F1 braucējus – Markuss Ēriksons

0

Ceļš uz F1

Salonautomobiļu čempionāta zvaigznei Fredrikam Ekblomam piederošajā kartinga trasē tobrīd vēl tikai 9 gadus vecais Markuss Ēriksons pirmo reizi piesēdās pie kartinga stūres un jau pirmajos mēģinājumos gandrīz laboja trases rekordu. Pārsteigts par Markusa paveikto, Ekbloms pārliecināja Ēriksona tēvu iegādāties kartingu, tomēr domas par profesionālas karjeras veidošanu motorsportā nebija līdzekļu trūkuma dēļ.

2006. gadā Ēriksona talantu pamanīja Amerikā panākumus guvušais Kenijs Braks, kurš nolēma palīdzēt jaunietim iespraukties motorsporta pasaulē, pārdomātā braukšanas stila ziņā salīdzinot Ēriksonu ar četrkārtējo F1 čempionu Alenu Prostu.

Pēc veiksmīgi aizvadītām divām sezonām Lielbritānijas Formula BMW un F3 čempionātos tika nolemts doties uz Japānu, kur vietējā F3 čempionātā izdevās iegūt titulu, kas pavēra ceļu uz GP2 Āzijas sērijām un jauno braucēju testiem F1 vadošās komandas “Brawn GP” rindās.

Savā pirmajā sezonā GP2 čempionātā nonāca “Super Nova” komandas rindās, kas ja neskaita vienu uzvaru Valensijā, nespēja izrādīt nopietnu konkurenci. Tam sekoja divi gadi “iSport International” rindās, piekāpjoties Semam Bērdam un pārspējot Džolionu Palmeru, bet neraugoties uz 3 sezonu pieredzi, Ēriksona uzvārds reti bija vērojams tabulas galvgalī un cīņa par titulu šķita iespējama tikai 2013. gadā, kad zviedrs nonāca čempionu “DAMS” rindās. Katastrofāla sezonas pirmā puse gan lika samierināties ar tikai 6. vietu kopvērtējumā.

Foto: Marcus Ericsson / Twitter

Motorsporta elitē

Markuss Ēriksons F1 startē jau kopš 2014. gada, taču visu šo laiku vienīgā Zviedrijas F1 pārstāvja uzvārds allaž atrodams rezultātu tabulas lejas galā. Debijas sezonā ar “Caterham” Ēriksonam gan vairākkārt izdevās apliecināt sevi, demonstrējot līdzīgu sniegumu savam komandas biedram Kamui Kobajaši. Lielā iespēja gūt punktus Monako tika palaista garām, ļaujot tos izcīnīt galvenajiem konkurentiem “Marussia”.

Lai gan raugoties tīri pēc rezultātiem pāreja uz “Sauber” bija veiksmīga – punkti jau pirmajā posmā un sezona noslēgta ar pieciem finišiem punktos, tomēr to kopējā raža bija trīs reizes mazāka kā komandas biedram debitantam Felipem Nasram, kurš pārspēja Ēriksonu arī gadu vēlāk.

Pēc tik blāva snieguma, bet uzticīgiem investoriem, Ēriksonam bija paredzēta pārliecinoša otrā pilota loma 2017. gadā. Paskāla Verleina atgriešanās pēc savainojuma negāja tik gludi kā cerēts un “Mercedes” protežē vairākkārt palika aiz Ēriksona, tomēr mērķis tikt komandā, kas regulāri cīnās par punktiem, izskatās arvien nesasniedzamāks.

Pa latvietim kartā klasē – Pasaules čempionātā rallijkrosā paziņoti dalībnieku sastāvi

0

Pasaules rallijkrosa organizatori ir apstiprinājuši dalībnieku sastāvu 2018.gada sezonai visās klasēs. Šobrīd pa vienam Latvijas pārstāvim ir katrā no trim galvenajām čempionāta klasēm: Jānis Baumanis Pasaules čempionāta ieskaitē, Reinis Nitišs Eiropas čempionāta ieskaitē Supercar automašīnām un Artis Baumanis Super1600 klasē.

Pasaules čempionāta klasē pieteikti 15 pilnas sezonas piloti

Šobrīd pieteikušies 15 pastāvīgie dalībnieki, no kuriem 8 ir izcīnījuši vismaz vienu uzvaru šajā klasē. Pieteikumā atrodamas sešas komandas ar diviem dalībniekiem un trīs vienības ar pagaidām vienu dalībnieku. Turklāt čempionātā būs seši dažādi autoražotāji: “Audi”, “Volkswagen”, “Peugeot”, “Ford”, “Hyundai” un “Renault”.

Šobrīd pieteikti ir arī trīs individuālie dalībnieki, starp kuriem atrodams Jāņa Baumaņa vārds – Jānis turpinās startēt “STARD” komandas sastāvā.

Eiropas čempionātā būs milzīga konkurence

Paziņoti arī tie Eiropas čempionāta dalībnieki, kas startēs visos piecos posmos: Spānijā, Beļģijās, Zviedrijā, Francija un Latvijā. Kopā pieteikušies 23 dalībnieki no 12 valstīm un starp viņiem būs atrodams arī pērnā gada čempions Antons Marklunds, kurš noteikti uzskatāms par vienu no favorītiem. Mēs visi ļoti ceram, ka nopietnu konkurenci cīņā par titulu viņam sastādīs Reinis Nitišs, kurš pārstāvēs sev labi pazīstamo “SET Promotion” komandu. Čempionātā redzēsim septiņus dažādus autoražotājus un deviņus dažādus “Supercar” modeļus.

Super1600 klasē favorīts arī Artis Baumanis

Artim Baumanim Super1600 klasē noteikti ir nepabeigts darbs – mēs visi atceramies nedaudz rūgto piegaršu pēc pagājušā gada Rīgas posma. Tomēr uzdevums Artim nebūs viegls – ierindā palikuši visi spēcīgākie dalībnieki, izņemot Ulriku Linnemanu, kurš pārcēlies uz Eiropas čempionātu Supercar klasē. Artis Baumanis turpina pārstāvēt “Volland” komandu, kura šogad startēs ar Audi A1 automašīnām. Interesanti, ka čempionātam pievienojies arī “RX Academy” uzbvarētājs Jesse Kallio, kurš pārstāvēs “SET Promotion” komandu. Pievērsiet uzmanību, ka sarakstā redzma arī latviešu komanda “Rencēnu Autoklubs”, kas ar brāļu Traubergu gādību čempionātam pieteikusi krievu pilotu Maratu Kņazevu.