Džensona Batona atgriešanās formulu čempionātos sāk izskatīties arvien mazāk ticama. 2009. gada F1 čempions norādījis, ka nevēlās braukt IndyCar, jo tas esot pārāk bīstami, kamēr Formula E viņu neinteresē. “McLaren” pāreja uz “Renault” dzinējiem mazina iespēju, ka Alonso pametīs komandu šī gada izskaņā.
“Indycar neesmu ieinteresēts. Tur, protams, startē vairāki augstas klases braucēji, tomēr tas viss ir sasodīti bīstams! Mani pārsteidz, ka viņi vēl sacenšas. Viņi ir ļoti drosmīgi, tomēr tas nav priekš manis. Neredzu nekādu jēgu no tā,” stāsta Batons, kurš šīs dekādes laikā zaudējis divus draugus Deniju Veldonu un Džastinu Vilsonu, kuri gāja bojā IndyCar sacensību laikā.
“Formula E čempionātam ir sava vieta. Tā ir lieliska pārbaude autoražotājiem moderno un strauji attīstošo tehnoloģiju dēļ. Iespaidīgi, cik straujiem tempiem čempionāts ir audzis, piesaistot jaunas komandas, ražotājus un braucējus, tomēr mani tas viss neaizrauj.
Gribu sacensties un gūt prieku no tā. Vēlos dzirdēt dzinēja rūkoņu un sajust vairāk kā 600 zirgspēku jaudu. Tas ir tas, ar ko uzaugu. Devos uz Doningtonu un Kastlkombu un vēroju trakuļus trasē. “Porsche” turbo dzinējs ar 900 zirgspēkiem, sacenšoties ar “Mini”, kas bija vienlīdz garš un plats, ar neticami lielu dzinēju… To es mīlu – jauda un braucēja izmisīgie centieni to kontrolēt.”
Par vienu no reālākajiem Batona karjeras attīstības ceļiem tiek minēts IMSA WeatherTech sportskāru čempionāts. Ilggadējais F1 braucējs norādījis, ka viņu čempionātā piesaistījusi visiem braucējiem līdzīgā tehnika, kas padara tās par vienām no visstraujāk augošajām sacīkstēm Amerikā. Čempionātā šogad startē vairāki bijušie F1 piloti – Huans Pablo Montoija, Niks Haidfelds, Bruno Senna, Kristians Fitipaldi, Sebastians Buemi, Jans Magnusens, Džankarlo Fisikella, kā arī pagājušajā nedēļā par DTM čempionu kļuvušais Renē Rasts.
Interesantu soli spēruši F1 riepu piegādātāji “Pirelli” – ierasti violeti krāsotās ultramīkstās riepas šajā nedēļas nogalē būs redzamas rozā toņos.
Gluži tāpat kā Monako, Monreālā un Silverstounā abas rozā krāsotās “Force India” uz mašīans rotāja rozā lentīte ar aicinājumu vērst uzmanību un piesaistīt līdzekļus krūts vēža ārstēšanā. Cēlais mērķis tiks reklamēts arī šonedēļ, tomēr ievērojami iespaidīgākos apjomos – reklāmas ar “Breast Cancer Care” organizācijas vēstījumiem būs atrodamas visā trases garumā.
Akcijā iesaistījušies arī “Pirelli” – Amerikas GP posma laikā mīkstākais pieejamais riepu sastāvs būs marķēts ar rozā, nevis violeto krāsu, demonstrējot arī savu atbalstu organizācijai, kas pēdējo 35 gadu laikā slimības ārstēšanai piesaistījusi 920 miljonus USD. Tās mērķis ir padarīt krūts vēzi ārstējamu pilnīgi visiem tā slimniekiem visās pasaules malās. Pērn vien ar krūts vēzi tika diagnosticēti 200 tūkstoši pacientu ASV, bet 50 tūkstoši – Itālijā.
Lai gan “Mercedes” komanda sacīkstēs Āzijā ieguvusi veselīgu pārsvaru un ir ļoti tuvu, lai nodrošinātu titulu gan braucēju, gan komandu ieskaitē jau ceturto gadu pēc kārtas, tās vadītājs Toto Volfs uzsver, ka cīņa vēl nav galā.
Toto Volfs: “Vēl palikuši četri posmi, kuros var gūt 100 punktus – nekas vēl nav beidzies, dodoties uz šonedēļ notiekošajām sacīkstēm Ostinā. Pret katru posmu izturamies ar veselīgu skeptisma devu sapņainas domāšanas vietā. Mūsu mērķis ir gūt katru iespējamo punktu.
Sezonas pēdējā nogriežņa sākumā redzējām kā situācija strauji mainījās mums par labu. Nevar noliegt, ka te spēlēja daļa veiksmes, tomēr arī pašiem jāspēj izmantot sniegtās izdevības. Šie lieliskie rezultāti gan nenomaskē izaicinājumus, kas mūsu komandu gaida, un darbinieki to lieliski apzinās.
No pēdējiem posmiem esam atgriezušies ar labāku izpratni par mašīnu un tās snieguma dramatiskajām izmaiņām, ko piedzīvojām šosezon. Dažas lietas no tā, ko apguvām, tiks izmantotas jau pēdējos posmos, kamēr daļa tiks ņemta vērā darbā pie nākamā gada modeļa. Tomēr pēc Malaizijas palika ne tikai rūgtuma sajūta – grūtākās dienas ir tās, kurās var iemācīties visvairāk un likt pamatus panākumiem nākotnē.
Tāpat esam saglabājuši skaidru skatījumu, kas bija panākumu atslēga šosezon. Komanda strādā neiedomājami augstā līmenī katrā jomā un turpina attīstīties. Esam veltījuši pamatīgu uzmanību tam, kā esam strādājuši pēdējos trīs gadus un turpinām attīstīt mašīnu visas sezonas garumā. Esam gatavi stabilam un konstantam progresam, neatkarīgi no tā, kādus rezultātus uzrādam. Tagad tas atmaksājas.
Pie komandas stiprajiem punktiem jāmin arī braucēji. Luiss šogad bijis fenomenāls, turklāt kopš vasaras pārtraukuma ir pacēlis latiņu vēl augstāk. Man ir patiess prieks vērot, kā viņš izspiež visu iespējamo no mašīnas un strādā kopā ar komandu, risinot problēmas, nebeidzot progresu. Valteri pēdējos posmos gājis grūtāk, tomēr viņa demonstrētā attieksme pret darbu un raksturs ļāva sasniegt labu rezultātu Suzukā. Viņš mērķē sezonu noslēgt uz augstas nots.
Ostina kļuvusi par lieliskām F1 mājām Amerikā, sakombinējot māksliniecisko trasi ar ļoti interesanto pilsētu. Organizatori veikuši smagu darbu, lai piešķirtu šai nedēļas nogalei pašai savu personību. Tiek plānoti vairāki aizraujoši mirkļi. Arī mēs centīsimies sniegt šovu ar veiksmīgu sniegumu trasē.“
Britu laikrakstā “The Daily Telegraph” publicēts fragments no viņa autobiogrāfijas “Life to the Limit”, kas Lielbritānijas veikalu plauktos parādīsies rītdien. Tajā Batons atklāj šķēršļus savstarpējā sadarbībā ar Luisu Hamiltonu, kad abi bija komandas biedri “McLaren” sastāvā.
Viena no pirmajām reizēm, kad 2009. gada čempionam bija grūti izprast Hamiltonu pienāca 2010. gadā Turcijā, kad savstarpēju sadursmi piedzīvoja abi “Red Bull” braucēji Marks Vēbers un Sebastians Fetels, kam sekoja cīņa starp abiem “McLaren” braucējiem – Džensons Batons uz mirkli atņēma Hamiltonam līderpozīciju, tomēr apli vēlāk abi atgriezās savās iepriekšējās pozīcijās.
“Sezona bija pusē un biju guvis vairāk punktu. Vai viņam patika zaudēt komandas biedram? Drošvien, ka nē. Viņam patīk sacensties, tieši tādēļ mēs abi tur atradāmies. Luiss izturējās normāli, tomēr varēju just, ka viņš ir mazliet aizvainots. Godīgi sakot, man šķiet es viņam nekad tā īsti nepatiku. Turcijā lietas tikai pasliktinājās, kad gandrīz sadūrāmies. Mediji apbalvošanas ceremonijā pamanīja, ka mūsu ķermeņa valoda liecina par nesaskaņām, turklāt svinības bija pieklusinātas. Viņš pat vēlāk pienāca man klāt un prasīja, vai es apdzinu pretēji komandas norādījumiem. Viņš bija uzvarējis. Es teicu: “Nē, man nekādi norādījumi netika doti.”
Tas viņu pamatīgi nokaitināja. Viņam piezagās doma, ka komanda ir nostājusies manā pusē, lai gan viņš nekad neizskaidroja, kādēļ, lai komanda tā darītu, jo mēs pārliecinoši virzījāmies uz dubultuzvaru, tādēļ, ja neskaita pāris inženierus, visiem bija pie kājas, kurš finišē pirmais, bet kurš otrajā vietā. Tas bija dīvaini un nevajadzīgi, un tikai pierādīja, ka aiz publiskajiem smaidiem apakšā bija arī daļa rūgtuma.”
Otra reize, kad Batons nespēja izprast Hamiltona domu gājienu pienāca pēc diviem gadiem Beļģijā, kur Hamiltons savā Twitter kontā publicēja telemetrijas datus, kas uzrādīja, ka kvalifikācijā tika zaudēts laiks aizmugurējā antispārna dizaina nepilnību dēļ.
“Ko tieši viņš domāja, es nevaru teikt. Protams, visa nepatika tika vērsta pret komandu, nevis mani, tomēr arī es kļuvu par cietēju, publicētās telemetrijas dēļ. Tādas lietas vienkārši nedrīkst darīt. Ekrānšāviņš uzrādīja lietas, ko ļoti aktīvi cenšamies slēpt no konkurentiem. Es savu viedokli nepaturēju pie sevis. Oficiālā versija vēstīja, ka esmu ‘neapmierināts’. Ja izmantotu manu neoficiālo versiju, tad ‘Kas par ******?’ būtu piemērotāka. Zināju, ka tas nav domāts personīgi, vienkārši muļķīgs gājiens. Vēstījums no Luisa nebija “Es ienīstu Batonu!”, bet gan “Man ir apnikusi “McLaren” pieeja.” Sezonas beigās tika paziņots, ka Luiss dosies uz “Mercedes” un kļūs par Rosberga komandas biedru. Biju mazliet vīlies. Izbaudīju mūsu divkauju trasē. Ārpus tās gan viņš visu laiku bija mazliet dīvains.“
Avārijām bagāts izvērtās svētdien notikušais NASCAR posma pēdējais etaps, kad sacīkstes tika apturētas 3 reizes. Finiša līniju sasniedza tikai 14 no 40 startējušajām mašīnām. Lielai daļai tālāko cīņu izbojāja 171. apļa notikumi.
Sebastians Fetels pavēstījis, ka Kimi Raikonens ir labākais komandas biedrs, kāds viņam ir bijis, jo soms necenšas jaukt autosacīkstes ar politiku.
“Visvieglāk ir sadarboties ar komandas biedru, kurš tevi respektē. Nereti cilvēki cenšas visu padarīt sarežģītāku kā tas patiesībā ir, un Formula 1 nav izņēmums, tādēļ darbs rit daudz labāk, ja varam izvairīties no visas politikas un nesaskaņām. Šādā ziņā Kimi ir labākais komandas biedrs kāds man ir bijis. Viņš visu pasaka tieši, lieliski sadarbojos arī ar Danielu Rikjardo,” stāsta Fetels. “Turpretim ar Marku Vēberu mums nereti bija atšķirīgi viedokļi. Esam atšķirīgu paaudžu braucēji, kas varētu būt viens no iemesliem, kādēļ nekļuvām cieši.”
Tikmēr pats Raikonens norādījis, ka “Ferrari” komandai ir iespējas uzvarēt katrā no šīs sezonas pēdējiem četriem posmiem, ja izdosies izvairīties no tehniskām problēmām, kas Āzijas posmos ļāva “Mercedes” izdarīt izšķirošu izrāvienu. Fetela pieminētais Raikonena tiešums lieliski izpaudās, kad somu braucējam vaicāts, vai “Ferrari” vēl var uzvarēt konstruktoru kausā: “Nevaru paredzēt, kas notiks. To nevar neviens.” Raikonens arī piebildis, ka katra no atlikušajām četrām trasēm ir ļoti atšķirīga, tādēļ katrā nedēļas nogalē cīņa tikpat kā sākas no nulles.
Britu autosportists Lando Noriss kļuvis par visu laiku jaunāko Eiropas F3 čempionu. “McLaren” komandas protežē bija pārliecinošā kopvērtējuma vadībā un pēdējā posmā atlika vien pielikt punktu. Uzvaras Hokenheimā savā starpā sadalīja Norisa šīs sezonas sīvākie konkurenti – Džoels Ēriksons veica pārdrošu apdzīšanas manevru pret Kalumu Ilotu, kas atmaksājās, ļaujot zviedram sezonu kopvērtējumā noslēgt otrajā vietā. Ilots dominēja otrajā braucienā, bet sezonas pēdējā posmā uzvarēja Maksimilians Ginters. Igaunis Ralfs Ārons ar pieciem punktiem Hokenheimā sezonu noslēdza devītajā vietā aiz ķīnieša Žou, kurš svētdien izcīnīja divas trešās vietas. Mihaela Šūmahera dēls Miks sezonas laikā guva 94 punktus un ieņēma 12. vietu aiz tehnikas guru Adriana Ņūvija dēla Harisona, bet igaunis Jurijs Vips savā debijā izcīnīja divas 12. vietas.
Sliktu laikapstākļu dēļ 6 stundu sacīkstes Fudži trasē risinājās tikai četrarpus stundas. Sacīkstes tika apturētas biezās miglas dēļ un vairs netika atsāktas. “Porsche” izcīnīja dubultuzvaru kvalifikācijā, tomēr slapjajā trasē “Toyota” uzvedās labāk un spēja tikt garām vācu konkurentiem. LMP2 klasē pole position ieguvējs Nelsons Pikē Jr. sagriezās jau pirmajā aplī pēc sacīkšu uzsākšanas. Jau pirmajā stundā sacīkstes uz pusstundu tika apturētas. Trasei paliekot slapjākai, “Toyota” sāka uzvesties aizvien labāk un nodrošināja dubultuzvaru ar Deividsona, Buemi un Nakadžimas ekipāžu priekšgalā. LMP2 klasē uzvaru izcīnīja Prosta, Sennas un Kanāla “Rebellion Racing”, lai gan Kanāls pie savas iespējas kāpt mašīnā nemaz netika. GTE-Pro klasē “Ferrari” ar Kalado un Pjēru Džidi īsi pirms sacīkšu apturēšanas tika galā ar konkurentiem no “Porsche”.
Lietus pamatīgi ietekmēja arī WTCC posma norisi Ķīnā. Kopvērtējuma līderis Tjāgo Monteiro pēc mēneša sākumā gūtajām traumām testos Spānijā nevarēja startēt, kas ļāva viņa galvenajiem konkurentiem cīņā par titulu Tedam Bjorkam un Norbertam Mišelisam pietuvoties “Honda” braucējam čempionāta kopvērtējumā. Par spožākajām zvaigznēm gan kļuva Argentīnas braucēji – Nestors Žirolami izcīnīja pole position, tomēr nespēja sasniegt finišu pirmajā braucienā, ko uzvarēja Estebans Gerjeri ar “Chevrolet”. Bjorks izstājās pēc sadursmes ar Medi Benani. Lietus nerimās un otrais brauciens sākās aiz drošības mašīnas. Pēc četriem apļiem sacīkstes tika apturētas un braucēji saņēma pusi no pieejamajiem punktiem. Par oficiālajiem rezultātiem kļuva situācija pēc otrā apļa.
Aizraujoši dramatiskā cīņā noslēgusies šī gada DTM sezona, kurā par čempionu pretēji jebkādām prognozēm kļuva “Team Rosberg” braucējs Renē Rasts, kurš 30 gadu vecumā aizvadīja savu pirmo pilno sezonu Vācijas salonautomobiļu čempionātā.
Pirms Hokenheimas posma Ekstroma pārsvars čempionāta kopvērtējumā bija 21 punkts, tomēr tas sāka dilt jau pirmajā braucienā, kad zviedrs nespēja finišēt punktos, kamēr Rasts finišēja sestajā vietā. Par galveno varoni gan kļuva Džeimijs Grīns, kurš startēja no trešās pozīcijas, bet spēja tikt galā ar Timo Gloku un Maksimu Martinu. Maiks Rokenfellers finišēja otrajā vietā, kas nozīmēja, ka pirms pēdējā brauciena cerības uz titulu saglabāja četri “Audi” braucēji – Ekstroms, Grīns (-9 punkti), Rasts (-11 punkti) un Rokenfellers (-20 punkti).
Nelielu triecienu vēl pirms izšķirošā brauciena saņēma Ekstroms un Grīns, kuriem par konkurentu izstumšanu no trases sestdienā nācās saņemt attiecīgi 5 un 10 starta vietu sodu. Tas pavēra lielisku izdevību Renē Rastam. Sacīkšu startā viņš no pirmās rindas ne tikai nespēja tikt līdzi Tomam Blomkvistam, bet arī tika izstumts ārpus trases un atkrita līdz piektajai vietai, kamēr Ekstroms startā pacelties nespēja, bet Grīns pēc kontakta atkrita līdz pēdējai pozīcijai.
Atlikusī brauciena daļa gan pagāja Rasta zīmē. Vācietis tika garām Vikensam un Aueram, pakāpjoties uz trešo vietu. Visi četri titula pretendenti nolēma veikt vēlu pitstopu. Rasts trasē atgriezās aiz Vitmana, kurš devās pretim savai pirmajai uzvarai šosezon, kamēr Blomkvists un Vikenss pie pirmās izdevības “Audi” sportistam ar neuzsildītām riepām garām netika. Abi uzsāka savstarpējo cīņu, kas pēc Vikensa kļūdas rezultējās sadursmē. Rasta otrā vieta bija drošībā, bet Ekstromam, lai izcīnītu titulu vajadzēja tikt līdz sestajai vietai. DTM veterāns vēlā pitstopa dēļ bija ātrs, tomēr augstāk par astoto pozīciju nespēja tikt, kas savā debijas sezonā Renē Rastam ļāva no leģendārā Klausa Ludviga rokām saņemt DTM čempiona titula balvu.
“Nedomāju, ka vārdi spēj aprakstīt manas sajūtas. Sasniedzot rūtoto finiša karogu, vēl nezināju, vai man ir izdevies kļūt par čempionu. Komanda teica, ka esmu finišējis otrajā vietā, bet lielais jautājums bija – vai esmu uzvarējis čempionātā? Pēc pirmā līkuma viņi sāka klaigāt. Tad sapratu, ka mums tas ir izdevies. Tas ir ļoti emocionāls brīdis. Lai iegūtu šo titulu, esmu strādājis ļoti smagi un ilgi. Vēlos pateikties “Audi Sport” un “Team Rosberg”, kuri palīdzēja sasniegt uzstādīto mērķi. Tā īsti vēl neesmu noticējis tam, kas tikko notika. Jūtos gandrīz kā pirms starta. Vajadzēs vēl pāris stundas vai dienas līdz sapratīšu, ka tiešām esmu 2017. gada DTM čempions. Šodien bija ļoti svarīgi iegūt labu starta pozīciju, kas bija panākumu atslēga. To uzskatāmi redzējām ar Matiasu un Džeimiju. Tādos brīžos jāsaglabā miers un jāizmanto dotās izdevības. Šodien tas izdevās! Perfekta diena – oktobris, +25 grādi, pilnas tribīnes… Šī ir sapņu diena. Viss bija perfekti, izņemot pirmos apļus,” stāsta Renē Rasts.
“Ducati” brucējs lietainajā Japānā izcīnījis vēl vienu uzvaru pēc spraigas cīkstēšanās pēdējos apļos ar čempionāta kopvērtējuma līderi Marku Markesu. Trešajā vietā ierindojās Doviciozo tautietis Danilo Petruči.
Petruči jau pirmajos apļos izdevās iekrāt pārsvaru, pateicoties startam ar mīkstāko aizmugures riepu, kāda šonedēļ pieejama. Pārsvars gan izzuda un 13. aplī pirmo vietu pārņēma Markess, bet apli vēlāk Petruči apdzina arī Doviciozo.
Doviciozo pārņēma sacīkšu vadību, tomēr 3 aplus pirms finiša Markess aizsteidzās viņam garām. Atlikušās distances laikā abi uzrīkoja pamatīgu šovu, vairākkārt apdraudot viens otra pozīcijas, tomēr finiša līniju pirmais šķērsoja Doviciozo.
Pole position ieguvējs Johans Zarko nespēja sasniegt cerēto, piekāpjoties lieliski braucošajam “Suzuki” duetam Andrea Janonem un Aleksam Rinsam. Pilnīgs fiasko “Yamaha” vienībai – Zarko astotā vieta bija tās augstākais finišs, jo Vinjaless ierindojās 9. vietā, bet Rosi sestajā aplī no devītās vietas piedzīvoja kritienu.
Mierinājums par neuzvarēto MotoGP posmu Markesu ģimenei pienāca Moto2 sacensībās, kur pie uzvaras tika Marka brālis Alekss. Tikmēr Moto3 pārliecinoši dominēja Romano Fenati.
Čempionāta kopvērtējumā līderpozīcijas saglabā Marks Markess (244 punkti). Viņa tuvākie sekotāji ir Andrea Doviciozo (233) un Maveriks Vinjaless (203). Līdz čempionāta beigām palikuši trīs posmi. Nākamais no tiem risināsies nākamnedēļ Filipailendā, Austrālijā.
“Toro Rosso” pēdējo dekādi pavadījusi rūpējoties par iespējas sniegšanu jaunajiem braucējiem, no kuriem ātrākie tiek pie iespējas arī lielajā “Red Bull” vienībā. Tomēr ko darīt, ja jauniešu resursi ir izsmelti? Komanda risinājumu atradusi izturības sacīkšu zvaigznes Brendona Hārtlija personā.
Hārtlijs nav kārtējais čempiona dēls, tomēr viņa tēvam izdevās izlausties līdz Formula Atlantic, tādēļ iesēšanās kartingā sešu gadu vecumā, sekojot vecākā brāļa piemēram, bija likumsakarīga. Guvis plašus panākumus vietējos Formula Ford un Toyota Racing čempionātos, 2006. gadā 16 gadu vecumā jaunzēlandietis devās pāri okeānam, lai iekarotu Eiropas formulu čempionātus.
Hārtlija karjera pirmie soļi kartinga sacensībās Jaunzēlandē, Foto: Brendon Hatley / Twitter
Formula Renault 2.0 Series tituls jau nākamajā sezonā, pārspējot Šarlu Piku, Haimi Algersuari un Roberto Meri ļāva ne tikai nonākt “Red Bull” jauno braucēju programmā, bet arī tikt reālas testu izdevības 2008. gada izskaņā, kad Marks Vēbers piedzīvoja smagu velosipēda avāriju, gūstot kājas traumu. Hārtlijs sevi pierādīja, nopelnot 2009. gada “Red Bull” un “Toro Rosso” rezerves braucēja vietu.
Viss gan negāja tik rožaini – problēmas ar superlicences iegūšanu Hārtlijam darbu ļāva uzsākt tikai no Spānijas posma, bet jau pēc pussezonas viņa vietu ieņēma Haime Algersuari, ātri vien nopelnot pamatsastāva vietu “Toro Rosso”. Arī junioru kategorijās Hārtlija straujā augšupeja bija pilnībā apstājusies. Par pēdējo pilienu kļuva 2010. gada Formula Renault 3.5 Series sezona. “Tech 1 Racing” uzvarēja komandu ieskaitē, bet Hārtlijs palika cita “Red Bull” talanta Daniela Rikjardo ēnā un sadarbībai ar enerģijas dzērienu ražošanas gigantu bija pienākušas beigas.
Hārtlija pirmā uzvara Eiropā – 2007. gadā Zolderā, Foto: Brendon Hartley / Instagram
Hārtlija uzvārds F1 aprindās īsi uzpeldēja ar “Mercedes” 2012. un 2013. gadā, tomēr šķita, ka sapnis ir galā. Savu vietu Brendons gan atrada – pierādījis sevi izturības sacīkšu LMP2 klasē, “Porsche” deva Hārtlijam karjeras lielo izdevību rūpnīcas komandā ekipāžā ar Timo Bernardu un citu Okeānijas pārstāvi Marku Vēberu, kurš karjeras jautājumos Hārtlijam ir gandrīz kā otrais tēvs. Pēc karjeras beigām Vēberu nomainīja Hārtlija tautietis Ērls Bambers.
Pēdējo trīs sezonu laikā Hārtlija ekipāža uzvarējusi pusi no WEC čempionāta posmiem. Vissaldākais, sarežģītākais, negaidītākais un emocionālākais panākums nenoliedzami pienāca šogad, kad Hārtlijs virs savas galvas pacēla Lemānas 24 stundu uzvarētāja trofeju, neraugoties uz nonākšanu gandrīz 20 apļus aiz līderiem brauciena pirmajā daļā.
Marks Vēbers un Brendons Hārtlijs gatavojas WEC startam,Foto: Brendon Hartley / Instagram
Pats Hārtlijs stāsta, ka pamatīgi audzis kā braucējs kopš savas pirmās pieredzes ar “Red Bull”. Viens posms bez iepriekšējas pieredzes V6 Turbo ērā nebūs viegls pārbaudījums – pat ja viss izdodas kā cerēts, otrā iespēja var nepienākt, lai gan “Toro Rosso” sastāvs uz nākamo gadu vēl nav zināms…
ĀTRIE KIVI
Formula 1 kļūst arvien globālāks, tādēļ nav jābrīnās, ka pēdējos posmos vācieši nav guvuši punktus, bet Luiss Hamiltons kļuvis par vienīgo Lielbritānijas pārstāvi. Jaunzēlandes karogs F1 nav redzēts jau vairāk kā 30 gadus, tomēr bija laiks, kad pārējās valstis ar skaudību skatījās uz kivi panākumiem.
Par celmlauzi kļuva Džeka Brebema protežē Brūss Maklārens. Jaunajam tehnikas guru pie titula neizdevās tikt, tomēr viņa radītā komanda startē čempionātā vēl vairāk kā pusgadsimtu vēlāk. Patriotisma vai sakritības rezultātā ar Brūsa mašīnām startēja gan Kriss Eimons, gan Jaunzēlandes vienīgais pasaules čempions Denijs Halms. 1967. gada Monako Grand Prix trīs no četrām vadošajām pozīcijām finišā aizņēma tieši jaunzēlandieši.
Maklārens nositās 32 gadu vecumā, pēc dažiem gadiem karjeru beidza arī Eimons un Halms. Jaunzēlande savas pēdas F1 vēl pamanījās atstāt ar Maiku Takvelu, kurš uz ilgu laiku kļuva par jaunāko braucēju F1 vēsturē, tomēr reāla turpinājuma ilgu laiku nesekoja.
Lai gan motorsporta virsotne tā arī palika neiekarota, pilnīgā bešā jaunzēlandieši nav atstāti – šī gadsimta viens no spožākajiem talantiem Skots Diksons četras reizes uzvarējis IndyCar čempionātā, kamēr Hārtlija pārinieks “Porsche” komandā Ērls Bambers Lemānā uzvarēja arī 2015. gadā.
