F1 varētu izmantot drošības mašīnu bez vadītāja
Starptautiskā automobiļu federācija (FIA) atklājusi, ka jau drīzumā F1 drošības mašīna varētu kļūt autonoma un tās vadīšanai vairs nebūs nepieciešams šoferis.
F1 tehniskā departamenta vadītājs Marsins Budkovskis, norāda, ka šis būtu lielisks veids, kā demonstrēt autobūves tehnoloģijas, neizbojājot šovu. “Tā būtu lieliska reklāma tehnoloģijām, par kurām pēdējā laikā ir dzirdēti ļoti daudz skeptiski viedokļi, kā arī tiktu nodemonstrēts kā tās spēj strādāt. Visas drošības mašīnas funkcijas tiktu atstātas datoru ziņā. Mums arī jārēķinās, ka inženieri būtu sajūsmā veidot sacīkšu mašīnas, kas spēj braukt pašas saviem spēkiem, tomēr faniem tas diez vai patiktu.”
Budkovskis, kurš savulaik darbojās “McLaren” un “Ferrari” komandu rindās arī uzteica Roborace čempionātu par tehnoloģiju attīstīšanu, tomēr norādīja, ka tas diez vai kādreiz spēs piesaistīt plašu auditoriju.
Budkovskis norādījis, ka FIA šobrīd velta daudz laika un resursu, lai izpētītu nākotnes mašīnu potenciālu un tehnoloģiskās iespējas, kā arī to, kā pēc iespējas efektīvāk izmantot motorsportu šo tehnoloģiju popularizēšanai. Tāpat tiek uzsvērts drošības elements, kam FIA pēdējā laikā pievērsusi pastiprinātu uzmanību.
‘Red Bull’ tēmē uz ‘Ferrari’ līmeni, Verstapens pieprasa labāku mašīnu, lai paliktu komandā
“Red Bull” komandas vadītājs Kristians Horners paziņojis, ka komandas mērķis atlikušajai sezonas daļai ir noslēgt sezonu ar vairāk punktiem kā “Ferrari” pēc vasaras pārtraukuma. Tikmēr Makss Verstapens ir gatavs doties uz citu komandu pēc sava kontrakta beigām 2018. gada izskaņā, ja komanda nespēs radīt mašīnu, kas cīnās par titulu un uzvarām.
“No kopvērtējuma viedokļa plaisa starp abām vadošajām komandām un mums ir pārāk liela, lai ko spētu glābt. Tomēr es vēlētos, lai mēs sezonas otrajā pusē gūtu vairāk punktu nekā “Ferrari” komanda, un ja spēsim cīnīties par goda pjedestālu gan tagad, gan sezonas noslēgumā, domāju, tas ir agresīvs, bet reālistisks mērķis,” skaidro “Red Bull” komandas vadītājs Kristians Horners.
Par galveno problēmu vājajam sezonas sākumam Horners nosaucis nepilnības vēja tunelī, kas ietekmējis aerodinamikas attīstību, taču problēmas novēršana un labojumi mašīnas dizainā prasījuši pietiekami daudz laika, lai izstātos no cīņas par titulu. Tikmēr, runājot par kopvērtējuma līderi un “Red Bull” bijušo braucēju Sebastianu Fetelu, Horners uzsver vācieša spēju būt izcilam paaugstinātas spriedzes apstākļos, kas bieži ļauj sezonu noslēgt pozitīvāk par konkurentiem.
Tikmēr komandas šī brīža pamatsastāva braucējs Makss Verstapens jau skatās tālāk kā šīs sezonas ietvaros. “Vienmēr esmu teicis, ka nav jēga pamest komandu, ja tai ir konkurētspējīga mašīna. Šobrīd neatrodamies, kur vēlētos, bet tas nenozīmē, ka uzreiz nolaidīšu rokas, gluži pretēji, jāstrādā vēl cītīgāk. Tomēr, ja pēc 2 – 3 gadiem nebūs nekāda progresa, tas jau būs cits stāsts. Ceram pietuvoties līderiem, tomēr redzēsim, kāda būs situācija pēc gada.”
19 gadus vecais Verstapens arī norādījis, ka apzinās, ka ātrajās trasēs Spa un Moncā deficīts līdz vadošajām komandām būs lielāks garo taišņu dēļ, kurās “Renault” dzinējs nespēj konkurēt ar “Mercedes” un “Ferrari”, tomēr uzsver, ka katra nedēļas nogale spēj sagādāt pārsteigumus, tādēļ ir gatavs cīnīties jebkādos apstākļos.
Abi “Red Bull” braucēji arī atguvuši spēkus pēc vasaras atvaļinājuma un gatavi ar jaunu sparu mesties cīņās Beļģijas posmā.
Makss Verstapens: “Nevaru vien sagaidīt Spa posmu. Vienkārši mīlu to trasi un būs patīkami redzēt oranži ģērbtos līdzjutējus tribīnēs. Spa ir mana mīļākā trase šī gada kalendārā. Visam ir jāizdodas perfekti, tomēr, kad tas izdodas, sajūtas ir ļoti patīkamas. Trase sastāv no vairākiem ātriem un aizraujošiem līkumiem, tomēr ‘Eau Rouge’ stāv pāri visam, kur jādodas kalnā. Lai gan ar mūsdienu formulām tas tiek izņemts ar gāzes pedāli grīdā, sajūta, kad mašīnas grīda aizskar asfaltu, bet augšā paliek pavisam viegla, joprojām ir aizraujoša. Tā kā šogad mašīnas palikušas ātrākas, braukšana būs sarežģītāka, bet jautrāka. Es pilnīgi noteikti jutīšos, kā braucot mājas posmu, jo trase ir ļoti tuvu robežai, bet Nīderlandes GP trūkums liek daudziem faniem doties uz Beļģiju. Jau pērn redzēju ļoti daudz fanu oranžos kreklos. Tas bija ļoti īpašs brīdis.”
Daniels Rikjardo: “Kad runa iet par Spa, man uzreiz prātā nāk mana uzvara 2014. gadā. Protams, vienmēr patīkami uzvarēt dramatiskos apstākļos [Toreiz cīņā par vadību 2. aplī Niko Rosbergs sadūrās ar Luisu Hamiltonu – aut. piez.], tomēr uzvara paliek uzvara, lai gan man bija pārliecinošs pārsvars, joprojām izjutu spiedienu. Tas nekad nav tik viegli, kā no malas izskatās. Vienmēr izbaudu ‘Pouhon’ līkumu. Tas ir ātrs kreisais pagrieziens lejā no kalna. Iespējams, tas ir mans mīļākais līkums. Arī ‘Les Combes’ sekcijā ir ļoti svarīgi izbraukt precīzi. Arī pēdējais pagrieziens nav ar pliku roku ņemams, tomēr tieši tur bieži izšķiras, vai aplis būs ātrs.”
Biķerniekos aizvadītas ‘ENEOS Riga Summer Race’ sacīkstes
Aizvadītajā nedēļas nogalē Biķernieku trasē tika aizvadīts Baltijas autošosejas čempionāta posms “ENEOS Riga Summer Race”. Piedāvājam atskatu uz abām sacensību dienām.
Pirmā diena:
19. augusta pēcpusdienā Biķernieku trasē ar saspringtām cīņām trasē tika aizvadīts Baltijas 4 stundu izturības čempionāta 4. posms, kurā uzvaras laurus plūca komanda no Lietuvas – Skuba Dream, izcīnot jau trešo uzvaru šajā sezonā. Latviešu “Flash Racing” komanda izcīnīja devīto vietu absolūtajā kopvērtējumā un otro Diesel 2 klasē.
Līdz ar sacīkšu sākumu vadībā izvirzījās kvalifikācijas uzvarētāji lietuviešu “Rotoma Racing” komanda ar BMW M3 automašīnu, otrajā vietā atradās igauņu “EST 1 Racing”(Porsche Cayman GT4), trešajā pozīcijā izvirzījās vieni lietuvieši “Skuba Dream” ar Porsche GT3 997.
Pēc stundas sadursmi ar betona apmali piedīzvoja somu komanda LMS Racing (Seat Leon TCR), bet automašīnu izdevās sataisīt un komanda atgriezās trasē.
Otrajā stundā notika sadursme starp Flash Racing (BMW 330D), kurai pie stūres atradās Konstantīns Calko, un Nero-GSR Racing komandas VW Golf GTI TCR, kurš brauca tiesi aiz muguras. Kamēr Flash Racing turpināja sacīksti bez lieliem bojājumiem, čempionāta līderi Nero-GSR Racing Team bija spiesti doties boksos, lai veiktu remontdarbus. Pēc aptuveni pus stundu ilgiem centieniem komanda paziņoja, ka sacīkstes neturpinās.
Pēc 2,5 stundām visi trīs sacensību līderi atradās vienā aplī. Sacensību vadībā atradās lietuviešu “Rotoma Racing”. Neilgi pēc tam līderus trasē noķēra un apsteidza “EST 1 Racing” komanda un nedaudz vēlāk arī “Skuba Dream” komanda.
Pēc pēdējās braucēju maiņas, trasē notika līderu maiņa, pirmie trasē atgriezās Skuba Dream komanda, otrie Rotoma Racing, bet trešie EST 1 Racing. Šādā secībā komandas arī finišēja, pirmo un otro vietu finišā šķīra vien 5,37 sekundes.
Latviešu Flash Racing pēc pēdējās pilotu maiņas saglabāja 4. pozīciju kopvērtējumā, tomēr neilgi pirms finiša komandai radās problēmas ar degvielas sistēmu un tā bija spiesta apstāties trases malā, lai gan pēc servisa apmeklējuma sacīkšu braucienu izdevās finišēt 9. vietā absolūti un 2. vietā Diesel 2 klasē.
Bruno Racing Team izcīnīja 2. vietu A2000 klasē, bet Viptuning palika ceturtie A3000+ klasē.
Otrā diena:
Ja sestdien kausi tika sadalīti Baltijas 4 stundu izturības čempionātā, tad svētdienā uz starta stājās Baltijas autošosejas čempionāta, vēsturisko automobiļu seriāla “Dzintara aplis”, “Legend Cars” Latvijas čempionāta un Starptautiskā Draudzības kausa dalībnieki. Sportistiem izaicinājumu sagādāja arī laika apstākļi, sestdien gaiss sakarsa līdz pat 28 grādiem, bet svētdienas pēcpusdienā braucējus pārsteidza lietus.
Kā pirmie svētdien startēja Latvijas čempionāta “Legend Cars” klases dalībnieki, kuri otrajā dienā aizvadīja vēl divus sacensību braucienus. Viss goda pjedestāls šoreiz tika sadalīts starp latviešu braucējiem. Abos otrās dienas braucienos uzvaru svinēja Uldis Timaks līdz ar to izcīnot arī uzvaru posma kopvērtējumā. Otrais Jānis Horeliks, bet trešais Henrijs Grūbe. Otrā brauciena laikā notika vairākas sadursmes, tostarp trasē palika Garijs Rožkalns, kura Legend Car automašīna sadūrās ar gruzīna Shota Abhazava spēkratu.
Latvijas un Baltijas čempionātā Kumho Tyre Challenge S1600 klasē kārtējo uzvaru svinēja igaunis Stīvens Pūsts, otro vietu izcīnīja LMT Autosporta Akadēmijas braucējs Ingus Beļakovs, kurš guva savu pirmo uzvaru 2. sacensību braucienā. Trešajā vietā Kristaps Mietulis, kurš tehnisku iemeslu dēļ izstājās otrā brauciena 1. aplī. Nacionālajā klasē arī šoreiz nepārspēts palika Jānis Vanks, kuram piekāpās gan Gatis Drēviņš, gan Aldis Fokrots.
Arī Baltic Touring Cars automašīnas trasē aizvadīja divus braucienus. Abos braucienos 20 dalībnieku konkurencē pārliecinoši uzvarēja debitants lietuvietis Arūns Geričausks ar Mitsubishi Evo VIII automašīnu, otro vietu izcīnīja Marius Dijokas (BMW 316 GTR), bet trešais absolūti bija Frederiks Holms no Dānijas ar Renault Megane V6 spēkratu.
Pāvels Ščapovs izcīnīja 2. vietu BGT klasē, bet Batraks palika 4. vietā BTC2 klasē, piekāpjoties lietuviešu sportistiem.
Vēsturisko automašīnu ieskaites klasēs šoreiz kuplā skaitā bija ieradušies ārzemju braucēji no Lietuvas, Krievijas, Igaunijas un Ukrainas. Kopumā “Dzintara aplī” un Starptautiskajā Draudzība kausā piedalījās gandrīz 48 sportisti.
Volga klasē uz starta stājās 12 automašīnas un pārliecinošu uzvaru pirmajā braucienā izcīnīja sezonas līderis Ainars Šēnfelds. Diemžēl otrajā braucienā viņam nācās izstāties un uzvaru otrajā braucienā un posma kopvērtējumā izcīnīja Normunds Dobums. Otrais Jānis Tomsons, bet trešais Ervīns Kreicbergs. Volga 406 klasē uzvaru svinēja Modris Feodorovs, bet Moskich klasē uzvara Alvim Staskēvičam.
Vislīdzvērtīgākās un aizraujošākās cīņas norisinājās VAZ klasē, kurā uz starta izgāja lielākais dalībnieku skaits šogad – 24 braucēji. Spēcīgu konkurenci mūsu braucējiem sastādīja viesi no Krievijas un Lietuvas. Pirmajā braucienā uzvaru VAZ1600 klases ieskaitē svinēja Krievijas sportists Andejs Kozlovs, bet ātrākais no latviešu braucējiem Matīss Mežaks bija trešais. Otrais brauciens vēlā pēcpusdienā tika aizvadīts slapjā trasē un bija aizraujošs gan skatītājiem, gan pašiem braucējiem. Uzvaru braucienā un kopvērtējumā izcīnīja Adoms Petrovs no Lietuvas, bet otrais braucienā pa slapju trasi bija Ivo Ķilpis. Kopvērtējumā gan otro vietu izcīnīja krievu braucējs Andejs Kozlovs, bet trešo vietu izcīnīja Matīss Mežaks.
VAZ1300 klasē uzvaras laurus plūca Harijs Ulpe, jo sezonas līderis Ģirts Vecvanags otrajā braucienā piedzīvoja izstāšanos. Otrajā vietā Latvijas čempionāta ieskaitē finišēja Aivars Laipnieks, bet trešajā vietā Guntis Mucenieks. Draudzības kausa ieskaitē otrajā un trešajā vietā ierindojās pārstāvji no Krievijas.
Trasē devās arī vēsturiskās formulas, kas šoreiz trasē bija ļoti kuplā skaitā – 11. Arī formulas vienu braucienu aizvadīja pa sausu, bet otru jau pa slapju segumu. Pārliecinošu uzvaru jau 4. posmu pēc kārtas izcīnīja Andris Griķis (Formula Mondial), otrais šajā klasē bija igaunis Jāks Kūls un trešais Indulis Rukuts. Roberts Toms bija ātrākais Formula Easter klasē. Viņam sekoja Itālo Alsiņš un igauņu braucējs Toivo Ninnas.
Mika Hakinena atmiņas: Spa – izcilākā trase no visām
Straujiem soļiem izskaņai tuvojas četru nedēļu F1 pauze, kas tiks pārtraukta ar Beļģijas posmu Spa trasē, kas izsenis iemīļota gan braucēju, gan skatītāju vidū. Izņēmums nav arī divkārtējais pasaules čempions Mika Hakinens. Lai gan Spa trasē viņš uzvarēja tikai vienu reizi, tomēr panākuma spožums un atmiņas par vienu no visu laiku skaistākajiem apdzīšanas manevriem Mikas atmiņā saglabājas uz mūžu.
“Šis ir tas gada laiks, kad visi bijušie F1 braucēji sāk ilgoties pēc sacīkstēm vairāk kā jebkad. Kādēļ? Jo ir laiks posmam Spa trasē.
Līdz ar Monako un Suzuku, kas savā īpašajā stilā pilnībā atšķiras no citām trasēm, Spa ir vislabākais pārbaudījums braucēju prasmēm no visām šobrīd kalendārā esošajām trasēm. Tai ir viss – ātri līkumi, nepārredzamas vietas, slīpuma un augstuma maiņas, kā arī viltīgas pagriezienu sērijas – un man jāatzīst, ka es patiesi mīlēju braukt šai trasē.
Protams, ka mana neaizmirstamākā pieredze šai trasē bija 2000. gadā. Es biju uzvarējis čempionātā divus iepriekšējos gadus, un mašīna bija tikpat ātra kā vienmēr, tikai togad mūs nereti pievīla tās izturība. Neraugoties uz to, atbraucu uz Beļģiju labā noskaņojumā, ar domām par čempionāta cīņu. Mans galvenais konkurents Mihaels Šūmahers atradās tikai divus punktus aiz manis.
Tiklīdz izbraucu savā mīļajā trasē piektdienas rītā, jutos lieliski. Arī mašīna uzvedās labi – tā man sniedza papildus pārliecību, un es jutu, ka man ir labas izredzes izcīnīt pole position. Dienu vēlāk es to apliecināju. Mans labākais aplis bija viens no tiem, kad viss darbojas kā nākas. Braucu uz spēju robežām, cenšoties izspiest visu no mašīnas, ne reizi nekļūdoties un nebloķējot riteņus.Biju ļoti priecīgs par savu apli, kas, kā izrādījās, deva man pole position ar 0.8 sekunžu pārsvaru pār tuvāko sekotāju Jarno Trulli no “Jordan-Mugen-Honda”.
Sacīkšu rīts ausa pelēks un lietains, kā tas nereti šeit mēdz gadīties. Rīta iesildīšanās braucienus aizvadījām slapjā trasē. Es uzrādīju labāko laiku, nedaudz priekšā Mihaelam, kurš palika otrais. Trase bija neiedomājami slidena. To ar pamatīgu avāriju apliecināja Džankarlo Fisikella. Arī Žaks Vilnēvs nespēja noturēties trasē. Līņāja visu dienu. Uz sacīkšu sākumu bija pārtraucis līt, tomēr uz trases atradās ļoti daudz ūdens, tādēļ sacīkstes sākām aiz drošības mašīnas.
Pirmā apļa beigās drošības mašīna devās boksos, bet es spēju saglabāt vadību, braucot pa tīro trasi. Man bija izteiktas priekšrocības, kamēr konkurentiem nācās cīnīties ar šļakatām, ko rādīja priekšā esošā mašīna, traucoties cauri neskaitāmajām peļķēm.
Savos spoguļos redzēju Jarno vadīto koši dzelteno “Jordan-Mugen-Honda” mašīnu, tomēr aiz tās neko, tikai pelēku ūdens vilni. Jarno bija dabas dots talants, tomēr šādos apstākļos biju drošs, ka mans galvenais konkurents būs Mihaels, kurš kvalificējās tikai ceturtais, tomēr šādos apstākļos vienmēr braucis lieliski. Drīz vien viņš bija nonācis trešajā vietā, bet nespēja tikt garām Jarno, kas ļāva man iekrāt 10 sekunžu pārsvaru līdz piektā apļa beigām un sāku justies pietiekami droši.
Trases ideālā trajektorija sāka žūt, tādēļ septītā apļa beigās iebraucu boksos pēc sausam laikam paredzētajām riepām. Divus apļus vēlāk to bija izdarījuši arī konkurenti, taču nu par manu tuvāko sekotāju bija kļuvis Mihaels. Kā jau paredzams, viņš traucās, cik ātri spēja un četri ātrākie apļi ļāva samazināt manu pārsvaru līdz 4.6 sekundēm.
Apzinājos, ka man ir jābrauc vēl ātrāk, ko arī centos darīt. Tomēr 13. aplī ‘Stavelot’ līkumā pieļāvu nelielu kļūdu, kas izvērtās ļoti nelabvēlīgi – sagriezos uz zāles un līdz brīdim, kad spēju atgriezties trasē, Šūmahers jau bija aizbraucis garām, atbīdot mani uz otro pozīciju.
Es biju dusmīgs uz sevi. Tai brīdī apņēmos vairs nedarīt nekādas muļķības. Koncentrējos uz pārdomātu, drošu un stabilu braucienu, noturot otro vietu. Mihaels man priekšā traucās kā vējš un līdz 20. aplim bija iekrājis 10 sekunžu pārsvaru.
Drīz vien sākās pitstopu laiks un līdz 34. aplim mēs visi tajos pabijām, gatavojoties 10 apļu sprinta nogrieznim pirms finiša. Es joprojām atrados otrajā vietā. Mašīna darbojās perfekti, bet mans deficīts līdz Mihaelam bija 7 sekundes.
Ideālā trajektorija bija pilnīgi sausa, tomēr novirze no tās liktu iebraukt mitrā zonā. Braukšana uz iespēju robežas bija pārāk riskanta, jo zināju, ka kļūdiņa atkal tiktu sodīta ar izslīdēšanu vai pat ļaunāk, ko nevarēju atļauties. Tomēr sāku braukt aizvien ātrāk un pamazām sasniedzu Mihaela sarkano “Ferrari” formulu.
Līdz 40. aplim izdevās iesēsties viņam astē. Braucot cauri ‘Eau Rouge’ abi atlaidām gāzes pedāli uz mirkli, pirms tas atkal bija grīdā, tuvojoties ‘Les Combes’. Tai laikā ‘Eau Rouge’ bija majestātisks pagrieziens. Veicams gandrīz ar pilnu jaudu, tomēr ne līdz galam. Īstena braucēja prasmju un viņa spēkrata varējuma pārbaude. Es to, visticamāk, veicu nedaudz labāk, tādēļ, tuvojoties ‘Les Combes’ mēģināju tikt viņam garām, bremzējot nedaudz vēlāk.
Iekārtojos blakus Šūmahera mašīnai, sagatavojos manevram, tomēr Mihaels to pamanīja un ar 300 km/h lielu ātrumu nogrieza man ceļu. Viņa aizmugurējais labais ritenis pieskārās mana priekšējā antispārna kreisajai malai pirms es piebremzēju, paliekot aiz viņa.
Pēc sacīkstēm Šūmahers šī manevra dēļ saņēma pamatīgu kritikas devu, tomēr man pēc visiem šiem gadiem ar šo situāciju nav nekādu problēmu. Es no visas sirds izbaudīju savu karjeru, bet ilgstošā duelēšanās ar Mihaelu ir viens no spilgtākajiem tās ierakstiem. Es viņu cienīju, bet viņš cienīja mani. Mūsu cīņas trasē bija ciešas, tomēr tai pašā laikā godīgas. Viņš bija neiedomājami daudzpusējs braucējs, tomēr to var teikt par visiem izcilajiem čempioniem. Tu nevari uzvarēt septiņus čempionātus, ja esi mīkstsirdis. Mihaels tāds nekad nebija, viņš bija patiesi izcils, viens no visu laiku labākajiem.
Visa atlikušā 40. apļa laikā jutu, ka mans priekšējais antispārns pēc kontakta ir cietis, tomēr tas netraucēja mašīnas vadāmībai. Es zināju, ka ieeja ‘Les Combes’ līkumā būs vienīgā, kur man ir izredzes tikt garām Mihaelam, tomēr tai pat laikā zināju, ka jābūt ļoti pārliecinātam par savu manevru, jo viņš tik viegli uzvaru neatdos. Tas bija nepārprotami skaidrs. Tādēļ, dodoties 41. aplī, es pieņēmu lēmumu uzņemties risku.
Tas bija pamatīgs risks, tomēr tai pat laikā aprēķināts. Nolēmu ‘Eau Rouge’ līkumu veikt, neatlaižot kāju no gāzes pedāļa. Tai laikā braukt ‘Eau Rouge’, nesamazinot ātrumu, nebija kas tāds, ko darītu mīkstmieši. Tas bija neiedomājami sarežģīti un kļūdas gadījumā sods būtu ļoti iespaidīga avārija. Tā kā trase ārpus ideālās trajektorijas bija mitra, zināju, ka viss jāveic ar milimetru precizitāti. Nav tas pats vieglākais uzdevums pasaules biedējošākajā līkumā, ar pēdu uz gāzes pedāļa cauri apeksam, neredzot līkuma izeju.
Kad izņēmu līkumu, es biju tieši aiz Mihaela. Kad iegriezu, katra šūna manā ķermenī ieteica atlaist gāzi. Nolēmu skaitīt līdz trīs un turēt pedāli līdz būšu izskaitījis. Tad to būšu paveicis, vai arī atradīšos barjerās. Biju 100 procentu drošs, ka citu variantu nav.
“Viens,” es skaļi nokliedzos, un mašīna sāka trīcēt no G spēku ietekmes no visām pusēm. Zināju, ka man būs jācīnās, lai izvairītos no avārijas. Teikšu godīgi, bija jātiek galā arī ar paša bailēm.
“Divi,” noelsos, griežot stūri no vienas puses uz otru. Uz mirkli pašā līkuma vidū nodomāju, ka nespēšu novaldīt mašīnu. Tā jau bija uz pirkstgaliem, tomēr spēja saglabāt saķeri un turpināja kustību pareizajā virzienā.
“Trīs,” trauksmaini noteicu, kad mašīna bīstami tuvojās līkuma izejai. Tas vienmēr ir pārdzīvojumiem bagāts brīdis, kad mašīna cīnās par saķeri lielā ātrumā, tomēr tā bija to paveikusi. Es biju izbraucis ‘Eau Rouge’ pilnā ātrumā sacīkstē, nevis kvalifikācijā, kad trase bija sausa ļoti šaurā trajektorijā.
Mihaels man priekšā to noteikti nebija darījis ar pilnu gāzi, jo atrados tieši aiz viņa. kad tuvojāmies ‘Les Combes’, pamanīju mums priekšā esošo Rikardo Zontu, no “BAR-Honda”, kurš bija jāapdzen pa apli.
Pie sevis nodomāju: “Lai arī uz kuru pusi dotos Šūmahers, es braukšu pa otru pusi.” Viņš izvēlējās doties pa kreisi, es ieņēmu labo trases pusi un bremzēju cik vēlu vien uzdrīkstējos ārpus ideālās trajektorijas mitrā trasē, braucot ar 300 km/h. Kad iegriezu līkumā, biju to paveicis. Es apdzinu Mihaelu un kļuvu par sacīkšu līderi.
Nākamo pagriezienu laikā viņš darīja visu iespējamo, lai liktu man kļūdīties, mētājoties pa labi, pa kreisi ar mērķi izsist mani no sliedēm. Vienmēr biju pilnībā gatavs cīņai, kā jau sacīkšu braucējam pienākas. Tomēr spēju nepārkarst, čukstot pats sev: “Mika, nomierinies, nomierinies, nomierinies…”
Finišu 44. aplī sasniedzu ar 1.1 sekundes pārsvaru. Darbs padarīts. Lieliska uzvara. Fantastiska diena.”
‘BMW’ un ‘Audi’ pārspēj ‘Mercedes’ DTM cīņās Zandvortā
Pēc “BMW” braucēju dominances pirmajā braucienā un “Audi” lieliskā snieguma otrajā braucienā, abi autoražotāji ieguvuši pārsvaru pār konkurentiem no “Mercedes”, kamēr cīņas par braucēju titulu ievērojami saasinājušās.
Lietus iejaucās pirmā brauciena kvalifikācijā, līdz kam “BMW” braucēji Gloks, Farfuss, Vitmans un Martins bija paguvuši aizņemt četras vadošās pozīcijas. Pirmajos apļos Farfusa temps nebija tik augsts un viņš tika izmantots, lai bremzētu “Audi” braucēju Renē Rastu, par ko līdzšinējais kopvērtējuma līderis bija dusmīgs, tomeŗ norādīja, ka tā bijusi gudra stratēģija. Bremzēšanas rezultātā uz ceturto vietu pakāpās Maiks Rokenfellers, kurš boksos bija devies jau pirmajā aplī. Vadošie braucēji pozīcijas nemainīja un Gloks tika pie savas pirmās uzvaras šosezon.
Kaislībām pilna bija kvalifikācija otrajam braucienam – Gloks juta, ka pagājušā gada vicečempions Mortara viņu ir bloķējis, tādēļ atbildēja ar līdzīgu manevru. Gloks zaudēja savu 5. starta vietu un saņēma 3000 EUR sodu, bet Mortara saņēma 5 starta vietu sodu nākamajam posmam par Grīna bloķēšanu.
No pirmajām 3 vietām jau atkal sāka “BMW” pārstāvji Farfuss, Vitmans un Martins, aiz viņiem “Audi” armija ar Grīnu, Rastu un Rokenfelleru. Startā vadībā izgāja Vitmans, bet Grīns gandrīz apsteidza Farfusu, kamēr Martins zaudēja vairākas pozīcijas. Rokenfellers ātri vien nonāca otrajā vietā, kamēr vairums braucēju izvēlējās veikt ātru boksu apmeklējumu. Rokenfellera mēģinājumi apsteigt Vitmanu nebija veiksmīgi, bet vēls pitstops ļāva Duvālam atgriezties trasē trešajā vietā, tieši priekšā Ekstromam. Timo Gloks aizcīnījās līdz astotajai vietai, kamēr Rasts izstājās pēc mašīnas bojājumiem kontaktā ar konkurentiem pēc jau tā neveiksmīga sākuma. Pēc finiša Vitmana mašīnas bākā nebija palicis nepieciešamais 1 kg degvielas parauga paņemšanai un “BMW” braucējs tika diskvalificēts, ļaujot pirmās četras vietas ieņemt “Audi” braucējiem.
Līdz ar to kopvērtējuma vadošo trio ieņem “Audi” braucēji Ekstroms (128 punkti), Rasts (114), Rokenfellers (110), bet labas cerības uz titulu saglabā arī Gloks (104), Martins (102), Auerss (99), Grīns (99), kā arī pagājušā gada čempions Vitmans (93), kurš bez diskvalifikācijas būtu Ekstroma tuvākais sekotājs. Nākamais posms 9. un 10. septembrī risināsies Nirburgringā.
17 gadus vecais Noriss tuvojas Eiropas F3 titulam
Divas uzvaras un trešā vieta ļāvusi “McLaren” protežē Lando Norisam nonākt F3 Eiropas čempionāta kopvērtējuma galvgalī, kamēr viņa galvenie konkurenti nespēja nodemonstrēt konkurētspēju visas nedēļas nogales garumā.
Lieliskus pamatus veiksmīgai nedēļas nogalei Noriss ielika laicīgi, izcīnot uzvaru visās 3 kvalifikācijās. Pirmajā braucienā Noriss veica lielisku startu un noturēja vadību līdz pat finišam, kamēr viņa komandas biedrs Habsburgs startā zaudēja vairākas pozīcijas. Ķīnietis Žou veica pārlieku ambiciozu apdzīšanas manevru, saduroties ar Āronu un Bekmanu, kā rezultātā trasē devās drošības mašīna. Sacīkstēm atsākoties, Džoels Ēriksons centās pārņemt vadību, tomēr nebija sekmīgs. Atzīstama 6. vieta Mihaela Šūmahera dēlam Mikam.
Noriss gan nesaglabāja savu pole position otrajam braucienam, jo atklājās, ka viņš pēc Bekmana saslīdēšanas kvalifikācijā nav pietiekami samazinājis ātrumu, tādēļ tāpat kā vēl 8 sportisti, zaudēja savu labāko apļa laiku. Ilots no pirmās starta vietas ātri iekrāja pārsvaru pār Hjūzu, tomēr Pikē un Mausona kontakts lika trasē doties drošības mašīnai, atstatumu dzēšot. Noriss tā arī nespēja pakāpties augstāk par trešo vietu, tomēr konkurentiem cīņā par titulu gāja vēl grūtāk – Ginters finišēja septītais, bet Ēriksons punktus neguva.
Trešajā braucienā Noriss izcīnīja vieglu uzvaru, kamēr viņa komandas biedrs “Carlin” sastāvā Ferdinands Habsburgs finišēja otrais, izturot Gintera uzbrukumus. Tas ļāvis Norisam iekrāt 11 punktu pārsvaru pār Ginteru, kamēr Ēriksona un Ilota nespēja finišēt punktos attālinājusi abus no cīņas par titulu. Nākamais posms 9. un 10. septembrī risināsies Nirburgringā.
F3 Zandvortas posma rezultāti:
Pirmais brauciens
Otrais brauciens
Trešais brauciens
Čempionāta kopvērtējums
Pauerss zaudē apli, bet atgūstas un uzvar 500 jūdžu sacīkstēs Pokono
Vils Pauerss izcīnījis neticamu uzvaru Pokono, neraugoties uz atrašanos apli aiz līderiem pēc problēmām sacīkšu vidū. Kopā ar Pauersu uz goda pjedestāla kāpa arī kopvērtējuma līderis Džozefs Ņūgārdens un ovālu eksperts Aleksandrs Rosi.
Lielisks startā bija Tonijs Kanāns, kurš, neraugoties uz ceturto starta vietu, pirmo apli noslēdza kā līderis priekšā Rosi. Labs starts arī Ņūgārdenam (no 14. uz 7. vietu) un Kastronevesam (no 20. uz 11. vietu). Tikmēr pole position ieguvējs Sato sacīkstes uzsāka ne pārāk konkurētspējīgā tempā.
Pēc 12 apļiem Rosi izdevās tikt garām Kanānam un pārņemt sacīkšu vadību. Ne tik veiksmīgi gāja citam bijušajam F1 braucējam Estebanam Gutjeresam, kurš pēc sienas aizskaršanas izstājās, liekot trasē doties drošības mašīnai. Boksu apmeklējumi ieviesa savas korekcijas – Pauerss tika garām Kanānam, bet Diksons un Hinčklifs pakāpās uz vadošo piecinieku.
Restarts ne pārāk sekmīgs izdevās pagājušā gada Indy 500 uzvarētājam Rosi, kurš atkrita līdz pat sestajai vietai pirms sāka atgūt zaudēto, kamēr kārtējais lieliskais manevrs uz mirkli ļāva vadību atgūt Kanānam. Pāris apļus vēlāk Diksons spēja tikt garām Brazīlijas veterānam, bet lielisku otro nogriezni veikušais Hinčklifs pakāpās uz otro vietu.
Diksons saglabāja vadību līdz pat boksu apmeklējumam, līdz to uz mirkli pārņēma Rosi, tomēr kad visi bija veikuši savus pitstopus secība bija sekojoša: Diksons, Rosi, Hinčklifs, Ņūgārdens, Kanāns, Pauerss. Jaunzēlandietis vadību drīz vien zaudēja Rosi, kamēr Pauersam problēmas ar priekšējā antispārna stiprinājumu lika doties boksos un zaudēt apli.
Diksons, Rosi un Hinčklifs cīnījās par vadību vairāku apļu garumā, vairākkārt samainoties pozīcijām, tomēr neveiksmīgs trešais pitstops lika Hinčklifam zaudēt vairākas pozīcijas. Viņa vietu ieņēma kvalifikācijā smagu avāriju piedzīvojušais Hanters-Rejs. Saavedras avārija jau atkal ieviesa savas korekcijas un par līdera Hantera-Reja tuvākajiem sekotājiem kļuva Reihals un Kanāns, kamēr Diksons un Rosi iekārtojās viņiem aizmugurē. Tikmēr Pauerss atguva zaudēto apli un nonāca 19. pozīcijā.
Restartā ātrākais bija Reihals, tomēr Kanāns dažus apļus vēlāk pārņēma vadību. Hinčklifs un Hildebrands saskārās, liekot abiem braucējiem zaudēt kontroli un piedzīvot triecienu pret sienu, izraisot vēl vienu drošības mašīnas periodu. Tās laikā Pauerss nomainīja mašīnas priekšējo antispārnu, lai saņemtu lielāku piespiedējspēku.
Sacīkstēm atsākoties, līdera maiņa notika teju katru apli, kas ļāva vadošo grupai palielināties, bet degvielas taupīšana ļāva priekšgalā nonākt Pauersam, ko austrālietis noturēja arī pēc pitstopa. Ņūgārdens un Rosi uzsāka pakaļdzīšanos un pēdējos 10 apļus izmisīgi centās apsteigt “Penske” braucēju, tomēr Pauerss savus lieliskos aizsargāšanos manevrus veica vēl pirms konkurenti veica savus, par mata tiesu noturot vadību un izcīnot uzvaru.
Trīs posmus pirms sezonas noslēguma Ņūgārdens saglabā vadību čempionāta kopvērtējumā (494 punkti), bet viņam cieši seko Diksons (476), Kastronevess (472), Padženo (468) un Pauerss (452).
Raiens Hanters-Rejs piedzīvo 139G smagu triecienu
Lai gan netrenētam organismam 50-100 gravitācijas konstanšu smags trieciens var izrādīties letāls, Hanters-Rejs šai avārijā kvalifikācijā ne tikai izvairījās no nopietnām traumām, bet arī stājās uz starta nākamajā dienā notikušajās sacīkstēs, finiša līniju šķērsojot astotajā vietā.
LIVE: ‘ENEOS Riga Summer Race’ – 2. diena
