Formula 1 čempionāts noslēdzis intensīvāko 3 nedēļu ciklu tā pastāvēšanas vēsturē. Šai laikā tika aizvadītas sacīkstes Francijā, Austrijā un Lielbritānijā, radot pamatīgu fizisko un psiholoģisko nogurumu visiem iesaistītajiem. Tas gan neliedza ar jaunu enerģijas devu vadošajām komandām mesties jaunos konfliktos.

Šajā gadījumā konflikta iemesls – starta sadursmes. Viss sākās Francijā, kad Sebastians Fetels startā nesadalīja trasi ar Valteri Botasu, bet pagājušonedēļ Kimi Raikonens uztriecās Luisa Hamiltona formulai. Abu negadījumu sekas bija samērā līdzīgas – izbojāts brauciens cietušajai “Mercedes” formulai un sods “Ferrari” braucējam, kas gan daudzu skatījumā neesot bijis pietiekams.

Šobrīd F1 sodi ir ļoti nekonsekventi, kas skaidrojams ar tiesnešu sastāva maiņu katrā posmā. Stabilitāte šai lauciņā ilgtermiņā nestu paredzamus trendus un radītu lielāku izpratni no visiem (protams, izņemot sodīto braucēju un viņa komandu), tomēr ir jāatrod zelta vidusceļš, lai iespēju robežās apmierinātu visas iesaistītās puses.

Daudzus līdzjutējus radīja neizpratne par to, kādēļ Fetelam Francijā tika piešķirts 5 sekunžu sods, kamēr Raikonens Lielbritānijā saņēma 10 sekundes. Lai gan abi incidenti no malas varētu šķist vienādi, jāņem vērā, ka tiesnešiem ir pieeja visiem telemetrijas datiem – braucēju izvēlētajai trajektorijai, tās korelācijai ar trajektoriju citos apļos, bremzēšanas zonas sākums, citu mašīnu izkārtojums, kā arī nevar aizmirst par psiholoģisko aspektu – pēc tik plašām negācijām par Fetela ‘maigo’ sodu, pat objektīvākajiem tienešiem zemapziņā var nākties mainīt lēmumu nākamajā reizē. Ņemot vērā visas pirmā apļa cīņas, fakts, ka visi sodi nav vienāda barguma, ir teju vai neizbēgams.

Kas attiecas uz soda skarbumu, lielākās negācijas līdzjutēju vidū bija vērojamas tādēļ, ka šie sodi joprojām nostādīja pāri darītāju izdevīgākā situācijā par cietušo “Mercedes” braucēju. Loģiski, ka rodas jautājums – vai soda pieņemšanā jāņem vērā arī nepareizā lēmuma rezultātā radītās sekas? Te gan būtu jāsaprot, ka “Ferrari” abās situācijās stāvēja klāt veiksme. Arī Sebastians Fetels piebilda, ka apzināti radīt kontaktu tik precīzi, ka tava mašīna tikpat kā netiek bojāta, kamēr konkurents tiek izslēgts no cīņas, ir tikpat kā neiespējami.

Pie tam, dažkārt sekas ir ļoti sarežģīti izmērāmas – Luiss Hamiltons savās mājas posmā atkrita uz pēdējo pozīciju, tomēr lieliski prata saglābt zaudēto un finišēt 2. vietā (iespējams, turpat, kur finišētu bez avārijas), kamēr Botasa “Mercedes” formulai Francijā tika sabojāta mašīnas grīda, līdz ar to ir sarežģīti noteikt, cik daudz Botass tā rezultātā zaudēja.

Bijušais F1 braucējs Deivids Kulthārds ierosināja sodus piešķirt, ņemot vērā braucēju atrašanos čempionāta kopvērtējumā un cīņā par titulu, tomēr, ja mērķis ir izskaust neobjektivitāti un nekonsekvenci, tad šāds risinājums ne tuvu nav uzskatāms par optimālu, turklāt neizbēgami rastos strīdi par braucēja piederību elitei. Lai gan teorētiski “Ferrari” un “Mercedes” braucēji sacīkšu incidentos var zaudēt vairāk potenciālo punktu nekā, piemēram, “Force India” vai “Haas“, tomēr šīm komandām cīņā par vietu konstruktoru kausā vienam punktam ir lielāka vērtība, jo tos sezonas laikā neizdodas izcīnīt tik daudz.

Sausais atlikums no trīs nedēļu sacīkšu maratona ir sekojošs – Fetels un Raikonens šai laikā sapelnījuši vairāk punktus par konkurentiem, neraugoties uz pašu kļūdām un pelnītiem sodiem. Ja sodi būs vairāk un bargāki, fani novērsīsies un braucēji kļūs tik uzmanīgi, ka reālas cīņas trasē redzēsim arvien retāk, kamēr retāka sodu piešķiršana vēl vairāk vairos neapmierinātību no cietušās puses braucēja, komandas un faniem.

Vai Fetels un Raikonens tika tiesāti taisnīgi? Vienotas atbildes nekad nebūs, tomēr jāsaglabā objektivitāte un jāpateicas tiesnešiem, ka vainīgie tika sodīti tai pašā laikā saglabājot intrigu un aizraujošiem notikumiem bagātas sacīkstes.