Pēc satriecošas cīņas ar Valteri Botasu Lielbritānijas GP pēdējos apļos, pie savas 51. uzvaras karjerā tika “Ferrari” braucējs Sebastians Fetels, šai rādītājā panākot citu četrkārtējo pasaules čempionu Alenu Prostu, kuram izcīnīto uzvaru rekords piederēja 14 gadus pirms to pārspēja Mihaels Šūmahers (91 uzvara) un vēlāk arī Luiss Hamiltons (65 uzvaras).
Ne tik veiksmīgs šis posms bija mājiniekam Luisam Hamiltonam, kurš pirmajā aplī pēc sadursmes ar Raikonenu atkrita uz pēdējo vietu. Neraugoties uz to, “Mercedes” braucējam izdevās kļūt par pirmo braucēju, kurš Silverstounā izcīnījis 8 goda pjedestālus, kamēr Raikonens ar septiņiem panāca Mihaelu Šūmaheru un Alenu Prostu.
Kvalifikācijā gan neviens nespēja apturēt Hamiltonu, kurš kļuva par otro braucēju aiz Šūmahera, kurš vienas komandas sastāvā spējis izcīnīt 50 pole position. Vairāk izddevies tikai Šūmaheram ar “Ferrari” – 58 pole position. Hamiltonam gan izdevies pārspēt Šūmaheru citā rādītājā – vismaz 6 pole position 5 dažādās trasēs. Hamiltons tik dominējošs bijis arī Melburnā, Šanhajā, Monreālā un Moncā.
Tikmēr ar 6 pole position savā dzimtenē Hamiltons atkārtojis Airtona Sennas sasniegumu Brazīlijā. Īpatnēji, ka Šūmahers Vācijā ticis vien pie piecām pole position, lai gan viņa ziedu laikos sacīkstes Vācijā notika divās trasēs – Hokenheimā un Nirburgringā.
Abi pēdējo gadu titulētākie braucēji Sebastians Fetels un Luiss Hamiltons Lielbritānijā izcīnīja pirmo un otro vietu. Zīmīgi, ka līdz šim 20 reizes abi izcīnījuši dubultuzvaru – 10 reizes no tām uzvarēja Hamiltons, bet desmit – Fetels.
Kimi Raikonens uz goda pjedestāla kāpa 97. reizi, šai rādītājā panākot Fernando Alonso. Abi sportisti savu karjeru uzsāka 2001. gadā Austrālijā un pastāv liela varbūtība, ka abi šīs sezonas izskaņā pametīs čempionātu. Alonso uz goda pjedestāla nav kāpis kopš 2014. gada Ungārijas GP. Biežāk par abiem veterāniem uz pjedestāla kāpuši vien četri braucēji.
Neliels mierinājums gan Alonso tika gūts, pēdējā aplī izraujot 8. vietu. Tas nozīmē, ka spāņu braucējs 200. reizi karjerā izcīna punktus. Biežāk – 221 reizi – punktos iebraucis vienīgi Mihaels Šūmahers.
Lai gan Luiss Hamiltons cīnās par titulu un britu jaunā paaudze dominē F2, F3 un GP3 čempionātos, uz starta stājās tikai viens Apvienotās Karalistes pārstāvis, kas līdz šim bija noticis tikai 1979. gadā, kad Džons Vatsons bija vienīgais Lielbritānijas pārstāvis. Katrā no pārējiem 67 Lielbritānijas Grand Prix piedalījušies vismaz divi mājinieki.
Neraugoties uz atrašanos kopvērtējuma vadībā, šī bija pirmā reize šosezon, kad Sebastians Fetels sasniedz sacīkšu ātrāko apli, kļūstot par trešo braucēju aiz Šūmahera un Prosta, kurš to paveicis vismaz 10 gadus pēc kārtas. Īpatnēji, ka viņa galvenajam sāncensim cīņā par titulu Luisam Hamiltonam pie ātrākā apļa šosezon vēl nav izdevies tikt.
Lielbritānijas GP ātrākie apļi
V. | Braucējs | Komanda | Dzinējs | Rezultāts | Aplis |
---|---|---|---|---|---|
1 | Sebastians Fetels | Ferrari | Ferrari | 1'30''696 | 47 |
2 | Kimi Raikonens | Ferrari | Ferrari | 1'30''795 | 51 |
3 | Luiss Hamiltons | Mercedes | Mercedes | 1'31''245 | 52 |
4 | Valteri Botass | Mercedes | Mercedes | 1'31''377 | 43 |
5 | Daniels Rikjardo | Red Bull | TAG Heuer | 1'31''589 | 46 |
6 | Makss Verstapens | Red Bull | TAG Heuer | 1'32''007 | 42 |
7 | Niko Hulkenbergs | Renault | Renault | 1'33''405 | 48 |
8 | Pjērs Gazlī | Toro Rosso | Honda | 1'33''465 | 48 |
9 | Serhio Peress | Force India | Mercedes | 1'33''472 | 48 |
10 | Fernando Alonso | McLaren | Renault | 1'33''482 | 52 |
11 | Stofels Vandūrns | McLaren | Renault | 1'33''551 | 48 |
12 | Kevins Magnusens | Haas | Ferrari | 1'33''604 | 48 |
13 | Estebans Okons | Force India | Mercedes | 1'33''606 | 48 |
14 | Markuss Ēriksons | Sauber | Ferrari | 1'33''675 | 26 |
15 | Lenss Strols | Williams | Mercedes | 1'33''869 | 48 |
16 | Romēns Grožāns | Haas | Ferrari | 1'34''391 | 28 |
17 | Karloss Saincs | Renault | Renault | 1'34''602 | 25 |
18 | Sergejs Sirotkins | Williams | Mercedes | 1'34''620 | 52 |
19 | Šarls Leklerks | Sauber | Ferrari | 1'35''209 | 3 |