Kad šķita, ka līdz jaunajam kontraktam ar “Red Bull” Danielam Rikjardo atlika vien atrast pildspalvu un uzlikt parakstu, austrālietis pārsteidza motorsporta pasauli ar lēmumu pamest komandu, kas viņam palīdzējusi tikt līdz uzvarām, un pievienoties “Renault” – vienībai, kas šogad nereti ir pat sekundi aplī lēnāka. Šoreiz ielūkosimies, kādēļ Rikjardo lēmums doties uz “Renault” varētu izrādīties pilnā loze.

#1 Augšupejoša komanda

Kad “Renault” atgriezās čempionātā ar savu komandu, nekādas gaisa pilis netika būvētas. Tā vietā, lai neapdomīgi šķiestos ar naudu pa labi, pa kreisi, “Renault” izstrādāja piecgades plānu pakāpeniskam progresam un attīstībai. Pagaidām tas strādā lieliski – pirmajā gadā pat Magnusens par punktiem cīnījās reti, otrajā sezonā finiši labāko desmitniekā kļuva regulārāki, bet šogad finišs punktos jau tiek uzskatīts par normu. Hulkenbergs un Saincs ir pietiekami pieredzējuši braucēji, lai sniegtu vērtīgu analīzi mašīnas attīstībai, bet pieredzējusī vadība pārzina F1 politisko skatuvi. Ja vien dzinējs nebūs ievērojami vājāks par “Ferrari” ražojumu, 4. vietai konstruktoru kausā nākamgad jābūt minimumam.

#2 Rūpnīcas atbalsts

“Renault” pieder tas, kas “Red Bull” nekad nav bijis un šķiet vēl ilgāku laiku nebūs – stabilitāte dzinēju jautājumā. “Honda” izvēle vairāk skaidrojama kā pēdējais salmiņš, nevis optimālais risinājums. “Ferrari” un “Mercedes” nevēlējās ar dzinējiem apgādāt savus konkurentus, un diez vai kas strauji mainīsies pirms 2021. gada. Šim sarakstam varētu pievienoties arī “Renault”, līdz ar to ilgtermiņā raugoties “Red Bull” izvēles ir ļoti ierobežotas. Ja jauni braucēji un komandas vēl ik pa laikam var ‘izšaut’ jau pirmajā gadā, tad jaunam dzinēju piegādātājam būtu nepieciešams laiks optimālā jaudas agregāta radīšanā. Rikjardo laika nav daudz – viņam jau ir 29 gadi, tādēļ vienīgās cerības uz titulu būtu ar “Honda”.

#3 Prom no “Honda”

“F1LV

Pēdējos gados “Honda” zīmols F1 saistās ar pamatīgu bēdu ieleju. Pēc trim neauglīgiem gadiem ar “McLaren”, šosezon japāņu koncerns ar saviem jaudas agregātiem apgādā “Toro Rosso”. Lai gan veikts ievērojams progress jaudas ziņā, tie joprojām ir mazjaudīgākie dzinēji, turklāt joprojām ļoti neizturīgi. Kristiana Hornera izteikumi liecina, ka pat “Red Bull” iekšienē šobrīd mērķis ir noturēt esošo līmeni un cerības atrast pārsvaru pār “Ferrari” un “Mercedes” būtu jāmeklē citos lauciņos.

#4 Aerodinamikas trieciens

Viens no šādiem lauciņiem ir aerodinamika. “Red Bull” situāciju neuzlaboja lēmums ieviest vienkāršotus un standartizētākus priekšējos antispārnus. Ja līdzekļu taupīšanas kultūra tiks turpināta un visas organziatoru ieceres realizētas, “Red Bull” var strauji zaudēt savas priekšrocības lēnajās un šaurajās trasēs. Pie tam, šīs sezonas izskaņā ligums beidzas viņu tehnikas guru Adrianam Ņūvijam. Pagaidām publiski nav izskanējusi informācija, vai Ņūvijs savu lomu komandā saglabās arī turpmāk.

#5 Vilcēja loma

Nav starpība, kurš “Red Bull” braucējs guvis vairāk punktu šogad, pērn vai aizpērn (atbilde uz visiem trim: Rikjardo). Makss Verstapens ir komandas zelta puisēns. Helmuta Marko lolojums, kurš jau 18 gadu vecumā tika piesaistīts lielajai komandai. Lai gan komanda akcentē, ka tajā braucējiem nav sadalītas lomas un abiem sniegtas vienlīdzīgas iespējas, tomēr Maksa jaunība un milzu uzmanība no medijiem ir bumba ar laika degli – Rikjardo izvēlējies pamest komandu pirms ‘Multi 21’ tipa ziņas, kas savulaik sagrāva “Red Bull” un Rikjardo priekšteča un tautieša Marka Vēbera attiecības. Nav garantiju, ka “Renault” sastāvā Rikjardo pārspēs Niko Hulkenbergu, tomēr komanda nosliecās pa labu Rikjardo, nevis jaunajiem talantiem Karlosam Saincam vai Estebanam Okonam. Tas norāda, ka tiek gaidīts līderis un vilcējspēks ar pieredzi, nevis jaunais talants ar nākotnes vīziju.

Lasi vēl:
Rikjardo sezonas izskaņā pametīs “Red Bull”
“Renault” apstiprina savu 2019. gada sastāvu – Rikjardo un Hulkenbergs