Svētdien, 14. aprīlī, Šanhajā tiks dota zaļā gaisma Formula 1 čempionāta tūkstošajām sacīkstēm. 69 gadu laikā gājis raibi, tomēr ir dažas sacīkstes, kas līdzjutēju sirdīs ir iespiedušās spilgtāk par pārējām. Piecu rakstu sērijā aplūkosim 25 unikālus gadījumus no pirmajiem 999 posmiem. Varam būt droši – nekas tāds 1000. Grand Prix neatkārtosies!
Uzvara boksos
1998. gadā Mihaelam Šūmaheram izdevās uzvarēt Lielbritānijas Grand Prix, sacīkstes noslēdzot boksos. Lietainajās sacīkstēs Mika Hakinens pārliecinoši dominēja, tomēr, apstākļiem pasliktinoties, trasē tika sūtīta drošības mašīna un soma pārsvars pagaisa kā nebijis. Sacīkstēm atsākoties, Šūmahers izmantoja Hakinena kļūdu, lai nonāktu vadībā un iekrātu pārsvaru, taču divus apļus pirms finiša Šūmahers saņēma 10 sekunžu piespiedu pitstopa sodu par Džankarlo Fisikellas apsteigšanu drošības mašīnas fāzes laikā. Šūmahers izvēlējās savu sodu ‘izciest’ pēdējā aplī. Tā kā finiša līnija atradās pirms “Ferrari” komandas garāžas, vācietis izcīnīja drošu uzvaru un sodu izcieta pēc rūtotā karoga sasniegšanas. Komanda aizstāvējās, norādot, ka sodam bija jāseko 25 minūšu laikā pēc incidenta, nevis 31 minūti pēc tā. Sacensību tiesneši negribīgi piekrita “Ferrari” viedoklim, tomēr nolēma piešķirt Šūmaheram 10 sekunžu laika sodu. Lai gan tas neatņemtu “Ferrari” komandai uzvaru, sekoja protests, ka laika pieskaitīšanas sodu var pieškirt tikai par notikumiem pēdējos 12 apļos. Tas tika apmierināts un Šūmahers ar savu meistarstiķi tika cauri sveikā. “McLaren” iesniedza protestu, taču to noraidīja FIA. Galu galā tika atrasti grēkāži – trīs sacensību tiesneši pēc posma brīvprātīgi šķīrās no savām F1 licencēm.
Trīs finišējušie
Monako nav vieta, kur apdzīt būtu viegli. Pat neraugoties uz ātrāko rezultātu iesildīšanās braucienos, Olivjē Panī zināja, ka ar “Ligier” formulu no 14. starta pozīcijas neko daudz sasniegt neizdosies. Sacīkstes aizritēja slapjos apstākļos. Montermini avarēja jau iesildīšanās aplī, pirmais aplis noslēdzās bez Josa Verstapena un abiem “Minardi”, avarējušā Šūmahera un Rubensa Barikello. Arī turpinājumā braucējiem nebija viegli pielāgoties apstākļiem – Katajama un Rosets izslīdēja, Dinizu un Bergeru pievīla tehnika. Līdz 10. aplim tika vien 12 mašīnas. Hils tuvojās savai pirmajai uzvarai, līdz darbdienu priekšlaicīgi noslēdza dzinējs. Izslīdēja arī Brandls, kamēr Vilnēva mēģinājums pa apli apdzīt Badoeru noslēdzās ar sadursmi. Kādu laiku izskatījās, ka uzvarēs Alezī, tomēr viņu pievīla balstiekārta. Edijs Īrvains savu dienu noslēdza tai pašā pagriezienā, kur Šūmahers, jo mēģinājums atgriezties trasē noslēdzās ar triecienu no Salo un Hakinena. Pēdējā vietā palikušais Frencens savā pēdējā aplī devās boksos, jo tas tāpat neietekmēja viņa gala pozīciju. Tikai Panī, Kulthards un Herberts oficiāli sasniedza finišu. Oficiāli rezultātos gan tika klasificēti septiņi braucēji, jo viņi bija veikuši 90 % sacīkšu distances. Monako trasē uzstādīts arī rekords ar vismazāk klasificētajiem braucējiem – 1966. gadā līdz galam tika 4 braucēji.
Ciešākais finišs
Oficiāli nemaz nav zināms, kad reģistrēts ciešākais finišs F1 vēsturē. 2002. gadā ASV posmā “Ferrari” braucējus Rubensu Barikello un Mihaelu Šūmaheru šķīra 0.011 sekundes, taču agrāk rezultātus mērija tikai ar sekundes simtdaļas precizitāti. 1971. gadā Moncā mašīnas traucās ātrāk kā jebkad. ‘S’ veida bremzētāji ‘Variante del Rettifilo’ un ‘Variante del Ascari’ vēl nebija radīti un sacīkšu vidējais ātrums bija 242.6 km/h. Tas palika nepārspēts vēl vairāk kā 30 gadus. Lielie ātrumi padarīja braukšanu aizvējā īpaši izdevīgu, tādēļ secība vadošajā grupā mainījās katrā aplī, dažkārt pat vairākas reizes. Šis ir vienīgais posms čempionāta vēsturē, kad 8 braucēji tikuši pie vismaz viena apļa vadībā. Īpaši saistošs gan izvērtās finišs. Pieci braucēji vēl līdz pēdējiem metriem centās apsteigt viens otru. Finiša līniju kā pirmais šķersoja Peters Getins, par 0.01 sekundi pārspējot Roniju Petersonu, 0.09 sekundes aiz uzvarētāja palika Fransuā Sevērs, 4. vietā finišējušais Maiks Heilvuds atpalika 0.18 sekundes, bet Haudens Geniljs bija piektais 0.61 sekundi aiz Getina, kuram tā bija pirmā un vienīgā reize uz goda pjedestāla. Top 5 nekad pirms un pēc tam nebija finišējuši tik cieši viens aiz otra (un blakus viens otram).
Dubultie punkti
2014. gada Formula 1 sezona pienāca ar pamatīgām izmaiņām tehniskajā jomā un dzinēju parametros. Čemionāta ‘komandieris’ Bernijs Eklstons atrada veidu kā novirzīt līdzjutēju uzmanību uz ko citu, sezonas pēdējam posmam Abū Dabī piešķirot dubultu vērtību. Uzvarētājs saņemtu 50 punktus, ierasto 25 punktu vietā. Ideja jau pašā sākumā neguva atbalstu ne no komandu, ne skatītāju puses, tomēr Eklstons bija noskaņots nākotnē dubultos punktus ieviest arī leģendārākajās Eiropas trasēs. Tas gan netika īstenots un 2014. gada Abū Dabī GP tā arī palika vienīgais posms F1 vēsturē, kurā izmantota atšķirīga punktu skaitīšanas sistēma no pārējiem sezonas posmiem. Cerēto intrigu Eklstons ar šādu soli gan atgrieza – Luisa Hamiltona 17 punktu handikaps vairs neizskatījās tik pārliecinošs. Niko Rosberga mašīnu problēmas gan piemeklēja vēl pirms starta un sapnis par titulu Kekes Rosberga dēlam uz kādu laiku bija jāatliek.
Izstāšanās, svinot uzvaru
1991. gadā Kanādā “Williams” braucēji devās pretim pārliecinošai dubultuzvarai līdz Rikardo Patrēzes mašīnu piemeklēja pārnesumkārbas defekts. Nekas gan nespēja apturēt Naidželu Manselu, dodoties pēdējā aplī. Britu ‘ūsainis’ jau māja skatītājiem, kad piepeši viņa mašīna apstājās. Droša uzvara piepeši pārtapa par nieka 1 punktu. Tika izteiktas versijas, ka māšanas rezultātā Mansels nejauši izslēdzis dzinēju vai aizmirsis pārslēgt pārnesumus. Mansels noliedza šīs apkaunojošās runas. Pēc viņa teiktā mašīna iegāja neitrālajā ātrumā, kad viņš slēdza ātrumu uz leju. Arī komanda uzsvēra, ka mašīnai novērots elektrisks defekts. Kad mašīna tika atgriezta garāžā, pārnesumkārba darbojās nevainojami. Lai ko teiktu Mansels, uzvara vissāpīgākajā veidā tika zaudēta pāragru svinību dēļ.
