F1 sporta daļas direktors Ross Brauns un “Mercedes” F1 komandas vadītājs Toto Volfs ir vienisprātis, ka čempionātam nepieciešams meklēt veidus kā attīstīties dzinēju jomā, nevis atgriezties pagātnē, kad tika izmantoti V8 un V10 dzinēji.
Neraugoties uz fanu nostaļģiskajām vēlmēm atgriezties pie V8, V10 vai pat V12 dzinējiem, šobrīd izskatās, ka no 2021. gada F1 sāksies jauna ēra jaudas agregātos ar V6 twin-turbo hibrīdiem, kuriem nebūs nepieciešama sarežģītā un dārgā MGU-H sistēma.
“Esmu pārliecināts, ka F1 ir jābūt tehnoloģiju un inovāciju virsotnei, tādēļ atgriezties populāro 80-to vai 90-to gadu tehnoloģiju līmenī tikai mīlestības pret tā laika mašīnām dēļ nebūtu prātīga stratēģija,” uzsver Toto Volfs. “Esam uzsākuši pārrunas par to, ko saglabāt no esošajiem noteikumiem, un pagaidām viss rit veiksmīgi.”
Volfs arī iezīmējis galvenos punktus, pēc kuriem būtu jāvadās, lai uzlabotu čempionāta norisi. Pirmkārt, jāsamazina jaudas agregātu izmaksas, tomēr jāsaglabā tehnoloģiju izcilība. Tāpat dzinējiem jābūt hibrīdiem ar labāku jaudas/svara attiecību kā šobrīd, kā arī jāuzlabo to skaņa, par ko V6 ēra saņem galveno kritiku no līdzjutējiem.
Līdzīgās domās ir tehnikas guru Ross Brauns. “Daudzi līdzjutēji saka, ka vēlētos redzēt dabīgi aspirēto dzinēju atgriešanos, tomēr jājautā, kādēļ viņi to vēlās? Iemesls – tas rada vairāk emociju ar savu skaņu un augstajiem apgriezieniem. Tātad, vai mēs esam spējīgi radīt hibrīddzinēju, kas spēj radīt šādu troksni un apgriezienus, saglabājot šādu šarmu? Uzskatu, ka F1 dzinēju ražotāji zin, ka tas ir pats svarīgākais.”
Brauns arī norādījis, ka F1 jāspēj atrast balansu starp saikni ar ielas mašīnām un spēju radīt tehnoloģijas, kas joprojām sajūsmina autosporta fanus, jo nav nekāda jēga radīt un demonstrēt tehnoloģijas, uz kurām neviens neskatās.
Pēc aizraujošas cīņas sacīkšu pēdējā aplī ar kopvērtējuma līderi Marku Markesu pie trešās uzvaras šosezon “Red Bull” trasē Austrijā tika “Ducati” braucējs Andrea Doviciozo.
Lielisks starts padevās Horhem Lorenco, kurš, startā ticis garām savam komandas biedram Doviciozo, apsteidza arī pole position ieguvēju Marku Markesu un nonāca brauciena vadībā.
Markesam izdevās nosargāt otro vietu un astotajā aplī spāņu braucējs metās uzbrukumā Lorenco pozīcijai, tomēr izbrauca pārāk plaši līkuma ārmalā, paverot ceļu Doviciozo, kurš izmantoja izdevību un apsteidza Markesu.
Tas gan neapturēja “Honda” braucēju un drīz vien cīņa par vadību risinājās starp trim braucējiem – Lorenco, Doviciozo un Markesu. Drīz vien Lorenco temps sāka kristies un viņam nācās samierināties ar trešo pozīciju, ko sacīkšu beigās viņam atņēma Dani Pedrosa.
Tikmēr cīņā par uzvaru Doviciozo atradās priekšā, tomēr Markess vēl pēdējā līkumā centās apsteigt itāļu braucēju. Manevrs nebija veiksmīgs un Doviciozo finiša līniju šķērsoja ar nepilnu 0,2 sekunžu pārsvaru.
Uzvara ļāva Doviciozo pakāpties uz otro vietu čempionāta kopvērtējumā (158 punkti). Līderpozīciju saglabā Markess (174), bet viņiem seko Vinjaless (150), Rosi (141) un Pedrosa (139). Līdz sezonas noslēgumam palikuši septiņi posmi. Nākamais no tiem risināsies 27. augustā Silverstounā.
Pēc ciešas cīņas ar veterānu Tomasu Luti pie uzvaras Moto2 klasē tika Franko Morbidelli. Luti kļūda 3 apļus pirms beigām ļāva otro vietu ieņemt Aleksam Markesam. Tikmēr Moto3 klasē pārliecinošs triumfs kopvērtējuma līderim Žoanam Mirsam.
Cīņā par uzvarām šogad “Mercedes” ieguvuši nopietnus konkurentus, tomēr peletona vidusdaļā kaujas par pēdējiem punktiem ir ne mazāk aizraujošas un pavērsieniem bagātas. Vislabāk šai burzmā pagaidām gājis “Force India” komandai, kam stabilu punktu ražu pieved ne tikai Serhio Peress, bet arī 20 gadus vecais Estebans Okons. Piedāvājam Formula1.com interviju ar talantīgo francūzi par sezonas pirmo daļu, bērnības grūtībām un izmantoto izdevību.
Esteban, daudziem tu esi šīs sezonas lielākais atklājums – gūti 45 punkti, kas dod 8. vietu kopvērtējumā. Vai tu pirms sezonas spēji iedomāties tik sekmīgu sezonas pirmo pusi?
Tiešām esmu astotais? Oho! Realitāte gan ir skarbāka – panākumus nav iespējams ieplānot. Mūsu mērķis sezonas sākumā bija gūt punktus katrā posmā, un tas arī ir tas, uz ko šobrīd koncentrējos.
Tad jau tev ir laba pārliecība par savām spējām, nokļūstot komandā, kas uzreiz gaida rezultātus. Pilnīgi atšķirīga situācija no “Manor”.
Man ir jāstrādā ļoti smagi. Man nav tik daudz pieredzes kā Serhio, tādēļ jācenšas izsekot līdzi visam, ko viņš veic nedomājot. Gan pirms, gan pēc katra posma pārsvarā esmu rūpnīcā, sēžot pie simulatora stūres. Tās ir lielākās atšķirības.
Cik daudz vairāk darba tu šai jomā veic nekā tavs komandas biedrs?
Precīzu skaitli grūti nosaukt. Teiksim tā – daudz vairāk.
11 posmu laikā 10 reizes esi finišējis punktos – neizdevās tikai Monako. Kuri mirkļi no šiem posmiem visspilgtāk palikuši atmiņā?
Mans mīļākais Grand Prix bija Kanādā. Tur es jutos vislabāk. Arī no Barselonas ir patīkamas atmiņas. Sajūtas ir ļoti īpašas, kad cilvēki uzkāpuši žogā sajūsmā radīja troksni. Todien finišs 4. un 5. vietā komandai bija kā dubultuzvara.
Mēs joprojām atceramies sacīkstes Baku, kur tu saskrējies ar komandas biedru Serhio Peresu. Viņš vēlāk teica, ka būtu varējis izcīnīt uzvaru, tā vietā pārtrūka viņa 15 finišu punktos sērija. Cik sakāpinātas bija sarunas pēc posma?
Mums pārtrūka 15 secīgu punktu sērija! MUMS! Es uzreiz devos pie komandas un teicu, ka tas bija sacīkšu incidents. Mēs abi bijām pieļāvuši kļūdas. Tam nevajadzētu tā notikt, tomēr šai trasē sacīkstes vienmēr ir uz trauksmes robežas. Mums teica, ka turpmāk jābūt uzmanīgākiem, jo tā nebija tikai mana vai tikai Serhio vaina. Tas arī viss.
Vai tev liekas, ka esi pārsteidzis viņu?
Es ceru! Neesmu šeit, lai brauktu aiz Peresa. Vēlos cīkstēties pēc pilnas programmas.
Atskatoties uz tavas karjeras sākumu, jāteic, ka, kas vienam prieki, tas citam bēdas. Pērn uz sacīkstēm Spa “Manor” rindās nomainīji Rio Harjanto viņa finansiālo problēmu dēļ. Kā vēl tava karjera F1 varēja sākties, ja tas nenotiktu?
Ja godīgi, tad par to nekad neesmu aizdomājies. Nekad! Visticamāk, noslēgtu sezonu DTM un censtos tikt pie debijas 2017. gadā. Šaubos, ka tas varētu notikt ar “Force India”. Es domāju, ka būtu bijis grūti atrast sev vietu pie stūres, zinot, ka “Manor” pārtrauca savu darbību. Ak dievs, es par to visu pat nevēlos domāt!
Vai esi runājies ar Rio?
Nē, es viņu īpaši nepazīstu.
Tomēr viņa neveiksmes pavēra tev ceļu…
Nekad nav labi par to visu domāt šādā gaismā.
Tomēr savu iespēju izmantoji un tas padara lietas daudz vieglākas.
Paldies par komplimentu. Jā, ceru, ka savu iespēju izmantoju labi.
F1 pasaules šogad iepazinusi vēl vienu jauno talantu – Lensu Strolu. Jūs abus gaida spoža nākotne F1, tomēr ceļš līdz virsotnei ir ļoti atšķirīgs. Viņu atbalstīja turīgais tēvs, kamēr tu ar savu ģimeni vairākus gadus dzīvoji treilerī, jo vecāki pārdeva māju, lai apmaksātu tavu karjeru. Vai redzēsim ko līdzīgu Hamiltona – Rosberga stāstam? Kurš no jums ir izsalkušāks pēc panākumiem un savstarpējās cīņas?
Būšu godīgs – es uz to ceru! Lenss ir lielisks čalis, un novēlu viņam panākumus nākotnē… braucot aiz manis. [Smejas – aut. piez.]. Bet bez panākumiem autosacīkstēs, ja viss nesaliktos, kā cerēts, visticamāk, šobrīd strādātu par mehāniķi vai kādu citu vienkāršu darbu. “McDonalds” piemērs bija tikai joks, kas guva plašu ievērību, tomēr kļūšana par mehāniķi būtu reālākā opcija. Protams, esmu izsalcis – zinu no kurienes nāku un apzinos, kas maniem vecākiem bija jāupurē, lai dotu iespēju man izveidot karjeru autosportā. Šai ziņā esmu pat ļoti līdzīgs Luisam.
Tu esi strādājis ļoti smagi no ļoti agras bērnības un apzinājies, ka, ja kādā brīdī nespēsi demonstrēt vēlamo sniegumu, visa ģimene nonāks grūtībās. Atskatoties uz šo laiku, kā tev izdevās tikt galā ar tik pamatīgu atbildības nastu uz saviem pleciem?
Viss, ko varu teikt, ir tas, ka, ja man neizdotos, tas būtu patiesi briesmīgi. Man nudien bija pamatīgs spiediens no agras bērnības. Es nebiju normāls bērns. Man nebija bērnības! Var pat teikt, ka pārlecu no zīdaiņa vecuma uz pieauguša cilvēka dzīvi. Protams, te es mazliet pārspīlēju, tomēr augot tā vismaz likās. Daudz ko savā dzīvē sapratu ļoti ātri. Tas bija smagi, toties tagad varu izbaudīt darba augļus.
Skatoties uz tevi, ir grūti noticēt, ka tik kalsns cilvēks varētu braukt ar 2017. gada F1 mašīnām, jo tās ir pamatīgs izaicinājums un prasa daudz fizisku pūļu. Vai tas viss ir gribasspēks?
Nē, visam apakšā, ticiet vai nē, tomēr ir pamatīgi fiziski treniņi. Ja mani noliktu blakus kādam, kas ir divreiz lielāks par mani, varu garantēt, ka viņš nebūs stiprāks. labprāt vēlētos, lai visu izšķir gribasspēks – tad visu laiku startētu no pirmās rindas un kāptu uz goda pjedestāla katrā posmā!
Ja skatāmies uz aizvadītajām sacīkstēm, Budapeštas posms iezīmēja vienu pilnu sezonu kopš startē F1. Tas droši vien padarīja vēlmi pēc laba snieguma vēl kvēlāku…
Zini, ko mans tētis man teica pirms lidoju uz Budapeštu? Viņš neteica neko par vienu pilnu sezonu. Kā reiz ko pilnīgi citu: “Esi uzmanīgs svētdien, jo visi gribēs demonstrēt savas spējas pirms vasaras pauzes. Šis posms cilvēku galvās paliks uz ilgu laiku.” Es piekritu. [Okons Ungārijā finišēja devītais – aut. piez.]
“Red Bull” komanda šobrīd par talantu trūkumu nevar sūdzēties – Daniels Rikjardo un Makss Verstapens apliecina savas spējas cīnoties par vadošajām pozīcijām, kamēr Karloss Saincs “Toro Rosso” sastāvā spējis sezonas pirmo daļu noslēgt vadošo desmitniekā čempionāta kopvērtējumā. Ceļš gan nav bijis tik viegls. Piedāvājam ielūkoties Sainca šī gada gaitās Formula1.com intervijā ar spāņu talantu.
Karlos, tu nokļuvi ziņu pirmajās lapās pēc vairākiem komentāriem par karjeras turpināšanu “Toro Rosso” sastāvā. Tas lika iesaistīties arī Helmutam Marko. Vai tas nebija bīstami, vai tie tomēr bija pārdomāti komentāri? [Saincs teica, ka nākamgad “Toro Rosso” vairs nebrauks – aut. piez.]
Tas bija apdomāts risks. Man ir savs viedoklis un nebaidījos to izteikt skaļi. Varbūt varēju to pārfrāzēt jaukāk, jo nav patīkami, ka Marko un Horners nostājās pret mani, bet tā dzīvē gadās. Lai nu kā, šī lapa manā karjerā ir pāršķirta.
Tātad esat tam tikuši pāri?
Jā, tā šķiet.
Tev būtu jābūt arī B plānam, vai drīzāk savam individuālajam A plānam. Vai vari ar to padalīties?
Jā, man ir savs plāns A – atbraukt uz sacīkstēm un paveikt darbu, cik labi vien tas ir iespējams. Tas vienmēr ir A plāns.
Visi, kas vēroja tavu situāciju ar Helmutu Marko nodomāja: “Viņam gan ir iekšas, vai arī gudrs plāns kurp doties tālāk…”
Pilnībā varu saprast šādu viedokli, taču no manas puses tas ir nekas cits kā ambīcijas, tādēļ mirkļa karstumā to vadītam var nākties pateikt jebko. Bet tāds es esmu. Man ir savs redzējums un mērķi.
Tu esi tas, kurš pienes komandai visvairāk punktu. Vai tev šķiet, ka tam beidzot ir laiks atmaksāties ar vietu konkurētspējīgākā komandā?
Tikt “Red Bull” komandā šobrīd ir mans vienīgais mērķis. Tas ir tas, ko vēlos, un vienmēr esmu to teicis.
Fani mīl cīņas komandas iekšienē, šobrīd tu un Daņila sniedzat lielisku šovu. Taču komanda to, visticamāk, redz citādāk – kas notiek aiz durvīm komandas iekšienē?
Komanda dara savu darbu, stāstot mums, ka tā nav apmierināta ar savstarpējām cīņām trasē, un cenšas pārliecināties, ka mēs neatkārtojam savu sadursmi. Tomēr tādas situācijas gadās reizi mūžā. Cerēšu, ka Silverstounā bija mana vienīgā reize.
Kā tagad skaties uz Silverstounu? Izstāties pirmajā aplī pēc sadursmes ar komandas biedru nav gluži sezonas spožākais punkts.
Viss sākās ar problēmām kvalifikācijā, tādēļ sacīkstēs vēlējos sasniegt maksimumu. Protams, izstāties pirmajā aplī nekontrolējamu iemeslu dēļ nav tas kā vēlējos noslēgt nedēļu.
Kā incidents ietekmēja tavas attiecības ar Daņilu?
Konkrētajā mirklī tas, protams, bija grāvējs, bet laiks dziedē visas brūces. Pēc nedēļas vai divām šī lapa ir pāršķirta un es par to vairs nedomāju. Vismaz tā tam vajadzētu strādāt! Mēs abi esam pietiekoši nobrieduši, lai spētu tikt tam pāri. Mēs viens otru pazīstam jau vairākus gadus un esam bijuši līdzīgās situācijās arī junioru kategorijās. Tas mūs neaptur.
Budapeštā par galveno sarunu tematu kļuva ‘halo’ kokpita aizsardzība. Kāds ir tavs viedoklis par šo sistēmu?
Esmu pārliecināts, ka katram braucējam ir savs viedoklis, tomēr man tas nepatīk, lai gan tas ir nepieciešams. Pie tā ir nepieciešams pierast, vai arī FIA jātiekas ar komandām, lai padarītu to vizuāli pievilcīgāku. Pērn to izmēģināju Spa trasē. Man nebija problēmas ar redzamību, tomēr sāku raizēties par to, cik viegli un ātri ir iespējams iekāpt formulā un tikt no tās ārā. Par to arī ziņoju FIA, lai redzētu, vai šai jomā var ko darīt. FIA centās uzzināt viedokli no katra braucēja un, šķiet, mēs visi iesniedzām nelielu ziņojumu.
Pēc simulatorā veiktiem braucieniem secināts, ka F1 mašīnas Pola Rikāra trasē, kur nākamgad risināsies Francijas GP izcīņa, pat vienā no līkumiem sasniegs 340 kilometru stundā lielu ātrumu.
Viena no trases zīmīgākajām vietām ir garā ‘Mistral’ taisne, kas gan Grand Prix vajadzībām kļuvusi par divām taisnēm ar ‘S’ veida līkumu pa vidu. Neraugoties uz to, taisnes beigās esošajā lēzenajā labajā ‘Signes’ līkumā plānots, ka mašīnas trauksies cik vien ātri iespējams, padarot to par vienu no viltīgākajām vietām kalendārā.
Francijas GP kalendārā atgriezīsies pēc 10 gadu pauzes. Agrāk sacīkstes notika Maņīkūras trasē, tomēr nākamā gada 24. jūnijā posms risināsies Pola Rikāra trasē, kas gadsimta sākumā aktīvi izmantota F1 testiem.
Francijas GP organizatori skaidrojuši, ka līkums garās taisnes vidū izveidots, lai palielinātu iespējamo apdzīšanas vietu skaitu, kā arī, lai pasargātu dzinējus, no darbošanās uz pilnu jaudu pret kalnu 1,8 kilometru garumā. Tikmēr par ‘Signes’ līkumu ziņots, ka vairāki braucēji uzskata, ka apdzīšana tajā varētu būt iespējama arī bez DRS palīdzības.
Šobrīd tiek plānots, ka gar trasi tiks izveidotas tribīnes aptuveni 60 – 65 tūkstošiem skatītāju, bet vēl 20 – 25 tūkstoši skatītāju varētu izmantot ieejas kartes, ar kurām līdzjutēji netiek nodrošināti ar sēdvietām.
Nereti dzirdēts, ka lieliskākais apliecinājums braucēja prasmēm ir spēja sasniegt maksimālu rezultātu arī ar mašīnu, kas uz to nav spējīga. Pirms 20 gadiem Deimonam Hilam tas gandrīz izdevās visā krāšņumā. Pietrūka tikai viens sirdi plosošs aplis…
Dīvaiņiem pieder pasaule! Par to pilnīgi noteikti varam pārliecināties, atskatoties uz Frenka Viljamsa radītās un lolotās “Williams” komandas gaitām 1990-tajos gados, kad pēc pārliecinoša titula izcīnīšanas par līguma nosacījumiem nākamajai sezonai Viljamss un Naidžels Mansels nespēja vienoties, arī Prosts lika punktu savai karjerai pēc titula nākamajā sezonā, bet Hilam par sadarbības pārtraukšanu tika paziņots ceļā uz vienīgo titulu karjerā.
Nespējis atrast sev vietu konkurētspējīgā vienībā ar vēlamiem līguma nosacījumiem, Greiema Hila dēls vienojās ar Toma Volkinšova vadīto “Arrows”. Komandā bija sākusies jauna ēra – japāņu uzņēmums “Footwork” bija pārtraucis sadarbību un komanda atguva savu sākotnējo nosaukumu. “Hart” dzinējs tika nomainīts pret “Yamaha”, bet riepu jomā tika noslēgta vienošanās ar “Bridgestone”, kas atgriezās čempionātā, pārsvarā sadarbojoties ar peletona lejasgala komandām.
Sezonas pirmā puse izvērtās par absolūtu katastrofu – komandai gandrīz neizdevās kvalificēties pirmajam posmam Austrālijā, Hils savu vienīgo punktu guva mājas posmā Silverstounā, bet viņa komandas biedrs Pedro Diniss ļoti epizodiski spēja konkurēt ar aizvadītā gada čempionu. Viss mainījās, kad komanda ieradās Ungārijā.
Elektroniska sensora problēmas lika Hilam pavadīt boksos nepilnu stundu no piektdienas treniņiem, kā laikā tika veiktas modifikācijas arī ātrumkārbai. Tomēr “Bridgestone” un “Goodyear” riepu galvenā atšķirība bija optimālā darbošanās temperatūra. “Bridgestone” pārstāvjus pamatīgi sarūgtināja fakts, ka, sākoties kvalifikācijai, gaiss palika ievērojami vēsāks. Tas gan netraucēja Hilam pārsteidzoši kvalificēties trešajā vietā.
Viens no iemesliem šādam pēkšņam sniegumam varētu būt fakts, ka Hungarorings nav tik prasīgs pret dzinēju, kas nebija “Arrows” stiprais punkts. Pedro Dinisam gan neizdevās atkārtot komandas biedra sniegumu, samierinoties ar 18. pozīciju. Baidoties par iespējami ātro nodilumu un neziņu par to, kad varētu iestāties lietus, visi “Bridgestone” lietotāji nolēma uz starta stāties ar cietākā sastāva riepām, kamēr Hils ar Dinisu nolēma izmantot mīkstāka sastāva komplektus.
Vilnēvam neizdevās starts no otrās pozīcijas un Hils pašāvās viņam garām, apdraudot arī pole position ieguvēja Mihaela Šūmahera pozīciju, turoties tuvu arī nākamo apļu laikā. “Redzēju, ka Mihaelam ir galīgi nodilušas riepas un viņu drīz piemeklēs problēmas,” pēc sacīsktēm stāstīja Hils.
Ungārijas GP 1997 starts, Foto: motorsport.clickon.co
Viņam izrādījās taisnība un drīz vien Šūmaheram nācās aktīvi aizsargāt savu pozīciju, kā rezultātā aiz viņa un Hila iekārtojās arī Hakinens, Vilnēvs, Frencens, Kulthards un Herberts. 11. aplī Hils veica apdzīšanas manevru un šoreiz abiem bijušajiem sāncenšiem izdevās sadalīt trasi un nesadurties. Piepeši bija noticis neticamais – mazās “Arrows” bulta bija uzšāvies līdz pašai augšai un atradās Grand Prix vadībā.
“Martins Brandls saķēra manu elkoni, bet es gandrīz izšāvos cauri komentēšanas kabīnes jumtam,” par satraucošajiem notikumiem stāsta tā laika “BBC” F1 komentētājs Marejs Volkers.
Tā kā Hila mašīnas riepām viss bija kārtībā, viņš centās iekrāt pārsvaru. Šūmahers devās boksos 14. aplī, bet Hakinenu piemeklēja hidraulikas defekts. “Williams” piloti noķēra Hilu tieši pirms boksu apmeklējumiem, kurš tomēr spēja nosargāt savu pozīciju pēc tiem, kamēr Frencens izstājās peč pamatīgas mašīnas uzliesmošanas.
“Zināju, ka ar riepām neies viegli. Cerēju, ka man priekšā esošie braucēji centīsies braukt uz robežas un sabojās savas riepas. Ar pirmo komplektu es spēju turēt līdzi Deimonam, bet otrais komplekts nedarbojās kā nākas un es nespēju turēt viņa tempu,” norāda Žaks Vilnēvs, kurš togad kļuva par čempionu.
Deimons Hils brauca stabili un apli pēc apļa palielināja savu pārsvaru. Savu otro pitstopu Hils veica vēlāk par konkurentiem un 3 apļus pirms finiša pārsvars jau bija sasniedzis 35 sekundes. “Es sāku sajust, ka uzvara ir iespējama. Tieši šādos brīžos kaut kas vienmēr noiet greizi. Es izbraucu līkumu un nospiedu gāzes pedāli, bet nekas nenotika. Nodomāju, ka varbūt pie vainas varētu būt mana pēda. Tam sekoja vairāki līkumi, kuros pārnesumi nemainījās, kā tam vajadzētu būt,” problēmas atceras Hils.
Komanda pa radio ziņoja Hilam, lai pārslēdzas uz piekto ātrumu, tomēr hidrauliskais spiediens bija pietiekams tikai pārejai no otrā uz trešo ātrumu. Vairākas reizes mašīna apstājās, tomēr Hilam izdevās nenoslāpēt dzinēju un turpināt braucienu.
Tas viss maksāja Hilam 9 sekundes 75. aplī, 20 sekundes priekšpēdējā aplī, bet, sākoties pēdējam aplim, Vilnēvs bija tieši aiz sava bijušā komandas biedra. Lai lieki neriskētu, Vilnēvs apsteidza Hilu, izbraucot caur zāli, izcīnot uzvaru. Hils finiša līniju šķersoja 9 sekundes aiz Vilnēva, toties 11 sekundes priekšā 3. vietā finišējušajam Džonija Herberta “Sauber”.
Deimons Hils un Žaks Vilnēvs, 1997. gada Ungārijas GP apbalvošana, Foto: conceptcarz.com
“Šādas lietas nav iespējams kontrolēt. Biju pārsteigts, ka vispār spēju tikt līdz finišam. Finišā sajūtas bija ļoti dažādas. Protams, vēlējos izcīnīt uzvaru, bet arī otrā vieta priekš komandas ir ļoti labs rezultāts.”
Turpinājums nesekoja. Šie arī palika Hila pēdējie punkti sezonā. “Arrows” noslēdza gadu ar 8. vietu konstruktoru kausā un komandas tuvākā iespēja izcīnīt uzvaru visā tās pastāvēšanas laikā.
Hila uzvara kļūtu par vienu no lielākajām sensācijām F1 vēsturē, tā vietā tūkstošiem britu fanu trasi nācās pamest ar asarām acīs. Līdz brīnumam pietrūka tikai viens aplis.
Matiasa Ekstroma “EKS” komanda veikusi sastāva papildinājumu pirms septembra sākumā gaidāmā pasaules rallijkrosa čempionāta posma Francijā. Komandas ceturtajā mašīnā izdevība tiks dota “Audi” DTM braucējam Niko Melleram.
Pērnā gada komandu čempionu “EKS” sastāvā šogad startē Matiass Ekstroms un Topi Heikinens, kā arī jēkabpilietis Reinis Nitišs, kurš gan tāpat kā Mellers punktus pelna tikai individuālajā ieskaitē.
“Pasaules rallijkrosa čempionātam sekoju jau ilgāku laiku un esmu sajūsmā par tur valdošo atmosfēru,” atklāj 25 gadus vecais Mellers. “Gatavojoties 2016. gada DTM sezonai, mēs ar Matiasu noslēdzām derības. Ja es uzvaru, tieku pie vietas “EKS” komandā, ja uzvar viņš, es tīru viņa riepas. Diemžēl zaudēju, tādēļ devos uz Barselonu, lai paveiktu solīto. Laikam padarīju darbu godam, jo man atļāva iesēsties arī Matiasa spēkratā.”
“Šīs mašīnas ir neticamas un ātri rada atkarību. Kopš tās dienas mans sapnis ir startēt pasaules rallijkrosa čempionātā, un nu to varēšu piepildīt Francijā. tas ir pamatīgs izaicinājums, bet vienlaikus arī lieliska iespēja sevi apliecināt. Uz Franciju nedošos kā tūrists,” apņēmības pilns ir Šveices pārstāvis.
Pērn Melleram Norisringā izdevās izcīnīt savu pirmo uzvaru DTM čempionātā, bet šosezon sniegums nav bijis tik iepriecinošs un Mellers kopvērtējumā ieņem 14. vietu, kamēr viņa komandas biedrs “Abt Sportsline” sastāvā Matiss Ekstroms atrodas kopvērtējuma vadībā.
“Ferrari” komandas braucējs Kimi Raikonens atzinis, ka ir apmierināts ar šosezon nodemonstrēto ātrumu, tomēr norādījis, ka rezultāti neatspoguļojot viņa patiesās spējas, un ar tiem somu braucējs nav apmierināts.
Kimi Raikonens kopvērtēju’mā šosezon ar 116 punktiem ieņem 5. vietu, kamēr viņa komandas biedrs Sebastians Fetels ir kopvērtējuma līderis un pārliecinoši pārspējis ledus vīru sezonas pirmajā pusē gandrīz visos statistikas rādītājos.
“Neesmu apmierināts ar rezultātiem. Gribu uzvarēt sacīkstes, gribu būt augšgalā visas sezonas garumā, tomēr šogad tas nav izdevies pārāk bieži. Vairākkārt dažādu apstākļu dēļ par nepilnībām nācies dārgi samaksāt. Braukšanas ziņā neuztraucos, galvenais, lai mazās lietiņas sakrīt man par labu,” secina 2007. gada pasaules čempions.
Raikonens arī norādījis, ka plāno startēt F1 tikai tik ilgi, kamēr būs spējīgs to darīt ar mašīnu, kas ir spējīga cīnīties par uzvaru. “Esmu šeit, lai cīnītos par maksimumu. Tas ir vienīgais iemesls. Nekas cits. Nevēlos te vienkārši eksistēt un būt tikai neliela daļiņa no tā visa.”
Viņa konkurents Luiss Hamiltons gan uzskata, ka “Mercedes” ir dažādu ķibeļu un neplānotu pavērsienu dēļ ir zaudējusi daudz vairāk punktu nekā “Ferrari”, tādēļ ir patiesi iepriecināts par to, ka pienācis laiks pauzei, lai komanda spētu sagrupēties un labāk sagatavotos sezonas otrajai pusei.
