Autosports savas 154 gadu vēstures gaitā ir veicis garu ceļu – no 8 km/h tvaika vagonu, kas traucās pa Viktorijas laikmeta Mančestras nomali, līdz aerodinamiskām, 10 miljonus mārciņu vērtām Formula 1 ātruma mašīnām, kas pa taisnēm traucās ar 220 km/h ātrumu.

Autosporta attīstība ir atspoguļojusi modernā laikmeta tehnoloģiju attīstību, lai nepārtraukti nodrošinātu ātrākas un aizraujošākas sacīkšu sacensības.

1. Pirmās autosacīkstes tika aizvadītas Mančestrā.

1867. gada 30. augustā Eštonā-zem-Linas (Ashton-under-Lyne), Mančestrā, Anglijā, sākās pirmās iepriekš organizētās sacensības starp pašgājējiem autotransporta līdzekļiem noteiktā maršrutā.

Sacensībās, kas norisinājās 8 jūdžu maršrutā līdz Old Traffordam, sacentās divi ar cieto kurināmo darbināmie tvaika vagoni – Īzaka V. Boultona (Isaac W. Boulton) būvētais viena cilindra transportlīdzeklis un Daniela Ādamsona (Daniel Adamson and Company) būvētais divu cilindru modelis. Boultona mazākais un acīmredzami veiklākais spēkrats pārņēma vadību jūdzi pirms sacensībām un noturējās līdz finišam. Sacensības ilga aptuveni stundu, kas nozīmē, ka rati sasniedza vidējo ātrumu 8 mph.

2. Pirmā speciāli uzbūvētā autosacīkšu trase bija Austrālijā

Iespējams, tas ir pārsteidzoši, ņemot vērā autosporta izcelsmi Eiropā (https://latvijas.casino), bet pasaulē pirmā speciāli būvētā autosacīkšu trase atradās otrā planētas pusē, Austrālijā. Aspendāles autotrasi uzbūvēja zirgu skriešanās sacīkšu trases vietā Melburnas priekšpilsētā, Viktorijas štatā, un 1906. gada janvārī tajā notika pirmās autosacīkstes. Bumbiera formas trase bija nepilnu jūdzi gara, un tās grants seguma trasei bija nelieli līkumi.

3. Pirmās Grand Prix autosacīkstes notika 40 gadus pirms Formula 1.

Grand Prix sacīkstes visvieglāk asociējas ar Formula 1, līdz ar to Grand Prix un Formula 1 sacīkstes faktiski ir sinonīmi. Taču pirmās atsauces uz Grand Prix autosacīkstēm patiesībā ir četrus gadu desmitus senākas par pirmajām Formula 1 sacīkstēm.

Termins, kas tulkojumā nozīmē “lielā balva”, aizsākās 19. gadsimta sākumā, kad slavenās Prix Gladiateur sacīkstes nesa šo nosaukumu – Francijas vecākās saglabājušās zirgu sacīkstes savu pašreizējo nosaukumu ieguva tikai 1869. gadā. Pirmo reizi šis termins regulāri tika lietots autosacīkstēm, kad 1906. gadā Le Mans trasē tika atklāta Francijas Grand Prix.

4. Formula 1 kļuva par pasaules vadošo autosportu 1946. gadā.

Formula 1 tika definēta 1946. gadā Starptautiskajā automobiļu federācijā (Fédération Internationale de l’Automobile, FIA) kā galvenā vienvietīgo sacīkšu kategorija pasaules autosportā. Formula ir noteikumu kopums, kas jāievēro visiem sacīkšu automobiļiem. Tajā pašā laikā tika ieviesta Formula 2, un tā attiecās uz mazāk jaudīgu otrā līmeņa “Voiturette” (mazo automobiļu) sacīkšu kategoriju.

Pirmās sacīkstes saskaņā ar Formula 1 noteikumiem bija 1946. gada Turīnas Grand Prix, kurās uzvarēja Achille Varzi ar Alfa Romeo 158 Alfetta. Taču pasaules braucēju čempionāts tika oficiāli noformēts tikai nākamajā gadā, tāpēc daži apstrīd šo sacīksti kā pirmo Formula 1 sacīksti. Pirmās FIA Formula pasaules čempionāta sacensības notika Silverstounā 1950. gadā. 150 000 skatītāju vēroja Džuzepes Farīnas triumfu ar citu Alfa Romeo 158 Alfetta.

5. Rejs Harrouns uzvarēja pirmajās Indy 500 sacīkstēs 1911. gadā.

Līdzīgi kā Pasaules beisbola sērija, arī ASV autosports parasti ir bijis pašmāju sporta veids, un nevienas sacensības nav labāks piemērs Amerikas autosportam kā Indianapolis 500. Indy 500 sacīkstes, kas tiek dēvētas par “Lielāko sacīkšu izrādi”, tradicionāli notiek maija beigās, piemiņas dienas nedēļas nogalē, Indianapolisas ātruma trasē, 2,5 jūdžu garā ovālā trasē, kuras pirmsākumi meklējami 1909. gadā.

Indy 500 sacīkstes ir Amerikas augstākā līmeņa laimz casino IndyCar Series (IndyCar Series) paraugdemonstrējums, un tajās 33 automobiļu sastāvā sacenšas 200 apļu (500 jūdžu) garās sacīkstēs. Pirmās Indianapolis 500 sacīkstes notika 1911. gadā, un tajās uzvarēja Rejs Harrūms, kurš ar Marmon Model 32 Wasp sacīkšu automobili, kas bija aprīkots ar viņa paša izgudrojumu – atpakaļskata spoguli -, uzrādīja vidējo ātrumu 74,602 jūdzes stundā.

6. Olimpiskajās spēlēs gandrīz nekad nav bijis pārstāvēts autosports

Motorsports jau sen nav bijis redzams olimpiskajās spēlēs, un tam ir pamatots iemesls: Olimpiskā komiteja neatzīst sporta veidus, kas balstīti uz mašīnām vai motorizētiem dzinējiem. Ja vien šī stingrā nostāja netiks mainīta, šķiet, ka tuvākajā nākotnē Olimpiskajās spēlēs nebūs autosporta.

Tomēr, pirms komiteja nolēma nepieļaut motorizēto sporta veidu iekļaušanu Olimpiskajās spēlēs, autosportam bija īsa olimpiskā iespēja – 1900. gada Parīzes vasaras Olimpiskās spēles. Kopā ar 1900. gada Pasaules izstādi, kas arī notika Parīzē, tika aizvadītas 14 autosporta sacensības. Sacensībās, kurās piedalījās arī taksometru, piegādes furgonu un ugunsdzēsēju automobiļu sacensības, piedalījās nevis autovadītāji, bet gan ražotāji. Līdz ar to uzvarējušo autovadītāju vārdi ir zuduši vēsturei.

7. Grehems Hils joprojām ir vienīgais autovadītājs, kas uzvarējis autosporta “Trīskāršo kroni”.

Autosporta trīskāršais kronis ir neoficiāls sasniegums, kas paredz, ka autovadītājam savas karjeras laikā ir jāuzvar trijās prestižākajās autosacīkstēs pasaulē: Indianapolis 500, 24 stundu Le Mans un Monako Grand Prix. Ņemot vērā, ka šīs trīs sacīkstes reti kad ir bijušas viena pasaules čempionāta daļa, uzvarētāju trijnieka sasniegšana ir gandrīz neiespējama – vairums autovadītāju pat neiesaistās visās trīs sacīkstēs.

Tikai viens braucējs var iegūt Triple Crown. Britu autosportists Grehems Hils, kurš lielāko daļu savas karjeras sacentās F1 pasaules čempionātā, Monako Grand Prix izcīņā uzvarēja piecas reizes, bet 1966. gadā kā debitants triumfēja arī Indy 500 sacensībās. Viņš noslēdza “Trīskāršo vainagu”, 1972. gadā kopā ar Henri Pescarolo izcīnot uzvaru Le Mans 24 stundu sacīkstēs.

8. Marija Terēza Filipsija bija pirmā sieviete, kas brauca F1 sacīkstēs.

Marijai Terēzei Filipsijai, kura savu nenoliedzamo talantu pierādīja Itālijas sporta automobiļu sacīkšu trasē, tika dota iespēja sacensties 1958. gada Monako Grand Prix izcīņā un viņa kļuva par pirmo sievieti piloti, kas startēja Formula 1 sacensībās. Viņa gandrīz neiekļuva kvalifikācijā, bet tā paša gada Beļģijas Grand Prix izcīņā finišēja 10. vietā.

9. NASCAR, iespējams, nekad nebūtu izveidojusies, ja nebūtu aizlieguma.

Līdzās IndyCar sērijai otrs vadošais Amerikas autosporta zīmols ir NASCAR (National Association for Stock Car Auto Racing). NASCAR pamati meklējami automobiļu sacīkstēs, kurās savulaik tika izmantoti sērijveida automobiļi. Taču akciju automobiļu sacīkstes, iespējams, nekad nebūtu izveidojušās, ja 20. gadsimta 20. gados Amerikā nebūtu ieviesta prohibīcija: degvīna tirgoņiem bieži nācās apsteigt varas iestādes, tāpēc viņiem bija vajadzīgi īpaši ātri automobiļi. Tam bija nepieciešamas diskrētas modifikācijas, kas uzlabotu veiktspēju, neradot aizdomas.

Līdz 1930. gadiem braucēji ar saviem pielāgotajiem sērijveida automobiļiem sacentās sacīkstēs, un radās jauna automobiļu sacīkšu forma. NASCAR (National Association for Stock Car Auto Racing) 1948. gadā izveidoja Bils Franss vecākais, mēģinot unificēt automobiļu sacīkstes un standartizēt noteikumus.

Beisbols ir spēle, kas pastāv jau ilgu laiku. Patiesībā tas ir viens no senākajiem sporta veidiem Amerikā. Ja esat kādreiz spēlējis beisbolu, Jūs noteikti zināt, cik jautrs tas var būt. Bet beisbola derības ir vēl jautrākas, tāpat kā citas online kazino spēles, piemēram, platformā laimz. Ja vēlaties saprast, kā tiek liktas likmes uz beisbolu, šeit atradīsiet atbildes uz Jūsu jautājumiem.

Vēsture par beisbolu un derībām

ASV beisbola sportam ir sena un bagāta vēsture, kas aizsākās 19. gadsimtā. Beisbols ir spēle ar nūju un bumbu, ko spēlē divas komandas ar deviņiem spēlētājiem katrā, kuri pēc kārtas veic metienus un spēlē laukumā. Spēles mērķis ir gūt vairāk punktu nekā pretiniekam. Mūsdienu beisbola noteikumus būtībā noteica Aleksandrs Kārtraits 1845. gadā. Pirmā profesionālā līga tika izveidota 1871. gadā un nosaukta par Nacionālo profesionālo beisbola spēlētāju asociāciju (NAPBBP). Tā tika pārdēvēta par Nacionālo līgu 1876. gadā un Amerikas līgu (AL) 1901. gadā, pēc tam tā sāka spēlēt starplīgas spēles.

Pirmā organizētā spēle tika aizvadīta 1846. gadā, un tagad tajā spēlē tūkstošiem profesionālu spēlētāju. Beisbola derību vēsture aizsākās 19. gadsimtā. Ņujorkā bija daudz spēļu namu, kuros cilvēki lika likmes uz beisbola spēlēm. Šos namus sauca par “spaiņiem”. Pēc Pirmā pasaules kara beigām 1919. gadā Ņujorkas štatā azartspēles tika aizliegtas, jo tās bija saistītas ar tādiem organizētās noziedzības grupējumiem kā Al Kapones banda (kas vadīja derību namus). Šis aizliegums pastāvēja līdz 1931. gadam, kad gubernators Franklins D. Rūzvelts to atcēla, lai ņujorkieši atkal varētu baudīt savu iecienīto izklaidi, nebaidoties no tiesībaizsardzības iestāžu, piemēram, Iekšējo ieņēmumu dienesta (IRS) vai Federālā izmeklēšanas biroja (FIB), apsūdzībām.

Likmju likšana

Beisbola sezona ilgst no aprīļa līdz oktobrim ar īsu starpsezonu novembrī un decembrī. Līgā ir trīs divīzijas – Nacionālā līga (NL), Amerikas līga (AL) un junioru līga – Klusā okeāna piekrastes līga (PCL). NL un AL regulārajā sezonā spēlē savā starpā, bet to čempioni tiekas Pasaules sērijā, lai noteiktu labāko beisbola komandu.

Ja divi galvenie likmju veidi: uzvaras/zaudējuma likmes un runline likmes. Uzvaras/zaudējuma likmes ir vieglāk saprotamas, jo tās prasa tikai zināt, kurš uzvarēs katrā spēlē. Piemēram, ja vēlaties likt likmes uz Yankees uzvaru sērijas 7. spēlē pret Bostonu, viss, kam ir nozīme, ir uzvara vai zaudējums – nekas cits nav svarīgi. No otras puses, runline likmes nav vērstas tikai uz to.

Run line likmes ir likmes nosaka to, cik daudz gājienu gūs viena no komandām spēles laikā. Galvenais, lai uzliktu likmi uz “run line”, ir noskaidrot, kura komanda, Jūsuprāt, gūs vairāk punktu nekā tās pretinieks. Ja komanda uzvar, Jūs vinnēsiet vienādu summu, kas nozīmē, ka par katru uzlikto 1 eiro Jūs atgūsiet 1 eiro. Ja komanda zaudē, Jūs zaudējat savu likmi neatkarīgi no tā, kas notiks.

Padomi

Viena no svarīgākajām lietām, kas jāņem vērā, liekot likmes uz beisbolu, ir tas, cik ilgi Jūs šim sporta veidam sekojat līdzi. Ja Jūs to vērojat mazāk nekā desmit gadus, tad Jums, iespējams, vajadzētu pieturēties pie likmēm uz komandām, kas pastāvīgi uzvar. Ja beisbolu esat skatījies ilgāk, tad varat sākt interesēties par zemākās līgas komandām un spēlētājiem.

Beisbols ir spēle, kas prasa lielu meistarību un fizisko izturību, kā arī garīgo izturību, tāpēc tā ir ideāli piemērota likmēm. Liekot likmes uz beisbola spēlēm, ir ļoti daudz dažādu aspektu, kas jāņem vērā: laika apstākļi, piemēram, lietus vai vējš, cik daudz metienu katra komanda gūst uzbrukumu, cik daudz trāpījumu, cik daudz nozagto bāzu utt.

Vispirms pārliecinieties, ka esat veicis izpēti. Iepazīstiet komandas un to spēlētājus, kā arī gūstiet pamatzināšanas par to, kā darbojas beisbols. Ja neesat pārliecināts par savām zināšanām šajā sporta veidā, veltiet laiku, lai par to izlasītu vairāk.