Volfs pērk ‘Aston Martin’ akcijas, Saincs piedalīsies virtuāla GP, ‘McLaren’ vadītājs cer uz dubultposmiem
“Mercedes” komandas vadītājs Toto Volfs iegādājies britu autoražotāja “Aston Martin” akcijas. Lai gan šāds solis varētu šķist īpatnējs, jo “Aston Martin” ir galvenais atbalstītājs citai F1 komandai “Red Bull”, tomēr “Mercedes” mātes uzņēmums “Daimler AG” kontrolē arī daļu “Aston Martin” akciju, tādēļ interešu konflikts nav radies. Toto Volfa pārziņā būs 0.95% uzņēmuma akciju, tomēr šāds solis veikts tikai finansiālu apsvērumu dēļ, nekādi neietekmējot Volfa lomu “Mercedes” komandas vadītāja amatā.
Karloss Saincs šo svētdien kļūs par septīto aktīvo Formula 1 braucēju, kurš piedalīsies čempionāta organizētajās virtuālajās sacīkstēs, kas notiks Šanhajas trasē. Tas nozīmē, ka “McLaren” kļūs par otro komandu aiz “Williams”, kuru pārstāv abi pamatsastāva braucēji, jo par vienu no čempionāta spožākajām zvaigznēm kļuvis Sainca komandas biedrs Lando Noriss. Tāpat debiju piedzīvos Formula 2 braucējs Huans Manuels Korrea, kurš pērn guva ļoti smagus savainojumus sadursmē Spa trasē ar Antuānu Ubēru, kurš negadījumā zaudēja dzīvību. Uz starta stāsies arī Korreas pagājušā gada komandas biedrs Kalums Ailots, kā arī Madrides “Real” futbola kluba spēlētājs Tibo Kurtuā.
Tikmēr labdarības sacīkšu čempionātā Race for the World sešu sacīkšu laikā ziedojumos izdevies savākt 70 tūkstošus USD, kas tiks novirzīti cīņai ar pandēmijas izraisītajām sekām. Šai čempionātā pilnībā dominēja Leklerku un Albonu ģimenes – “Ferrari” braucējs Šarls Leklerks kļuva par čempionu, kamēr viņa jaunākais brālis Arturs palika ceturtais aiz Lukas un Aleksa Alboniem. Labāko piecinieku noslēdza F2 braucējs Kristians Lundgārds.
“McLaren” F1 komandas vadītājs Andreass Seidls aicinājis čempionātu būt spējīgiem pielāgoties apstākļiem un būt gataviem uz radikālām izmaiņām, aicinot apsvērt ideju vienā nedēļas nogalē rīkot divas sacīkstes, kā arī izvērtēt 2021. gada pirmssezonas testu nepieciešamību, ja tehniskie noteikumi paliek nemainīgi. Aizvadot vairākas sacīkstes vienā nedēļas nogalē būtu iespējams pasargāt darbiniekus no liekas ceļošanas, kā arī ievērojami palielināt aizvadīto sacīkšu skaitu, lai izpildītu komerciālās prasības.
NASCAR vienīgais melnādainais braucējs komentē Larsona rasistiskos izteikumus
NASCAR braucējs Darels ‘Bubba’ Volass Jr. izplatījis paziņojumu ar savu skatījumu uz pēdējo dienu notikumiem ‘Larsona lietā’.
Jau vēstījām, ka šonedēļ rasistiska vārda lietošanas dēļ virtuālo sacensību laikā Kails Larsons praktiski pilnībā izbojāja savu karjeru – viņu pameta visi galvenie sponsori, “Chip Ganassi Racing” komanda pārtrauca sadarbību, bet NASCAR uz nenoteiktu laiku diskvalificēja braucēju.
NASCAR čempionātā šobrīd brauc tikai viens melnādainais pilots Bubba Volass, kurš izplatījis paziņojumu savos sociālajos tīklos.
“Lai kā man negribētos iesaistīties, esmu šai visā iepīts jau no paša sākuma. Manas kultūras un izcelsmes dēļ daļēji jūtos aizvainots un sāpināts, bet daļēji apjucis un dusmīgs. Sāksim ar pašu vārdu. Tas nav tikai vārds. Aiz tā slēpjas ļoti daudz negatīvas nokrāsas. Nav nozīmes vai cilvēks to lieto, lai kādu aizvainotu vai netīši. Tas atgādina daudziem cilvēkiem un daudzām ģimenēm laikus, kurus mēs kā komūna un rase vēlamies atstāt pagātnē. Sportā šo stereotipu likvidēšana ir viena no galvenajām prioritātēm.
NASCAR dara visu ko spēj, lai atsvešinātos no zīmola kā rasistu un redneku sporta veids. Dažādība un iekļaušana ir katras komandas, ekipāžas, mašīnas un darbinieka prioritāte. Pēc tā visa ir ļoti sāpīgi redzēt komentārus no afroamerikāņu komūnas, kas uzreiz izsaka tādas frāzes kā ‘Nav pārsteigums, ka tas notiek NASCAR’. NASCAR jau kādu laiku ir daudz labāki nekā medijos pēdējās nedēļās tiek atspoguļots. Kā cilvēks, kuram šai lauciņā noteikti ir visskaļākā balss, man ir grūti ko teikt, jo nedomāju, ka līdz tam nonāksim. Vai mēs varam paveikt labāku darbu šīs problēmas sakarā? Tas neattiecas tikai uz sportu. Tā ir globāla problēma. Mēs, cilvēki, varam būt labāki.
Tas, ko Larsons pateica, bija nepareizi, neatkarīgi vai tas notika privāti vai publiski. Tādas pelēkās zonas nav. Redzēju incidentu pats savām acīm un 5 minūtes vēlāk Kails man atrakstīja. Nākamajā rītā viņš man arī pazvanīja. Vēlāk ‘FaceTime’ viņam atzvanīju, lai varētu aprunāties aci pret aci. Mums bija saturīga saruna, viņa atvainošanās bija patiesa. Viņš bija satriekts. Mēs runājām par to, kādēļ viņš izvēlējās šādus vārdus un es izteicu savas domas. Teicu, ka tobrīd bija pārāk viegli izmantot šādu vārdu un nākotnē būtu jābūt uzmanīgākam. Tam vārdam šai pasaulē nav vietas. Neesmu dusmīgs uz viņu. Domāju, ka viņš, tāpat kā lielākā daļa cilvēku, ir pelnījis otro izdevību, lai labotos. Novēlu viņam un viņa ģimenei tikai to labāko. Labprāt strādātu kopā, lai popularizētu dažādību sportā.
Kopš svētdienas nemitīgi lasu ‘Twitter’ plūsmu, kur tieku ļoti bieži pieminēts. Dažiem komentāriem piekrītu, kamēr citi rada neizpratni. Mēs, atlēti, pārstāvam ko vairāk kā tikai paši sevi. Daudzi to nesaprot. Esam savu partneru, komandu, ģimeņu un nāciju vēstneši. Katrs cilvēks tiek ietekmēts. Samērā bieži man tiek vaicāts, kas ir sliktākais, esot sportistam. Es vienmēr saku, ka mēs tiekam pagrūzti zem lupas. Viss, ko darām vai ēdam tiek piefiksēts, kamēr ‘normāli’ cilvēki var darīt, ko vēlas. Daži teiks, ka tas ir negodīgi, tomēr uz to mēs paši esam parakstījušies.
Vai vienmēr esmu bijis labākais vēstnesis? Noteikti nē. Neesam perfekti, es arī ne. Esam cilvēki un pieļaujam kļūdas. Bieži tiek sniegtas vairākas izdevības. Mani kaitina, ka vairums cilvēku saka: “Ja Bubba to būtu teicis, nekas nenotiktu…” Ļaujiet man stādīt priekšā NASCAR noteikumus.
Kā NASCAR dalībnieki mēs nesniedzam komentārus, kas kritizē, izsmej vai citādi nicina cilvēka rasi, krāsu, ticību, nacionālo izcelsmi, dzimumu, seksuālo orientāciju, laulību statusu, reliģiju, vecumu vai invaliditāti. Es esmu NASCAR dalībnieks, turklāt esmu sasodīti lepns par to. Uz mani jāattiecas tiem pašiem noteikumiem, kas attiecas uz pārējiem pārstāvjiem.
Domāju, ka mēs visi varam mācīties no pēdējo nedēļu notikumiem. Ceru, ka pavisam drīz varēsim atsākt sezonu un turpināt mūsu cīņu.”
Pats Bubba Volass arī pandēmijas laikā virtuālajās sacensībās iedzīvojās nepatikšanās, kad pameta sacīkstes priekšlaicīgi pēc vairākiem kontaktiem, lai gan braucienu bija iespējams turpināt. Tas nokaitināja vienu no Volasa sponsoriem, kas uzreiz pārtrauca sadarbību.
REstarts 12: Kā korona maina dzīvi, virtuālais sports un Jāņa Baumaņa līgums
Sera Stirlinga Mosa spožākā uzvara un Didjē Pironi traģiskais dzīves stāsts.
Bjanki, Batons, Ēriksons… – Daniels Rikjardo atklāj viņaprāt 5 nenovērtētākos F1 braucējus
Izolācijas laikā Daniels Rikjardo dalījies ar savām domām par braucēju patiesajiem spēku samēriem. Austrālietis norāda, ka labākos braucējus var atrast statistikas ailēs, taču bez konkrētas secības šie pieci braucēji, viņaprāt, bija pelnījuši daudz lielāku atzinību no publikas.
Markuss Ēriksons
“Markuss bija patiešām ātrs, kad mēs abi augām. 2009. gadā Makao Grand Prix viņš ieguva pole position, kad mēs abi tur sacentāmies. Svētdienas braucēji tai trasē pie pole position netiek, turklāt seši no mums vēlāk iekļuva F1. Markuss tika ļoti augstu vērtēts kā juniors, taču šī reputācija nesaglabājās Formula 1 vidē. Viņam noteikti bija ātrums. To lieliski apliecina 2018. gada sezonas sākums ar “Alfa Romeo” cīņā ar Šarlu Leklerku, taču sezonas gaitā Šarls guva virsroku, apliecinot sevi kā elites braucēju. Tikmēr Markusa ātrums palika mazliet nenovērtēts.”
Žils Bjanki
“Nav jau tā, ka Žils netiktu novērtēts, taču mēs nekad viņu neieraudzījām ātrā formulā, tādēļ dažkārt cilvēki neizprot, cik labs viņš varēja būt. Atliek atcerēties 2014. gada Monako GP un “Marussia” komandas pirmos punktus… Monako ir mazliet līdzīga Makao – šeit ar rezultātu nevar vienkārši paveikties. Rezultāts bija pilnībā pelnīts. Kartinga laikos Žils bija mēraukla. Mēs satikāmies ‘Formula Medicine’ kompleksā Itālijā. Jau tolaik 17 gadu vecumā visi pret viņu attiecās kā jau gatavu F1 braucēju. Iepazināmies un kļuvām par draugiem. Ātri sapratu, ko viņš sasniedza pirms es ierados Eiropā. Protams, šis ir skumjš stāsts, jo viņš būtu ticis vadošajā komandā un nav nekādu šaubu, ka būtu kļuvis par sacīkšu uzvarētāju. Man šķiet, Šarls šobrīd dara to, ko Žils būtu sasniedzis. Šarls ir kā novēlotā versija tam, kādus panākumus mums vajadzēja redzēt no Žila.”
Vitantonio Liuci
“Mans pirmais F1 komandas biedrs! Daudzi saka, ka viņš ir viens no visu laiku izcilākajiem kartinga braucējiem. Augot kartinga vidē, mums pat Austrālijā kartinga žurnālos bija viņa reklāmas. Viņš bija kartingu Mihaels Šūmahers. Viņš tika līdz Formula 1, kas apliecina, ka progress neapstājās, taču tur viņam neizdevās viss, kā bija iecerēts. Viņš bija ļoti ātrs, tādēļ nonākšana “HRT” komandā kā viņa komandas biedram atvēra man acis. Viņš jau atradās savā karjeras norietā, tādēļ varu atzīt, ka sākumā viņu līdz galam nenovērtēju, jo mani pārsteidza viņa ātrums. Iespējams, sacīkšu gaitā tik labi nesekmējās, taču viņa spējas izspiest maksimumu viena apļa ietvaros, piesaistīja manu uzmanību. Atceros, ka 2011. gadā, manā debijas sezonā, Ungārijas GP veicu lielisku apli, bet viņš vienalga mani pieveica. Tīri ātruma izteiksmē, viņam par visiem 100 procentiem bija prasmes.”
Roberto Meri
“Divi “Marussia” braucēji manā pieciniekā! To jūs negaidījāt. Meri Formula 1 čempionātā pavadīja tikai vienu sezonu 2015. gadā, taču vēl pirms tam 2007. gadā mēs kopā braucām Itālijas Formula Renault čempionātā tikko pēc manas ierašanās Eiropā. Mēs bijām divi debitanti, kas izcēlās uz kopējā fona, braucot ar ne to pašu ātrāko mašīnu. tādēļ ļoti ātri piefiksēju viņu. Nākamajā gadā kopā ar Valteri Botasu braucām Eurocup, tomēr joprojām Meri uzskatīju par savu galveno sāncensi. Ar savu lielisko mašīnas kontroli viņš man atgādina Maksu Verstapenu. Viņš bija bezbailīgs un ļoti ātrs, bieži riskējot. Man šķita, ka viņš būs tas, ar ko kopā mēs izsitīsimies līdz virsotnēm, ja tas izdosies. Viņa braukšanas stils bija ļoti piemērots Formula Renault mašīnām – regulāra pārstūrēšana, ātra un pludena braukšana. Tas viņam padevās lieliski, bet to neizdevās transformēt iekš F1. Riepas bija tik jūtīgas, ka nācās balansēt uz naža asmens. Šī pieeja vairs nestrādāja.”
Džensons Batons
“Kā Formula 1 čempions var būt nenovērtēts? Ieklausieties manī… Džensonam bija vairākas lieliskas sezonas F1, bet 2011. gadā viņš brauca “McLaren” komandā kopā ar Luisu Hamiltonu un pieveica viņu tīrā un godīgā cīņā. Mēs zinām, ka tas nav viegli, tādēļ viņš ir pelnījis vietu manā topā. Viņš pieveica Luisu kārtīgās sacīkšu trasēs kā Suzukā. Viņa sacīkšu ātrums togad bija satriecošs. Manuprāt, 2011. gadā viņš bija pats labākais. Viņš to sasniedza atšķirīgi no pārējiem. Viņam bija laba komanda, bet viņš pats necentās būt uzmanības centrā, saglabājot mierīgu tēlu un aizvadot stabilu un noturīgu sezonu. Viņš joprojām ir labākais braucējs, kuru esmu redzējis tādos dīvainos ‘ne īsti sausa, ne īsti slapja’ laika apstākļos. Turklāt tā uzvara Kanādā 2011. gadā, divus posmus pirms mana karjeras pirmā starta, bija viena no visu laiku izcilākajām F1 sacīkstēm.“
Formula 1 čempionāts pēc krīzes varētu kļūt dzīvotspējīgāks
Formula 1 pēc šīs krīzes varētu kļūt dzīvotspējīgāka, uzskata Emanuele Pirro. Tikmēr Makss Moslijs ir pārliecināts, ka šī sezonas būtu jāatceļ.
Koronavīrusa radītai krīzei varētu būt arī pozitīvi efekti, uzskata bijušais F1 pilots Emanuele Pirro, kurš ir pārliecināts, ka pēc šī trieciena čempionāts kļūs pieejamāks un dzīvotspējīgāks. Šobrīd pārceltas jau 9 sacīksteš un drīzumā varētu sekot Silverstona un Pola Rikāra posmi, jo šobrīd atcelts arī Vimbeldonas tenisa turnīrs, kas ir nedēļu pirms Liebritānijas GP. “Mēs varam aizvadīt divu dienu posmus un mums nav vajadzīgi tūkstošiem cilvēku, lai to noorganizētu,” paziņoja Pirro. “Mums var būt Formula 1 čempionāts, kurā netiek projektēts jauns sacīkšu modelis katru gadu. Tāpat es nesaprotu, kāpēc komandas nevarētu tirgoties ar šasijām, kā tas bija iepriekš. Šobrīd pat mazajām komandām ir jābūvē sava mašīna un viesbiežāk tas beidzas ar fiasko. Šī situācija varētu pamudināt čempionātu pieņemt noteikumus, kas nav tik dogmatiski un čempionāts kļūs dzīvotspējīgāks.”
Tikmēr Makss Moslijs ir atbalstījis sava vecā cīņu biedra Bernija Eklstona viedokli, ka 2020.gada sezona būtu pilnībā jāatceļ. “Šī sezona būtu jāatceļ,” bijušais FIA prezidents paziņoja intervijā DPA aģentūrai. “Tādejādi sacīkšu organizatoriem būtu iespēja plānot un laicīgi rīkoties. Šobrīd viņi ir neziņā un zaudē naudu. Jo ilgāk mēs gaidīsim, jo lielsks risks situāciju vēl vairāk pasliktināt. Rīkot sacīkstes bez skatītājiem būtu katastrofa posmu organizatoriem. Nav garantijas, ka sezona varēs atsākties jūlijā un ar katru nedēļu tas kļūst mazāk ticams. Līdz ar to būt daudz labāk, ja FIA un tiesību turētāji rīkotos tagad un pārorganizētos uz nākotni.”
NASCAR braucējs iekuļas nepatikšanās par rasistiska vārda lietošanu virtuālajās sacīkstēs
NASCAR vadība un “Chip Ganassi Racing” komanda uz nenoteiktu laiku piešķīruši diskvalifikāciju vienam no čempionāta spožākajiem braucējiem Kailam Larsonam par nepiedienīgu vārdu lietošanu virtuālo sacīkšu straumēšanas laikā.
“iRacing” platformā notiekošo sacīkšu “Monza Madness” treniņbraucienu laikā Larsonam pārtrūka audio signāls ar savu spoteri. Mikrofona pārbaudes laikā 27 gadus vecais braucējs izteica frāzi: “Vai tu mani nedzirdi? Sveiks, nēģeri!” Par nelaimi Larsonam, viņa teikto dzirdēja visi, kas bija pieslēgušies viņa “Twitch” platformas kanālam, kurā tika straumētas sacīkstes.
Pēc šiem izteikumiem NASCAR lieki nekavējās ar sportista sodīšanu, kam sekoja arī viņa divu lielāko sponsoru “McDonalds” un “Credit One” paziņojumi par sadarbības pārtraukšanu. Larsons ir izplatījis video paziņojumu, kurā viņš atvainojas par saviem izteikumiem un uzņemas pilnu atbildību par notikušo.
Savas NASCAR karjeras laikā Larsons 101 reizi iekļuvis labāko desmitniekā, tostarp 6 reizes izcīnot uzvaru. Pagājušās sezonas kopvērtējumā amerikāņu braucējs ierindojās 6. vietā.
Šī nav pirmā reize, kad NASCAR soda braucēju rasistisku izteikumu dēļ. 2013. gadā Džeremijs Klementss lietoja rasistisku frāzi intervijas laikā, par ko saņēma diskvalifikāciju uz diviem posmiem. Pie sacīkšu stūres viņš varēja sēsties tikai pēc īpašu kursu apmeklēšanas.
Pieminot seru Stirlingu Mosu…
Britu autosporta viena no spožākajām zvaigznēm Stirlings Moss svētdien 90 gadu vecumā pameta šo pasauli, taču mantojums, ko viņš atstāja Formula 1 komūnā ir neizmērojams. Atmiņās par leģendāro braucēju ‘Sky F1’ vodkāstā gremdējās citi izcili autosportisti – Džekijs Stjuarts, Deimons Hils, Džonijs Herberts un Martins Brandls.
90 gadu vecumā mūžībā devies izcilais autosportists Stirlings Moss
Ļoti skumji Lieldienas iesākušās motorsporta saimei, kas zaudējusi vienu no visu laiku izcilākajiem braucējiem. 90 gadu vecumā mūžībā devies Stirlings Moss.
90 gadus vecais Moss bija līdz šim vecākais dzīvais Formula 1 uzvarētājs. Formula 1 sacīkstēs viņš debitēja 1951. gadā un desmitgades beigās jau bija kļuvis par vienu no izcilākajiem braucējiem, četras reizes kļūstot par F1 vicečempionu un trīs reizes kopvērtējumā ieņemot trešo vietu, kā arī demonstrējot lielisku sniegumu izturības sacīkstēs. Lielākā daļa līdzjutēju joprojām uzskata viņu par visu laiku izcilāko braucēju, kurš nekad neuzvarēja čempionātā.
Lasi vairāk: F1 pirms 60 gadiem – ‘Ferrari’ traģiskais trio un britu džentlmenis
Viņa gadiem ilgie dueļi ar Fanhio, nezaudējot savstarpējo draudzību un cieņu, kā arī izteiktais patriotisms pret britu automašīnām un nesavtīgā palīdzība citiem braucējiem padarīja Mosu par tautas čempionu un vienu no mīlētākajiem personāžiem padokā.
Mosa karjerai punktu pielika smaga avārija 1962. gadā Gudvudā, kā rezultātā viņš pavadīja mēnesi komā un vēl pusgadu ar daļēju paralīzi. Pēc sacīkšu karjeras beigām Moss darbojās kā reportieris, kā arī piedalījās vēsturisko spēkratu sacīkstēs.
Moss pārdzīvoja vienu no bīstamākajām ērām motorsporta vēsturē un dzīvoja vienu no spožākajām un piepildītākajām dzīvēm. Diemžēl, neviens nav mūžīgs…
Neievērojot 2 metru distancēšanos – ciešākie finiši F1 vēsturē
Eksperti iesaka mums ievērot divu metru distanci vienam no otra – šādā veidā pandēmija netiks nevajadzīgi izplatīta. Tieši tādēļ šis ir īstais brīdis atskatīties uz Formula 1 sacīkstēm, kur vadošie braucēji finišu sasniedza tik cieši viens no otra, ka pat pēc vairāk 300 kilometru veikšanas, finišā viņus šķīra vien mata tiesa.
Kopumā 88 reizes pirmās un otrās vietas ieguvējus finišā šķīra mazāk par sekundi, turklāt pēdējā gada laikā tas noticis divreiz. Zīmīgi, ka abos gadījumos pie uzvaras tika “Ferrari” spīdeklis Šarls Leklerks, kamēr bijušais “Ferrari” braucējs Fernando Alonso ar tik mazu starpību arī uzvarējis 2 reizes, tomēr viņa kontā ir vēl 30 uzvaras ar vismaz sekundes rezervi.
Tieši ar “Ferrari” komandu saistīts stāsts ar 21. gadsimta ciešāko finišu. 2002. gads pagāja “Ferrari” zīmē – Mihaels Šūmahers uzvarēja četros no sezonas pirmajiem pieciem posmiem un izskatījās pēc pārliecinoša kandidāta uz savu piekto čempiona titulu. “Ferrari” gan nebija tik droši, tādēļ Austrijā pēdējos apļos viņa komandas biedram Rubensam Barikello tika pavēlēts palaist Šūmaheru garām, uzdāvinot vācietim uzvaru. Barikello to demonstratīvi izdarīja pašā pēdējā aplī īsi pirms finiša karoga sasniegšanas.
Daudzus neapmierināja “Ferrari” rīcība. Negatīvās reakcijas tikai pastiprināja Maranello vienības dominance, apliecinot, ka šī pavēle bija nevajadzīga. Sezonas priekšpēdējā posmā Indianapolisā Šūmahers vēlējās atlīdzināt komandas biedram, mēģinot panākt situāciju, kad abas sarkanās mašīnas šķērso finiša līniju vienlaicīgi. Tā kā rezultāti tiek mērīti ar sekundes tūkstošdaļu precizitāti, to paveikt ir ļoti sarežģīti. Laika mērīšanas iekārtas reģistrēja, ka Barikello finiša līniju šķērsoja par 0.011 sekundēm ātrāk. Šis, iespējams, bija visu laiku ciešākais finišs F1 vēsturē.
“Ferrari” meistarstiķis tika sasniegts laikā, kad rezultātu mērija līdz sekundes tūkstošdaļām, tomēr ‘simtdaļu laikmetā’ nekas nespēja līdzināties 1971. gada Itālijas Grand Prix izcīņai. Moncas trase arī mūsdienās pazīstama kā ātruma meka, taču tolaik tā bija vēl draudīgāka, jo lēnie ‘S’ veida līkumi vēl nebija izveidoti. Sacīkšu ātrākais aplis tika veikts ar vidējo ātrumu 242.6 km/h. Šis rekords netika labots līdz pat 2003. gadam.
Garās un ātrās taisnes, tāpat kā mūsdienās, sniedza lielisku iespēju sekotājam izmantot aizvēju, lai iegūtu paātrinājumu un veiktu apdzīšanas manevru, tādēļ pozīcijas starp braucējiem mainījās ļoti bieži. Pēdējos apļos izveidojās piecu braucēju līderu grupiņa.
“BRM” braucējs Pīters Getins, kurš ne pirms ne pēc šī posma vairs labāko pieciniekā ne reizi netika, pēdējo apli uzsāka 4. vietā, tomēr rūtoto finiša karogu sasniedza sekundes simtdaļu priekšā Ronijam Pītersonam. Fransuā Sevērs, kurš atradās vadībā, iebraucot pēdējā pagriezienā, finiša līniju šķērsoja 3. vietā (+0.09 sek), Maiks Heilvuds ieguva 4. vietu (+0.18 sek), bet Getina komandas biedrs Haudens Genlijs samierinājās ar 5. vietu (+0.61 sek). Pat posmi, kas mūsdienās noslēdzas aiz drošības mašīnas nespēj satuvina’t vadošo piecinieku tik cieši, kā Moncas trase prata pirms gandrīz pusgadsimta.
Ne mazāk iespaidīgs finišs bija vērojams Heresas trasē 1986. gadā, kad par uzvaru spēkojās divi nākotnes čempioni. Naidžels Mansels pēdējā aplī uzbruka Airtona Sennas pozīcijai, taču brazīlietis nosargāja pozīciju ar 0.014 sekunžu rezervi. Zīmīgi, ka trīs papildus punkti, ko Mansels izcīnītu uzvaras gadījumā, ļautu viņam sezonas kopvērtējumā pārspēt Alenu Prostu un kļūt par čempionu.
https://www.youtube.com/watch?v=zQu8J8lQD9k
Daudzu fanu atmiņās joprojām ir 2016. gada sezonas pēdējais posms Abū Dabī, kad Luiss Hamiltons pēdējos apļos centās bremzēt savu aizmugurē esošo komandas biedru Niko Rosbergu, lai konkurenti viņu apsteigtu un Hamiltons kļūtu par čempionu. Viņa plāns neizdevās un Rosbergs finišēja mazāk kā pussekundi aiz komandas biedra 2. vietā, izcīnot čempiona titulu. Niko bija atkārtojis sava tēva Kekes sasniegumu, kurš par čempionu kļuva 1982. gadā, izcīnot tikai vienu uzvaru 16 sacīkstēs.
Līdz otrajai uzvarai Kekem pietrūka pavisam maz. Piecus apļus pirms finiša degvielas padeves sistēmas problēmas lika izstāties sacīkšu līderim Alenam Prostam un vadības grožus pārņēma Elio de Andželis. Pēdējā aplī viņa pozīcijai uzbruka Rosbergs, tomēr itālietis “Lotus” mašīnā prata aizsargāt savu pozīciju un finišēja 0.05 sekundes priekšā Rosbergam. Šī bija pirmā uzvara de Adželisa karjerā. Otrā tika izcīnīta ar viena apļa rezervi trīs gadus vēlāk Imolā, kad sākotnējais uzvarētājs Prosts tika diskvalificēts mašīnas svara pārkāpuma dēļ.
Lai gan sacīkstes 1950-tajos gados bija daudz ilgākas kā mūsdienās, arī tās neiztika bez saspringtiem finišiem. 1954. gadā Formula 1 beidzot bija pilnvērtīgi atkopusies no Otrā pasaules kara, tomēr “Mercedes” savu debiju atlika līdz Francijas posmam. W196 modelis ar dažādām vēl neredzētām inovācijām tehniskajā jomā ļāva vācu autoražotājiem jau debijas posmā izcīnīt ļoti pārliecinošu dubultuzvaru. Spraigu savstarpējo cīņu aizvadīja no “Maserati” pārvilinātais Huans Manuels Fanhio un vācietis Karls Klings, kuram tā bija debija Grand Prix sacīkstēs. Fanhio pieveica Klingu ar 0.1 sekundes pārsvaru (tolaik rezultātu mērija ar tikai vienu ciparu aiz komata). Klings pie uzvaras tā arī netika, jo gadu vēlāk “Mercedes” pameta autosportu Lemānas traģēdijas dēļ. Kas attiecas uz Francijas posma Top 3 – visiem izdevās pamest autosportu dzīviem un veseliem. Fanhio nodzīvoja līdz 84 gadu vecumam, Klings sagaidīja savu 92. dzimšanas dienu, bet “Ferrari” braucējs Roberts Manzons devās viņsaulē 97 gadu vecumā 2015. gadā kā pēdējais no pašas pirmās F1 sezonas braucējiem.
Lai cik aizraujoši būtu vērot divas formulas sāns pie sāna traucamies pretim finiša līnijai, šādu mirkļu nav daudz. Skalas otrā galā ir Džekijs Stjuarts un Deimons Hils, kuri attiecīgi 1969. gada Spānijas GP un 1995. gada Austrālijas GP savus tuvākos konkurentus apsteidza par 2 apļiem, kamēr 1958. gadā Portugālē 7.4 km garajā trasē Stirlings Moss finišēja vairāk kā 5 minūtes priekšā tuvākajam sekotājam Maikam Hotornam – distancēšanās no pārējiem tās viskrāšņākajā izpausmē.