Straujiem soļiem tuvojas tā diena, kad trasēm noslēgsies pieteikšanās 2020. gada Formula 1 posma rīkošanai. Šis termiņš vairāk attiecināms uz potenciālo Nīderlandes Grand Prix ienākšanu čempionātā. Līdz ar jaunu trašu parādīšanos, par klasiku kļuvušajām paliek arvien grūtāk saglabāt savu vietu kalendārā.

Jau šobrīd ir zināms, ka nākamā gada kalendāru papildinās Vjetnamas Grand Prix izcīņa, kas risināsies slavenā trašu arhitekta Hermana Tilkes radītajā konfigurācijā Hanoi pilsētas ielās. Trases radīšanai tika izmantoti elementi no citām līdzjutēju iemīļotajām trasēm – Monako, Suzukas, kā arī Nirburgringas.

Finansiālu apsvērumu dēļ savu debiju vēl mazliet jāuzgaida būs Maiami posmam Līdzīgā situācijā atrodas arī Kopenhāgenas projekts, tomēr lielākā neziņa šobrīd valda ap divām trasēm Nīderlandē – Zandvortu un Assenu.

“Red Bull” braucēja Maksa Verstapena lieliskie panākumi ar katru gadu Hokenheimas un Spa tribīnes padara arvien ‘oranžākas’. Nav šaubu, ja Nīderlandes GP atgriezīsies sacensību kalendārā, interese apmeklēt sacensības klātienē vietējiem būs ļoti augstā līmenī. Teorētiski vēl ir palikusi viena nedēļa, lai abas iepriekš minētās trases pieteiktu savu kandidatūru, tomēr viss nav tik vienkārši, turklāt pilns tribīnes vēl neko negarantē.

Zandvorta bija pastāvīga daļa no F1 kalendāra jau kopš čempionāta pirmsākumiem līdz pat 1985. gadam, kad īpašniekiem pietrūka līdzekļu, lai turpinātu uzturēt šo projektu. Trase joprojām tiek izmantota augsta līmeņa sacensību rīkošanai (pērn te notika DTM posms), tomēr atpaliek no F1 standartiem – starta taisne ir samērā šaura (to gan esot iespējams paplašināt par aptuveni pusotru metru), boksu garāžas ir samērā novecojušas un nav pārāk ietilpīgas, kā arī nepieciešams izvietot papildus tribīnes un izveidot lielākas autostāvvietas.

Papildus šīm izmaiņām, organizatoriem jābūt spējīgiem nosegt Grand Prix rīkošanas licences izmaksas. Tās, protams, nav tik lielas kā, piemēram, Abū Dabī vai Singapūrā, tomēr arī 100 miljonus EUR uz pieciem gadiem no privātiem atbalstītājiem nebūs viegli iegūt.

Problēmas ar Assenas trasi meklējamas pašā tās ‘sirdī’ – šī allaž bijusi motociklistu trase, iegūstot plašu atzinību tieši MotoGP un WSBK čempionātos. Smagās F1 mašīnas padarīs asfaltu daudz negludāku motocikliem, turklāt būs nepieciešams veikt izmaiņas arī drošības joslās un trases konfigurācijā. Nīderlandes mediji ziņo, ka Assenas kandidatūra finansiālu apsvērumu dēļ nav uzskatāma par nopietnu.

Līdz ar to 17 trases ir noslēgušas līgumu par Grand Prix rīkošanu nākamgad, kamēr vēl piecām jāveic pārrunas ar “Liberty Media”, jo līgums par posma rīkošanu noslēdzas šogad. Tās ir tradīcijām bagātie Eiropas dimanti – Silverstouna, Hokenheima, Monca un Barselona, kā arī strauju popularitāti viņpus okeānam gūstošā Brāļu Rodrigesu trase Meksikā.

Izskatās, ka vissāpīgākajā situācijā šobrīd atrodas Lielbritānijas GP mājvieta Silverstouna. 2010. gadā tika noslēgts līgums, kas paredzēja, ka viena posma rīkošanas licence organizatoriem pirmajā gadā izmaksās 12.9 miljonus EUR, bet līdz 2026. gadam pakāpeniski pieaugs līdz 28 miljoniem. 2017. gadā tika lauzts esošais ilgtermiņa līgums ar mērķi panākt finansiāli vilinošāku piedāvājumu no 2020. gada.

Trase pieder britu sacīkšu braucēju klubam (BRDC) un ir vienīgais posms kalendārā, kas nesaņem nekādu finansiālu atbalstu no vietējās valdības. Pat plašā skatītāju interese pie salīdzinoši augstām biļešu cenām (Hamiltona efekts) nespēj sniegt peļņu – jau vairākus gadus Lielbritānijas GP organizatori zaudē vairākus miljonus EUR.

Viens no loģiskākajiem lēmumiem, lai apmierinātu britu līdzjutējus un nezaudētu Grand Prix izcīņu, būtu tās pārnešana uz citu trasi. Vairums no tām, ieskaitot reālāko kandidātu Brendsheču, pieder Džonatana Palmera menedžmenta kompānijai “MSV”, kas nav pārāk atvērta riskantu starptautisku pasākumu rīkošanai un vietējā līmeņa sacensībās saskata ievērojami augstākas peļņas iespējas. Lai gan infrastruktūra Brendshečā un Doningtonā ir  augstākā līmenī nekā Zandvortā, iespējas redzēt Lielbritānijas GP citā trasē kā Silverstounā ir ļoti zemas.

Situācija neizskatās spīdoša arī pārējās riska trasēs. Spānija atkopjas no post-Alonso ēras. Lai gan “McLaren” komandā startē Karloss Saincs, jaunais spāņu braucējs vēl nav iemantojis tik plašu publikas atbalstu kā divkārtējais F1 čempions, kurš pieveica pašu Mihaelu Šūmaheru. Trase atrodas Katalonijā. Politiskās stabilitātes trūkums un reģiona vēlme izveidot suverēnu valsti mazina Spānijas valdības vēlmi veikt ilgtermiņa investīcijas.

Vācijas posms pēdējos gados kļuvis arvien apdraudētāks un bez “Mercedes” atbalsta sacīkstes Hokenheimā šogad nenotiktu. Arī skatītāju apmeklētības ziņā tas neieņem pašas vadošās pozīcijas. Monca jau gadiem cīnās ar negatīvu bilanci un tradīcijām bagātās trases aiziešana bieži vien vairāk izskatās pēc laika jautājuma. Meksikā viss bija rožaini līdz pagājušā gada decembrim, kad pie varas nāca jaunā valdība, kas paredz Grand Prix rīkošanai nepieciešamos līdzekļus pārvirzīt valstiski nozīmīgu infrastruktūras objektu izveidei.

Katrs no šiem pieciem neveiksmes stāstiem ir atšķirīgs, tomēr viņus visus vieno kopīgs mērķis. Formula 1 var izdzīvot bez sacīkstēm Lielbritānijā vai Vācijā, kādu posmu pat būtu ‘veselīgi’ zaudēt, citādi sezona būs 22 posmus gara, tomēr visu piecu posmu zaudēšana kļūtu par pamatīgu triecienu. Skaidrs, ka vienojoties ar katru trasi atsevišķi šāda iznākuma varbūtība ir ļoti zema, tomēr šai brīdī spēlē iesaistās Grand Prix organizatoru asociācija jeb FOPA.

Tā jau iepriekš izplatīja kopīgu vēstuli, izsakot neapmierinātību par “Liberty Media” darba stilu un TV translāciju pāreju uz maksas kanāliem, kā arī atlaidēm, kas tiek dotas jaunajām trasēm, it īpaši Maiami Grand Prix, kam izveidoti īpaši izdevīgi noteikumi, lai sekmīgāk ielauztos izolētajā Amerikas tirgū. Ja posmu rīkotāji spēs atkārtoti sadoties rokās, pieprasot ievērojami samazināt Grand Prix rīkošanas licences izmaksas, “Liberty Media” var nākties piekāpties.

“Liberty Media” gaida ļoti sarežģīts uzdevums. Jaunas struktūras izveide ir ļoti sarežģīts process, ņemot vērā, uz cik atšķirīgiem termiņiem un nosacījumiem katra posma rīkošanas līgums ir noslēgts. Papildus tam, jāsaprot, kā pie esošajiem ienākumiem, no kuriem aptuveni ceturto daļu sastāda Grand Prix rīkotāju licences, apmierināt visas 10 čempionātā startējošās vienības.

Šoziem mediji jau pamanīja, ka Bernijs Eklstons (bijušais F1 īpašnieks), Luka di Montezemolo (bijušais “Ferrari” prezidents), Lorenss Strols (“Racing Point” īpašnieks) un Toto Volfs (“Mercedes” F1 komandas vadītājs) apsēdušies pie kopīga pusdienu galda. Draudzīga maltīte, domas par alternatīva čempionāta izveidi vai stratēģija jaunā Konkordijas līguma sakarā? Atbildes uz šo jautājumu pagaidām vēl nav, lai gan tiek ziņots, ka alternatīvs čempionāts netiek izskatīts kā reāls variants.

Ir grūti pārmest 88 gadus vecam miljardierim par biznesa stratēģiju, kas darbojas tikai īstermiņā, tomēr “Liberty Media” nākotne pagaidām ir miglā tīta. Vienā brīdī izskan informācija par čempionāta attīstīšanu 30 gadu garumā, citā par sava biznesa pārdošanu. Tieši lēmumi tuvākā gada laikā visspilgtāk iezīmēs vīziju, kādā jaunie īpašnieki plāno doties.

Līgums ar bezmaksas TV kanālu Tuvajos Austrumos ir pozitīvs sākums, taču, kamēr pārējā pasaulē, tostarp Latvijā, beigsies esošie līgumi, “Liberty Media” rokas ir sasietas un vienā brīdī var nākties izdarīt izvēli – zaudēt kādu no vadošajām komandām (vai pat vairākas), atteikties no posmu rīkošanas leģendārajās trasēs vai pieņemt triecienu, apmierināt visas iesaistītās puses un plānot zaudēto atgūt ilgtermiņā.

Varbūt tieši Bernijs Eklstons caur FOPA un komandu interešu pārstāvēšanu kļūs par galveno spēlētāju debatēs ar “Liberty Media” kontrolēto impēriju, ko savulaik uzcēla viņš pats?