Britu TV zvaigzne Ričards Hemonds piedzīvojis iespaidīgu avāriju kalnā braukšanas sacensībās Bergennen Hemberg Šveicē, kur viņa vadītais “Rimac Concept One” apvēlās uz jumta un aizdegās.
47 gadus vecais Hemonds, kurš tobrīd veidoja sižetu “Amazon” raidījumam “The Grand Tour”, pēc negadījuma ar helikopteru tika nogādāts Sangalēnas slimnīcā, kur viņam tika konstatēts ceļgala lūzums, tomēr izdevies izglābties no nopietnākām traumām.
Viņa kolēģis un cits bijušais BBC raidījuma “Top Gear” vadītājs Džeremijs Klārksons jau paguvis nokomentēt situāciju, norādot, ka 1000 zirgspēku elektromobiļa “Rimac Concept One” avārija bijusi iespaidīgākā, kādu viņam nācies redzēt, tādēļ ir patiess atvieglojums, ka Hemonds nav guvis pārāk nopietnas traumas.
Foto: The Grand Tour
Šī nav pirmā reize, kad Ričards Hemonds gūst savainojumus filmēšanas laukumā. Šī gada sākumā viņš tika nogādāts slimnīcā Mozambikā pēc motocikla avārijas, bet 2006. gadā pavadīja divas nedēļas komā pēc avārijas, kad viņa vadītajam “Vampire” dragsteram pie 463 km/h pārsprāga riepa.
“Mahindra” komanda aizvadījusi lielisku posmu Formula E čempionāta Berlines ePrix – savu pirmo uzvaru čempionātā guva Fēlikss Rozenkvists, kamēr viņa komandas biedrs Niks Heidfelds finišēja trešais aiz Lukasa di Grasi.
Savu ātrumu “Mahindra” braucēji nodemonstrēja jau kvalifikācijā, tomēr pirmo starta rindu aizņēma di Grasi un “DS Virgin” braucējs Hosē Marija Lopess, kamēr čempionāta līderis Sebastians Buemi palika tikai 14. vietā.
Startā di Grasi noturēja vadību, kamēr neveiksmīgais Lopesa starts lika viņam piekāpties Rozenkvistam un Haidfeldam, kā arī domāt par aizsargāšanos no komandas biedra Bērda. Di Grasi iekrāja pāris sekunžu pārsvaru, tomēr īsi pirms boksu apmeklējuma Rozenkvistam to izdevās sadeldēt un apsteigt “Renault e.Dams” braucēju, saglabājot vadību arī pēc mašīnas maiņas.
Verņē uz boksu apmeklējuma rēķina izdevās pakāpties uz piekto vietu, tomēr nedroša izbraukšana no boksiem rezultējās ar 5 sekunžu sodu, kas bija īpaši sāpīgs, jo sacīkšu pēdējos apļos aiz viņa iekārtojās virkne braucēju, kuru līdz finišam vadīja Buemi un Verņē palika devītais.
Vēlāk gan izdevās vienu pozīciju atgūt, jo Buemi saņēma diskvalifikāciju par nepietiekamu spiedienu katrā no viņa mašīnas riepām. Līdz ar to Šveices pārstāvja pārsvars kopvērtējumā pār di Grasi sarucis līdz 22 punktiem. Nākamais posms turpat, Berlīnes lidlaukā, tiks aizvadīts jau svētdien.
“Mercedes” komandas braucējs Luiss Hamiltons izcīnījis 65. pole position, šai rādītājā panākot savu bērnības dienu elku Airtonu Sennu, par ko saņēma paša Sennas ķiveri. Viņam blakus uz starta stāsies čempionāta kopvērtējuma līderis Sebastians Fetels.
Ātrāko apļa laiku pirmajā kvalifikācijas kārtā uzrādīja “Mercedes” braucējs Valteri Botass, mazāk kā par sekundes simtdaļu pārspējot komandas biedru Hamiltonu, tomēr par galvenajiem ieguvējiem uzskatāmi “Ferrari”, kas izmantoja supermīkstās riepas, ietaupot ultramīksto komplektu. Raikonens un “McLaren” braucēji Alonso un Vandūrns aizskāra sienu, tomēr abi izvairījās no tālejošām sekām, kamēr minūti līdz sesijas beigām avāriju piedzīvoja “Sauber” braucējs Paskāls Verleins.
Līdz otrajai kārtai netika mājinieks Lenss Strols. Tā uzsākās neveiksmīgi Karlosam Saincam – ļoti līdzīga izslīdēšana pirmajā līkumā kā Verleinam, tomēr spāņu braucējam izdevās neaizskart barjeru un turpināt braucienu. Arī viņa tautietim Alonso negāja viegli un nācās saskarties ar jaudas zuduma problēmām. Nevienam no viņiem desmitniekā tikt neizdevās. Izšķirošajā mēģinājumā, aizskarot sienu, riepu pārplēsa Daņila Kvjats.
Labāko desmitniekā bez 4 vadošajām komandām iekļuva arī Felipe Masa un Niko Hulkenbergs. Viņi gan nopietnu konkurenci vadošajām komandām neizrādīja. Pirmajā mēģinājumā lielisku ātrumu demonstrēja “Mercedes” braucēji, uzrādot divus ātrākos apļa laikus. Fetela atbilde neizvērtās kā cerēta – 0.004 sekundes aiz Hamiltona, kurš pamanījās vēl uzlabot savu rezultātu, kamēr Botass un Raikonens konkurenci Fetelam neizrādīja.
Sacensību starts rītdien pl. 21:00. Kanādas GP vēsturē ir pierādījies, ka kvalifikācijas uzvara nedod nekādas garantijas sacīkstēs, tādēļ gaidāma aizraujoša cīņa starp “Ferrari” un “Mercedes”.
Sebastians Fetels un Kimi Raikonens uzrādīja ātrākos apļa laikus trešajā treniņā pirms Kanādas GP kvalifikācijas.
Pa nakti Kanādas GP organizatori bija izsūtījuši trasē ‘slaucītāju armiju’ un trase šodien kļuvusi krietni tīrāka, kas nozīmē, ka neredzējām vairs tādus izslīdēšanas incidentus, kā pirmajā un otrajā treniņā.
Luiss Hamiltons Fetela rezultātam zaudēja 0,3s, bet interesanti, ka starp abiem “Mercedes” pilotiem iespraucās Makss Verstapens no “Red Bull”.
Motorsportā, iespējams, nav lielāka izaicinājuma par diennakts braucienu Lemānā. Komandas un rūpnīcas startam gatavojas visu gadu. Gaidot sacensības, piedāvājam ieskatīties 24 aizraujošos faktos un stāstos no pasaules prestižākajām izturības sacīkstēm. Astoņu rakstu sestajā daļā par 1966. gada braucienu ar ciešāko finišu Lemānas vēsturē, braucējiem, kas 24 stundu sacīkstes izmantojuši kā soli pirms F1, kā arī “Toyota” lāstu.
#16 1966. gada Lemānas brauciens iegāja vēsturē vairāku iemeslu dēļ – debitēja Henrī Peskarolo, kurš vēlāk piedalījās vēl 32 reizes, šī bija arī pirmā reize, kad uzvaru guva “Ford”, to atkārtojot nākamos 3 gadus, bet to, kurš “Ford” todien bija labākais, nebija viegli noskaidrot. Kena Mailsa un Denija Halma ekipāža atradās vadībā, taču straujiem soļiem tuvojās Brūsa Maklārena un Krisa Eimona vadītā mašīna. Mailss bija pieredzējis sportskāru braucējs (Deitonas 24h un Sebringas 12h uzvarētājs), tādēļ nav liels pārsteigums, ka viņam izdevās noturēt Maklārenu sev aizmugurē. Sacīkšu tiesneši gan pamanīja interesantu niansi – par uzvarētājiem kļuva tie, kas līdz finišam veica lielāko distanci un Maklārena “Ford” finiša brīdī atradās tuvāk Mailsa mašīnai kā sacīkšu startā, tātad jaunzēlandiešu duets bija veikuši par 8 metriem garāku distanci. Mailss bija sašutumā. Lemāna tā arī palika vienīgā no lielajām izturības sacīkstēm, kuru viņam neizdevās uzvarēt. Divus mēnešus vēlāk viņš gāja bojā “Ford” testos mašīnai, kas uzvarēja Lemānā nākamajā gadā.
Tuvojoties 1966. gada finišam. Foto: Ford Motor Company
#17 Šogad Lemānas 24 stundu sacīkstēs piedalīsies 22 bijušie F1 braucēji. Pāreja no F1 uz izturības sacīkstēm nav retums. To veikuši tādi giganti kā Džensons Batons, Huans Pablo Montoija un Fernando Alonso. Tomēr ik pa reizei gadās pretēja karjeras attīstība. Deviņdesmito gadu jaunie Vācijas un Austrijas talanti – Šūmahers, Frencens, Vendlingers, Vurcs – visi izgāja Lemānas skolu. Pēdējam pat izdevās uzvarēt. Kopumā 13 braucēji F1 ienākuši pēc uzvaras Lemānā. Viņu vidū gan tagadējais “Red Bull” jauno braucēju sistēmas pārraudzītājs Helmuts Marko, ēdiena ražošanas uzņēmuma “Barilla” viceprezidents Paulo Barilla, kā arī Žerārs Larūss, kurš pēc rallija, Lemānas un F1 pieredzes izveidoja savu F1 komandu, kas gan 1990-to gadu mazo komandu ēru nepārdzīvoja. Pēdējais braucējs, kas jau kā Lemānas uzvarētājs debitēja F1 bija Andrē Loterers, tiesa gan, tikai uz vienu posmu “Caterham” sastāvā 2014. gadā. Visus trīs 24 stundu brauciena titulus Loterers ieguvis ar “Audi”, kas pēc 2016. gada sezonas pameta čempionātu. Loterera stāsts gan ar to nebeidzas – pērn ar “Porsche” šo panākumu neizdevās atkārtot, nu pienācis laiks “Rebellion Racing”.
1971. gada Lemānas uzvarētāji Gijs van Lenneps un Helmuts Marko. Foto: Porsche
#18 Par galvenajiem favorītiem cīņā par uzvaru šī gada sacensībās tiek uzskatīta “Toyota” komanda. Pārsteidzoši, viņiem nekad līdz pirmajai vietai izdevās aizsniegties tikai pērn, neraugoties uz vairākiem ļoti daudzsološiem mēģinājumiem. Vissmagākā sakāve bija vērojama pirms 3 gadiem, kad piecas minūtes pirms finiša Kazuki Nakadžimas vadītajai mašīnai radās problēma ar turbokompresoru un iekrātais minūtes pārsvars pazuda kā nebijis. Nakadžima apstājās starta finiša taisnē apli pirms finiša, ļaujot uzvaru izraut konkurentiem no “Porsche”. 2017. gadā šīs pašas ambīcijas netika īstenotas, jo visas 3 ekipāžas bija ārā no cīņas jau līdz rītausmai. Pieci finiši otrajā vietā piebēra sāli ilgi nepiepildītajam sapnim, ko 1994. gadā divas stundas pirms finiša liedza piepildīt pārnesumkārbas defekts, bet 1999. gadā caura riepa pielika punktu japāņu cerībām pēdējā brauciena stundā. Šogad bez citu rūpnīcu dalības vajadzētu pietikt otrajai uzvarai, ja vien Lemānas trase atkal neizdomās izspēlēt savus trikus, pēdējā sacīkšu nogrieznī.
Kimi Raikonens uzrādījis ātrāko apļa laiku Kanādas GP otrajos treniņos, aiz sevis atstājot Luisu Hamiltonu, kamēr abu komandas biedri – Sebastians Fetels un Valteri Botass – ieņēma attiecīgi 3. un 4. vietu.
Jau ar pirmajām minūtēm trasē devās Karloss Sainss, kurš dzinēja problēmu dēļ pirmajos treniņos palika bez rezultāta, kamēr otram spāņu braucējam Fernando Alonso nācās izlaist pirmo stundu, kamēr “McLaren” novērš hidraulikas defektu.
Monreālas trase izrādījās pietiekami viltīga arī pēcpusdienas sesijā – izslīdēja gan Fetels, gan Botass, gan Vandūrns, gan Kvjats, gan Peress, kamēr Grožāns to izdarīja vairākas reizes, tikmēr Ēriksons aizskāra čempionu sienu, pie kā, visticamāk, vainojams aizmugurējo riteņu saķeres trūkums. 20 minūtes līdz sesijas beigām trases malā palika Verstapens ar dzinēja defektu, izraisot sarkano karogu fāzi.
Tā kā braucēji ilgu laiku veica testus ar supermīkstajām riepām, bet otro pusi līdz sesijas apturēšanai veltīja sacīkšu simulācijas izmēģinājumiem, tad kvalifikācijas izmēģinājumi ar ultramīkstajām riepām vadošajām komandām notika uz vien dažiem apļiem, tādēļ uzrādītie rezultāti negarantē objektīvu spēku samēru atspoguļojumu, kamēr mēģinājumi pēdējās minūtēs būtiskas izmaiņas rezultātos neieviesa.
Jāuzslavē “Force India” vienība, kuras abi braucēji – Serhio Peress un Estebans Okons – visas sesijas garumā turējās labāko desmitniekā, apliecinot ceturtās spēcīgākās komandas statusu, kā arī Fernano Alonso, kurš pēdējās minūtēs spēja pakāpties līdz 7. vietai.