Šī gada rudenī zaļā gaisma tiks dota jaunam autosporta čempionātam – Roborace. Galvenā atšķirība no ierastajām formulu sacīkstēm būs tāda, ka mašīnas brauks un sacentīsies, pateicoties katras komandas izstrādātai speciālai programmai, līdz ar to mašīnās nemaz neatradīsies cilvēks. Par to, vai šāds risinājums ir traka ideja, kas pazudīs tikpat ātri kā parādījās, vai revolūcija un ieskats autosporta nākotnē var diskutēt ilgi, tomēr šoreiz pievērsīsim uzmanību kam citam – Roborace darbībai mūsdienu nozīmīgākajā skatītāju piesaistes jomā – sociālajos tīklos.
Tā kā jaunais čempionāts tiek pozicionēts kā atbalsta sacīkstes Formula E čempionātam, tad būtu vērts salīdzināt interesi par abiem čempionātiem. Lai gan ierasti interese par atbalsta sērijām ir krietni daudz mazāka par galveno čempionātu, saprotams, ka Roborace ar savu unikālo pieeju var piesaistīt jaunu un atšķirīgu auditoriju.
Tomēr rodas viens jautājums – cik lielu? Vai tas ir normāli, ka čempionātam, par kuru vēl nav zināms ne kalendārs, ne dalībnieku saraksts, ne noteikumi ir vismaz četrreiz vairāk sekotāju kā Formula E? Šāds skats vērojams gan Twitter, gan Facebook, gan Instagram, kamēr abonentu skaits Youtube kanālam ir salīdzinoši niecīgs (divreiz lielāks kā Indy Lights, kamēr Facebook ‘patīk’ un Twitter sekotāju skaits ir aptuveni 40 reizes lielāks).
Var jau teikt, ka tas tādēļ, ka šobrīd tur atrodams tikai viens video, bet tai pašā laikā arī pārējos iepriekš minētajos saitos publicētais informācijas apjoms nav pārlieku liels un Formula E sniedz lielisku informācijas izklāstu savos sociālajos tīklos. Reālākais izskaidrojums šādām anomālijām ir sekotāju pirkšana.
Lai gan iegūt precīzus pierādījumus tam ir tikpat kā neiespējami, tomēr ir vairāki faktori, kas uz to norāda. Izšķirstot pēdējo sekotāju lapu Roborace Twitter lapai, ir viegli redzams, ka sekotāju skaitā ir salīdzinoši ļoti daudz konti bez bildes ar ļoti zemu aktivitāti un sekotāju skaitu, turklāt kopš 2. jūlija sekotāju skaits katru dienu pieaudzis par precīzi 4339, kamēr Facebook lapai, neraugoties uz to, ka cilvēki par Roborace runā 8 reizes mazāk nekā Formula E, lapas ‘patīk’ skaits ir vairāk kā 3 reizes lielāks. Instagram portālā lieliski redzama arī bilžu ‘patīk’ pirkšana, jo starp divām pēdējām bildēm ‘laikotāju’ skaits atšķiras 100 reizes un situācija, ka no nepilna pusmiljona sekotāju bilde patīk mazāk nekā simts lietotājiem ir, maigi izsakoties, aizdomīga, ja salīdzina ar Formula E kontu, kam ar 8 reizes mazāk sekotājiem bildes ‘patīk’ pārsvarā 500 – 3000 lietotājiem.
Lai gan sekotāju pirkšana no juridiskā skatu punkta nav nelegāla darbība, tomēr tā ir klaja skatītāju maldināšana. Šie bezpersoniskie konti, iespējams, nav pilnīgi bezvērtīgi, jo cilvēkiem ir tendence aktīvāk sekot lapām, kurām jau tā ir lielāks sekotāju pulks, turklāt pat tik pamatīga sekotāju pirkšana, spriežot pēc populārāko pārdevēju piedāvātajiem cenrāžiem, diez vai izmaksā daudz vairāk kā 10’000 USD.
Tomēr iegūstot jaunus atbalstītājus ar Roborace izvēlētājām metodēm, viņi riskē zaudēt ko citu – skatītāju cieņu un ticību, ko atgūt ir ļoti sarežģīti. Nereti lasīts par dažādiem apšaubāmiem finanšu darījumiem F1 čempionātā un Bernija Eklstouna netīrajiem līgumiem, tomēr, ja čempionāts nav pat spējīgs būt atklāts par savu līdzjutēju skaitu, tad kā mēs varam ticēt, ka darbības un darījumi aizskatuvē ir godīgi un uzticami? Krāpniecība ilgtermiņā nekad nav strādājusi un, ja Roborace spēs atzīt savas kļūdas un radīt uz godīgiem pamatiem veidotu fanu bāzi, mūs gaida viens no zīmīgākajiem brīžiem autosporta vēsturē.
