Jau šajā nedēļas nogalē Melburnā notiks Austrālijas GP posms un Red Bull komanda izmantoja iespēju, lai sagatavošanās procesā iesaistītu Danielu Rikardo. Smaidīgā austrālieša faniem gan šis video rosinās divejādas izjūtas, jo būs ne tikai prieks par Rikardo izdarībām, bet arī skumjas, ka neredzēsim viņa talantu Albertparka sacīkstē.
Jaunākais Patreon- Podkāsts: McLaren revolūcija, Williams nākotne, jauna komanda
NASCAR Cup series posmā Ostinas trasē piedalījās arī divi bijušies F1 piloti Džensons Batons un Kimi Raikonens, kuri nodemonstrēja ļoti pārliecinošu sniegumu. Raikonens uz brīdi atradās pat ceturtajā pozīcijā, kamēr Batons finišēja 18.vietā.
Raikonens startēja no 22.starta pozīcijas, kamēr Batons startā bija divais vietais aiz bijušā F1 kolēģa. Kopā uz starta Ostinā stājās 39 piloti, kas nodrošināja pamatīgu burzmu, haosu un daudz sadursmes.
Raikonens kopā ar savu NASCAR komandu sākotnēji izvēlējās trīs boksu apmeklējumu stratēģiju, tomēr nespējot turēt līdz degvielas taupīšanas plānam, “Trackhouse” komanda iesauca Kimi vēlreiz boksos, kas mirkli vēlāk atmaksājās, jo dzeltenie karogi un konkurentu došanās boksos ļāva Kimi pacelties uz ceturto vietu.
Tomēr pēdējos apļos sākās sadursmju sērijas, dzeltenie karogi un restarti, kuros Raikonens pazuda peletonā, piedzīvoja sadursmi ar Raijanu Bleiniju 1.līkumā un finišēja 27.vietā.
Tostarp Džensons Batons izmantoja atšķirīgu boksu apmeklējumu stratēģiju un spēja izvairīties no sadursmēm arī noslēguma fāzē, kas britam ļāva pamazām uzlabot pozīciju un finišēt 18.vietā. Turklāt Batonam pēc Lemānas 24H sacīkstes ir plānoti vēl divi starti NASCAR Cup series čempionātā.
Uzvaru Ostinā izcīnīja Tailers Rediks, kuram pēc pēdējā restarta sekoja Kails Bušs un Alekss Boumans.
Mūsu Patreon lapā aizraujošs stāsts par Krisu Eimonu: Visu laiku (ne)veiksmīgākais…
Brazīlijas tiesa piespriedusi šādu lēmumu pēc Pikē izteikumiem 2021. gadā pēc Lielbritānijas GP, kur sadursmi piedzīvoja abi titula kandidāti Makss Verstapens un Luiss Hamiltons.
“Mazais nēģeris ar savu mašīnu iebrauca iekšmalā, bet tas ir ļoti ātrs līkums, kur divām mašīnām blakus nav vietas,” savā analīzē pavēstīja viens no astoņdesmito gadu izcilākajiem braucējiem.
Formula 1 sabiedrība pauda sašutumu par Pikē komentāriem, tomēr pats Nelsons norādīja, ka vārds, kas radījis ažiotāžu (Brazīlijas portugāļu valodā: neguinho) netiek lietots ar negatīvu nokrāsu un drīzāk tulkojams kā ‘puisis’ vai ‘čalis’, nevis ar tādu pašu nozīmi kā vārda lietojums angļu valodā.
Vēlāk gan Pikē atvainojās par savu vārdu izvēli (citādā gadījumā varēja zaudēt iespēju apmeklēt F1 padoku), tomēr vēlreiz tika sabiedrības nežēlastībā, kad viņa homofobiskie komentāri Luisa virzienā par 2016. gada dueli starp Rosbergu un Hamiltonu nokaitināja vairākas sabiedrības grupas, tostarp Brazīlijas LGBTQ+ komūnu, kas par morālām ciešanām pieprasīja pat 10 miljonu reālu (1,7 miljoni EUR) sodu Nelsonam Pikē.
Vērts piebilst, ka Nelsons Pikē ir cieši saistīts ar Luisa Hamiltona tā laika galvenā konkurenta Maksa Verstapena ģimeni, jo Nelsona meita Kellija ir Maksa draudzene. Viņa audzina meitu no iepriekšējām attiecībām ar bijušo F1 braucēju Daņilu Kvjatu.
Budžeta griesti tika ieviesti 2021. gadā un jau šobrīd ir redzami pirmie rezultāti – vadošo komandu pārsvars vairs nav tik izteikts un atstatums starp vadošo un lēnāko vienību ir ievērojami sarucis, tomēr, iespējams, ar to nepietiek, lai nopietni ļautu mazajām vienībām iesaistīties cīņā par uzvaru.
Komandas vēlas lielāku brīvību, lai varētu attīstīt savu rūpnīcas bāzi. Viens no galvenajiem šīs idejas aizstāvjiem ir jaunieceltais “Williams” vadītājs Džeimss Voulss. “Man šķiet, ja vēlamies tikt vaļā no meritokrātijas, mums jābūt spējīģiem nodrošināt komandas ar izdevību panākt līdervienības un strādāt ar līdzvērtīgiem resursiem.”
Pēc 15 gadiem “Mercedes” komandā, kas daudzus gadus pavadīja dominējot čempionātā, Vaulss šoziem pārvācās uz “Williams” un atzina, ka bija pārsteigts, ka komandai trūkst resursi, kas, viņaprāt, ir absolūti nepieciešami, taču pie pašreizējiem ierobežojumiem vienība tos nevar atļauties, piemēram, atbilstoša programmatūra, kas palīdz kārtīgi saprast, kur atrodas katra detaļa. Bez uzlabojiem “Williams” komandai nekad nebūs iespēju noķert vadošās vienības.
Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) un Formula 1 menedžments (FOM) apsver iespēju apspriest šo jautājumu ar krietni padziļinātu izpēti, kā šīs izmaiņas varētu ietekmēt čempionāta attīstību.
“Alpine” komandas vadītājs Otmars Safnauers pievienojās Voulsa teiktajam: “Tēriņu griestu ieviešana akcentē vēsturiskās atšķirības. Ja biji neliela komanda, kuras rīcībā nav labs vēja tunelis un nevari atļauties uzbūvēt jaunu, tad esi ķezā uz mūžīgiem laikiem. Šī iemesla dēļ jārada izņēmums attiecībā uz vēja tuneļiem. Domāju, ka ir arī citas infrastruktūras jomas un rīki, pret kuriem jāttiecas ar līdzīgu attieksmi.“
Gan vietējā, gan pasaules autosporta mērogā pastāv uzskats, ka autošoseja kā autosporta disciplīna ir dārga un nepieejama. Vai tas ir mīts vai patiesība? Piedāvājam detalizētas izmaksas dalībai Latvijas un Baltijas autošosejas čempionāta līmenī dažādās ieskaites klasēs individuāliem sportistiem vai komandām.
Baltijas autošosejas čempionātā (BaTCC) ir plašas izvēles iespējas startēt individuāli sprinta sacensībās, kā arī komandā – divu vai vairāku cilvēku sastāvā izturības sacensības ar 2h vai 6h ilgu distanci. Turklāt vienā sacensību nogalē ir iespējams startēt visās šajās disciplīnās ar vienu automašīnu, jo tehniskie noteikumi klasēs ir sapāroti.
Ņemot vērā faktoru “km sacensībās pret izdevumiem” visefektīvākā distance ir sešu stundu izturības sacensības(BEC 6H), kur vienā komandā var startēt līdz pat pieciem dalībniekiem, attiecīgi izmaksas sadalot proporcionāli braukšanas laikam vai distancei. Sešu stundu sacīkstēs viena komanda veic vidēji 700 – 800 km, pieskaitot klāt brīvo treniņu un kvalifikācijas braucienus kopā sanāk vismaz 1000 km vienai komandai.
Kā veidojas izmaksas vienā sacensību nedēļas nogalē? Dalības maksa par sacensībām ir 700 – 1000 EUR robežās no komandas, atkarībā no ieskaites klases un cik laicīgi notiek pieteikšanās sacensībām. Riepas ir būtisks faktors jebkurā autosporta disciplīnā. Sacensību nolikums BEC6H sacensībās paredz, ka visiem dalībniekiem ir jāizmanto Hankook sliku riepas, kuras jāiegādājas no konkrēta piegādātāja, nodrošinot sportiski vienādus apstākļus. Mazāk jaudīgajās klasēs komandas var nobraukt visu sacensību nedēļas nogali ar 4-6 riepām, bet jaudīgākajās klasēs, piemēram TCR vai Porsche GT3 CUP, komandas vienās sacensības izmanto 12-16 riepas.
Viena riepu komplekta cena svārstās no 1000 līdz 1600 EUR bez PVN. Ar pieejamiem riepu izmēriem un cenām var iepazīties ŠEIT. Riepas tiek piegādātas uz komandas norādīto adresi sacensību vai norises vietu. Ja gadās tehnisks defekts sacensību sākumā un nav nepieciešamas visas pasūtītās riepas, tad izņemt un attiecīgi maksāt vajag tikai par izmantotajām riepām. Noteikti jārēķinās ar degvielas izmaksām uz distanci, jauniem bremžu klučiem uz sacensībām, mehāniķu algas, transports un ceļošana, automašīnas amortizācija utt.
BEC 6H sacīkstēs uz starta stājas dalībnieki vairākās ieskaites klasēs, sākot ar 2l automobiļiem līdz pat rūpnīcu Porsche GT3 CUP. Automobiļa ātrums viena apļa ietvaros nav tik būtisks faktors, kā tā uzticamība visu sešu stundu garumā, lai sasniegtu maksimāli iespējamo rezultātu sacensību finišā. Automašīnas izvēle paliek komandas pārziņā, atkarībā no ambīcijām trasē vai finansiālām iespējām.
Iespējams iegādāties jau sacīkstēm sagatavotas automašīnas par 10000 – 20000 EUR, lietotas TCR klases automašīnas sākot ar 40000 EUR vai kādu rūpnīcas GT klases spēkratu, kur cenas sākas no 60000 EUR. Vai iespējams iegādāties un sagatavot sacensībām kādu ielas automašīnu, lai sagatavotu ielas automobili sešu stundu izturības sacensībām jārēķinās ar aptuveni 10000 EUR, neskaitot automobiļa iegādes cenu.
Baltijas autošosejas čempionātā potenciālajiem pilotiem, kam prioritāte ir braukšana trasē, ir plaši pieejamas arī īres opcijas gan maza, gan lielu budžetu komandās ar ātrām un modernām sacīkšu automašīnām.
Šo sacensību mērķis ir par minimālām izmaksām savā starpā sacensties dalībniekiem no sprinta sacensību klasēm un dalībniekiem, kas vēlas sevi izmēģināt šosejas sacensībās. Divu stundu ilgajā distancē komandas sastāvā var piedalīties viens vai divi piloti. Vairākas ieskaites klases, sākot ar ABC Race klasi līdz pat standarta automobiļiem ar 4l dzinējiem.
Dalības maksa par sacensībām ir 400 EUR, par ko komanda var piedalīties 2 kvalifikācijās sesijās, katra 20 min gara un 2h sacensībās, kopā 160 min ilgs trases laiks, kas pielīdzināms aptuveni 220-250 km. Visi dalībnieki startē ar Nankang “AR-1” sporta riepu, kur viena komplekta cena atkarībā no izmēra svārstās no 320 – 600 EUR bez PVN. Ar vienu riepu komplektu pilnīgi pietiek visai sacensību nedēļas nogalei. Riepu cenas un izmēri pieejami ŠEIT.
Uz starta līnijas stājās 1,4l standarta automašīnas ar drošības karkasiem, 2l automašīnas, BMW 325 CUP dalībnieki, līdz pat standarta komplektācijas BMW M3 spēkratiem. Iespējams iegādāties jau sacīkstēm sagatavotas automašīnas par 8000 – 25000 EUR. Tāpat kā 6h sacensībās, divu stundu izturības sacensībās automašīnas ātrums vienā aplī nav izšķirošs faktors panākumiem, to nosaka braucēja meistarība un stabilitāte, automašīnas uzticamība visas distances garumā.
Standarta autošosejas sacensības, kur finālbraucienu garums ir 10-14 apļi, aptuveni 15-20 minūšu ilgi, divi sacīkšu braucieni – kuru laikā ir jāparāda maksimāli labākais sniegums, lai sasniegtu augstāku vietu.
No budžetam draudzīgākajām opcijām var izcelt 3 ieskaites klases – mono klases BMW 325 CUP un BMW 116 Trophy, kā arī mazlitrāžas salonautomašīnu seriālu ABC Race.
BMW 116 Trophy ir 2022. gadā izveidota klase ar mērķi izveidot mono budžeta klasi, kā soli pirms BMW 325 CUP sacensībām. Tās ir BMW E87 modeļa automašīnas, kas aprīkotas ar 1,6l dzinēju(85 kW) un kurām atļautas ļoti limitētas modifikācija – mono amortizatori(Gaz), kuru cena ir 800 EUR, mono bremžu diski un kluči (Fri.tech). Visi izmanto Nankang AR-1 riepas, kuru komplekts maksā 420 EUR bez PVN. Ielas automašīnas iegāde un pilnīga sagatavošana atbilstoši tehniskajiem noteikumiem izmaksātu ap 10 000 EUR, neskaitot braucēja drošības ekipējumu. Arī tekošās izmaksas sacensībās(bremžu nodilums, riepas) ir zemākas kā BMW 325 CUP.
BMW 325 CUP ir šobrīd populārākā sacīkšu klase jebkurā Baltijas autosporta disciplīnā, kas uz starta pulcē vismaz 30 automašīnas vienā sacensību nedēļas nogalē. Popularitāte saistīta ar tieši tādu pašu filozofiju kā BMW 116 Trophy – strikti regulētas sacīkšu automašīnas, kas nodrošina ļoti ciešas sacīkstes trasē. BMW 325 CUP ir atļauti, BMW E90, E91 un E92 automašīnas ar vienu dzinēja veidu, vienādiem amortizatoriem, bremžu sistēmu, reduktoru un riepām. Ielas automašīnas iegāde un pilnīga sagatavošana atbilstoši tehniskajiem noteikumiem izmaksātu ap 15 000 EUR, neskaitot braucēja drošības ekipējumu.
ABC Race klase ir paredzēta autošosejas iesācējiem, kas vēlas izmēģināt sevi šosejā par ļoti pieejamām izmaksām. Atļauts izmantot automašīnas, kuru dzinēju tilpums nepārsniedz 1,4l un to aptuvenā jauda ir 75 zs. Atļautas minimālas pārbūves iespējas piekarē. Obligāti jāizmanto Falken konkrēta izmēra riepas. Ielas automašīnas iegāde un pilnīga sagatavošana atbilstoši tehniskajiem noteikumiem izmaksātu ap 10 000 EUR, neskaitot braucēja drošības ekipējumu.
Visos autošosejas veidos jāņem vērā, ka būs nepieciešama LAF izsniegta šosejas gada licence – cena 150 EUR, kā arī noteikumiem atbilstošs braucēja drošības ekipējums.
Vairāk informācijas:
Andis Meilands, BaTCC direktors
Tel.: 28644446, e-pasts: info@batcc.eu
McLaren komanda ir paziņojusi par nopietnu komandas tehniskā departamenta restrukturizāciju. Līdzšinējais tehniskais direktors Džeimss Kijs pametīs vienību, kamēr tai pievienosies bijušais Ferrari inženieris Deivids Sančess.
Vokingā bāzētai komandai sezonas sākums ir bijis paredzami neveiksmīgs un pirms 2023.gada sezona nav izpildīti uzstādītie tehniskās attīstības mērķi. Šajā gadījumā tehniskā direktora atlaišana ir visai loģisks solis, jo vienība jau ilgāku laiku nespēj izkļūt no lejupslīdes.
Turklāt McLaren ir paziņojusi, ka mainīs tehniskā departamenta struktūru. Iepriekš Kijs, kurš pievienojās vienībai 2019.gadā, bija galvenais atbildīgais par tehnisko attīstību kopumā, bet turpmāk ir plānots izveidot horizontālu stuktūru, kur trīs tehniskie cilvēki būs atbildīgi katrs par savu jomu un visi būs tiešā komandas vadītāja Andrea Stellas pakļautībā.
Viens no šiem trim vaļiem, uz kuriem turēsies McLaren tehniskais departaments, būs bijušais Ferrari attīstības stratēģijas veidotājs francūzis Deivids Sančess, kurš jaunai komandai varēs pievienoties no 2024.gada 1.janvāra. Sančess strādās kopā ar Pīteru Prodromu, kurš atbildēs par aerodinamikas departamentu, bet trešais būs Nīls Holdijs. Tāpat notikušas vēl vairākas izmaiņas McLaren tehnisko cilvēku lomu un atbildības sadalījumā.
“Vispirms es vēlos pateikties Džeimsam par ieguldījumu viņa laikā McLaren komandā un novēlu panākumus nākotnē,” paziņoja Stella, kurš par komandas vadītāju kļuva pirms šīs sezonas. “Man, kļūstot par komandas vadītāju, tika dotas pilnvaras izveidot jaunu struktūru un stratēģiju, lai nodrošinātu komandas panākumus nākotnē. Šobrīd esam izstrādājuši jaunu struktūru, kas ievieš krientni lielāku skaidrību un efektivitāti tehniskajā departamentā.”
Pēc pirmajiem diviem sezonas posmiem abi McLaren piloti Lando Noriss un Oskars Piastri ir pēdējās divās vietās čempionāta kopvērtējumā un komanda bez punktiem ir 10.vietā Konstruktoru kausā. Uz sezonas ceturto posmu Azerbaidžānā ir plānots nopietns uzlabojums, kas tika gatavots jau kopš pagājušā gada nogales, kad komanda atklāja problēmas esošā modeļa uzlabošanā un apjautā tā nepietiekamo potenciālu.
Jaunākais Patreon lapā: 7 ‘Sprīdīši’, kuri devās laimes meklējumos, lai nepaliktu komandas biedra ēnā
Makss Verstapens un citi Formula 1 piloti atbalstīja Fernando Alonso un Estebanu Okonu, kuri abi pirmajos divos posmos pieļāva kļūdu, nenostājoties precīzi savā starta laukumā un saņēma sodu par to. Vairums pilotu piekrīt, ka pie vainas ir nepietiekams redzamības leņķis jaunās paaudzes formulās.
Bahreinā 5s sodu par sava starta laukuma neievērošanu saņēma Estebans Okons, bet Saūda Arābijā par tādu pašu pārkāpumu tika sodīts Fernando Alonso, kurš neskatoties uz to spēja finišēt uz goda pjedestāla.
Vairums piloti, kas tika aptaujāti šajā jautājumā, piekrīta, ka jauno formulu garākie purngali, lielāki riteņi ar ‘dubļu sargiem’ virs tiem vēl vairāk ierobežo pilotu redzamību tuvā attālumā, kas jau iepriekš formulu tipa mašīnām bija nepietiekama.
“Galvenais iemesls, kāpēc piloti netrāpa savā starta laukumā pilnīgi precīzi ir sliktā redzamība,” skaidroja Verstapens. “Līdzīga situācija ir ar balto līniju un trases robežām. Protams, mēs varam daudz strīdēties par to vai šāda kļūda dod priekšrocības un vai pilots ir ieguvējs, ja nav precīzi nostājies savā starta vietā. Noteikumi ir nepieciešami, ja visi sāks to izmantot un nostāsies būtiski ārpus sava stata laukuma, lai iegūtu labumu starta mirklī. Taču neliela kļūda priekšrocības nedod. Man nav padoma, ko tieši mēs varētu mainīt noteikumos.”
Arī Serhio Peress piekrita, ka nav nemaz tik viegli trāpīt sava starta laukumā: “Tas ir pietiekami sarežģīti. Es pats biju ļoti piesardzīgs un apstājos agrāk, jo vizuāli nevar redzēt, kur tieši esmu. Mums jāizdomā labāks veids, kā precīzāk noteikt to vai pilots ir savā vietā. Šobrīd es bieži paļaujos uz veiksmi un ceru, ka esmu trāpijis precīzi laukumā.”
Arī pilotu asociācijas direktors Džordžs Rasels, kurš būtu tiešais ieguvējs no jebkāda Fernando Alonso soda pēc finiša Džidā, piekrita, ka 5s sods par niecīgu neprecizitēti ir pārāk bargs.
“Mēs sēžam pārāk zemu un esmu tuvu riepām, līdz ar to vispār neredzam, kas notiek asfalta līmenī,” skaidroja bitu pilots. “Papildus starta laukumam mums ir dzeltenās līnijas un pat tās es reizēm neredzu. Mums šajā jautājumā jāsāk izmantot veselais saprāts un pārkāpums jāsamēro ar sodu, jo citādi tas ir pārāk bargs.”
Jāpiebilst, ka FIA norādītais starta laukums jāievēro arī tīri tehnisku iemeslu dēļ – laukuma ietvaros asfaltā iestrādāti elektroniskie uztvērēji, kas uztver formulu priekšā un aizmugurē novietotos sensorus un līdz ar to var precīzi fiksēt falšstarta mirkli.
5. martā ar vērienu sākās Formula 1 jaunā sezona. 10 komandas, 20 braucēji, 23 sacīkstes – un visi kā viens tiecas būt pirmie, lai kāptu uz pjedestāla vienā no pasaules galvenajiem autosporta notikumiem. Dažādas grūtības trases, profesionāli piloti un prātam neaptverams ātrums – šāda solās būt jaunā Formula 1 sezona. Šis ir brīdis, kad azartiskākie sporta fani steidz apmeklēt kādu no Latvijas labākajiem sporta totalizatoriem, kā Olybet vai Optibet kazino, lai izdarītu likmi uz savu favorītu. F1 piloti gadu gaitā iemācās perfekti izjust un kontrolēt savas formulas, taču pat profesionālajiem braucējiem ar iespaidīgu pieredzi gadās nonākt neapskaužamās un dzīvībai bīstamās situācijās. Turpmākajā rakstā apskatīsim 5 dramatiskākās avārijas Formula 1 vēsturē.
F1 piloti un jebkuri citi auto sacensību braucēji, iekāpjot savā spēkratā un dodoties trasē, apzinās risku un nevēlamās situācijas, toties skatītāji parasti uz norises vietu dodas ar sajūtu, ka no rīkotāju puses ir nodrošināti visi nepieciešamie apstākļi, lai sacensību vērošana būtu droša. Diemžēl mēdz izveidoties situācijas, kad arī skatītāji tiek apdraudēti. Tā tas notika 1961. gadā Itālijas Grand Prix, kad Volfganga fon Tripa sīvā cīņa ar Džimu Klārku beidzās ar vienu nāvējošu avāriju – fon Tripa formulas priekšējie riteņi sadūrās ar Klārka formulas aizmugurējiem, kā rezultāta fon Trips zaudēja kontroli un ietriecās skatītāju zonā. Traģiskajā negadījumā gāja bojā 15 skatītāji un Volfgangs fon Trips.
Ne visas letālās avārijas notiek trasē sacensību dienā, reizēm testa braucieni pirms sacensībām var būt pat bīstamāki. 1980. gada testa braucienos Hokenheimringas trasē Patrika Depailera formula lielā ātruma dēļ apgāzās, un viņš guva smagas galvas traumas un mira. Pēc šī notikuma Hokenheimringas trasē tika veiktas izmaiņas, lai formulu piloti labāk spētu kontrolēt spēkratu lielā ātrumā.
Pēdējā kvalifikācijas sesijā bija atlikušas vien 8 minūtes un Ferrari pilots Žils Vilnēvs redzēja iespēju uzlabot savu laiku. Diemžēl notika neparedzamais – viņš mēģināja pietuvoties Johanenam Masam, kurš brauca ar mazāku ātrumu; Masa pabrauca uz labo pusi, lai palaistu Vilnēvu garām, taču Vilnēvs lielā ātrumā brauca tajā pašā virzienā un ietriecās Masas formulā. Vilnēvs formula tika uzmesta gaisā un ar priekšgalu atsitās pret zemi. Pilots neizdzīvoja.
Pēc 3 gadu pauzes Mihaēls Šūmahers atgriezās trasē, lai Abu Dabi posmā vēl pēdējo reizi parādītu savu talantu un izdzīvotu slavas mirkļus, lai pēc tam noslēgtu savu F1 karjeru. Bet sacīkstes izvērtās citādākas – spraigas cīņas rezultātā Šūmahera formula sadūrās ar Tonio Liuci formulu, kas tika pasista gaisā un tik tikko neaizķēra Šūmahera formulas kabīni. Burtiski pāris centimetri paglāba Šūmaheru no galvas zaudēšanas.
Japānas Grand Prix skatītāji 2014. gadā piedzīvoja vienu no traģiskākajiem mirkļiem Formula 1 vēsturē. Stiprā lietus dēļ trase bija ļoti slidena, kā rezultātā F1 pilots Adriants Suti zaudēja kontroli pār savu formulu, tā saslīdēja, un viņš atstājās ieskrējiena zonā. Pēc brīža ieradās evakuators, lai palīdzētu formulu nogādāt nost no trases. Nelaimīgā kārtā tieši šajā zonā Žils Bjanki zaudēja kontroli pār savu formulu un ietriecās evakuatorā. Bjanki guva nopietnas traumas, ārsti cīnījās par viņa veselību vairākus mēnešus, bet diemžēl gūtie ievainojumi izrādījās letāli.
Formula 1 pirmās sacensības norisinājās 1950. gadā un ātri vien tās kļuva par pasaules prestižākajām un populārākajām autosacīkstēm. Garo gadu pastāvēšanas laikā notikušas vairākas patiesi briesmīgas un traģiskas avārijas, katra no tām nesusi ne tikai skumjas, bet arī apņēmību uzlabot drošību, braukšanas apstākļus un pašus spēkratus. Pateicoties augstākās klases inženierzinātnēm, jaunajām tehnoloģijām un materiālu zinātnēm, Formula 1 ir ievērojami samazināts letālu negadījumu risks. Un tas patiesi glābj dzīvības. Piemēram, 2020. gada Bahreinas Grand Prix Romēna Grožāna formula acumirklī aizdegās, bet Grožānam izdevās paša spēkiem tikt ārā, tas viss pateicoties jaunajai Halo drošības sistēmai. Formulas pilotam bija vien nenozīmīgi apdegumi uz rokām un kakla.
Šī bija piektā reize čempionāta vēsturē, kad kādai komandai izdevies sākt sezonu ar divām dubultuzvarām. Iepriekšējos četros gadījumos tās vēlāk rezultējās konstruktoru kausā.
Pirmie to 1981. gadā paveica “Williams” ar Alanu Džounsu un Karlosu Roitemanu, lai gan braucēju čempionātā triumfēja Nelsons Pikē ar “Brabham”, bet izcilāko sezonas ievadu 2019. gadā piedzīvoja “Mercedes”, sākot gadu ar piecām dubultuzvarām. Abos atlikušajos gadījumos 1992. gadā (“Williams”) un 1998. gadā (“McLaren”), tāpat kā šogad “Red Bull”, ne tikai sāka sezonu ar divām dubultuzvarām, bet arī abos posmos aizņēma pole position.
Zīmīgi, ka gan Bahreinā, gan Saūda Arābijā ar “Red Bull” braucējiem uz pjedestāla kāpa Fernando Alonso. Šī bija ceturtā reize čempionāta vēsturē, kad sezonas pirmajos divos posmos uz pjedestāla kāpj tie paši trīs braucēji. 2001., 2007. un 2015. gadā tieši trīs sezonas sākuma spožākie braucēji vēlāk arī noslēdza sezonu Top 3.
Vai “Mercedes” un “Ferrari” vēl ir cerības? Pēdējo 40 gadu laikā tikai vienreiz par konstruktoru kausa ieguvējiem kļuva komanda, kas palika bez pjedestāliem sezonas pirmajos divos posmos. To 2010. gadā paveica “Red Bull”.
Senāk šāda situācija bija vērojama biežāk (1958., 1966., 1970., 1975., 1979. un 1982. gadā). Zīmīgi, ka 1975. gadā “Ferrari” tika pie konstruktoru kausa, neraugoties uz to, ka pirmais pjedestāls tika izcīnīts tikai sezonas piektajā posmā. Tiesa gan, tolaik konstruktoru kausa izcīņā tika skaitīts tikai komandas labākās mašīnas rezultāts.
“Red Bull” izcīnījuši 24 dubultuzvaras komandas pastāvēšanas vēsturē, taču tikai otro reizi to paveica divus posmus pēc kārtas, atkārtojot 2009. gada sasniegumu Lielbritānijā un Vācijā. 16 reizes tas izdevās Fetelam ar Vēberu (13 reizes ar Sebu uz augstākā pakāpiena), kamēr Peresam ar Verstapenu šī bija septītā dubultuzvara kā komandas biedriem un pirmā ar meksikāni uz augstākā pakāpiena. Vienīgoreiz “Red Bull” dubultuzvarā Verstapenam ar otro vietu bija jāsamierinās 2016. gadā Malaizijā, kur triumfēja Daniels Rikjardo.
Serhio Peresam ir īpašas attiecības ar Džidas trasi, jo tieši tajā viņš izcīnījis savas vienīgās pole position (vienu šogad, vienu pērn). Starp braucējiem ar vairākām pole position viss vienā trasē izdevies vēl Žanam Alezī, kurš uzvarēja Itālijas GP kvalifikācijā Moncā 1994. un 1997. gadā, taču nespēja šo sasniegumu atkārtot citās trasēs.
Maksam Verstapenam neizdevās pārvērst 15. starta pozīciju uzvarā. Līdz šim tas izdevies vienīgi Fernando Alonso skandalozajā 2008. gada Singapūras GP ar pamatīgu komandas biedra Nelsona Pikē Jr. palīdzību. Septiņas reizes uzvarētāji startējuši vēl zemāk. Ņemot vērā, ka šobrīd čempionātā brauc 20 braucēji, Džona Vatsona 1983. gadā Longbīčā uzstādītais rekords, uzvarot no 22. pozīcijas, kādu laiku vēl netiks pārspēts. Līdz otrajai vietai Verstapenam izdevies aizcīnīties arī startējot no zemākām pozīcijām, tostarp no 20. pozīcijas pirms diviem gadiem Krievijā.
“Red Bull” dubultuzvaras veicināšanā lielu lomu spēlēja tieši Serhio Peresa lieliskais ātrums, taču ātrākais aplis tika Verstapenam. Ja Peress to būtu noturējis, viņš kļūtu par otro meksikāni, kurš nonācis F1 kopvērtējuma vadībā. Pirmais to paveica Pedro Rodrigezs, uzvarot 1967. gada sezonas atklāšanas posmu Dienvidāfrikā. Kopumā 62 braucējiem bijusi izdevība redzēt savu vārdu kopvērtējuma galvgalī (no aktīvajiem – Hamiltonam, Alonso, Verstapenam, Botasam, Leklēram).
Lai gan Fernando Alonso veica labāku startu par pole position ieguvēju Serhio Peresu, vadības grožus nācās atdot jau ceturtajā aplī, turklāt “Aston Martin” braucējam tika piešķirts 5 sekunžu sods, jo viņa mašīna atradās pārāk tālu pa kreisi no paredzētās starta pozīcijas. Alonso šo sodu izcieta drošības mašīnas fāzes laikā un finišēja trešais, tiekot pie karjeras simtā pjedestāla.
Vēl pēc apbalvošanas ceremonijas Alonso tika piešķirts 10 sekunžu sods, jo “Aston Martin” mehāniķi pieskārās mašīnai soda izciešanas laikā. Tā rezultātā uz trešo vietu pakāpās Džordžs Rasels, kurš arī tika aicināts uz pēcsacīkšu preses konferenci.
Ja “Aston Martin” būtu laicīgi zinājuši par papildus sodu, iespējams, pēdējā sacīkšu nogrieznī tiktu izmantota atšķirīga taktika, lai iekrātu nepieciešamo 10 sekunžu pārsvaru. Komanda centās pierādīt savu taisnību, aizbildinoties, ka līdzīgās situācijās pirms tam konkurenti nav sodīti, jo mehāniķis neveica nekādas darbības mašīnai, kas varētu sniegt priekšrocības šo 5 sekunžu laikā.
Līdz ar rezultātu atjaunošanu Alonso atguva 100. pjedestālu, nonāca 14 punktu attālumā no Maksa Verstapena kopvērtējumā, kā arī atbīdīja Džordžu Raselu no ceturtās uz sesto vietu, kurš šīs situācijas rezultātā tomēr netika pie trim papildus punktiem.
Saūda Arābijas GP – rezultāti
