Baltijas autošosejas čempionāta masveidīgajā BMW 325 CUP klasē viens no aizvadītās sezonas visspilgtākajiem jaunatklājumiem bija debitants Edgars Mūrnieks, kurš klases iesācēju kopvērtējumā ieņēma trešo vietu, bet absolūtajā vērtējumā ierindojās 15. vietā. Baltic Touring Car Championship preses dienests piedāvā nelielu interviju ar Edgaru par autosportu, sacensībām un dzīvi.

“Manas autosporta gaitas iesākās šķiet 2008. gadā, kad skatījos drifta sacensības Biķerniekos un nodomāju, ka vajadzētu pamēģināt. Tā arī mazliet pamēģināju ar BMW “E30” spēkratu, neizpalika arī sava veida panākumi “Street” klasē, kur vienās no sacensībām pusfinālā bija vairāki pārbraucieni ar Kristapu Blušu, tomēr dažādu iemeslu dēļ finālā iekļuva viņš. Sekojošajā ziemas periodā jau biju iesācis nopietni gatavoties nākamajai sezonai, kad izvērtās interesanta saruna ar kādu titulētu autokrosa braucēju. Pēc šīs sarunas nolēmu, ka autosportu lieku mierā, bet tā vietā sakārtoju savu biznesu un ģimenes lietas!”

Ikdienā parasts lauku puisis

Edgars Mūrnieks savā ikdienā parasts lauku puisis – lauksaimnieks, kuram ikdiena paiet pie kombaina stūres labības laukā un vadot savu saimniecību. Edgaram ir arī neliela garāža, kurā klientiem tiek veikti krāsošanas darbi un sagatavots savs auto sacensībām.

“Mana pauze no autosporta bija savi 12 gadi līdz internetā ieraudzīju sižetu par BMW 325 CUP klasi un tas autosporta velns manī pamodās, jo augstākminētās lietas ir sakārtotas un ir pienācis laiks hobijam – pabaudīt dzīvi autosporta sacensībās! BMW kauss uzrunāja ar vienādajiem tehniskajiem noteikumiem, skaidriem nosacījumiem, kas parāda ideju – sēdies un brauc! Kopā ar savu draugu Gintu Dzeni nolēmām pievienoties klasei un pēc pirmās sezonas esam ļoti apmierināti – gatavojamies nākamajai un būvējam vēl vienu automobili, lai brauktu arī divu stundu izturības sacensībās!”

Ugunskristības Edgaram sanāca ar plašu pieredzi – iepazītas jaunas trases, augstas vietas kvalifikācijā un sacensību braucienos, kā arī mazāki un lielāki sacīkšu negadījumi trasē ar konkurentiem. 

Tie ir tikai dzelži…

“Sanāca vairāki kontakti ar sāncenšiem, dažos biju tikai pasažieris, dažos bija arī mana vaina. Bet tie ir tikai dzelži un nevajag par to tik ļoti satraukties! Ja ir 30-40 dalībnieki uz starta nevar atslābt ne sekundi un ir jābrauc ar maksimālu atdevi no pirmā līdz pēdējam aplim, un tikai loģiski, ka ik pa laikam notiek kāds negadījums. Sezonas beigās gan braucēju kultūra mazliet uzlabojās un domāju, ka arī 2022. gadā cīņas būs korektākas. Milzīgas ambīcijas pirms sezonas par augstām vietām man nebija – galvenais plāns bija iepazīt trases, konkurentus un baudīt pasākumus. Viss no minētā pa lielam arī izdevās un nākamgad jau ar šo pieredzes bagāžu tēmēju regulāri braukt desmitniekā. Esmu iepazinis auto, nav tik vienkārši braukt ātri ar šo auto! Esmu iepazinis trases – tagad zinu, uz kuru pusi ir kurš līkums. Kā arī esmu mazliet ieguvis arī šo sacensību pieredzi braukšanai barā un vēlreiz pārliecinājies – lai būtu panākumi, konkurētspējīgi apļa laiki, ir jātrenējas trasē un nav jākautrējas prasīt padomu pieredzējušākiem braucējiem!”

“Kur es redzu sevi pēc pieciem gadiem? Ja klasei saglabāsies šādi skaidri un kontrolējami tehniskie noteikumi, neredzu nekādu iemeslu ko mainīt. Sacensības man sagādā prieku un tas ir pats galvenais. Ja sacensības man nesagādās baudu, tad tur vairs arī nebraukšu!”