“Williams” tehniskais direktors Padijs Lavs ir “paņēmis atvaļinājumu” un uz pirmo posmu Austrālijā nedosies, ziņo komanda.
Grūvā bāzētai komandai padevās ļoti sarežģīta starpsezona un vienība nespēja sagatavot mašīnu pirmajiem testiem Barselonā, trasē dodoties tikai trešajā dienā. Vēl testu laikā Padijs Lavs šo situāciju komentēja stoiciski, norādot, ka “Williams” ‘zaudē kā komanda’ un vainīgais netiks meklēts. Neskatoties uz to Lavs ‘personisku iemeslu dēļ’ ir paņēmis atvaļinājumu no Formula 1.
Pagaidām nav skaidrs, kā tas ietekmēs tehniskā speciālista, kurš iepriekš strādāja “Mercedes” komandā, nākotni. Turklāt, pievienojoties “Williams” vienībai, Lavs kļuva par komandas līdzīpašnieku.
Pagājušā sezona komandai bija sliktākā tās pastāvēšanas vēsturē – vienība finišēja pēdējā vietā Konstruktoru kausā. Arī šis gads nesola labākus rezultātus, lai gan mašīnai tika veikti pamatīgi uzlabojumi un tiek izmantota pilnīgi jauna aerodinamiskā pakete.
Papildus tam “Williams” vienībai pirms Austrālijas posma būs jāveic izmaiņas tehniskajos parametros, jo FIA nav mierā ar netradicionālo aimugures skata spoguļu risinājumu un priekšējās balstiekārtas risinājumu, kur pārsniegts atļauto kustīgo saistelementu skaits.
Daņila Vjačeslavovičs Kvjats atšķirībā no veselas virknes jauno autosportistu nenāk no sacīkšu braucēju ģimenes. Viņa tēvs sāka karjeru kā vienkāršs eļļas uzņēmuma mehāniķis, tomēr izveidoja lielisku karjeru, kļūstot par “West Siberian Energy” finanšu direktoru, kas ļāva sniegt līdzekļus dēla karjeras izveidei.
Uzreiz gan parādījās cita problēma – autosporta tradīcijas Krievijā nebija diez ko plašas, tādēļ konkurence bija ļoti šaura. Vēl nesagaidījis 13. dzimšanas dienu Kvjats ar savu ģimeni pārcēlās uz Itāliju. Tur viņa talantu ieraudzīja Alesandro Zanardi vadītā kartinga komanda. Sadarbība bija īsa un neauglīga. Kvjats pārvācās uz “Morsicani Racing” un guva lieliskus panākumus, pieveicot bijušo komandas biedru Niku de Vrīsu (tagad F2 zvaigzni) un Antonio Džiovinaci.
2009. gads kļuva par galveno pagrieziena punktu viņa karjerā. Ticis pie līguma ar “Lukoil”, Kvjat turpināja apliecināt savu meistarību kartingā. To pamanīja arī “Red Bull”, uzaicinot viņu un vienu no konkurentiem Karlosu Saincu uz īpašiem testiem. Abi jaunekļi sevi apliecināja lieliski un nodrošināja vietu “Red Bull” jauno braucēju sistēmā.
Saincs bij aizvadījis ievērojami vairāk testus Formula BMW čempionātā. Abi kļuva par komandas biedriem, taču spānis izrādījās pārliecinoši ātrāks. Sezonas laikā gan bija jūtams Kvjata progress un gadu vēlāk Formula Renault 2.0 abi braucēji sezonu noslēdza labāko trijniekā – jau atkal par labu Saincam.
Ticis ārā no Sainca ēnas, 2012. gada Kvjats varēja izpausties – 14 uzvaras 28 braucienos, tomēr sezonas noslēgums izvērtās skandalozs. Formula Renault 2.0 Alpu čempionātā pirms pēdējā posma Kvjatam bija 3 punktu pārsvars pār Normanu Nato. Trešajā aplī Nato centās apsteigt Kvjatu. Abi sadūrās un izstājās. Kvjats netika atzīts par vainīgu un saglabāja titulu. Tikmēr Formua Renault 2.0 Eiropas čempionātā viņam pēdējā posmā no pole position vajadzēja tikai finišu trijniekā, lai pieveiktu Stofelu Vandūrnu. Pārāk vēla riepu maiņa pirms starta lika saņemt sodu, turklāt žūstošajā Barselonas trasē slapjā laika riepas nebija pareizā izvēle. Krievu sportists finišēja astotais un titulu neieguva.
2013. gadā Kvjats pievienojās “MW Arden” GP3 vienībai un jau atkal kļuva par Sainca komandas biedru. No sezonas 16 sacīkstēm pirmajās astoņās Kvjats netika uz pjedestāla. Saincam gan neklājās daudz labāk. Pēc šasijas un dzinēju noteikumu maiņas neviens braucējs izteiktu dominanci neizrādīja, tādēļ lielisks sezonas noslēgums ar uzvarām Spa, Moncā un Jasmarīnā ļāva Kvjatam titulu izcīnīt priekšlaicīgi. Balva? Iespēja piepildīt sapni par F1 un braukt “Toro Rosso” komandā.
Foto: Getty Images / Red Bull Content Pool
MOTORSPORTA ELITĒ
Kvjats ieleca Formula 1 karuselī, kad tas griezās visstraujāk – tieši uz pāreju uz V6 Turbo dzinējiem. Testi bija absolūta katastrofa. Visas komandas mocījās, lai veiktu kaut dažus apļus. Ja šosezon 100 apļi dienā bija norma, tad togad “Toro Rosso” pirmajās astoņās testu dienās nesasniedza pat 200 apļu atzīmi. Pārējām komandām neklājās vieglāk. Pēdējā nedēļa spēja sniegt pozitīvas tendences, tomēr jaunā braucēja testu laiks pie stūres bija niecīgs. Visas šaubas pagaisa kā nebijušas pirmajā posmā Austrālijā. Lai gan piekāpies komandas biedram Verņē, Kvjats iekļuva labāko desmitniekā gan kvalifikācijā, gan sacīkstēs, kļūstot par tobrīd visu laiku jaunāko punktu guvēju F1 vēsturē.
Punkti un stabilitāte sekoja arī turpinājumā. Divi pārsteigumi gaidīja viņu oktobrī. Vispirms Sebastians Fetels paziņoja par aiziešanu no “Red Bull”, bet jau nākamajā dienā komanda izvēlējās tieši Kvjatu, nevis mazliet pieredzējušāko un vairāk punktus guvušo Verņē par Seba aizstājēju. Mazliet vairāk kā gada laikā Kvjats no braucēja, kurš GP3 nav guvis ne uzvaru, kļuva par iepriekšējās sezonas F1 spēcīgākās komandas braucēju.
2015. gada “Red Bull” mašīna bija pilnīga katastrofa. “Renault” dzinēji joprojām zaudēja “Mercedes” un bija nonākuši arī aiz “Ferrari”. Pat Rikjardo gadu pēc trim pārsteidzošajām uzvarām uz pjedestāla tikpat kā nebija manāms. Kvjats izmantoja sev sniegto iespēju Hungaroringā, kur dzinēja jaudai nav tik izšķiroša nozīme un finišēja 2. vietā. Uz pjedestāla viņš vairāk nekāpa, taču dažus posmus vēlāk Japānā pieļāva kļūdu kvalifikācijā. Izbraucot līkumu pārāk plaši, ārējie riteņi nonāca uz zāles. Lielā ātrumā “Red Bull” formula sāniski nonāca grants joslā un apmeta kūleni. Laimīgā kārtā Daņila notikumā necieta. Sezonas noslēgumā Kvjats kopvērtējumā ieņēma 7. vietu priekšā komandas biedram Rikjardo.
Grūti iedomāties braucēju, kuram tik īsā periodā būtu bijusi vēl raibāka karjera par Kvjatu. Sacēlis popularitāti dzimtenē, kas tika arī pie sava posma, Kvjata nākamajā sezonā bija grūti saskatīt ko pozitīvu. Ķīnā izdevās tikt uz pjedestāla, taču bīstamais manevrs startā lika izcelties verbālam konfliktam ar Fetelu īsi pirms apbalvošanas ceremonijas. Nākamajā posmā Sočos Kvjats kļūdījās bremzēšanā un jau startā uzdūrās Fetela mašīnai. Līkumu tālāk abi atkal nesadalīja trasi. “Red Bull” verdikts bija skarbs – nosūtījums atpakaļ uz “Toro Rosso” apmaiņā pret ‘zelta puisēnu’ Maksu Verstapenu.
“Red Bull” nevēlējās pilnībā atbrīvoties no Kvjata , sniedzot viņam iespēju atgūt formu. Krievu braucēja sejā, balsī un žestos bija jūtams sarūgtinājums – pārliecība par saviem spēkiem un sniegums trasē tikai pasliktinājās. Komandas biedrs, kurš jau atkal bija Karloss Saincs, regulāri guva virsroku un nostabilizējās kā komandas līderis.
2017. gadā pirms Malaizijas GP Kvjatam savu vietu nācās atdot Pjēram Gazlī. Pēc Sainca došanās uz “Renault” Kvjatam tika dota trešā iespēja. Lai gan Ostinā tika gūts 1 punkts, “Red Bull” un Kvjata sadarbībai pienāca loģiskais noslēgums. Kvjata aizvietotāji Gazlī un Hārtlijs togad punktus tā arī neguva.
“Ferrari” naski ‘savāca’ Kvjatu kā simulatora braucēju 2018. gadā. Tikmēr “Red Bull” sistēmā risinājās pilnīgs juceklis – Rikjardo pameta komandu, Gazlī tika lielajā komandā, Saincs pārvācās uz “McLaren”, bet Hārtlijs vājā snieguma dēļ tika atbrīvots. Jaunie talanti vēl nebija paguvuši izaugt un piepeši “Toro Rosso” vairs nebija, ko sēdināt savās mašīnās.
Šogad Kvjats kļūs par braucēju ar visvairāk startiem “Toro Rosso” sastāvā… Protams, ja viņš jau atkal netiks atbrīvots priekšlaicīgi.
Roberts Kubica kļuva par pirmo Polijas pārstāvi F1 čempionātā, un pagaidām izskatās, ka vēl kādu laiku paliks vienīgais. Viņam gan nebūt nebija ambīcijas sasniegt šādas virsotnes. Mīlestība pret šo aizraušanos un nekas vairāk mudināja Robertu kāpt pa jaunatnes motorsporta kāpnēm, turklāt viņš jau bija noskatījis citu čempionātu.
Juku laikos arī Polijā nebija viegli tikt pie iespējas skatīties F1 sacīkstes. Pats Kubica kādā no intervijām atzina, ka aktīvi sekojis tam, ko rāda pa TV – Britu salonautomobiļu čempionātam (BTCC) un vēlējies braukt tieši tur. Pārraides gan bija veselus divus gadus vecas.
Sapratis, ka dzimtajā Polijā karjeras izaugsmes iespējas ir ļoti ierobežotas, jau 13 gadu vecumā sekoja pārcelšanās uz Itāliju. Tieši tur savas prasmes vēlāk attīstīja arī nākamie F1 braucēji no Austrumeiropas – Petrovs, Kvjats, Sirotkins.
Strauji attīstījies pa Formula Renault karjeras kāpnēm, Kubica 2003. gadā sasniedza Formula 3 Euro Series slieksni. Tolaik tas kotējās ļoti augstu – seši Kubicas konkurenti vēlāk nonāca F1. Plānotā debija gan bija jāatliek. Smagas autoavārijas rezultātā uz publiskajiem ceļiem Kubica nonāca slimnīcā ar lauztu roku. Ciešot sāpes ar 18 titāna skrūvēm, Kubica triumfēja jau savā pirmajā startā. Turpinājums nebija tik sekmīgs, tomēr trešajā sezonā poļu sportistam izdevās aizsniegties līdz titulam. Balvā tika gūta ļoti vērtīga pieredze tobrīd labākās F1 komandas “Renault” sastāvā aizvadot testus.
Uz pilnu sezonu testpilota amatā viņu bija noskatījusi “BMW Sauber” komanda. Sezonas vidū radušās galvassāpes lika ‘bavāriešiem’ šķirties no Žaka Vilnēva. Kā vēlāk atzina Aleksandrs Vurcs, vieta komandā būtu tikusi viņam, tomēr pārlieku lielās auguma atšķirības liedza īstenot šo ideju. “BMW” tālu nebija jāmeklē un Ungārijā uz starta jau stājās Kubica.
Foto: Williams Racing
MOTORSPORTA ELITĒ
Debija Ungārijā bija skaļa – kvalifikācijā pārspēts pieredzējušais komandas biedrs Niks Haidfelds, bet sacīkstēs izcīnīti punkti. Vēlāk gan izrādījās, ka mašīna bijusi pārāk viegla un Kubica tika diskvalificēts. Skatītāju galvenā uzmanība gan bija pievērsta titula pretendentu Alonso un Šūmahera neveiksmēm, kā arī Batona pirmajai uzvarai. Pie pirmajām šampanieša šaltīm Kubica tika jau savā trešajā startā Moncā. Jau atkal kameras bija vērstas citā virzienā – Šūmahers bija paziņojis par aiziešanu no lielā sporta. Komandas iekšienē Kubicas pūliņi bija pamanīti un 2007. gadā viņš kļuva par pilntiesīgu pamatsastāva braucēju.
Sezona tika uzsākta sekmīgi ar vairākiem finišiem punktos. Viss piepeši sagriezās kājām gaisā Kanādā. Pēc neliela kontakta ar Jarno Trulli Kubicas mašīna palēcās gaisā un lielā ātrumā ietriecās betona nožogojumā. Impulss bija tik milzīgs, ka pēc atsitiena mašīna kūleņojot sāka velties uz trases otru pusi. Trieciena brīdī ātrums esot bijis 300 km/h, liekot braucējam izjust 75G lielu spēku (~100G trieciens bieži var izrādīties letāls). Mašīna, vai vismaz tas, kas bija palicis pāri, apstājās sāniski pie barjeras. Skatītāji ievilka elpu un bija gatavi ļaunākajam. Kubica tika nogādāts medicīnas centrā un uzreiz runāja par vēlmi piedalīties jau nākamajā posmā. Lai gan brīnumainā kārtā nopietni savainojumi netika gūti, Kubica izlaida Amerikas posmu, bet atgriezās ar 4. vietu Francijā un Lielbritānijā, it kā nekas nebūtu noticis.
Uz 2008. gada sezonu “BMW” bija spēruši platu soli uz priekšu. 2. vieta Malaizijā un Monako, kā arī 3. vieta Bahreinā vairoja Kubicas plašā fanu kluba optimismu. Gads bija apritējis un pienāca laiks biedējošajai Kanādai. Baidījās gan cilvēki apkārt, pats Roberts sniedza braukšanas paraugstundu. Pamati tika ielikti kvalifikācijā, piekāpjoties vienīgi Hamiltonam. Sacīkšu laikā Hamiltons pēc lēna pitstopa iepalika aiz Kubicas un Raikonena, kuri paguva noreaģēt uz sarkano gaismu boksu izejas luksoforā. Hamiltons nepaguva un uztriecās Raikonenam. Pirmā uzvara karjerā nāca ar lielu daļu veiksmes, tomēr medus muca bija pelnīta un piepeši ‘vidusmēra’ komandas braucējs atradās kopvērtējuma vadībā.
Sezonas turpinājumā sekoja politiskās spēles ar rūpnīcu – pat pēc tik spoža sākuma bija skaidrs, ka cīnīties par titulu būs teju neiespējami, tādēļ pretēji Kubicas pat publiski izteiktās vēlmes pilnveidot aktuālā gada modeli, “BMW” centās izmantot straujās tehnisko noteikumu izmaiņas un ķērās pie 2009. gada modeļa radīšanas.
Rezultāts bija ne cepts, ne vārīts. “BMW” iepalika aiz “Ferrari” un “McLaren”. Kubica sezonu noslēdza 4. vietā, tā arī vairāk uzvaru neizcīnot. Komanda nebija starp tām, kas laicīgi atklātu dubulto difuzoru priekšrocību, kā arī pamatīgi ‘iegrābās’ ar neefektīvo KERS sistēmu. Austrālijā pjedestāls bija tuvu, tomēr svītru cerībām pārvilka sadursme ar Fetelu pāris apļus pirms finiša. Turpinājums izvērtās par absolūtu murgu, ko vēl vairāk pasliktināja “BMW” lēmums pamest F1 globālās finanšu krīzes dēļ. 4. vieta Beļģijā un 2. vieta Brazīlijā bija vienīgie cerību stariņi, tomēr tie vairāk kalpoja Kubicas talanta spodrināšanai, nevis sezonas līknes laušanai.
Par Kubicas jaunajām mājām kļuva “Renault”. Komanda tikko sāka atkopties no pazemojošās ‘krašgeitas’. Ar “Red Bull”, “Ferrari” un “McLaren” cīnīties bija neiespējami, tomēr Kubica diktēja vidus ešalona tempu, pārspējot pat “Mercedes” komandā karjeru atsākušo Šūmaheru. Pjedestāli Austrālijā, Monako un Beļģijā apliecināja Kubicas piederību pašai elitei.
Jūlijā tika ziņots, ka komanda pagarinājusi ar viņu līgumu līdz 2012. gada sezonas beigām, lai gan nesenā intervijā Kubica izteicās, ka viņam uz 2012. gadu jau bija kabatā līgums ar “Ferrari”. Kā būtu, ja būtu ir nekas vairāk kā filozofēšana, jo 2011. gada 6. februāris uz visiem laikiem mainīja Kubicas dzīvi. Rallija sacensībās Andorā piedzīvotās avārijas rezultātā drošības barjera izlauzās cauri priekšējam pārsegam un smagi traumēja Kubicas labo roku. Zaudējis daudz asiņu un par mata tiesu izvairījies no nāves vai amputācijas, Kubica uzsāka garu rehabilitācijas procesu.
Lai arī kā poļu sportists censtos atgūt ierasto dzīves ritmu, arvien vairāk kļuva skaidrs, ka F1 sapnis ir izsapņots. Atgriešanās pie rallija, kā arī salonauto sacīkšu izmēģinājumi ļāva labajai rokai būt samērā brīvai, salīdzinot ar F1 kokpitu, tomēr rezultāti nebija spīdoši, bet process un adrenalīns nelīdzinājās F1 pieredzētajam.
Sapnis atgriezties daudziem škita kā no zinātniskās fantastikas. Taču ne Kubicam. Mērķtiecīgs darbs rezultējās ar atgriešanos “Renault” un testiem ar 2014. gada modeli. Sadarbība gan nebija diez ko gara. Par poļu sportista nākamo izdevību kļuva “Williams”. Pēc nopietniem testiem priekšroka tika dota Sergejam Sirotkinam. Divas komandas jau bija ‘izbrāķējušas’ Kubicu un jau atkal šķita, ka ilgi gaidītā atgriešanās tā arī nenotiks. Kubica gan saglabāja rezerves braucēja lomu “Williams”, turklāt noraidīja “Ferrari” piedāvājumu kļūt par simulatora braucēju.
Kad Lensa Strola tēvs Lorenss iegādājās uz kraha robežas esošo “Force India”, kļuva skaidrs, kur miljardiera dēls brauks turpmāk, un kur ir parādījusies brīva vieta… 8 gadus ilgais sapnis kļuvis par realitāti. Pēc tik garas pauzes var droši teikt, ka šī ir otrā debija. Robertam ir jau 34 gadi, taču pulveris vēl ir sauss…
FIA pasaules rallijkrosa čempionāta rīkotāji publicējuši oficiālo 2019. gada sezonas dalībnieku sarakstu. Neraugoties uz vairāku komandu aiziešanu, regulāro dalībnieku skaits pieaudzis no 15 līdz 16 braucējiem.
Šogad čempionātā vērojama ļoti plaša ģeogrāfija kā braucēju, tā komandu ziņā. Starp sportistiem, kuri apstiprināti dalībai šosezon atrodami 11 dažādu nāciju pārstāvji. Visplašāk pārstāvēta Zviedrija, tomēr tikai ar trim braucējiem (brāļi Hanseni un Marklunds). Uz starta stāsies sešas komandas ar divām mašīnām un četri privāto vienību pārstāvji, kopumā pārstāvot 8 dažādu autoražotājus.
Līdz ar saraksta publicēšanu kļuvis zināms, ka jaunizveidoto “Monster Energy RX Cartel” komandu pārstāvēs sabiedrībā iemīļotais norvēģis Andreass Bakeruds, kurš katru sezonu cīnījies par uzvarām, kā arī ekscentriskais britu ‘sliktais zēns’ Liams Dorans.
Dalībnieku vidū atrodams arī latvietis Jānis Baumanis, kurš šogad turpina sadarbību ar “STARD” komandu. Tikmēr Reinis Nitišs “GRX Taneco” sastāvā piedalīsies tikai dažos posmos kā trešais pilots (nevāks punktus komandu ieskaitē), tādēļ regulāro dalībnieku sarakstā nav minēts. Iespējams, Reinis uz starta stāsies jau sezonas 1. posmā Abū Dabī.
Baumaņa “STARD” komanda šai sezonai pieteikusi divas mašīnas, taču oficiāli nav zināms, kurš kļūs par Jāņa komandas biedru. Sagaidāms, ka vismaz trijos posmos šo lomu pildīs pieredzējušais norvēģis Pals Trajs.
Braucējiem gan ir iespēja piedalīties tikai atsevišķos posmos, kā tas nereti notiek, piemēram, ar vietējiem sportistiem. Pērn tikai regulāros sezonas braucējus redzējām Kanādā un ASV, kamēr Eiropā startēt gribētāju pulks bija krietni plašāks – Francijā piedalījās 25 sportisti.
Lietuvā bāzētā komanda “ES Motorsport” nolēmusi savu debiju pasaules rallijkrosa čempionātā aizvadīt ar pagājušās sezonas Eiropas čempionu priekšpiedziņas Super1600 klasē Roku Baciušku.
Super1600 klases titulu iepriekš guvuši arī abi populārākie Latvijas braucēji Reinis Nitišs un Jānis Baumanis. Baciuškam vēl ir tikai 19 gadu, līdz ar to jauno lietuvieti autosportā sagaida spoža nākotne. Debiju pasaules čempionātā viņš piedzīvos 5. un 6. aprīlī Jasmarīnā, AAE, kur uz starta stāsies ar “Škoda Fabia” spēkratu.
Baciuškas tautieša Ernesta Staponkus komanda testos veikusi vairāk kā 1000 kilometru, piesaistot pat tāda līmeņa braucēju kā Nasīrs Al-Atija (trīskārtējs Dakaras rallijreida uzvarētājs). Sezonas laikā “ES Motorsport” izmantos divas mašīnas, tomēr līgums ar otru braucēju vēl nav noslēgts. Staponkus atklāj, ka, visticamāk, par to kļūs nīderlandietis Kevins Abrings, kurš plašākai publikai labāk pazīstams kā rallija braucējs, nepilnu dekādi atpakaļ gūstot divas uzvaras JWRC klasē.
Rokas Baciuška: “Eiropas rallijkrosa čempionātā Super1600 klasē uzvarēju jau savā pirmajā pilnajā sezonā. Protams, negaidu, ka to izdosies atkārtot arī pasaules čempionātā, tomēr cīnīsimies par visaugstākajām vietām. Pirmajos posmos varbūt vēl nē, tomēr domāju, ka sezonas laikā varam pacīkstēties par vietu uz goda pjedestāla.”
Ernestas Staponkus: “Savu mašīnu esam attīstījuši ar tik daudz dažādu braucēju palīdzību no vairākām kategorijām, ne tikai rallijkrosa. Beigās tomēr nolēmām sākt ar jaunu talantu no mūsu pašu dzimtenes. Pērn Rokas Baciuška uzvarēja Super 1600 klases Eiropas čempionātu. Esam droši, ka viņš spēs pacīnīties ar pasaules ātrākajiem braucējiem arī šosezon.”
Pēc ilgākas neskaidrības ap leģendārās Hansenu ģimenes nākotni motorsportā šodien kļuvis zināms, ka arī brāļi Timijs un Kevins tomēr paliks pasaules čempionātā. Pērn beidzās “Hansen Motorsport” sadarbība ar “Peugeot” rūpnīcu, tomēr pēdējā brīdī dalībai pasaules čempionātam pieteikta “Hansen MJP” vienība, kas startēs ar “Peugeot 208” automašīnām. Sadarbība apvienos Keneta Hansena un Maksa Puhera vadītos projektus.
Timijs Hansens: “Kopš mūsu pēdējā starta Dienvidāfrikā novembrī ir sajūtas, ka ziema bijusi īpaši gara. Fantastiski, atgriezties pasaules čempionātā. Ilgāku laiku mēs nebijām droši, vai tas viss izdosies, tādēļ esmu ļoti atvieglots, ka varēsim startēt. Esmu sajūsmā. Aplūkojot līdz šim apstiprinātos braucējus un komandas, ir skaidrs, ka konkurence ir ļoti plaša. Jaunās trases piešķir papildus neprognozējamības faktoru, tomēr mums ir lieliska komanda. Mašīna ir lieliska un tajā jūtos ērti. Mūs gaida ļoti aizņemts gads, tomēr nevaru sagaidīt Abū Dabī posmu, kur redzēsim spēku samērus.”
Komandu var uzskatīt par īstenu ģimenes uzņēmumu, jo 14-kārtējais Eiropas čempions Kenets Hansens (Timija un Kevina tēvs) ieņems komandas vadītāja lomu, bet menedžera amatā strādā abu braucēju māte un Keneta sieva Sūzana.
Hansenu ģimene – Kenets, Kevins, imijs, Sūzana, Kanāda 2018, Foto: FIA World Rallycross
Diezgan netipiski jaunajiem braucējiem Džiovinaci pirmā pieredze pie formulām pēc pārsēšanās no kartinga notika Formula Pilota China čempionātā Āzijā, kuru itālis iekaroja ar pirmo piegājienu, izcīnot 6 uzvaras 18 posmos.
Tas pavēra durvis F3 līmeņa čempionātiem – Eiropas sērijās ar bezcerīgo “Double R” komandu uz lieliem sasniegumiem cerēt nebija iespējams, bet Britu F3 vicečempiona tituls ļāva pārcelties uz “Carlin” vienību, kur stabilais progress ļāva 2015. gadā izcīnīt vicečempiona titulu un nonākt “Prema” redzeslokā.
Kad 2016. gadā tika iezīmēti potenciālie GP2 titula kandidāti, pa brītiņam pavīdēja “Red Bull” audzēkņa Pjēra Gazlī vārds, kamēr Džiovinaci neviens pat neuzdrošinājās prognozēt vietu kopvērtējuma vadošajā grupā un pirmie posmi neliecināja, ka kas varētu mainīties.
Sadursme, par ko saņemts sods un palikts uz nullītes Barselonā, tukšā arī Monako ielās, līdz piepeši viss sagriezās kājām gaisā, kad Antonio izcīnīja negaidītu dubultuzvaru Baku trasē. GP2 jaunpienācēji “Prema” progresēja ar katru posmu un Džiovinaci sev dotās izdevības izmantoja pēc pilnas programmas.
Lai gan cīņā par titulu par mata tiesu labāks bija Gazlī, Džiovinaci straujais progress tika ievērots un starpsezonā viņš pievienojās “Ferrari” kā rezerves braucējs. Paskāla Verleina trauma Race of Champions ļāva ieņēmt viņa vietu pie “Sauber” stūres 2017. gada pirmssezonas testos Barselonā. Jau atkal demonstrēts profesionāls darbs, kas atspoguļojās rezultātos un, kad Verleins nav spējīgs stāties uz starta līnijas, Moniša Kaltenborna var nelauzīt galvu par to, pie kura braucēja vērsties. Gada laikā Džiovinaci no tikpat kā nevienam nezināma juniora kļuva par F1 braucēju.
Foto: Alfa Romeo Racing
MOTORSPORTA ELITĒ
Debija F1 čempionātā ir kas tāds uz ko braucēji tiecas gadiem ilgi un pat tad, kad līgums ir kabatā, līdz pirmajam startam vēl daudz darāmā. Antonio Džiovinaci stāsts ir citādāks. Viņš ielēca pēdējā vilcienā tikai sacīkšu nedēļas nogales sestdienas rītā. Iesākumā tikai uz diviem posmiem (12. vieta Austrālijā; avārija Ķīnā gan kvalifikācijā, gan sacīkstēs), tomēr, lielisks darbs pie simulatora, kā arī testos ar “Haas” un “Sauber” sniedza Džiovinaci otro iespēju tai pašā komandā, taču zem cita nosaukuma – “Alfa Romeo”.
Oficiāli itālis F1 debitēja 2017. gadā, taču faktiski pirmā nopietnā izdevība pierādīt sevi radās 2019. gadā. Daudz stabilāks sniegums un mazāk avāriju ļāva itāļu braucējam saglabāt vietu komandā arī uz 2020. gadu. Savā otrajā pilnajā sezonā Džiovinaci veica progresu un bija līdzvērtīgs konkurents savam titulētajam un pieredzējušajam komandas biedram Kimi Raikonenam. Abi noslēdza sezonu ar 4 punktiem.
Ilgāku laiku šķita, ka uz 2021. gadu Džiovinaci nāksies atdot savu vietu jaunajam Mikam Šūmaheram, tomēr beigās vācietis pievienojās “Haas” komandai un Antonio sniegta vēl viena izdevība.
Franču sportista Gerlēna Šišerī vadītā “GC Kompetiton” jeb “GCK” šajā sezonā pasaules rallijkrosa čempionātā startēs ar divām dažādām komandām, nodrošinot dalībnieku sarakstu ar 4 autosportistiem.
“GC Kompetition” komanda tāpat kā pērn izmantos “Renault Mégane” automašīnas. Vienā no tām sēdīsies pats Šišerī, kamēr otrā mašīna sagatavota 2017. gada Eiropas čempionam Antonam Marklundam. Zviedru sportists šīs komandas sastāvā jau paguva aizvadīt 3 posmus pagājušā gada izskaņā.
Otra komanda sauksies “GCK Academy” un sastāvēs no diviem jaunās paaudzes talantiem – RX2 vicečempions Žiljēms de Ridērs (Guillaume De Ridder) un Eiropas čempionāta 3. vietas ieguvējs, kā arī divkārtējais RX Lites (tagad RX2) čempions Sirils Raimonds. Komanda izmantos “Renault Clio” automašīnas.
Gerlēna Šišerī izveidotā akadēmija, ar mērķi sniegt iespēju talantīgajiem jaunajiem braucējiem ir pirmais šāda veida projekts pasaules čempionātā rallijkrosā. Pirms tam vairākas komandas izmantoja trešo mašīnu, sniedzot iespēju jaunajiem talantiem (piemēram, pērn “Peugeot” Kevinam Hansenam), tomēr šāda sadarbība varētu iezīmēt jaunu ēru, līdzīgi kā F1 čempionātā tas savulaik notika ar “Red Bull” un “Toro Rosso” komandām.
Līdz ar to noskaidroti jau 13 braucēji, kuri piedalīsies šī gada pasaules čempionātā, turklāt vēl jāsagaida Lietuvas komandas “ES Motorsport” sastāva paziņošana. Vakardien tika apstiprināta “EKS” atgriešanās ar Krištianu Sabo. Jānis Baumanis arī šogad startēs “STARD” komandā, bet Reinis Nitišs pievienojies “GRX Taneco Team”.
Formula 1 jaudas agregātu piegādātāji “Honda” atzinuši, ka viņu pirmssezonas testos izmantotais koncepts bijis pārlieku agresīvs, tādēļ nepieciešams veikt vairākas korekcijas pirms došanās uz Austrāliju.
Pēc izmēģinājumu gada uz “Toro Rosso” mašīnām, japāņu koncerns šogad dubultojuši savu klientu skaitu, noslēdzot līgumu ar “Red Bull”. Vienas no pēdējo gadu veiksmīgākajām F1 komandām sadarbība ar “Honda” līdz šim medijos tiek prezentēta gluži kā jaunlaulāto medusmēnesis – Kristians Horners “Red Bull” formulas pēc jaudas agregāta instalācijas nosaucis par ‘smukulītēm’, kamēr “Honda” uzsver, ka dzinēju izturība nav cietusi.
Lai gan “Red Bull” un “Toro Rosso” komandām problēmas ar dzinēju astoņu testu dienu laikā tā arī neradās, kompānijas F1 projekta tehniskais vadītājs Tojoharu Tanabe atzinis, ka dažbrīd bija uztraucies un vēl nejūtās pilnīgi pārliecināts, neraugoties uz “Honda” lielisko progresu.
“Mums nav nopietnu problēmu ar pašreizējo dzinēja instalāciju, taču pakotnē viss atrodas tik cieši, ka rodas vairāki riski. Jaudas agregāta forma bija pārlieku agresīva, tādēļ nāksies veikt korekcijas. Satraukumam gan nav pamata,” stāsta Tanabe.
Pieckārtējais Formula 1 čempions Luiss Hamiltons paziņojis, ka nav īpaši apmierināts ar 2019. gada “Pirelli” riepām un uzskata, ka to klasifikācija ir ļoti sarežģīta.
Hamiltons norādījis, ka riepas esot pārāk cietas. “Ko jūs vēlaties zināt? Vai ar riepām viss ir kārtībā? Man šai jautājumā nav sakāma daudz laba, tādēļ labāk vispār neizteikšos. Šogad izaicinājums būs vēl lielāks kā iepriekš. Turklāt tagad vēl ir parādījušies jaunie nosaukumi – C5, C4, C3, C2 un C1, kas, manuprāt, ir vēl sarežģītāk kā krāsu klasifikācija.”
“Mercedes” braucējs gan piezīmējis, ka ar laiku visi pieradīs pie jaunās sistēmas, tomēr ar pilnu degvielas bāku, “Pirelli” ražojumu uzvedību esot ļoti sarežģīti izprast.
Luisa Hamiltona suns Rosko pirmssezonas testos centās pārliecināties par britu sportista viedokli, veicot rūpīgu riepu inspekciju, ko Hamiltons ievietoja arī savos sociālajos tīkos.
Kā zināms, šogad sportistu rīcībā būs tikai trīs krāsu riepas – sarkani, dzelteni un balti marķētās, relatīvi atbilstoši cietības pakāpei konkrētajā posmā. To, kurus trīs sastāvus komandām piedāvāt izvēlas “Pirelli” no pieciem testos izmantotajiem sastāviem (C1- cietākās, C5 mīkstākās).
“Pirelli” F1 daļas vadītājs Mario Isola gan atbildējis, ka izmaiņas nemaz nav tik lielas, kā Hamiltons uzskata. C3 sastāvs atbilst pagājušā gada mīkstajām riepām, līdz ar to izvēle īpaši neatšķiroties no pagājušā gada. Te gan jāpiemin, ka pērn braucējiem bija pieejami 3 sastāvi, kas ir mīkstāki par mīkstajām riepām (super-, hiper-, ultramīkstās), kamēr vidējās un cietās riepas (tagad attiecīgi C2 un C1) tika izmantotas ļoti reti.
Isola norādījis, ka mašīnu uzvedību, balansu un sajūtas vairāk ietekmē 2019. gada tehniskajos noteikumos radītās aerodinamikas izmaiņas. Komandām vispirms būtu jātiek skaidrībā ar šī elementa apgūšanu un uzlabošanu pirms pievērsties riepu lauciņam.
Lai 19 gadu vecumā debitētu “McLaren” komandā, ar naudu vien nepietiek. Te gan jāmin, ka Norisam dzīvē teju viss tika teju vai uz paplātes pasniegts. Viņa tēva Adama bagātības mērāmas aptuveni 200 miljonu GBP vērtībā, bet motorsporta entuziasms bija lielisks dzinulis, lai dēls Lando Noriss ātri vien uzsākt savu karjeru.
Norisa pirmā mīlestība nebija kartingi, bet gan motocikli. Tas netraucēja ‘iekavēto’ atgūt – karjera uzsākta 7 gadu vecumā, bet CIK-FIA organizētajā pasaules čempionātā kartingā 2013. gadā Lando kļuva par visu laiku jaunāko čempionu. Nevienam aktīvajam F1 braucējam šo virsotni nav izdevies iekarot (agrāk van der Gardem, Liuci, Trulli, Janam Magnusenam, Patrēzem).
Turpinājumā sekoja iespaidīga pāreja uz formulu čempionātiem. 2016. gadā Noriss aizvadīja pilnu sezonu trīs dažādos junioru čempionātos, iegūstot titulus katrā no tiem, bet pussezona britu F3 apliecināja, ka aizvadot visas sacīkstes, iespējams, trofeju kolekcija tiktu vēl vairāk papildināta. Gada laikā Lando Noriss piedalījās 60 sacīkstēs, uzvarot 21 no tām.
“McLaren” F1 komanda ‘nocopēja’ jauno talantu, 2017. gada sākumā piesaistot viņu jauno braucēju programmai. Progress trasē neapstājās – debijas sezonā Eiropas F3 čempionātā ar “Carlin” tika pārtraukta “Prema” vienības dominance un viens no prestižākajiem tituliem tika iegūts vēl pirms Lando oficiāli drīkst dzert šampanieti.
Nākamais loģiskais karjeras solis – Formula 2. Tā bija ne tikai paša Norisa debija šai līmenī, bet arī viņa uzticamajai “Carlin” komandai pirmā pieredze šāda līmeņa sacensībās. Ieradušies uz pirmo posmu kā ‘melnie zirdziņi’, “Carlin” pārsteidza konkurentus ar dubultuzvaru. Noriss kāpa uz pjedestāla augstākā pakāpiena. Tā gan bija pirmā un pēdējā reize, kad viņam tas izdevās. Džordža Rasela “ART Grand Prix” deva prettriecienu, tomēr Norisa lielākais trumpis bija stabilitāte. Pēc Alonso paziņojuma pamest F1 un Stofela Vandūrna nespējas izrādīt nopietnu konkurenci komandas biedram Noriss arvien biežāk bija redzams oranžajā “McLaren” formulā piektdienas treniņos. F2 tituls palika neizcīnīts, taču tas nebija galvenais – “McLaren” pirmoreiz noslēdza līgumu ar tīneidžeri.
Foto: McLaren F1
Motorsporta elitē
Kā jau tas bija gaidāms, pirmā sezona tik lielā komandā ar spožo komandas biedru Karlosu Saincu nebija viegla. Zem allaž dzirkstošā smaida slēpās norūpējies jauneklis, kurš vēlāk atklāti stāstīja par mentālajiem izaicinājumiem un bailēm, ka viņa rezultāti nespēs attaisnot sacelto ažiotāžu. Protams, neviens negaidīja, ka 19 gadus vecs puika savā pirmajā gadā ar viduvēju mašīnu cīnīsies peletona galvgalī.
Progress Norisa otrajā sezonā uzreiz bija jūtams. Jau sezonas pirmajā posmā Austrijā viņš bija ātrāks par Saincu un, sekojot Luisam Hamiltonam piešķirtajam sodam par Aleksa Albona izgrūšanu, tika arī pie šampanieša šaltīm un kausa par trešo vietu. Sezonas gaitā vairāk pjedestāli nesekoja, tomēr talanta uzplaiksnījumi bija jūtami. Kļuva skaidrs, ka Noriss šeit ir uz palikšanu. Tikai pēdējos posmos Saincs aizsteidzās garām savam komandas biedram.
Uz 2021. gadu Norisu gaidīja divi jauni izaicinājumi – “McLaren” komanda “Renault” dzinējus nomainīja pret “Mercedes” ražojumiem, bet Karlosa Sainca vietā vienību papildināja Daniels Rikjardo. Vairums prognozēja, ka austrālietis kļūs par komandas līderi, tomēr jau pirmajos posmos Noriss bija galvas tiesu pārāks.
Pateicoties trim pjedestāliem, Noriss vasaras pārtraukumā devās kā kopvērtējuma trešās vietas īpašnieks, piekāpjoties vienīgi abiem titula kandidātiem Maksam Verstapenam un Luisam Hamiltonam. Sezonas otrā puse gan pagāja ar mainīgām sekmēm. Avārija kvalifikācijā Beļģijā un lietus pēdējos apļos Krievijā, iespējams, laupīja divas uzvaras, turklāt sāli brūcēm mazliet piebēra Itālijas posms. “McLaren” braucēji diktēja tempu, tomēr tieši tad, kad tiek izcīnīta dubultuzvara, priekšgalā piepeši nonāk Rikjardo. Lai gan pēdējos punktos Noriss turējās punktos, komandas ātrums bija zudis. “Ferrari” braucēji guva virsroku un arī Rikjardo vairs nebija tādos iedzinējos kā sezonas sākumā. Kopvērtējumā Lando Noriss atslīdēja uz sesto vietu, kamēr Rikjardo palika astotais.
Nākamajā sezonā Noriss saplosīja savu komandas biedru gabalos tik ļoti, ka “McLaren” priekšlaicīgi lauza līgumu ar Rikjardo. Kopvērtējumā Noriss guva trīs reizes vairāk punktus un finišēja septītais.
Pirmssezonas testi 2023. gadā sagādāja pamatīgas galvassāpes. “McLaren” regulāri saskārās ar problēmām, turklāt to reto reizi, kad mašīna izturēja, apļu laiki nebija iepriecinoši. Uz sezonas pirmajiem posmiem “McLaren” ieradās kā vieni no pastarīšiem. Pēc astoņiem posmiem situācija izskatījās katastrofāla – Noriss bija guvis 12 punktus, viņa jaunais komandas biedrs Oskars Piastri – tikai vienu.
Komanda bija pārliecināta, ka uzlabojumi mašīnai ļaus veikt ievērojamu progresu. Viņi nekļūdījās, jo jau Lielbritānijā Noriss bija ceturtais, bet nākamajos posmos Lielbritānijā un Ungārijā sekoja arī goda pjedestāli. Ar daudz konkurētspējīgāku mašīnu parādījās cita problēma – jaunais Piastri bija krietni ciešāks konkurents, turklāt “McLaren” vienīgo uzvaru Kataras sprintā izcīnīja tieši austrālietis.
Pēc vasaras pārtraukuma Noriss piecās sacīkstēs kāpa uz pjedestāla un kļuva par Verstapena ciešāko sekotāju, tomēr līdz uzvarai allaž pietrūka pavisam maz. Šai brīdī Norisu jau varētu saukt par vienu no visu laiku izcilākajiem braucējiem starp tiem, kuri nekad nav uzvarējuši F1 sacīkstēs.
