Friday, April 24, 2026
spot_img
Sākums Blogs Lapa 317

‘Audi’ jau šogad plāno nolīgt F1 testpilotu

0

Vācijas autoražotājs “Audi”, kas oficiāli F1 čempionātā ienāks 2026. gada sezonā, jau šogad plāno nolīgt testpilotu, kas galvenokārt palīdzēs tapšanas stadijā esošā motora attīstīšanā. Plānots, ka jau gada beigās komandas dzinēju nodaļā strādās ap 300 cilvēkiem.

“Sauber” komandas pārņemšanu “Audi” formāli plāno pabeigt vien pirms 2026. gada F1 sezonas, taču gatavošanās debijai čempionātā sākusies jau pirms kāda laika. Lai palīdzētu rūpnīcai pie ambiciozā projekta, šī gada otrajā pusē tiks nolīgts attīstības pilots. Pagaidām gan “Audi” vēl nedomā par to, kurš tās sastāvā startēs debijas sezonā.

“Tas vēl ir pārāk tālu priekšā,” situāciju ar pilotiem komentē “Audi” sacīkšu nodaļas vadītājs Adams Beikers. “Šobrīd mēs vēl nedomājam pat par to, kurš komandā brauks nākamajā gadā, līdz ar to ir ļoti grūti pateikt, kā pilotu tirgus attīstīsies līdz 2026. gadam. Šī gada trešajā ceturksnī mēs pieņemsim attīstības pilotu. Viņam sevišķa nozīme būs darbā pie jaudas agregāta attīstīšanas rūpnīcā Noiburgā.”

“Sauber” vienību gaidāmajā sezonā pārstāvēs līdzšinējie braucēji – pērnā gada debitants Gvanju Žou un pieredzes bagātais Valteri Botass. Savukārt par komandas jauno izpilddirektoru kļuvis Andreass Seidls, kurš līdz šim bija viens no “McLaren” vadītājiem. Paredzams, ka tieši viņam tiks uzticēts vadīt “Audi” ienākšanu F1 čempionātā. Šogad komanda vēl pēdējo sezonu startēs ar “Alfa Romeo Racing” nosaukumu.

“Sky Deutschland” tikmēr vēsta par “Audi” ambiciozo plānu šī gada laikā krietni paplašināt darbinieku skaitu F1 dzinēju ražošanas nodaļā. Gada beigās tajā varētu strādāt jau ap 300 cilvēkiem.

“Sevišķi mēs uzrunājam savas jomas ekspertus, kuriem jau ir pieredze “Formulā 1″,” stāsta Beikers. “Šī ir pirmā reize kopš 2009. gada, kad F1 dzinējs tiek attīstīts Vācijā. Līdz ar to, ja mēs gribam pieredzējušu personālu, visdrīzāk to sameklēsim Apvienotajā Karalistē, Francijā vai Itālijā.”

Dakaras rallija ievadā līdera godā nonāk Karloss Saincs

Saūda Arābijā notiekošajā Dakaras rallijā pēc 368 kilometrus garā pirmā ātrumposma automašīnu ieskaitē vadībā nonācis 1990. un 1992. gada WRC čempions Karloss Saincs.

60 gadus vecais Karloss Saincs, kurš Dakaras rallijā triumfējis četras reizes, lielāko daļu ātrumposma atradās iedzinējos, kamēr līderpozīcijā turējās viņa “Audi” komandas biedrs Matiass Ekstroms. Zviedru braucēja pārsvars vienubrīd pat sasniedza 2 minūtes, tomēr ātrumposma izskaņā zaudētais laiks lika Ekstromam samierināties ar trešo pozīciju 33 sekundes aiz Sainca.

Starp abiem “Audi” pārstāvjiem iespraucās Sebastjēns Lēbs ar “Prodrive”. Francūzis no līdera atpaliek tikai 10 sekundes. Neilgi pēc finiša sasniegšanas Ekstromam tika piešķirts 15 minūšu sods (visticamāk par kontrolpunkta izlaišanu).

Jāuzslavē arī ceturtās vietas īpašnieks – “GCK” komandas izveidotājs Gerlēns Šišerī, kuru Latvijas līdzjutēji labāk iepazinuši, pateicoties startiem pasaules rallijkrosa čempionātā. Bez 1 minūtes soda par ātruma pārsniegšanu aizliegtajā zonā, Šišerī pat būtu noslēdzis dienu trešajā vietā, kas tagad tikusi vietējai zvaigznei Jazidam Al Radži.

Ne parāk sekmīgs sākums abu iepriekšējo gadu uzvarētājiem – Nasirs Al-Atija atpaliek jau 7 minūtes un ierindojas astotajā pozīcijā, kamēr Stefans Petransels ir vēl nepilnas divas minūtes tālāk devītajā vietā.

2020. gada uzvarētājs Rikijs Brabeks ar “Honda” nonācis vadībā motociklu ieskaitē, kur viņam seko ierastie konkurenti no “KTM” nometnes Kevins Benavidess un Tobijs Praiss, kamēr izstāšanos pēc kritiena jau nācies piedzīvot pagājušā gada uzvarētajam Semam Sanderlandam. Viņš nogādāts slimnīcā, lai veiktu medicīniskās pārbaudes.

Lietuvas līdzjutējus uz brīdi iepriecināja Rokas Baciuška, uzrādot labāko rezultātu SSV ieskaitē (bagijiem). Īsi pēc finiša izrādījās, ka arī Baciuška saņēmis 15 minūšu sodu, kas licis viņam atkāpties uz devīto vietu.

Visi rezultāti katrā klasē atrodami ŠEIT.

Formula sacīkšu vēsture: No pirmsākumiem Eiropā līdz popularitātei visā pasaulē mūsdienās

0

Pirmās Formula sacīkstes notika 1906. gadā Le Manā, Francijā, un pirmās oficiālās Formula 1 (F1) sacīkstes notika 1950. gadā Silverstonā, Apvienotajā Karalistē. Tagad F1 tiek uzskatītas par autosporta virsotni un pasaules slavenām sacīkstēm, un to skatītāju skaits televīzijā vai internetā mērāms miljonos.

Gadu gaitā ir izveidojušās arī citas Formula sacīkšu kategorijas, tostarp Formula 2, Formula 3 un Formula E (elektromobiļi). Šīs sērijas kalpo kā papildkategorijas topošajiem braucējiem, kuri vēlas iekļūt F1, un tās piedāvā arī savu unikālo sacīkšu pieredzi.

Mūsdienās Formula sacīkšu nozare ir vairāku miljardu dolāru vērta ar uzticamu fanu bāzi un reputāciju, kas saistīta ar ātrumu un modernām tehnoloģijām. Neatkarīgi no tā, vai esat F1 vai kādas citas Formula sērijas fans, nav iespējams noliegt aizraujošo šovu, ko sniedz šo augstās veiktspējas mašīnu cīņa trasē.

Ir pieejami pat spēļu automāti, kuru tematika ir saistīta ar Formula sacīkstēm, ar šī sporta veida iedvesmotiem simboliem un grafiku. Šāda veida spēļu automāti bieži vien ir atrodami tiešsaistes kazino, kas paredzēti plašākai auditorijai, tostarp tiem, kuri interesējas par autosportu.

Formulas sacīkšu pirmsākumi Eiropā

Formulas sacīkšu aizsākumi meklējami 20. gadsimta sākumā, kad Eiropas trasēs sāka parādīties pirmās sacīkšu automašīnas. Šie agrīnie automobiļi tika būvēti, lai sacenstos dažādās sacīkšu kategorijās, un katrai no tām bija savs noteikumu un regulējumu kopums.

Viena no pirmajām un ietekmīgākajām no šīm kategorijām bija Eiropas Grand Prix autosacīkšu seriāls, kas tika izveidots 20. gadsimta 20. un 30. gados. Sacīkstes notika dažādās trasēs visā Eiropā, tostarp trasēs Francijā, Vācijā, Itālijā un Apvienotajā Karalistē.

Laika gaitā Formula sacīkšu popularitāte pieauga, un tika izveidotas jaunas kategorijas un sērijas. Pirmās oficiālās Formula 1 (F1) sacīkstes notika 1950. gadā Silverstounā, Apvienotajā Karalistē, un F1 ātri vien kļuva par galveno starptautisko autosporta notikumu.

Pirmās globālās formula sacīkstes un to pieaugošā popularitāte

Pagājušā gadsimta 60. un 70. gados Formula sacīkstes kļuva par globālu fenomenu, un sacīkstes notika visā pasaulē, tostarp Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā, Āzijā un Tuvajos Austrumos.

Formula sacīkstes gadu gaitā ir kļuvušas arvien populārākas, un entuziasti visā pasaulē izbauda dažādas sacensības dažādās vietās. Pirmās pasaules mēroga formulu sacīkstes notika 1953. gadā, un tajās braucēji no visām pasaules malām pulcējās, lai cīnītos par slavu. Kopš tā laika ir notikušas daudzas starptautiskas sacensības, un šīs sacīkstes ir kļuvušas par vienu no prestižākajiem notikumiem autosporta kalendārā. Šajās sacīkstēs piedalās ne tikai labākie profesionālie braucēji, bet arī aizrautīgi amatieri, kuri labprāt sacenšas ar citiem ambicioziem braucējiem.

Pasaules formulu sacīkšu uzplaukums lielā mērā ir saistīts ar lieliem sporta uzņēmumu un raidorganizāciju ieguldījumiem. Mūsdienās Formula 1 tiešraidi ir viegli skatīties savā televizorā vai klēpjdatorā, savukārt tādas starptautiskas sacensības kā Formula E un GP3 tiek pārraidītas visā pasaulē, lai miljoniem cilvēku varētu izbaudīt katras sacīkstes aizrautību un spriedzi. Turklāt, tā kā ražotāji veic lielus ieguldījumus jaudīgāku automobiļu un jaunu tehnoloģiju, piemēram, elektrisko dzinēju, izstrādē, nākotne pasaules sacīkšu faniem izskatās spoža.

Šīs sacīkstes ne tikai piedāvā aizraujošu izrādi skatītājiem, bet arī sniedz autovadītājiem unikālu iespēju parādīt savas prasmes trasēs visā pasaulē. Mūsdienu sacīkšu ātrums nozīmē, ka svarīga ir katra sekunde, un pat nelielas kļūdas var maksāt dārgi – tāpēc, lai šos saspringtos brīžus pārvarētu neskarti, ir nepieciešami tērauda nervi un zibens ātruma refleksi.

Ievērojamākās formula trases visā pasaulē, kas piesaista gan līdzjutējus, gan autovadītājus

Pasaulē ir daudzas ikoniskas trases, kas ir pazīstamas ar aizraujošu Formula sacīkšu pasākumu rīkošanu. Dažas no pazīstamākajām trasēm ir šādas:

  • Monza: Monza atrodas netālu no Milānas, Itālijā, un tā ir viena no vecākajām un vēsturiskākajām Formula sacīkšu trasēm pasaulē. Kopš Formula 1 (F1) sezonas atklāšanas 1950. gadā tajā katru gadu tiek rīkotas Itālijas Grand Prix izcīņas sacensības. Trase ir pazīstama ar savu lielo ātrumu un unikālo izkārtojumu, kurā ietilpst slavenais “Parabolica” līkums.
  • Suzuka: Šī trase, kas atrodas Suzukā, Japānā, ir pazīstama ar savu sarežģīto izkārtojumu un aizraujošajām sacīkstēm. Kopš 1987. gada tajā katru gadu tiek rīkota Japānas Grand Prix izcīņa, un tā tiek uzskatīta par vienu no tehniskākajām trasēm F1 kalendārā.
  • Spa-Frankoršampa: Šī trase, kas atrodas Beļģijas Ardēnu reģionā, ir pazīstama ar savu sarežģīto izkārtojumu un skaisto ainavu. Kopš 1925. gada tajā katru gadu tiek rīkota Beļģijas Grand Prix izcīņa, un tā tiek uzskatīta par vienu no ikoniskākajām Formulas sacīkšu trasēm.
  • Circuit de Monaco: šī trase atrodas Monako, Montekarlo, un tā ir pazīstama ar savu šauro, līkumaino izkārtojumu un satriecošo Vidusjūras ainavu. Kopš 1929. gada tajā katru gadu tiek rīkotas Monako Grand Prix izcīņas sacīkstes, un tās tiek uzskatītas par vienām no prestižākajām sacīkstēm Formula sacīkstēs.

Fetels veicis pārrunas par pievienošanos ‘Mercedes’

0

F1 braucēja karjeru šobrīd jau noslēgušais Sebastians Fetels atklājis, ka pirms dažiem gadiem veica pārrunas ar “Mercedes” vienību. Līdz sadarbības uzsākšanai gan nonākt neizdevās.

Lai gan četru F1 titulu īpašnieks Fetels bija viens no sava laika vadošajiem pilotiem, viņš nekad nav startējis vienā komandā ar Luisu Hamiltonu. Abi bijuši lieli konkurenti trasē, īpaši 2017. un 2018. gadā, kad Fetels vēl startēja “Ferrari” sastāvā. Toreiz Hamiltons abas sezonas bija pārāks un kļuva par čempionu.

Tagad Fetels atklāj, ka laikā, kad vēl startēja “Ferrari” sastāvā, esot veicis pārrunas ar nu jau aizsaulē esošo Nikiju Laudu, kurš tolaik bija viens no “Mercedes” vadītājiem.

“Iespējams, ka tāda iespēja bija,” runājot par iespējamo pievienošanos “Mercedes”, intervijā podkāstam “Beyond The Grid” atzīst Fetels. “Es runāju ar Nikiju, bet, ja godīgi, tas notika laikā, kad mans kontrakts ar “Ferrari” vēl bija pusē. Tas būtu bijis kaut kas, jo Luiss bija viņu pirmais numurs un neesmu drošs, ka viņiem pašiem patiktu, ja komandā vienlaikus brauktu mēs abi.”

Fetels gan atzīst, ka nopietnas intereses par startēšanu “Mercedes” rindās viņam nebija, lai arī šādu iespēju varbūt būtu pieņēmis, ja tāda tiktu dota.

“Man personīgi tobrīd par to nebija milzīga interese, jo biju nodevies darbam “Ferrari”,” stāsta vācu autosportists. “Es gribēju, lai viss izdodas, tāpēc mēs runājam viens ar otru, taču tas nebija nekas nopietns. Braukt vienā komandā ar Lūisu, tas būtu pamatīgs izaicinājums, un domāju, ka man tas patiktu. Tomēr tam nebija lemts notikt. Tobrīd gribēju uzvarēt ar “Ferrari”.”

Janvāra beigās Fetelu atkal būs iespēja redzēt pie sacīkšu auto stūres, jo viņš kārtējo reizi startēs ikgadējās Čempionu sacīkstēs. Zviedrijā gaidāmajās sacensībās Vācijas komandu pārstāvēs arī Miks Šūmahers.

Seviļā sāk celt jaunu trasi

0

Jau 2024. gadā Spānijā būs pabeigta jauna sacīkšu trase, kas atbildīs F1 prasībām. Šobrīd gan vēl nav zināms, vai tur norisināsies viens no čempionāta posmiem.

Trase atradīsies Karmonā, kas atrodas Seviļas provincē, un reģionālā vadība jau ir devusi zaļo gaismu tās celtniecībai. Projektu vada bijušie sacīkšu braucēji Davids Garsija un viņa tēvs Nono Garsija. Trasi plānots pabeigt mazāk nekā divu gadu laikā.

Jau šobrīd projektā investēti aptuveni pieci miljoni eiro, un ir iegādāta zeme, uz kuras trase tiks celta.

Tiek ziņots, ka trases garums būs 4.5 kilometru, un tā sastāvēs no desmit labajiem un sešiem kreisajiem līkumiem. Trasē būs 773 metrus gara galvenā taisne. Šī kļūs par vienu no lielākajām sacīkšu trasēm Spānijā, līdzās Aragonā un Barselonā esošajām.

Jau kādu laiku tiek ziņots, ka Spānijas “Grand Prix” nākotnē varētu notikt citur. Pēdējos mēnešos šajā ziņā tiek piesaukts Madrides vārds. Seviļas trase nākotnē arī varētu konkurēt uz F1 posma rīkošanu.

Okons pie jaunās ‘Alpine’ vadības jūtas mierīgāk

0

Pēc vairākām pārmaiņām komandas menedžmentā pēdējo gadu laikā Estebans Okons uzskata, ka pie pašreizējā “Alpine” vadības modeļa viņš jūtas daudz relaksētāks.

Lai gan savu Formula 1 karjeru Okons uzsāka “Manor” un “Force India” komandās ar “Alpine” mātes uzņēmumu “Renault” francūzi saista ļoti senas saiknes. 14 gadu vecumā viņš parakstīja līgumu ar “Renault” paspārnē esošo “Gravity Sports Management” un pēc GP3 titula izcīnīšanas darbojās Enstonā bāzētajā F1 komandā kā testpilots vēl pirms sava debijas Grand Prix.

“Pirmoreiz uz Enstonu devos 2010. gadā. Šo divpadsmit gadu laikā esmu novērojis daudz pārmaiņu. Esam vienojušies uz ilgāku laiku (līdz 2024. gada izskaņai), kas ir patīkami. Mums ir lieliska vadība ar Otmaru (Safnaueru – komandas vadītāju), Lorēnu (Rosi – “Alpine” izpilddirektoru) un Luku (de Meo – “Renault Group” vadītāju). Šī ir fantastiska komanda. Viņi sniedz pozitīvu spiedienu. Tas nav nekas slikts – ir nepieciešami sasniegumi, citādi viss beigsies. Tas ir entuziasms pret sacīkstēm un autosportu. Kopš Lorēns, Luka un Otmars pievienojās es jūtos relaksētāk un labāk, tādēļ esmu tik ļoti mierīgs,” norāda Estebans Okons, kuram šogad “Alpine” sastāvā izdevās kopvērtējumā gūt virsroku pār komandas biedru Fernando Alonso.

Visi Okona uzskaitītie vadības cilvēki komandai pievienojušies pēdējo divarpus gadu laikā. Iepriekš, vēl startējot zem “Renault” zīmola, komandas vadība mainījās regulāri, šo amatu pildot Sirilam Abitebulam, Davidem Brivio un Marselam Budkovskim.

Okons pats atgriezās “Renault” komandā 2020. gadā pirms zīmola maiņas, bet jau nākamajā sezonā atnesa “Alpine” pirmo uzvaru Ungārijas Grand Prix. Šogad komanda un pats Estebans spēruši vēl vienu soli uz priekšu – francūzis kopvērtējumā noslēdza gadu astotajā vietā, kamēr “Alpine” pārspēja “McLaren” cīņā par ceturto vietu konstruktoru ieskaitē.

“Mēs vēl neesam tur, kur vēlamies būt, tādēļ esam ar abām kājām uz zemes un turpinam cītīgi strādāt. Redzēsim, kur tas mūs aizvedīs,” cerību pilns ir Okons. “Katru nedēļu esmu rūpnīcā un smagi strādāju. Nevēlos, lai pēc karjeras beigām man nāktos nožēlot, ka kaut ko neesmu paveicis, kas man būtu palīdzējis tikt augstāk. Tālāk viss atkarīgs no paša.”

Lai gan darbs kopā ar divkārtējo pasaules čempionu Alonso noteikti bija izaicinājumu pilns, Okonu gaida ļoti interesanta 2023. gada sezona. Par viņa komandas biedru kļūs bērnības dienu draugs Pjērs Gazlī. Diemžēl, abiem nav izdevies saglabāt draudzīgas attiecības pieaugot…

Šūmahers novērtē ‘Mercedes’ izaugsmi kopš ‘slepenās’ simulatora sesijas

0

“Mercedes” komandas jaunais rezerves braucējs Miks Šūmahers atzīst, ka vienībā ir acīmredzams progress kopš 2014. gada, kad viņš izmēģināja tās simulatoru.

Pēc pamatsastāva vietas zaudēšanas “Haas” komandā, kur Miks Šūmahers atradās, pateicoties savām saiknēm ar “Ferrari”, vācu sportists uz nākamo gadu pievienojies “Mercedes” komandai, kur pārņems Nika de Vrīsa un Stofela Vandurna līdz šim pildīto rezerves braucēja lomu.

Kā izrādās, pie “Mercedes” simulatora Šūmahers sēdās jau 2014. gadā, kad vēl piedalījās kartinga sacensībās pirms pārejas uz formulu čempionātiem. “Pārmaiņas kopš 2014. gada ir acīmredzamas. Tā bija pēdējā reize, kad viesojos Braklijas bāzē, veicot slepenu simulatora braucienu. Tā bija mana pirmā pieredze pie F1 simulatora stūres,” norāda Miks Šūmahers.

Mans tēvs bija daļa komandas kopš 2010. līdz 2012. gadam. Protams, tai laikā tika likti kārtīgi pamati mūsdienu līmenim. Esmu ļoti lepns, ka tagad varu būt daļa no komandas un ceru, ka ar savām zināšanām palīdzēšu tai virzīties uz priekšu un turpināt progresu.” Mika Šūmahera tēvs Mihaels “Mercedes” sastāvā atgriezās savā karjeras izskaņā, pirms tam sadarbojoties salonautomobiļu sacīkstēs pirms F1 karjeras. Arī Mihaela brālis Ralfs ir braucis “Mercedes” sastāvā, piedaloties DTM čempionātā.

Runājot par savu nākamās sezonas darbu “Mercedes” rindās, Šūmahers piebilst: “Laikam jau nav bieži gadījumi, kad rezerves braucēji ir startējuši ar konkrētās paaudzes sacīkšu mašīnām. Es zinu riepu uzvedību, zinu, kāda ir mašīna, kas nepieciešams braukšanas stila ziņā.Ceru, ka varēšu dot savu artavu, kā arī redzēt, kāda palīdzība braucējiem nepieciešama no malas, tādēļ simulatora darbs būs ļoti svarīgs.

Miris bijušais F1 braucējs Filips Streifs

0

Dienu pirms Ziemassvētkiem 67 gadu vecumā mūžībā devies bijušais Formula 1 un izturības sacīkšu braucējs Filips Streifs.

Pēc vairākām stabilām un sekmīgām sezonām Eiropas Formula 3 un Formula 2 čempionātos, kā arī diviem pjedestāliem Lemānas 24 stundu sacīkstēs Filips Streifs tika pie izdevības debitēt F1 1984. gada sezonas noslēdzošajā posmā Portugālē.

Jau nākamajā sezonā “Ligier” komanda deva Streifam iespēju sevi pierādīt uz vairākiem posmiem. Par sezonas pīķi atkal kļuva pēdējais posms. Kvalificējies tikai 18. vietā, Streifs aizcīnījās līdz trešajai pozīcijai un priekšpēdējā aplī uzbruka komandas biedram Žakam Lafitam. Pārdrošais manevrs beidzās ar aizlauztu priekšējo pusasi. Pacik ceturtajā vietā esošais Ivans Kapelli bija apdzīts par apli, Streifs ‘aizkliboja’ līdz finišam ar trim riteņiem pie asfalta. Trešā vieta un karjeras vienīgais pjedestāls nāca ar pamatīgu darvas karoti medus burkā, jo Gajs Ližjē nevēlējās paturēt tautieti savā komandā uz 1986. gadu.

Streifs pārcēlās uz “Tyrell” komandu, kur divu gadu laikā sekoja tikai daži finiši punktos. Tiesa gan, arī Streifa komandas biedri Martins Brandls un Džonatans Palmers līdz pjedestāliem neaizsniedzās.

Filips Streifs atgriezās franču komandā 1988. gadā, pievienojoties “AGS”. Tā bija maza komanda, kas sacensībās piedalījās tikai ar vienu mašīnu. Savā pirmajā sezonā Streifs palika bez punktiem, taču nākamā noslēdzās vēl nesākusies. Smaga avārija pirmssezonas testos Brazīlijā lika Streifam atlikušo dzīves daļu pavadīt ratiņkrēslā.

1994. gadā Streifs centās atgriezties F1 citā ampluā, mēģinot nopirkt “Ligier” komandu ar mērķi padarīt to par tobrīd dominējošās “Williams” satelītkomandu. Mēģinājums nebija veiksmīgs un “Ligier” turpināja startēt līdz 1996. gada izskaņai, kad to pārņēma cits francūzis Alens Prosts.

Streifs ir jau otrais F1 braucējs no Francijas, kurš šomēnes devies mūžībā. Decembra sākumā pasaule šķīrās no Patrika Tambeja.

Verstapens: “Ja esi lēnāks, jāpieņem otrā pilota statuss”

0

Konkrēti nenosaucot Serhio Peresa vārdu, Makss Verstapens izteicies, ka braucējam, kurš nespēj konkurēt ar komandas biedru, jāspēj samierināties ar otrā pilota lomu.

Aizvadītajā F1 sezonā bija epizodes, kad Verstapens gandrīz vai pārspīlēti centās parādīt savu pirmā pilota statusu, taču dažkārt, sevišķi sezonas pirmajā pusē, līdzīgi rīkojās arī Peress. Lielākais skandāls izcēlās pēc Brazīlijas posma, kurā Peress atdeva pozīciju Verstapenam, lai viņš varētu pacīnīties ar priekšā braucošajiem, taču, neguvis panākumus, atteicās atdot vietu atpakaļ pāriniekam.

“Es neminēšu konkrētus vārdus, bet pilotam ir jāpieņem sava loma,” intervijā “Viaplay” uzsvēra Verstapens. “Daži piloti to nespēj un tad viss saiet pilnīgā grīstē. Tad arī viņi komandā vairs nespēj noturēties ilgi. Nevar visu laiku dzīvot pasaku valstībā.”

Kā labu piemēru Verstapens minēja Valteri Botasu, kurš “Mercedes” laikos, lai arī vienmēr pirms sezonas gatavojās cīņai par titulu, tomēr atzina sakāvi, ja kļuva skaidrs, ka viņam šādu izredžu visdrīzāk nebūs.

“Katru sezonu tu sāc no jauna,” saka Verstapens. “Bet, ja pēc dažām sacīkstēm saproti, ka atkal nevarēsi cīnīties, tev ir jāpieņem sava loma. Valteri aizvien turpināja gūt pjedestālus, uzvarēja dažās sacīkstēs un startēja no pirmās pozīcijas. Bet tev vienkārši jāpieņem, ka pilots, kurš brauc tev līdzās, ir nedaudz labāks. Tas ir normāli, tā mēdz būt.”

Niko Rosbergs savulaik atteicās šādi pieņemt otrā pilota lomu, kā rezultātā viņa attiecības ar Luisu Hamiltonu krietni pabojājās. Tomēr Rosbergs 2016. gadā spēja kļūt par čempionu, uzreiz pēc kā noslēdza savu karjeru.

“Maksam ir bijuši labi komandas biedri,” intervijā “Sport1” pauž Rosbergs. “Tomēr ne Gazlī, ne Peress nav viņa līmenī. Serhio dažkārt ir bijis tuvu Verstapenam, bet ar vienādām mašīnām, manuprāt, tikai Hamiltons varētu pabraukt līdzīgi. Drīz Makss būs pirmajā pieciniekā starp visiem F1 braucējiem. Viņa vārds būs līdzās Sennam, Šūmaheram un Hamiltonam.”

Uz ‘Williams’ vadītāja amatu pretendē Toto Volfa sieva un bijušais F1 pilots Batons

0

Galvenā kandidāte uz “Williams” komandas jaunā vadītāja amatu ir Sūzija Volfa, ilggadējā “Mercedes” vienības bosa Toto Volfa sieva, vēsta dažādi avoti presē. Tāpat starp kandidātiem tiek minēts Džensons Batons.

Daudzi respektabli autosporta mediji ziņo, ka tieši 40 gadus vecā Volfa ir galvenā pretendente uz vietu, ko līdz šim ieņēma Josts Kapito. Savulaik viņa, tolaik vēl ar uzvārdu Stodarte, bija “Williams” testpilote, kad vēl topošais vīrs Toto Volfs bija viens no komandas līdzīpašniekiem.

Tagad “Williams” pieder investīciju kompānijai “Dorilton Capital”, kas nesen izlēma neturpināt sadarbību ar līdzšinējo komandas bosu Kapito, kā arī tehnisko direktoru Fransuā-Havjēru Demaisonu.

“Tas mani pārsteidza,” notikušo komentē “Sky Deutschland” eksperts Ralfs Šūmahers. “Es saprotu, ka investori ir neapmierināti ar sasniegto progresu. Bet man gandrīz vai ir žēl Josta, jo manuprāt galvenā vadība bija mazliet nepacietīga. Viņam vajadzēja dot vairāk laika. Šī šķiršanās visticamāk bija pārsteigums pat viņam pašam.”

Līdz ar Sūzijas Volfas vārdu dažādos avotos kā kandidāts tiek minēts arī 2009. gada F1 čempions Džensons Batons. Viņš pašlaik “Williams” vienībā ir vecākais padomnieks. Tāpat Batons vada savu komandu JBXE elektriskā rallijreida seriālā “Formula E”. Savukārt Volfa iepriekš vadīja “Formula E” komandu “Venturi Racing”, kurā 2021. gadā pat kļuva par izpilddirektori.