Dzīve ir loterija. Ļoti bieži šķietama meistarība iet roku rokā ar vienkārši atrašanos īstajā laikā un īstajā vietā. Līdzīgi kā spēļu automāti Latvijas spēlētājiem, arī motorsporta uzvaras ne vienmēr ir atkarīgas no meistarības, jo veiksme spēlē lielu lomu gan vienā, gan otrā.
Jāsāk ar pamatiem
Ļoti bieži redzams, ka Formula 1 čempionātā ienāk braucēji, kuru vecāki jau atstājuši čempionātā pēdas. Spilgtākie no tiem ir:
- Greiems un Deimons Hili;
- Žils un Žaks Vilnēvi;
- Keke un Niko Rosbergi;
- Mario un Maikls Andreti
Nevar noliegt, ka vairums no viņiem patrāpījās īstajā laikā un īstajā vietā. Martinovs Raimonds saka, ka ir jācenšas dalīties pieredzē. Tieši šis, iespējams, ir galvenais iemesls, kādēļ arvien biežāk redzams, kā dēli iet tēvu pēdās, kļūstot par profesionāliem sacīkšu braucējiem.
Viņiem ir iespēja mācīties no labākajiem, gūt padomus nevien tajā, kā kļūt par ātrāku sacīkšu braucēju, bet arī tajā, kā uzvesties sarunās ar medijiem, kā tikt pāri vājiem rezultātiem, kā nosvērt komandu par labu tev un kā sarunāt pēc iespējas labākus līguma nosacījumus.
Resursu jautājums
Ļoti bieži jauno talantu izredzēm punktu pieliek finanšu trūkums. No vienas puses viegli vainot bagātniekus, kuri aizcirtuši durvis vairākiem potenciāli spožiem talantiem, taču tai pašā laikā ir muļķīgi ignorēt situāciju laicīgi. Nauda neaug kokos, tādēļ braucējiem un viņu ģimenēm jādomā vairākus gadus uz priekšu – ne tikai par to kā nodrošināt budžetu šim gadam, bet arī turpmākajai karjeras izaugsmei.
Glābiņš akadēmijās
Agrāk viss bija vienkārši – tie, kas sevi pierādīja zemākas klases formulās, nonāca mazo F1 vienību redzeslokā un varēja sevi pierādīt augstākās raudzes čempionātā. Lai gan no malas šāda sistēma varētu šķist idilliska, patiesībā vairums mazo komandu cīnījās par izdzīvošanu un jaunajiem talantiem, tāpat kā mūsdienās, bija nepieciešams nodrošināt sponsoru naudu, kas palīdzētu komandai sagrabināt līdzekļus pilnas sezonas aizvadīšanai.
Lai gan pēdējos gados F1 ienākuši vairāki braucēji no ļoti turīgām ģimenēm kā Latifi, Šūmahers, Noriss, Strols un Mazepins, tomēr nav tā, ka F1 kļuvis par miljardieru izklaidēm. Vairumu jauno talantu F1 komandu jauno braucēju akadēmijas ‘nocopē’ jau pusaudžu gados, palīdzot viņiem kāpt pa karjeras kāpnēm, attīstot viņus arī pie simulatora stūres, sniedzot vērtīgus padomus un iekārtojot vietu prestižākajās komandās.
Tomēr arī tajās valda pamatīgas nažu cīņas. Lielisks piemērs ir “Ferrari”. Ilgus gadus viņu akadēmija nebija diez ko efektīva. Faktiski tā varēja lepoties vienīgi ar Žila Bjanki un Šarla Leklēra iekārtošanu F1 čempionātā. Lai gan šobrīd tai ir vērojams uzplaukums ar tādiem meistariem kā Šūmahers, Švarcmans un Ailots, tomēr vietu skaits ir ierobežots. Panākumi F2 vēl negarantē neko.
Ferrari braucēju akadēmija
| Braucējs | Čempionāts šobrīd |
|---|---|
| Markuss Armstrongs | F2 |
| Kalums Ailots | GT World Challenge Europe Endurance Cup |
| Roberts Švarcmans | F2 |
| Miks Šūmahers | F1 |
| Artūrs Leklērs | F3 |
| Dino Beganovičs | F3 Āzijas čempionāts; Reģionālais Eiropas formulu čempionāts |
| Džeimss Vartons | KF2 kartings |
| Maja Voiga | Itālijas F4 čempionāts |
Turklāt, kā jau tabulā redzams, akadēmija sastāv no veselas virknes braucējiem, nevis tikai diviem vai trim. Daži no viņiem vēl tikai sper pirmos soļus formulu čempionātos, vai pat vēl nav paguvuši paveikt to un joprojām brauc kartingā. Ja par tevi izrāda interesi tik ātri, tad ir cerības uz lielām lietām.
Alternatīvie ceļi
Arī gadījumos, kad ierastā taciņa, ko pirms tam ieminuši daudzi, nestrādā, dažkārt drosme spert alternatīvus soļus var atmaksāties. Tā, piemēram, Maurīcijas izcelsmes vācu braucējs Paskāls Verleins pēc labas sezonas Eiropas F3 čempionātā devās salonautomobiļu virzienā.
Viņam bija tikai 18 gadi, kad Verleins pievienojās “Mercedes” DTM komandai. Pirmajā sezonā rezultāti piekliboja un visas sezonas gaitā Verleins guva tikai 3 punktus, tomēr uzticēšanās no abām pusēm atmaksājās ar uzviju. Gadu vēlāk tika izcīnīta pirmā uzvara, bet 2015. gadā Paskāls kļuva par DTM čempionu.
Ar to bija pietiekami, lai izpelnītos interesi arī no “Mercedes” F1 komandas, kas viņu iekārtoja mazajā “Manor” komandā. Punkts Austrijā šai komandai bija teju kā uzvara un gada beigās Verleins jau tika izskatīts, kā viens no galvenajiem favorītiem uz Rosberga vietu “Mercedes” komandā. Šoreiz gan viņam nācās palikt bešā.
Galvenais ir nezaudēt cerību pat brīžos, kad F1 sapnis šķiet jau izsapņots. Lielisks piemērs tam ir indietis Narains Kartikejans. Pēc neizteiksmīgas 2005. gada sezonas ar “Jordan”, viņš centās saglābt savu karjeru dažādos čempionātos, piedaloties pat NASCAR smago automašīnu sacīkstēs. Varētu šķist, ka tālāk no F1 vairs nav iespējams atrasties, tomēr Kartikejans nepadevās un 2011. gadā bija atpakaļ Grand Prix sacīkstēs ar “HRT” komandu. Diemžēl tā bija tik lēna, ka viņš ieguva reputāciju kā viens no lēnākajiem braucējiem.
Nost ar F1
Lai cik arī pievilcīgs nešķistu sapnis par F1, daži braucēji apzināti izvēlas neiet uz šo mērķi. Jau pieminētās izmaksas lika talantīgajam nīderlandietim Rinusam van Kalmthutam doties pāri okeānam un iekarot Amerikas autosacīkšu čempionātus, kur apgrozās ievērojami mazākas summas un sponsoru interese ir lielāka.
Rinusam bija jāmaina visa dzīve. Tiešā nozīmē, jo viņš pat izvēlējās vienkāršot savu uzvārdu, lai Amerikas auditorijai nebūtu jāmokās ar neizbēgami nepareizām izrunām. Risks attaisnojās un nu Rinuss Vīkejs ir viens no IndyCar vadošajiem braucējiem un jau 20 gadu vecumā ir nopietns kandidāts uz titulu.
Autosports un azartspēles nemaz nav tik atšķirīgi – tūkstošiem talantu mēģina, bet tikt pie džekpota nemaz nav tik viegli…
