Makss Verstapens uzrādīja ātrāko apļa laiku Baku ielās pirmajā treniņā pirms Azerbaidžānas GP. Jāpiebilst, ka “Red Bull” līdera pirmo lidojošo apli izbojāja Ņikita Mazepins.
Vairāki piloti saslīdēja Baku ielu trasē un galvenais iemesls tam bija brāzmainais vējš, tomēr šoreiz visi iztika bez nopietnām avārijām un mašīnu sabojāšanas.
Lielisku ātrumu jau no treniņa pirmajām minūtēm demonstrēja abi “Ferrari” piloti – Šarls Leklērs un Karloss Saincs. Tikmēr vairākiem pilotiem tā arī neizdevās uzrādīt tīru lidojošo apli, jo iztraucēja atpalicēji vai dzeltenie karogi saslīdējušo pilotu dēļ. Arī abi “Mercedes” piloti tā arī nespēja veikt tīrus apļus un palika visai zemās pozīcijās.
Makss Verstapens un Serhio Peress savus lidojošos apļus veica viens aiz otra, testējot aizvēja ietekmi un iespējas to izmantot kvalifikācijā. Meksikānis garajā taisnē ieguva pāris pāris desmitdaļas, braucot aiz Verstapena, kurš joprojām bija 0,4s ātrāks par savu komandas biedru.
Pamanāmu progresu sasniedza arī Daniles Rikardo, kurš uzrādīja piekto apļa laiku, kamēr viņa komandas biedrs Lando Noriss divreiz saslīdēja ātro apļu laikā un palika tikai astotajā pozīcijā.
Vairums F1 fanu ir ļoti konservatīvi – senās un tradīcijām bagātās trases tiek celtas debesīs, kamēr jaunie projekti noniecināti vēl pirms tiem izdevies sevi pierādīt. Baku ir viena no retajām vietām, kas neietilpst šai kategorijā, jo aizraujošas cīņas katru gadu ļauj cerēt, ka arī šī nedēļas nogale nebūs izņēmums.
Lai gan Azerbaidžānā, tāpat kā iepriekšējā posmā Monako, braucēji trauksies cauri šaurajām pilsētas ieliņām, galvenā atšķirība ir starta – finiša taisnē, kas šeit ir ļoti, ļoti gara. Aizvējš un DRS padarīs apdzīšanu daudz vieglāku, tādēļ no vienmuļas braukšanas vagoniņā šeit nebūs ne miņas.
‘Red Bull’ ceļ ielocītajos spārnos
“Mercedes” komanda uz šo posmu dosies ļoti neierastā situācijā – pirmoreiz pa ilgiem laikiem viņi nav konstruktoru kausa līderi, turklāt arī braucēju ieskaitē Makss Verstapens aizsteidzies garām Luisam Hamiltonam. Šādos krīzes brīžos ir tikai divi risinājumi – kļūt ātrākiem, vai padarīt konkurentus lēnākus. Tā kā visa uzmanība šobrīd tiek veltīta 2022. gada modelim, jāķeras klāt otrajam variantam.
Arvien skaļāk izskan “Mercedes” vadītāja Toto Volfa pārmetumi “Red Bull” komandai, ka viņu aizmugurējais antispārns ir pārāk lokans, mainot savu formu lielā ātrumā, kas rada DRS sistēmai līdzīgu efektu, padarot mašīnu ievērojami ātrāku taisnēs. Lai gan oficiāls protests no “Mercedes” puses vēl nav iesniegts, šī varētu kļūt par nedēļas nogali, kad tas beidzot tiek paveikts. Ja “Red Bull” sistēma tiešām ir tik efektīva kā Volfs prognozē, tad Baku trases garajā taisnē tas izpaudīsies vēl spilgtāk kā jebkur citur, kaut gan totalizatori joprojām paredz ļoti līdzvērtīgu cīņu starp Hamiltonu un Verstapenu.
Luiss Hamiltons pat prognozē, ka šie antispārni “Red Bull” komandai varētu sniegt 0,6 sekunžu priekšrocības aplī. Ja protests netiks iesniegts vai apmierināts, varam gaidīt, ka “Mercedes” nāks klajā ar savu risinājumu, lai ierobežotu konkurentu iespēju iekrāt pārsvaru, kas sezonas beigās var izrādīties izšķirošs.
— nicolas carpentiers (@carpentiers_f1) June 3, 2021
Kas lēni nāk, tas labi nāk
Ceturtdien notikušajā preses konferencē klātienē piedalījās 19 braucēji. Iemesls tam bija pavisam vienkāršs – Valteri Botasa lidmašīnas reiss tika pārcelts, kā rezultātā viņš ieradās Azerbaidžānā krietni vēlāk kā plānots. Mēdz teikt – jo lielāks mākslinieks, jo lielāka pauze. Valteri nudien ir Baku eksperts.
Savos piecos startos šai trasē Valteri regulāri licis par sevi runāt – pēc cienījamas sestās vietas 2016. gadā ar “Williams” viņš veica varonīgu atspēlēšanos savā pirmajā piegājienā pie “Mercedes” stūres. Atrodoties gandrīz 2 apļus aiz līdera, Botass izvairījās no apkārt notiekošā haosa un pašā finišā izrāva neticamu otro vietu. Valteri bija apņēmības pilns izcīnīt uzvaru 2018. gadā, taču 3 apļus pirms finiša sprāga riepa esot vadībā. Viss beidzot tika salikts pa plauktiņiem 2019. gadā, kad Botass pieveica Hamiltonu, bet atkārtot panākumu pērn nebija iespējams, jo Azerbaidžānas Grand Prix tika atcelts.
Sezonas sākums Botasam ir tālu no ideāla, tādēļ uzvara būtu ļoti svarīga, lai vismaz atgūtu trešo vietu kopvērtējumā. Labā ziņa Valteri ir tā, ka gaidāma sausa, silta un saulaina nedēļas nogale. “Mercedes” komanda iepriekšējos posmos šādos apstākļos bija spēcīgāka, bet zaudēja savu virsroku iestājoties drēgnam laikam. Botass izskatījās pārāks pār Hamiltonu jau Monako. Ja to izdosies atkārtot arī šonedēļ, “Mercedes” var vēl nesteigties ar Džordža Rasela nolīgšanu.
Kā vecajos labajos laikos
Pirms 20 gadiem F1 līdzjutēji vairāku sezonu garumā varēja vērot aizraujošas cīņas starp “Ferrari” un “McLaren”. Abu komandu ziedu laiki ir aiz muguras, taču tās ir piedzīvojušas vairākas pārmaiņas, kas ļauj cerēt uz labiem rezultātiem tuvākajos gados, turklāt abām šobrīd ir ļoti interesanta cīņa par trešo vietu konstruktoru kausā.
Ja neskaita “Ferrari” neticamo ātrumu un nerealizēto izdevību Monako, tad kopumā abām komandām ir viens braucējs uz ko noteikti var paļauties (Leklērs un Noriss), kamēr otram vēl ir vajadzīgs laiks, lai iejustos jaunajā komandā (Saincs un Rikjardo). Otrais pāris pilnīgi noteikti vēl nav attaisnojuši uz sevi liktās cerības. Ja Norisa un Leklēra spējas neviens neapšauba, tad tieši Sainca un Rikjardo duelis var izšķirt konstruktoru kausa trešās vietas likteni. Tomēr nevar aizmirst, ka Leklērs ielu trasēs līdz šim bijis ļoti viduvējs un Baku ir vēl viena trase, kur reiz viņš jau avarējis, tikmēr Noriss savā vienīgajā piegājienā Baku zaudēja komandas biedram.
Vācijas panākumi
Šoreiz runa nav par Latvijas hokeja izlases pāri darītājiem, kuri nu jau aizsniegušies līdz pusfinālam, bet gan par diviem puišiem, kuri nāk no Vācijas – Sebastianu Fetelu un Miku Šūmaheru. Abiem ir iemesls būt optimistiski noskaņotiem.
Pēc katastrofālā sezonas sākuma Fetels ne tikai beidzot aizsniedzās līdz punktiem, bet pat spēja aizcīnīties līdz piektajai vietai Monako. Mums beidzot bija iespēja viņu redzēt savā elementā. Iegūti ne tikai 10 vērtīgi punkti, bet arī pārliecība par savām un mašīnas spējām. Redzēsim, vai šis bija vienreizējs izleciens, vai pagrieziena punkts sezonā, pēc kura Sebs regulāri būs atrodams labāko desmitniekā.
Mika Šūmahera sezonas sākums nav vērtējams kā perfekts – bija avārijas, bija kļūdas, tomēr ir redzams, cik ļoti viņš cenšas sevi pierādīt arī startējot bezcerīgā komandā. Pirmā apļa manevrs pret Mazepinu bija lielisks, lai gan sacīkšu gaitā tika zaudēts ātrums. Tomēr svarīgākā ir attieksme – Miks ir bijis klusākais no šīs sezonas debitantiem, ļaujot darbiem runāt viņa vietā. Cunodas izgājieni ar klaju komandas kritiku un Mazepina izgājieni faktiski katru reizi, kad viņš ko pasaka, neceļ šos braucējus spožā gaismā. Azerbaidžāna mēdz būt haotiska, ja Miks saglabās vēsu galvu, varam cerēt arī uz kādu pārsteigumu.
Grafiks: Pirelli
Klusie varoņi
Pēdējo četruu sacīkšu laikā tikai 5 braucējiem izdevies tikt punktos katrā no tām. Vai vari uzminēt kuri? Hamiltona, Verstapena un Norisa atrašanās šai sarakstā diez vai kādu pārsteigs, taču Pjērs Gazlī un Estebans Okons palikuši mazliet ēnā. Varbūt viņu rezultāti nav bijuši pārlieku spoži, ņemot vērā “AlphaTauri” ātrumu pirmssezonas testos un “Alpine” epizodiskos uzplaiksnījumus, tomēr abi bērnības draugi, kuri gan vairs neuztur savstarpēju kontaktu, ir atstājuši savus komandas biedrus jaņos.
Okona karjerai bija nepieciešams pamatīgs grūdiens, jo nesaskaņas “Force India” iekšienē ar Peresu, izlaista sezona un pārliecinoša piekāpšanās Danielam Rikjardo ar “Renault” neko spožu neliecināja, taču Okons atkal un atkal pierādījis savu cīnītāja raksturu, visos piecos posmos pieveicot komandas biedru Alonso. Mēs neesam redzējuši lielas kļūdas, pārdrošus riskus vai citas muļķības. Estebans joprojām ir “Mercedes” redzeslokā un viņi meklē pilotu uz kuru var paļauties…
Tikmēr Gazlī jau otro gadu pēc kārtas izspiež visu ko var no savas formulas. Aizlauzts antispārns Bahreinā un neveiksmīga taktika Portugālē liedza tikt pie vēl vairāk punktiem, tomēr arī Pjēra sniegums vērtējams ar treknu plusa zīmi. Viņš ir jūdzes priekšā Cunodam un, līdzīgi kā Okons konkurnetu nometnē, ir demonstrējis lielisku stabilitāti. Būs interesanti vērot gan abu francūžu savstarpējo cīņu, gan viņu veikumu uz kopējā fona, kas šogad ir īpaši ciešs.
Ar savām prognozēm par šo sezonu padalies Formula 1 Fantasy līgas F1LV podkāsta klausītāju grupā! Grupas kods: 695aa5e42a. Ja esi jau iesaistījies prognozēs, varbūt šis ir īstais brīdis veikt izmaiņas savas komandas sastāvā?
Divkārtējais F1 čempions Fernando Alonso savu atgriešanās sezonu formulā 1 nav iesācis pārāk veiksmīgi. Spānim pirmajos piecos sezonas posmos ticis vien pie pieciem punktiem. Alonso uzskata, ka 2021. gada kalendārs viņam nav bijis pateicīgs, jo Imolas trasē viņš nebija braucis kopš 2006. gada, bet Portimao trasē šī bija pirmā Alonso sacīkste. Savukārt Monako un gaidāmās Baku trases ir sarežģītas ielu trases.
“No pirmajām sešām sacīkstēm, pirmās četras ir ļoti grūtas lai pierastu pie mašīnas. Cerams, sākot ar Franciju man sāksies jauns čempionāts. Es ceru, ka mums izdosies atrast nedaudz labāku mašīnas balansējumu un labāku sajūtu, kāda ir šobrīd,” atklāj “Alpine” komandas pilots. Alonso cer uz veiksmīgām atlikušajām 18 sacīkstēm un rēķināt punktus sola decembrī.
“Ferrari” komandas jaunpienācējs Karloss Saincs, kurš šosezon ‘sarkano’ komandas sastāvā aizstāja četrkārtējo pasaules čempionu Sebastianu Fetelu, neraugoties uz izcīnīto pjedestālu Monako GP izcīņā, stāsta, ka viņam ir bijis grūti pielāgot savu braukšanas stilu jaunajai mašīnai.
Rallija leģendas Karlosa Sainca seniora dēls Karloss Saincs juniors stāsta: “Mans braukšanas stils un veids kā es griežu līkumos, bremzēju un braucu ātrajos līkumos ir ļoti atšķirīgs no pagājušā gada. Man jāliek sev adaptēties kā braucējam, un, patiesībā, man tas ļoti patīk.”
Foto: Scuderia Ferrari
Saincs gan neatklāj kādas ir galvenās atšķirības starp “Ferrari” un pagājušā gada “McLaren” modeli: “Es zinu atšķirības, bet lai tas paliek pie manis un komandas.”
Jaunais britu talants Džordžs Rasels, kurš jau pāris gadus tiek aprunāts iespējamās pārejas uz “Mercedes” sakarā, atklājis, ka vēlētos par savu nākotni uzzināt līdz vasaras pārtraukumam. Šobrīd “Williams” braucējam priekšā ‘sudraba bultu’ komandā ir septiņkārtējais pasaules čempions Luiss Hamiltons un soms Valteri Botass.
Foto: Williams Racing
Rasels atklāj: “Es domāju, mēs visi gribam tikt skaidrībā līdz vasaras pārtraukumam. Bet es pagaidām nevienu nesteidzinu – ne “Mercedes”, ne “Williams”, jo šobrīd pilnībā fokusējos savam darbam šeit.”
23 gadus vecais autosportists uzsver, ka viņa nākotne ir “Mercedes” komandas rokās, un kuri darīs labāko viņam: “Ja “Mercedes” noticēs, ka esmu pelnījis iespēju, tad es tur būšu. Ja viņi nedomās, ka esmu pelnījis, tad viņi atradīs man kādu citu vietu, kur es varēšu turpināt attīstīties. Bet es jūtu, ka esmu gatavs cīnīties par pasaules čempiona tituliem un uzvarām. Es vēlos būt mašīnā, kura man dos iespēju cīnīties par uzvarām.”
Emocionāla uzvara veterāna Elio Kastronevesa izpildījumā noslēdza visu laiku ātrāko Indianapolisas 500 jūdžu braucienu, kurā brazīlietis izšķirošo manevru izdarīja tikai divus apļus pirms finiša.
Pirmajos apļos Skots Diksons zaudēja vadību pagājušā posma uzvarētājam Rinusam Vīkejam. Atrašanās priekšā prasīja lielāku degvielas patēriņu un Vīkejs kā pirmais no līderu grupas devās boksos. Pamazām degvielu nācās papildināt arī konkurentiem. Ceļā pie saviem mehāniķiem avāriju piedzīvoja Stefans Vilsons. Ar to drāma nebeidzās, jo Skots Diksons un Alekss Rosi aizkavējās ļoti neveiksmīgā pitstopā un nonāca apli aiz līderiem.
Piepeši par līderi kļuva Konors Deilijs. Abi ar Vīkeju uzsāka cīņu, tomēr drīz vien iniciatīva piederēja degvielu labāk taupošajiem Aleksam Palou, Elio Kastronevesam un Patrisio O’Vārdam. Visilgāk trasē turējās Greiems Reihals, taču viņa sapnis par pirmo Indianapolisas 500 jūdžu uzvaru tika izsapņots pēc pitstopa, kurā netika kārtīgi pieskrūvēts aizmugurējais ritenis, kas izraisīja avāriju.
Par līderi kļuva 46 gadus vecais Elio Kastronevess, viņam sekoja Patrisio O’Vārds, bet drīz vien abiem garām aizsteidzās Alekss Palou. Jau atkal drāma risinājās boksu celiņā, kur sagriezās Vils Pauers, bet tuvojoties finišam pitstops pielika punktu Simonai de Silvestro uz jebkādām cerībām par labu rezultātu.
30 apļus pirms finiša Kastronevess atguva vadību un pēc pitstopa uzsāka saistošu cīņu ar Palou. Vairāki braucēji riskēja ar atšķirīgu stratēģiju, tomēr drošības mašīnas fāze tā arī nebija vajadzīga. 7 apļus pirms finiša savu pēdējo pitstopu veica arī Fēlikss Rozenkvists un Takuma Sato, kuri bija pēdējie braucēji, kas bija palikuši priekšā. Izšķirošo manevru Kastronevess veica priekšpēdējā aplī. Palou uz to vairs nespēja atbildēt un finišēja otrajā vietā.
Šī bija ļoti emocionāla uzvara Kastronevesam. Savas karjeras laikā brazīlietis divas desmitgades bija uzticīgs “Penske” komandai, ar kuru Indy 500 sacīkstēs uzvarēja 3 reizes. Šoreiz viņš izmēģināja savus spēkus ar “Meyer Shank Racing”, kas regulāro sezonu aizvada ar tikai vienu mašīnu, ko vada Džeks Hārvijs. 2001. gadā Elio kļuva par vienu no jaunākajiem šī brauciena uzvarētājiem, taču tagad panākums 46 gadu vecumā viņu ieceļ skalas otrā galā – arī Emersons Fitipaldi uzvarēja 46 gadu vecumā, kamēr brāļi Anseri guva panākumus pēc 47. dzimšanas dienas. Pārsteidzoši, ka tik izcils braucējs nekad nav kļuvis par IndyCar čempionu.
Arī otrajā Extreme E Series čempionāta posmā bija vērojama aizraujoša cīņa starp F1 leģendu Luisa Hamiltona un Niko Rosberga izveidotajām komandām. Finālā tomēr virsroku guva “Rosberg X Racing” ar Johanu Kristofersonu un Molliju Teilori pie stūres.
Pirmajā posmā Tuksneša X-Prix Saūda Arābijā galveno uzmanību izpelnījās Klaudija Hirtgena, piedzīvojot varenu avāriju. Šajā nedēļas nogalē viņai neklājās daudz labāk, jo vēdervīrusa dēļ sacensības nācās izlaist. “Abt Cupra” komanda kā aizvietotāju izvēlējās 58 gadus veco Jutu Kleinšmiti, kura 2001. gadā kļuva par vienīgo sievietu, kas uzvarējusi Dakaras rallijreidā ar automašīnu.
Okeāna X-Prix kvalifikācija Senegālā pierādīja, ka Kleinšmites prasmes nav zudušas. Kopā ar Matiasu Ekstromu ekipāžai izdevās sasniegt trešo labāko rezultātu aiz Luisa Hamiltona un Niko Rosberga vadītajām komandām. Ceturto vietu sasniedza Džensona Batona komanda, kurā F1 čempiona vietā šoreiz sēdās rallijkrosa talants Kevins Hansens.
Tehniskas ķibeles piemeklēja trīs ekipāžas, kuras līdz ar to neiekļuva pusfinālu braucienos – Karloss Saincs un Laia Sanca nesasniedza finišu jau pirmajā braucienā, bet otrajā problēmas piemeklēja Timija Hansena un Keitijas Meningsas, kā arī Kaila Ledjūka un Sāras Praisas ekipāžas.
Okeāna X-Prix kvalifikācijas rezultāti, Grafiks: Extreme E Series
Ekstromam ar Kleinšmiti izdevās nonākt vadībā pirmā pusfināla startā, tomēr braucēju maiņas laikā neveiksmīga aizkavēšanās lika atkāpties uz trešo vietu. Uzvaru braucienā izcīnīja Johans Kristofersons un Mollija Teilore (“Rosberg X Racing”), bet otrie palika Sebastjēns Lēbs un Kristina Gutjeresa (“Team X44”).
Otrajā braucienā pārliecinoši triumfēja K. Hansens un Mikaela Ālina-Kotulinska (“JBXE”), kamēr mašīnas problēmas pamatīgi bremzēja Džeimiju Čadviku. Olivers Benets gan atrada veidu, kā apsteigt W Series čempioni, bet pēc braucēju maiņas Čadvikas ekipāžas biedrs Stefans Saracins tika galā ar Kristīni Džampaoli Zonku un ieveda “Veloce Racing” finālā, kur šoreiz piedalījās četras ekipāžas.
Okeāna X-Prix finālisti, Grafiks: Extreme E Series
Fināla startā cīņu par vadību uzsāka Hamiltona un Rosberga vadītās komandas. Mollija Teilore izspieda Kristīni Kutjeresu ārpus ideālās trajektorijas. “Team X44” mašīna guva bojājumus un izstājās no cīņas. Hamiltona komanda nebija vienīgā, kas saskārās ar problēmām, jo ar aizlauztu riteni malā nobrauca Mikaela Ālina-Kotulinska. Trasē palika tikai divas ekipāžas. Teilore meistarīgi noturē Saracinu aizmugurē, taču pirms braucēju maiņas fināls tika apturēts, jo izstājušās ekipāžas bloķēja ceļu. Sacīkstes tika atsāktas ar 1 apļa finālu no starta pozīcijām starp Kristofersonu un Čadviku. Zviedru braucējs guva virsroku startā un kopā ar Molliju Teilori otro posmu pēc kārtas izcīnīja uzvaru.
Motorsports ir, bija un būs bīstams. Diemžēl šī nedēļas nogale Itālijā bija vēl viens apliecinājums tam. Kvalifikācijā Moto3 klasē smagu avāriju piedzīvoja šveicietis Džeisons Dupaskjē, kurš no gūtajām traumām gāja bojā.
19 gadus vecais Dupaskjē piedzīvoja kritienu Mudžello trases devītajā pagriezienā. Aizmugurē braucošais Ajumu Sasaki nespēja izvairīties, uztriecās uz trases esošajam sportistam un pats piedzīvoja smagu kritienu. Uzreiz pēc negadījuma Dupaskjē tika nogādāts slimnīcā Florencē, taču traumas bija pārāk smagas un nākamajā dienā talantīgais motociklists zaudēja dzīvību. Sasaki nopietnas traumas neguva.
Šī bija pirmā letālā avārija pasaules motošosejas čempionātā kopš 2016. gada Katalonijas Grand Prix, kad dzīvību zaudēja Moto2 braucējs Luiss Saloms. Dupaskjē Moto3 klasē debitēja pērn, taču palika bez punktiem. Šosezon viņam klājās krietni labāk un pirms došanās uz Mudžello šveicietis atradās 10. vietā čempionāta kopvērtējumā.
Pirms sacīkstēm prestižākajā MotoGP klasē braucēji ieturēja minūtes klusuma brīdi Dupaskjē piemiņai, tomēr sacīkstes notika pēc programmas, kaut gan nav iedomājams, cik psiholoģiski smags šis brauciens bija tā dalībniekiem.
Pirmo rindu startā aizņēma kopvērtējuma vadošie braucēji Fabio Kvartararo, Frančesko Bagnaia un Johans Zarko. Vēl iesildīšanās apļa beigās kritienu piedzīvoja Enea Bastianini, uztriecoties Zarko, tomēr viņa motocikls tika laicīgi novākts. Startā vadībā nonāca Bagnaia, pole position ieguvējs Kvartararo iekārtojās otrajā pozīcijā, bet trijniekā iespraucās Migels Oilvera ar “KTM”.
Vēl nesagaidījis pirmā apļa beigas kritienu piedzīvoja Bagnaia, kā arī tālāk aizmugurē Marks Markess. Vairāki lieliski manevri ļāva Zarko noķert līderi Kvartararo un otrajā aplī nonākt vadībā. Pāris vairākkārt samainījās pozīcijām – Zarko vadītajam “Ducati” motociklam bija pārsvars taisnēs, kamēr Kvartararo ar “Yamaha” guva virsroku līkumos un spēja nosargāt vadību.
Aiz Oliveras abi “Suzuki” braucēji spēja tikt garām Milleram. Sacīkšu otrajā pusē Zarko nespēja nosargāt tempu un atkrita uz piekto vietu. Vienu pozīciju gan francūzim izdevās atgūt jo no 4. vietas kritienu piedzīvoja Alekss Rins. Viņa komandas biedrs Mirs sāka presingot Oliveru, tomēr garām portugālietim nespēja tikt. Labs sniegums arī otram “KTM” pārstāvim Binderam, kurš finišēja piektais starp Zarko un Milleru.
Uzreiz pēc finiša Oliveram tika piešķirts pozīcijas sods par trases robežu neievērošanu pēdējā aplī. Līdz ar to pagājušās sezonas čempions Mirs tika pie otrās vietas, tomēr tad arī viņš tika sodīts un Olivera pozīciju atguva.
Ilgs laiks atpūtai braucējiem nebūs, jo jau pēc nedēļas Barselonā tiks noskaidrots Katalonijas Grand Prix uzvarētājs.
Bagnaias kritiens radījis pamatīgas izmaiņas čempionāta kopvērtējumā – Kvartararo pārsvars pieaudzis no viena līdz 24 punktiem. Par viņa tuvāko sekotāju tagad kļuvis Zarko, bet Bagnaia noturējies labāko trijniekā 2 punktus aiz Zarko.
Satriecošu debiju ar Supercar automašīnu aizvadījis talantīgais latvietis Roberts Vītols, kuram izdevās triumfēt Lielbritānijas rallijkrosa čempionāta sezonas atklāšanas posmā Lidenhilā.
Ar rallijkrosa sabiedrībā labi pazīstamās Doranu ģimenes atbalstu latviešu jauneklis Roberts Vītols sacensībās piedalījās ar “Citroen C4” automašīnu, stājoties pretim meistariem, kas sevi jau pierādījuši uz starptautiskās skatuves kā Endijs Skots, Dereks Tohils, Olivers O’Donavans un citi.
Savā pusfināla braucienā Vītols pēc starta atradās pēdējā pozīcijā, taču varonīgi kāpināja tempu, izvairījās no kļūdām, uz džokera apļa rēķina tika garām konkurentiem un sasniedza finišu trešajā vietā, kas viņam deva izdevību iekļūt sacensību finālā.
Finālā, atšķirībā no pasaules čempionāta, piedalās 8 braucēji. Vītols ieņēma savu vietu otrajā rindā. Pole position ieguvēju Martinu Doneliju piemeklēja tehniskas ķibeles. Vītols uzreiz devās džokera aplī un atgriezās brīvā trasē. Turpinājumā latvietis bija neapturams. Tristans Ovendens bija pirmais no līderu grupas, kurš devās džokera aplī, taču atgriezās pamattrasē aiz Vītola. Džulianu Godfriju piemeklēja tehniskas ķibeles, kas mazliet patraucēja arī Derekam Tohilam. Dažus apļus vēlāk ticis galā arī ar Oliveru O’Donavanu, Vītols šķērsoja finiša līniju 1,3 sekundes priekšā visiem.
Mūsu sportists paveica neticamo un triumfēja savā Supercar debijā, kļūstot par pirmo latvieti, kurš uzvarējis Lielbritānijas rallijkrosa čempionāta posmā. Pārsvars kvalifikācijās un pusfinālā ļāva par čempionāta līderi ar 24 punktiem kļūt O’Donavanam, bet Vītols ar 21 punktu iekārtojies 5. vietā. Otrais posms notiks pirmdien, kas Lielbritānijā būs brīvdiena.
Formula 1 sacīkšu direktors Maikls Masi apsver domu mainīt kvalifikācijas noteikumus, kas būtu lieguši Šarlam Leklēram izcīnīt pole position Monako Grand Prix. Tikmēr F1 čempionāta vadītājs Stefano Domenikalli vēlas redzēt izmaiņas punktu skaitīšanas sistēmā.
Lai gan Monako ir ļoti sarežģīta trase un Šarla Leklēra avārija lielā ātrumā kvalifikācijas beigās pilnīgi noteikti uzskatāma par braucēja kļūdu, nevis apzinātu sabotāžu, lai liegtu konkurentiem uzlabot savus apļu laikus, kā tas bija 2006. gadā ar Mihaelu Šūmaheru, Maikls Masi aicina pārņemt IndyCar noteikumus.
Aiz okeāna notiekošajā formulu čempionātā braucējam, kurš izraisījis sarkano karogu fāzi (dažos gadījumos arī dzelteno), tiek anulēts ātrākais apļa laiks. Līdz ar to, ja šādi noteikumi būtu spēkā jau pagājušajā nedēļā, Leklērs zaudētu savu pole position un startētu no ievērojami zemākas pozīcijas pat tad, ja viņa mašīnai nebūtu nopietni bojājumi.
Šīs izmaiņas arī palīdzētu izsargāties no strīdīgiem gadījumiem. Lielisks piemērs ir 2014. gada Monako Grand Prix kvalifikācija. Cīņā par pole position Niko Rosbergs pirmajā mēģinājumā pieveica Luisu Hamiltonu, bet otrajā bremzēja par vēlu ‘Mirabeau’ pagriezienā, izraisot dzelteno karogu fāzi, kā rezultātā Hamiltons nespēja pieveikt komandas biedru. F1 sabiedrības domas dalījās par to, vai manevrs bija apzināts, tomēr noteikumu izmaiņas liegtu šādas darbības, kā arī sodītu Rosbergu par viņa kļūdu, ja tā bija neapzināta.
Formula 1 punktu skaitīšanas sistēma pēdējo gadu laikā vairākkārt mainījusies. 2010. gadā ieviestā sistēma, kas paredz uzvarētāja apbalvošanu ar 25 punktiem, 2019. gadā tika papildināta ar papildus punktu par ātrāko apli, bet šosezon punkti tiks piešķirti arī sprinta sacīkšu trim ātrākajiem braucējiem. Stefano Domenikalli vēlas redzēt vēl izmaiņas.
Itāļu speciālists nācis klajā ar ideju piešķirt bonusa punktus braucējam, kurš aizvada perfektu nedēļas nogali, sasniedzot ‘Grand Slam’ – pole position, ātrāko apli un uzvaru, atrodoties vadībā visus sacīkšu apļus. Domenikalli atzinis, ka šādu pieeju varētu izmēģināt dažos posmos, piemēram senākajās un tradīcijām bagātākajās F1 trasēs, šādā veidā piesaistot vēl vairāk jaunus līdzjutējus.
No aktīvajiem braucējiem Grand Slam karjeras laikā izdevies sasniegt vienīgi Luisam Hamiltonam (18 reizes), Sebastianam Fetelam (8), Fernando Alonso (5), Kimi Raikonenam (2) un Valteri Botasam (1). Makss Verstapens pie šāda goda vēl nav ticis. Pērn ‘Grand Slam’ tika sasniegts trijos posmos – Ungārijā, Toskānā un Portugālē, visos trijos gadījumos dominējošais braucējs bija Hamiltons.
Katrs F1 braucējs sapņo par uzvaru leģendārās trasēs – šaurajās Monako ielās, “Ferrari” fanu piepildītajā Moncā, leģendām apvītajā Spa… Tomēr nekas nelīdzinās sajūtai kļūt par varoni savu skatītāju priekšā. Pat panākumiem bagātiem braucējiem mājas posms mēdz sagādāt pamatīgas galvassāpes. Šoreiz aplūkosim 10 spilgtākos piemērus.
Šarls Leklērs
Lai gan Šarls atrodas vēl tikai karjeras sākuma daļā, jau tagad ir redzams, ka dzimtajā Monako veiksme nav viņa pusē. Tehniskas ķibeles izjauca iespēju pacīnīties par uzvaru Formula 2 ieskaitē, bet 3 mēģinājumi F1 vēl nav beigušies ar finišu.
Debijas sezonā ar “Sauber” bremžu defekta dēļ Leklērs uzrtriecās Brendona Hārtlija mašīnai. Pēc pārejas uz “Ferrari” Šarla atbalstītāji cerēja uz pjedestāla finišu, tomēr viss tika sagrauts jau kvalifikācijā. Itāļu vienība nolēma pietaupīt mīkstāko riepu sastāvu, tomēr nebija rēķinājusies, ka konkurenti tik strauji uzlabos rezultātus. Leklērs kvalificējās tikai 16. vietā un izmisīgie mēģinājumi sacīkstēs vērst ko par labu rezultējās ar avāriju. Pērn Monako Grand Prix tika atcelts, bet pagājušajā nedēļā pēc avārijas kvalifikācijā Leklēram pat nebija iespējas pierādīt savas prasmes no pole position.
Rubenss Barikello
Turpinot par “Ferrari” braucējiem, nevar nepieminēt Mihaela Šūmahera uzticamo ieročnesēju Rubensu Barikello. Savu karjeru brazīlietis uzsāka “Jordan” komandā. Pēc pārnesumkārbas defekta debijas sezonā viņš paspīdēja ar ceturto vietu 1994. gada pirmajā Grand Prix. Līdz nākamajam finišam Interlagosā Rubensam nācās gaidīt 10 gadus.
1996. gadā viņam pat izdevās kvalificēties pirmajā rindā, tomēr dzenoties pēc pjedestāla aiz Šūmahera, Barikello izslīdēja. Pārējos gadījumos gan vainojamas bija tehniskas ķibeles. 2002. gadā viņam vajadzēja tikai 14 apļus, lai no astotās starta pozīcijas kļūtu par līderi. Šoreiz pievīla hidraulika. Gadu vēlāk Barikello 8 apļus pirms sacīkšu apturēšanas, esot vadībā, palika bez degvielas.
Pēc ilgām neveiksmēm 2004. gadā beidzot Brazīlijas fani varēja priecāties, jo Barikello kāpa uz pjedestāla. Tiesa gan, no pole position varēja cerēt uz ko vairāk. Pēc vairākiem gadiem ne pārāk ātrajā “Honda” formulā Barikello beidzot tika pie lielās izdevības 2009. gadā ar “Brawn”, trešo reizi izcīnot pole position. Arī šoreiz izdevība netika realizēta un cīņa par trešo vietu ar Luisu Hamiltonu beidzās ar cauru riepu. Pēc pārvākšanās uz “Williams” sapnis par uzvaru savu skatītāju priekšā bija izsapņots.
Airtons Senna
Rubenss Barikello kļuva par Brazīlijas galveno cerību faktiski uzreiz pēc Airtona Sennas traģiskās bojāejas. Atšķirībā no pārējiem šai rakstā minētajiem ‘neveiksminiekiem’, Senna pamanījās izcīnīt divas emocionālas uzvaras 1991. un 1993. gadā, tomēr priekš tāda kalibra braucēja varēja gaidīt ko vairāk.
1986. gadā Brazīlijas posms vēl risinājās Žakarepagvas trasē. Vietējie līdzjutēji varēja līksmot par mājinieka uzvaru, taču tas bija Nelsons Pikē, nevis Senna. Vairākkārt izstājies, Airtons cerēja visu salikt pa plauktiņiem 1988. gadā ar dominējošo “McLaren” formulu. Pole position ieguvējam radās problēmas ar pārnesumkārbu. Senna lieliski reabilitējās no peletona beigām, taču tika diskvalificēts par noteikumiem neatbilstošu formulas maiņas procedūru.
1990. gadā Brazīlijas GP pārcēlās uz Interlagosu. Senna finišēja trešais. Brazīlietis jau bija kļuvis par divkārtēju čempionu, tomēr vēl nevarēja lepoties ar uzvaru dzimtenē. Viss mainījās 1991. gadā. Pēc galvenā konkurenta Naidžela Mansela izstāšanās problēmas ar pārnesumkārbu piemeklēja arī Sennu. Pavadījis pēdējos apļus ‘sestajā robā’, “McLaren” braucējs sasniedza emocionālu uzvaru. Tehniskas ķibeles pievīla gadu vēlāk, toties atkārtota uzvara tika izcīnīta 1993. gadā. Savā pēdējā startā Brazīlijā Airtons pieļāva kļūdu un noslāpēja mašīnu, atrodoties otrajā vietā. Pat ar divām uzvarām karjeras pilnbriedā, nav daudz posmu, kuros Airtonam būtu klājies sliktāk kā Brazīlijā.
Mario Andretti
Vēl viens izcils braucējs, kurš tomēr ir ticis pie uzvaras mājas posmā ir Mario Andretti. Viņa gadījumā gan būtu jāprecizē, kas tad īsti skaitās mājas posms. Andretti ir dzimis Itālijā, taču uzaudzis ASV. Viņa karjeras laikā F1 izmisīgi centās iekarot Amerikas tirgu un Andretti bija vietējais varonis. Savas karjeras laikā Andretti 21 reizi piedalījās F1 sacīkstēs ASV, taču uzvarēja tikai 1977. gadā Longbīčā ar leģendāro “Lotus 78”. Gadu vēlāk Mario kļuva par čempionu, tomēr gan Longbīčā, gan Vatkinsglenā viņam kāju priekšā pielika Karloss Roitemans ar “Ferrari”.
Ja par Andretti mājas posmu uzskatām Itāliju, tad situācija ir daudz labāka – tai pašā 1977. gadā Andretti uzvarēja Moncā un finiša līniju pirmais šķērsoja arī pēc gada, lai gan vēlāk saņēma minūtes sodu par pāragru startu, tomēr nekas nespēj līdzināties emocijām, kas Moncā valdīja 1982. gadā. “Ferrari” vajadzēja atrast aizvietotāju smagas traumas guvušajam Didjē Pironi. Andretti ieradās un uzreiz atnesa tifosi pole position. Sacīkstēs Mario palika trešais, kamēr uzvarēja Renē Arnū, kurš “Ferrari” pievienojās nākamajā sezonā.
Žaks Vilnēvs
Andretti karjeras laikā vairākkārt cīkstējās ar Žilu Vilnēvu, kuru daudzi uzskata par vienu no visu laiku izcilākajiem braucējiem, kurš nekļuva par čempionu. Šo godu izpelnījās viņa dēls Žaks, taču atšķirībā no tēva pie uzvaras Monreālā, trasē, kas vēlāk nosaukta par godu Žilam, viņam neizdevās tikt.
Žaks Vilnēvs F1 debitēja dominējošajā “Williams” komandā un savā pirmajā uznācienā piekāpās komandas biedram Deimonam Hilam. Gadu vēlāk sekoja avārija trases pēdējā pagriezienā, vēl pirms tas tika nodēvēts par čempionu sienu. 1998. gadā “Williams” vairs nebija tik ātri, tomēr Žaks pamanījās iesaistīties cīņā par vadību. Tas gan rezultējās ar izbraukšanu cauri drošības joslai un piespiedus pitstopa veikšanu. Pēc pārejas uz “BAR” komandu Vilnēvs avarēja tai pašā pagriezienā, kur Hils un Šūmahers, dodot vārdu ‘Čempionu sienai’. Lai gan Vilnēvs bija satriecošs talants, “BAR Honda” nebija mašīna, kurā to apliecināt un pieci no atlikušajiem sešiem mēģinājumiem Kanādas GP mājiniekam beidzās ar izstāšanos. Otrā vieta debijas posmā tā arī palika viņa vienīgie punkti Kanādā.
https://www.youtube.com/watch?v=cc1VrzDji94
Greiems Hils
Vilnēva cīņubiedrs Deimons Hils nekad tā arī neuzvarēja Monako – trasē, kur par karali tika uzskatīts viņa tēvs Greiems. Toties Deimons atzīmējās ar panākumu Silverstonā savu skatītāju priekšā. Greiemam allaž mazliet pietrūka. 1960-tie gadi bija britu invāzijas periods ne tikai mūzikā, bet arī autosportā.
Hila rezultāti Silverstonā nebija slikti, taču neatkarīgi, vai Lielbritānijas Grand Prix risinājās Eintrijā, Silverstonā vai Brendshečā, Džims Klārks tur jutās kā zivs ūdenī. Hils, jau kā čempions, četrus gadus pēc kārtas dzimtenē kāpa uz pjedestāla, taču uzticamā “BRM” nomaiņa pret ātro, taču neizturīgo “Lotus” rezultējās ar tehniskām ķibelēm, kas laupīja uzvaru 1967. un 1968. gadā. Hils otro reizi kļuva par pasaules čempionu, bet Lielbritānijas Grand Prix uzvarētāja balvu tā arī neieguva.
Džensons Batons
Vēl viens anglis ar garu F1 karjeru, kuras laikā uzvara mājas posmā tā arī netika gūta, ir Džensons Batons. Reti kuram čempionam karjeras laikā nācās pavadīt tik ilgu laiku vidus ešalona komandās. Pāris veiksmīgi uzplaiksnījumi Silverstonā Batona izpildījumā gan bija, piemēram, piektā vieta debijas sezonā, 4. vieta 2004. gadā, kad “BAR Honda” izdevās radīt ļoti ātru formulu, kā arī starts no pirmās rindas gadu vēlāk.
Tomēr Batona slavas brīdis atnāca 2009. gadā ar pārsteidzošo “Brawn GP” formulu. Visi bija šokā redzot kā šī vienība, kas pēdējā brīdī sagrabināja budžetu un atrada dzinēju, bija spējīga uzvarēt sešus no pirmajiem septiņiem posmiem. Līdz vasarai arī lielie dūži spēja novērst nepilnības un arvien biežāk sāka finišēt priekšā Batona vadītajai “Brawn GP” formulai. Viņš finišēja tikai sestais. Lai gan karjeras noslēgumā Batons pavadīja septiņus gadus “McLaren” komandā, Silverstonā allaž kaut kā pietrūka – pārsvarā jau kvalifikācija slāpēja cerības uz labiem rezultātiem. 17 gadus garajā F1 karjerā no 13 posmiem, kuros viņš startēja visbiežāk, Lielbritānijas Grand Prix palika vienīgais, kurā Džensons tā arī palika pat bez pjedestāla.
Marks Vēbers
Arī Batona cīņubiedra Marka Vēbera karjera noslēdzās bez trofejām no mājas posma. 2002. gadā Vēbers debitēja tieši mājas posmā ar lēnu, neizturīgu “Minardi” formulu. Izvairījies no starta haosa un meistarīgi noturējis Mikas Salo “Toyota” aizmugurē, Vēbers ienāca F1 ar piekto vietu. Mazajai komandai tā bija idille. Vietējiem faniem par prieku Vēbers ar komandas vadītāju Polu Stodartu kāpa uz pjedestāla. Kurš gan varēja iedomāties, ka jauneklis ar tādu talantu nekad netiks Top 3 savā mājas posmā?
“Jaguar”, “Williams” un “Red Bull” savā agrīnajā stadijā nespēja nodrošināt Vēberu ar formulām, kas var cīnīties par labiem rezultātiem. 2009. gadā “Red Bull” beidzot bija ātri, taču starpsezonā Vēbers lauza kāju pēc kritiena no velosipēda un vēl nebija atguvis savu formu. Gadu vēlāk mainīgos apstākļos, startējis no pirmās rindas, Vēbers aizvadīja blāvu sacīksti pirms kontakta ar Hamiltonu. Nākamajos gados sekoja vairāki finiši punktos, bet pēdējais uznāciens 2013. gadā tika izbojāts jau startā, kad KERS problēmu dēļ Vēbers atkrita no otrās līdz septītajai vietai. Mājas sienas austrālietim pēc spožās debijas vairs nebija labvēlīgas.
Daniels Rikjardo
Vēl viens austrālietis un Vēbera mantinieks “Red Bull” komandā ienāca, izdarot to ko Vēbers nespēja – piedaloties pjedestāla ceremonijā Melburnā. Prieki nebija ilgi, jo degvielas padeves plūsmas pārkāpumu dēļ Rikjardo tika diskvalificēts. 2015. gadā mašīna vairs nebija tik laba un sestā vieta objektīvi atspoguļoja situāciju.
Pēc tam divreiz sasniegta ceturtā vieta, taču priekš braucēja, kurš Top 3 ticis 17 dažādās trasēs, tukšums mājas posmā ir nepatīkams robs CV. Pēc aiziešanas no “Red Bull” Rikjardo īsti nav bijušas izdevības labot situāciju – 2019. gadā tika nolauzts priekšējais antispārns jau startā, bet pēc pandēmijas iestāšanās sacīkstes Austrālijā vairs nav notikušas.
Nikijs Lauda
Tāpat kā Austrālijas varoņiem arī Austrijas spožakais braucējs Nikijs Lauda mājas posmā nav bijis diez ko izcils. 1974. gadā Lauda pievienojās “Ferrari” komandai un uzreiz tika pie pole position Austrijas posmam, tomēr sacīkstēs viņu pievīla tehnika. Gadu vēlāk uzvaru kvalifikācijā neizdevās pārvērst uzvarā ļoti lietainos laika apstākļos. 1976. gada Austrijas Grand Prix Laudam gāja secen, atkopjoties no šaušalīgās avārijas Nordšleifē.
Trešo pole position Austrijā Laudam arī neizdevās pārvērst uzvarā. Lietainos apstākļos pārsteidzošu uzvaru guva “Shadow” komanda ar Alanu Džounsu pie stūres. Sacensību organizatoriem pat nebija sagatavota Austrālijas himna. Džounss pēc daudziem gadiem smējās, ka tā vietā kautkāds dzērājs uz trompetes esot spēlējis “Happy Birthday” meldiņu. Lauda uz to visu noraudzījās no otrās vietas. Panākumu Austrijā neizdevās gūt arī pie “Brabham” stūres un šķita, ka izcilais Lauda beigs karjeru bez uzvarām mājas posmos. Pēc pāris sezonu izlaišanas Lauda atgriezās un ielika ķeksīti vēl neaizpildītajā lauciņā, 1984. gadā ar “McLaren” pieveicot Nelsonu Pikē un beidzot izcīnot uzvaru savu skatītāju priekšā.
