Pirms dažām nedēļām IndyCar braucējs Saimons Padženo nokļuva uzmanības centrā par nesportiskiem manevriem virtuālo sacīkšu laikā. Toreiz skandāls noklusa un francūzis palika nesodīts. Formula E sacīkstēs Berlīnē notika pretējais – trīs dienas pēc sacīkstem Daniels Abts tika atlaists no “Audi” komandas nevis par padarīto, bet gluži pretēji – par to, ko viņš nedarīja.
27 gadus vecais Daniels Abts ir autosportists ceturtajā paaudzē. Ātrums ir viņa asinīs un vācietis to ir apliecinājis, kļūstot par GP3 vicečempionu, kā arī izcīnot divas uzvaras Formula E sacīkstēs. Tieši elektroautosporta pasaulē viņš sevi pierādījis visspožāk, šogad jau sesto gadu braucot “Audi Sport Abt” komandā.
Formula 1 nespēja pandēmijas laikā radīt čempionātu, kas piesaistītu visu aktīvo braucēju līdzdalību, tādēļ trūkstošās vietas tika aizpildītas ar veterāniem, junioriem, mūziķiem un citu sporta veidu pārstāvjiem. Tikmēr Formula E šai ziņā varēja lepoties ar ‘Race at Home’ programmu, kas piesaistīja pilnīgi visus aktīvos braucējus ‘rfactor’ simulatora spēles versijai.
Daniels Abts pirmajos četros posmos punktus neguva. Protams, spēku samēri pie simulatora stūres atšķiras no reālās dzīves, turklāt katrs šo pasākumu uztver dažādi. Abts labprāt iesaistījās diskusijās ar skatītājiem sacīkšu laikā, tādēļ ir saprotams, ka rezultāti piekliboja un lēmums Berlīnes posmā dot iespēju simulatora braucējam netika veikts tikai tāpēc, lai gūtu labāku rezultātu.
Video vēstījumā savā ‘Youtube’ kanālā Abts izskaidroja, ka vēlējies pajokot, lai vēlāk notikušo atspoguļotu atsevišķā video sižetā. Vācietis norādīja, ka katrs Formula E braucējs šai virtuālajā čempionātā saņem padomus no simulatora braucēja. Rokādes veikšana netika publiskota, lai gan Daniels vēl pirms tam par šo scenāriju publiski ieminējās joka formā. Abta plāns notikušo vēlāk publicēt nozīmēja, ka situācija netika maskēta ar pieslēgšanos caur VPN vai kā citādi, turklāt pēc 3. vietas izcīnīšanas viņš nepiedalījās pēcsacīkšu intervijās, aizbildinoties ar interneta savienojuma pārrāvumu.
Tāpat nu jau bijušais “Audi” braucējs uzsvēra, ka šajā čempionātā braucēji nesaņem finansiālu atalgojumu ne no komandas, ne čempionāta vadības puses. Tāpat viņš neesot maksājis simulatora braucējam Lorencam Herzingam. Ja neskaita neizdevušos joku, vienīgais iemesls šai rīcībai esot vēlme pārliecināties, ko simulatoru braucējs spēj paveikt cīņā ar reālo sacīkšu braucējiem.
Te gan būtu grūti piekrist Abta teiktajam. Visas mašīnas tiek dizainētas atbilstoši reālās dzīves modeļiem, ievērojot krāsojumu un sponsoru logotipu atrašanos uz mašīnas. Lai gan virtuālo Formula E sacīkšu auditorija ir ievērojami mazāka par reālajiem ePrix, pamatprincipi nemainās – vislielākais translācijas laiks tiek veltīts formulām, kas atrodas vadošajās pozīcijās. Tas nozīmē, ka “Schaeffler”, “e-tron” un visiem mazajiem sponsoriem bija iespēja daudz vairāk pagrozīties ‘kameru’ priekšā nekā tad, ja Abts mierīgi braukātu otrajā desmitā. Pie tam ar šo rīcību tika laupīts raidlaiks godīgo braucēju sponsoru atrādīšanai.
Lai cik smieklīgs, izklaidējošs, informatīvs vai analītisks būtu Abta video sižets, ja viņš netiktu pieķerts, pieaugušam cilvēkam ir jāsaprot, ka, strādājot lielā kompānijā, krāpšanās ar identitāti var novest pie nopietnām sekām un kaitēt kompānijas tēlam. Daudzi Abta fani Vācijā uzskata, ka “Audi” reaģējuši pārāk emocionāli, laužot sadarbību ar Abtu, tomēr ir vērts aizdomāties, kas notiktu citās jomās. Darba devēja dusmas būtu pilnībā adekvātas, ja padotais aizdotu savu biroja ieejas karti un datora piekļuves datus, lai pazīstams cilvēks dotos uz ofisu un paveiktu kādu darbu viņa vietā.
Kas attiecas uz sportisko pusi, Abta rīcība ir klaja necieņas izrādīšana tiem pilotiem, kas trenējās un cītīgi gatavojās, lai sasniegtu pēc iespējas labāku rezultātu. Tas, ka viņam šis čempionāts neinteresē, nenozīmē, ka pārējie 23 braucēji jūtas tāpat. Šāda veida manipulēšana ar rezultātiem daļēji ir salīdzināma ar Saimona Padženo apzināto avāriju IndyCar virtuālajās sacīkstēs.
“Audi” par savu nākotni var pārāk neuztraukties. Aiziešana no DTM nozīmē, ka kandidātu uz Abta vietu netrūks. Tā kā Abts allaž bijis di Grassi ieročnesējs, no sportiskā viedokļa arī šis nebūs milzīgs zaudējums, drīzāk pretēji – izdevība kādam citam sevi pierādīt.
Vairāki Formula E braucēji jau pauduši savu sašutumu par “Audi” rīcību un norādījuši, ka paši plāno pārtraukt translēt savu braukšanu ‘Twitch’ kanālos. Lai gan sākotnēji virtuālās sacīkstes tika uztvertas kā jautra alternatīva, lai aizpildītu ieilgušo pauzi, Daniels Abts ir kļuvis par trešo profesionālo braucēju, kurš šādā veidā ir izbojājis savu karjeru vai reputāciju.
Nav jau tā, ka fani prasītu ko daudz. Tikai to, lai braucēji startētu zem sava vārda, neizteiktu rasistiskus saukļus un apzināti neizsistu līderus.
Lorenss Strols nolēmis ieviest izmaiņas “Aston Martin” struktūrā. Sākot ar 1. augustu Endija Palmera vietu koncerna vadītāja lomā ieņems “Mercedes-AMG” vadītājs Tobiass Merss. “AMG” panākumi ļauj cerēt uz “Aston Martin” uzplaukumu tuvāko gadu laikā. Kā zināms, no nākamā gada “Racing Point” F1 komanda pārtaps par “Aston Martin”. Leģendārais britu sporta auto ražotājs aktīvi piedalās arī izturības sacīkstēs, ieņemot vadību WEC čempionāta GTE klasē kopvērtējumā ar Niki Tīmu un Marko Sorensenu.
“Audi” Formula E komanda pārtraukusi sadarbību ar Danielu Abtu, kurš pagājušajā nedēļā tika pieķerts krāpjoties Formula E sacīkstēs. Abta rīcība kaitējusi uzņēmuma tēlam, tādēļ pieņemts šāds lēmums. Vēl nav zināms, kurš ieņems Abta vietu pie Formula E mašīnas stūres, kad sezona atsāksies, taču, ņemot vērā “Audi” lēmumu pamest DTM čempionātu, pretendentu loks varētu būt visai plašs. Abts bija viens no tikai četriem braucējiem, kurš piedalījies pilnīgi visās Formula E sacīkstēs kopš tā rašanās 2014. gadā.
“McLaren Group” nolēmusi šķirties no aptuveni 1200 darbiniekiem, lai samazinātu izmaksas pandēmijas radīto seku dēļ. Noprotams, ka no F1 komandas varētu tikt atlaisti aptuveni 70 darbinieki, kas ir aptuveni desmitā daļa no kopējā darbinieku skaita. Nākamgad F1 stāsies spēkā budžeta griesti, taču “McLaren” tie neskars tik ļoti kā trīs vadošās komandas. Daudz lielākas sekas būs jūtamas tehnoloģiju un autobūves nodaļās, jo kopumā tiks atlaista aptuveni ceturtā daļa darbinieku.
Džordžs Rasels izcīnījis uzvaru Formula 1 virtuālajās sacīkstēs slapjajā Monako trasē. “Williams” pilots dominēja visa brauciena garumā. Pirmā apļa spraigajās cīņās šaurajā trasē sagriezās Valteri Botasa “Mercedes” formula, tāpēc savā virtuālā GP debijā viņš palika bez punktiem. Otro vietu izcīnīja Estebans Gutjeress, bet trešais palika Šarls Leklērs, kura sacīkšu sākums nebija īpaši spožs, taču savu pozīciju “Ferrari” braucējs uzlaboja, kad Lando Noriss nenovērtēja savu ātrumu un cīņā par 3. vietu ietriecās Leklēra jaunākā brāļa Artura mašīnā. Alekss Albons izcīnīja 4. vietu, lai gan sestajā aplī sagriezās, cenšoties apdzīt Gutjeresu un Deividu Šūmaheru (Ralfa Šūmahera dēlu). Tikai sestais palika pole position ieguvējs Pietro Fittipaldi ar “Haas”, zaudējot 3 pozīcijas jau pirmajā aplī.
Gadu pēc katastrofālas izgāšanās Indianapolisas 500 jūdžu sacīkstēs, izcilais spāņu autosportists Fernando Alonso reabilitējies, izcīnot uzvaru ‘The Race’ organizētajās ‘Legends Trophy’ simulatoru sacīkstēs Indianapolisas ovālā. Cīņā par uzvaru Alonso pieveica savu kādreizējo F1 “McLaren” komandas biedru Džensonu Batonu. Sacīkšu sākumā līderu grupā turējās arī četrkārtējais IndyCar čempions Dario Frankiti pirms avārijas piedzīvošanas. Šokējošu pole position izcīnīja rallija leģenda Peters Solbergs. Sacīkstēs viņš palika astotajā vietā.
Olivers Roulands izmantoja Stofela Vandūrna un Daniela Abta sadursmi 1. aplī, lai izcīnītu uzvaru Formula E virtuālajā Berlīnes ePrix. Vēlāk gan izrādījās, ka 3. vietas ieguvējs Abts nemaz pats nepiedalījās sacīkstēs. Ar viņa vārdu startēja kāds pieredzējušāks simulatoru braucējs Lorencs Herzings. Abts saņēma diskvalifikāciju un 10 tūkstošu EUR sodu, kas viņam jānovirza brīvi izvēlētai labdarības organizācijai. Abts ir izplatījis publisku atvainošanos, norādot, ka virtuālo sacīkšu čempionātu neesot novērtējis pietiekami nopietni. Pirmajos četros posmos viņš palika bez punktiem. Šobrīd cīņā par titulu izveidojusies izteikta līderu grupa – Paskāls Verleins, Stofels Vandūrns un Makss Ginters.
FIA pasaules rallijkrosa čempionāta organizatori IMG pavēstījuši, ka atcelts šīs sezonas Francijas posms Lojekas trasē Covid-19 pandēmijas dēļ.
Lēmums pieņemts, rūpējoties par visu pasākumā iesaistīto cilvēku drošību un veselību. Lai gan vairākas alternatīvas tika izpētītas, tomēr loģistikas problēmu dēļ tika nolemts sacīkstes atcelt pilnībā.
Francijas posmam bija jānotiek 5. un 6. septembrī. Tas būtu bijis čempionāta otrais posms. Šī lēmuma rezultātā pēc 22. un 23. augusta sacensībām Zviedrijā, čempionāta nākamais pieturas punkts ir Biķernieku trase. Rīgas posms ir ieplānots 19. un 20. septembrī. Pagaidām to vēl nav skārušas izmaiņas.
Francijas posma atcelšana nozīmē, ka kalendārs sarucis līdz 8 posmiem. Pēc Zviedrijas un Latvijas posmiem braucēji dosies uz Beļģiju (1.-2. oktobris), Portugāli (8.-9. oktobris), Spāniju (15.-16. oktobris), Abū Dabī (29.-31. oktobris – dubultposms) un Vāciju (10.-11. decembris).
Pērn Francijas posmā uzvaru izcīnīja topošais čempions Timijs Hansens, bet Latvijas pārstāvis Jānis Baumanis iekļuva sacensību pusfinālā.
Maijs ir mēnesis, kad autosporta pasaule pievēršas vienām no sarežģītākajām sacīkstēm pasaulē – Monako Grand Prix. Tieši pirms 70 gadiem šai dienā risinājās otrās sacīkstes Formula 1 notikumiem bagātajā vēsturē.
1950. gadā autoindustrija vēl nebija pilnībā atkopusies, tādēl pirmskara “Alfa Romeo” būvētās ‘alffetas’ bija galvas tiesu pārākas par citiem spēkratiem. Argentīnietis Huans Manuels Fanhio to apliecināja kvalifikācijā, apli veicot divarpus sekundes ātrāk par pirmā posma uzvarētāju un topošo čempionu Džuzepi Farinu.
Sacīkšu dienā lielie piekrastes viļņi appludināja trases daļu aiz tuneļa, kas veda gar ostu, kur atrodas ‘Tabac’ pagrieziens. Fanhio prata veiksmīgi izbraukt trases slapjo sektoru, Luidži Villoresi ar “Ferrari” viņam sekoja. Tikmēr tālāk aizmugurē Farina izslīdēja un izraisīja pamatīgu sadursmi, kuras rezultātā izstājās vēl astoņi konkurenti, turklāt uz jau tā slapjā asfalta tagad bija izlijusi arī eļļa.
Viņi lūkojās tālāk uz priekšu. Seju vietā es redzēju pakaušus. ‘Tabac’ pagriezienā bija kaut kas interesantāks par līderi.
Laikos, kad radio komunikācija vēl neeksistēja, Fanhio nebija ne jausmas, kas notika viņam aizmugurē. Ar pilnu gāzes pedāli grīdā viņš traucās cauri šaurajām Monako ieliņām, pamazām tuvojoties negadījuma vietai. Līkums nebija pārredzams no Fanhio skatupunkta, kas draudēja ar ļoti smagu avāriju. Laimīgā kārtā, argentīnieša instinkti viņu izglāba.
“Man paveicās. 1936. gadā tur bija noticis līdzīgs incidents. Dienu pirms sacīkstēm redzēju fotogrāfiju no tā. Kad izbraucu līkumu, pamanīju, ka pūlis izskatās citādāk. Atrados vadībā, bet viņi neskatījās uz mani. Viņi lūkojās tālāk uz priekšu. Seju vietā es redzēju pakaušus. ‘Tabac’ pagriezienā bija kaut kas interesantāks par līderi. Tai mirklī es atcerējos par fotogrāfiju un bremzēju, cik vien strauji iespējams,” vēlāk par notikušo stāstīja Fanhio.
Pacēlis roku, Fanhio signalizēja aizmugurē braucošos par bīstamo situāciju. Viņam bija izdevies izvairīties no konkurentu mašīnām, kas uz slapjā un slidenā asfalta bija aizšķērsojušas ceļu pirms trases darbinieki tās paguva nostumt malā un pabraukt garām negadījuma vietai. Konkurenti sekoja ‘El Maestro’, taču apdraudēt viņa pozīciju nespēja.
Pēc 3 stundu un 13 minūšu brauciena Fanhio bija pievarējis 100 apļus un sasniedza rūtoto finiša karogu. 2. vietā esošais Askari finišēja apli aizmugurē, bet trešais vēl apli tālāk palika Širons. Šīs tā arī ir un, visticamāk, allaž paliks vienīgās neapturētās sacīkstes, kur uzvarētāja vidējais ātrums bija mazāks par par 100 km/h, taču tam nebija nozīmes. Fanhio bija izcīnījis savu pirmo Formula 1 uzvaru. Tikai septiņi no 19 braucējiem tika līdz finišam.
Fanhio bija unikāls ne tikai trasē, bet arī ārpus tās. Treniņbraucienu laikā viņa tautietis Alfredo Pians avārijā salauza kāju. Fanhio izņēma sava “Alfa Romeo” ielas automobiļa pasažiera sēdekli, pielāgojot mašīnu, lai pēc sacīkstēm ērtāk nogādātu Pianu Boloņas ortopēdiskajā slimnīcā.
Tad Fanhio atgriezās Monako, lai parūpētos par sev tuvo draugu un vēl vienu argentīnieti Hosē Froilānu Gonzalesu, kurš sacīkšu laikā guva ļoti smagus apdegumus pirms skatītāji palīdzēja apdzēst liesmas. Fanhio iesēdināja Gonzalesu savā mašīnā un atkal devās uz Itāliju, nododot Gonzalesu mediķu aprūpē, kopumā veltot 3 dienas citu braucēju aprūpei.
Flavio Briatore uzskata, komanda jāveido ap vienu spēcīgu līderi. Bernijs Eklstons ir pārliecināts, ka “Mercedes” ir jānolīgst Fetels. Alonso fiziski un psiholoģiski gatavs lieliem izaicinājumiem.
Karloss Saincs būs izteikts otrais numurs “Ferrari” komandā, uzskata Flavio Briatore, kurš pats vadot “Benetton” un “Reanault” komanda izvēlējās izteiktus komandas līderus Mihaelu Šūmaheru vai Fernando Alonso un izteiktus otros pilotus. “Situācija “Ferrari” ir skaidra – komanda izteikti atbalsta Šarlu Leklēru,” paziņoja Briatore. “Šarls ir apliecinājis, ka ir īpašs. Manuprāt tā ir uzvaru nesoša recepte – komandas līderis un labs otrais numurs, kas atņem punktus konkurentiem. Pagājušā gadā Sebastians Fetels bija spiests samaksāt, jo komandai pievienojās ļoti spēcīgs pilots. Tagad “Ferrari” pievienosies Karloss Saincs, kuram bija laba 2019.gada sezona un viņš ir pietiekami labs pilots šai lomai.”
F1LV Podkāsts #73: Pilotu tirgus peripetijas
Bernijs Eklstons uzskata, ka “Mercedes” komandai būtu jāpsver iespēja nolīgt Sebastianu Fetelu. Pavisam nesen Ekstons ieteica Fetelam pievienoties “Renault” un izmantot ražotāja resursu, lai izveidotu ap sevi uzvarošo komandu. “Šajā situācijā “Mercedes” vajadzētu apsvērt nolīgt Vācijas varoni Fetelu,” paziņoja Eklstons. “PR efekts no Fetela un “Mercedes” sadarbības būtu milzīgs. Sebastianam “Ferrari” komandā nekad nebija tādas attiecības un maģija kā tas savulaik bija Mijaelam Šūmaheram. Komanda nekad nestāvēja ar Fetela kā siena, kā tas bija aiz Mihaela.”
Fernando Alonso jau pavisam atklāti ir atzinis, ka vēlas atgriezties Formula 1 čempionātā 2021.gadā. Viena no reālākajām iespējām šobrīd ir “Renault” komanda. “Kopš es strādāju pie Dakaras projekta, kas ir ļoti atšķirīga sacīkšu disciplīna, es ļoti daudz domāju par savu nākotni,” paziņoja Alonso. “No fiziskā un motivācijas viedokļa es esmu gatavs ļoti lieliem izaicinājumiem un tagad vēlos koncentrēties paša augstākā līmeņa kategorijām, piemēram Formulai 1 vai WEC un Indy. Man ir ideja, kā to realizēt, tomēr pagaidām vēl nevaru paziņot kaut ko konkrētu. Es startēšu Indy500 sacīkstē 23.augustā un tad turpināšu gatavoties 2021.gada sezonai.”
Starptautiskā Automobiļu federācija (FIA) ir pārliecināta, ka pozitīvu koronavīrusa testu gadījumā tiks veikti nepieciešamie aizsardzības līdzekļi, lai nebūtu jāatceļ Grand Prix izcīņas.
“Domāju, ka situācija tagad ir atšķirīga no Melburnas, jo zināšanas par šo vīrusu atšķiras. Ir iespējams paredzēt un pasargāties no daudz kā,” norāda FIA medicīniskās komitejas vadītājs Žerārs Seilāns (Gerard Saillant). “Ja mums ir viens vai pat desmit pozitīvi gadījumi, izplatības kontrolēšana no medicīniskās puses nav problēma.”
Jāpiebilst, ka sezonas pirmajā posmā Austrālijā “McLaren” komanda atsauca savu dalību, kad viens tās darbinieks izrādījās inficēts. Nākamās diennakts laikā vairums braucēju devās mājup vēl pirms oficiālā paziņojuma par sacīkšu atcelšanu.
Tikmēr FIA prezidents Žans Tods uzsvēra, ka ir svarīgi izvairīties no līdzīgām situācijām kā Austrālijā pieredzētās. Šobrīd pie tā tiekot aktīvi strādāts.
Kārtējo reizi apdraudēta Silverstounas sacīkšu norise. Lielbritānijas valdība ir oficiāli apstiprinājusi, ka visiem iebraucējiem būs nepieciešams pavadīt 14 dienas karantīnā, kas nozīmē, ka Anglijā paredzētās sacīkstes nāksies aizstāt ar Hokenheimas trasi vai arī pārcelt uz pašu sezonas sākumu, samainot to vietām ar Austrijas GP, kur būtu jānotiek šī gada pirmajam posmam.
Fernando Alonso menedžeris Flavio Briatore sarunā ar itāļu laikrakstu ‘Gazzetta dello Sport’ norādīja, ka Alonso esot ļoti motivēts un gads ārpus F1 esot palīdzējis viņam atbrīvoties no visām negācijām. Briatore ir pārliecināts, ka divkārtējais pasaules čempions varētu atgriezties. Šobrīd visreālāk izskatās, ka tas varētu notikt ar “Renault” komandu, ko šogad pametīs Daniels Rikjardo.
Tikmēr “AlphaTauri” vadītājs Francs Tosts, kurš šai amatā atradās arī tad, kad komandā brauca Sebastians Fetels, ir pārliecināts, ka, braucot kādā no ātrākajām komandām 32 gadus vecais Fetels vēl būtu spējīgs izcīnīt uzvaras un pat kādu titulu. Arī divkārtējais pasaules čempions Mika Hakinens uzsvēris, ka sadarbības pārtraukšana ar “Ferrari” vēl nenozīmē, ka Fetels pametīs čempionātu pilnībā.
Visai amizantu incidentu mājās piedzīvojis Fetela komandas biedrs Šarls Leklērs. Aizrāvies ar virtuālajām sacīkstēm, izmantojot austiņas, Leklērs nedzirdēja draudzenes telefona zvanu, kura atradās pie ieejas durvīm un netika iekšā veselas 25 minūtes. Sapratusi, ka Šarls nereaģēs uz telefonu, Šarlote reģistrējusies ‘Twitch’ platformā un parūpējusies, lai viņas ziņa parādītos Leklēra datora ekrānā. Zīmīgi, ka no savas iepriekšējās draudzenes Džiadas Leklērs izšķīrās pagājušajā rudenī, lai ‘vairāk koncentrētos autosacīkstēm’.
Katra autosacīkšu braucēja sapnis ir kļūt par čempionu. Sasniegt to ar senāko, titulētāko un fanu iemīļotāko komandu mirklim piešķir īpašu burvību. Tikai deviņiem braucējiem ir izdevies uzvarēt F1 čempionātā “Ferrari” sastāvā. Saraksts ar tiem desmit, kam tas nav izdevies, ir krietni garāks. Šobrīd aplūkosim 10 spožākos “Ferrari” ‘neveiksminiekus’.
Sebastians Fetels (2015-2020)
Izmaiņas formulu tehniskajos noteikumos sagrieza spēku samērus kājām gaisā 2014. gadā un piepeši Sebastiana Fetela dominance pagaisa kā nebijusi. “Red Bull” ātrums bija zudis, turklāt Fetels zaudēja arī jaunajam komandas biedram Danielam Rikjardo. Nācās pāršķirt jaunu lappusi karjerā. Izvēle krita par labu “Ferrari”, tomēr Mauricio Arivabenes vadībā komanda tikai epizodiski spēja cīnīties par uzvarām, kamēr “Mercedes” ar Hamiltonu priekšgalā vāca vienu titulu pēc otra. Vairākkārt arī paša kļūdas svarīgos brīžos liedza Fetelam izrādīt sīvāku konkurenci un jau atkal atkārtojās “Red Bull” scenārijs – kad komandā ienāca ambiciozs jauneklis, kurš izrādās vismaz tikpat ātrs, Sebs nolemj šķirties no komandas, vienīgā atšķirība, ka šoreiz ar nepadarīta darba sajūtu. Vācietim šogad vēl teorētiski ir iespēja izcīnīt savu piekto titulu, taču “Ferrari” ātrums pirmssezonas testos lielas cerības nevieš.
Fernando Alonso (2010-2014)
Arī Alonso palikšana sausā, ņemot vērā viņa spožo CV, šķiet neticama. Pēc dubulto difuzoru uzvaras gājiena un KERS sistēmas izgāšanās “Ferrari” 2009. gadā vajadzēja daudz laika, lai atgrieztos cīņā par uzvarām. Skats uz 2010. gada sezonu ar ilgi gaidīto Alonso piesaisti Itālijā tika gaidīts ļoti cerīgi. Ilgāku laiku izskatījās, ka titulu savā starpā sadalīs “McLaren” un “Red Bull” braucēji, tomēr veiksmīga sezonas otrā puse ļāva spānim atgriezties cīņā par titulu, taču izšķirošajā posmā Abū Dabī stratēģiskas kļūdas un iesprūšana aiz lēnākiem braucējiem liedza Alonso piepildīt sapni. Atkārtota izdevība radās 2012. gadā, tomēr bēdīgi slavenā starta avārija ar Romēnu Grožānu un Fetela satriecošais sniegums lika izkaisīt 40 punktu pārsvaru. Mainīgos apstākļos Brazīlijā Alonso pakāpās līdz otrajai vietai, taču ar to bija par maz. Vēl viens gads aiz Fetela un absolūts fiasko 2014. gadā, kas tika pavadīts strīdoties ar vadību un jauno komandas vadītāju Matiači, pielika punktu Alonso sapnim par titulu ar “Ferrari”.
Alonso preses konferencē blakus “Red Bull” braucējam Sebastianam Fetelam, Foto: Ferrari Media
Žans Alezī (1991-1995)
Savas karjeras laikā Alezī uzvarēja tikai 1 reizi, tomēr skaitļi neatspoguļo viņa patieso talantu. Alezī pietika ar pusotru sezonu, lai pierādītu savas prasmes Frenkam Viljamsam. Kontrakts jau tika parakstīts un Alezī, visticamāk, būtu kļuvis par vairākkārtēju pasaules čempionu, tomēr komanda vēl vilcinājās paziņot savu sastāvu, jo centās iegūt Airtonu Sennu. Neskaidrībā par savu nākotni, Žans nolēma sekot sirdij, nevis prātam un pievienoties “Ferrari”, kur vieta viņam bija garantēta. Diemžēl 90-to gadu sākumā “Ferrari” bija absolūti bezspēcīgi un viņu V12 dzinēji izrādījās neizturīgi. Arī veiksme vairākkārt novērsās no Alezī. Viņš kļuva par tifozi iemīļotu ‘tautas čempionu’, lai gan faktiska cīņa par titulu izpalika. “Williams” šai pašā laikā izcīnīja 3 konstruktoru titulus.
Alens Prosts (1990-1991)
Pēc nesaskaņām ar komandas biedru Airtonu Sennu 1989. gada izskaņā Prosts pameta “McLaren”, lai pievienotos “Ferrari”. Senna joprojām atradās pašā ātrākajā mašīnā, tādēļ Prosta spēja saglabāt intrigu par titulu līdz pat sezonas beigām bija apbrīnojama. Japānas Grand Prix viņam vajadzēja finišēt priekšā Sennam, lai saglabātu izredzes, tomēr Senna jau pirmajā līkumā parūpējās, lai Prosts nefinišētu. Pēc avārijas brazīlietis palika nesodīts un kļuva par čempionu. Nākamajā gadā “Ferrari” klājās vēl grūtāk un komanda atlaida Prostu vēl pirms pēdējā posma par viņa nesaudzīgo kritiku sarunās ar medijiem.
Naidžels Mansels un Alens Prosts uz goda pjedestāla 1990. gadā Heresā, Foto: Ferrari Media
Naidžels Mansels (1989-1990)
Turbo ēra bija tikko beigusies un Naidžels Mansels uzskatīja, ka 1989. gadā “Ferrari” būs lielākas izredzes izcīnīt titulu kā viņa tā brīža pārstāvētajai “Williams” komandai. Pirmssezonas testi pierādīja pretējo – mašīna lūza tik bieži, ka Mansels bija rezervējis vietu lidmašīnā atpakaļceļam no pirmā posma Brazīlijā vēl pirms sacīkšu finiša, jo bija pilnībā pārliecināts, ka tā apstāsies jau pirmajos apļos. Pārsteidzošā kārtā Mansels ne tikai finišēja, bet uzvarēja jau savā pirmajā startā ar “Ferrari”. Sezonas turpinājums gan bija ķibelēm pilns. Mansels kāpa uz pjedestāla katru reizi, kad finišēja, bet daudzās izstāšanās lika palikt kopvērtējumā ārpus labāko trijnieka. Nākamajā sezonā sadzīvot ar Alenu Prostu nebija viegli un Mansels pamazām kļuva par komandas otro numuru. Nespējis sadzīvot ar jauno lomu, Mansels atgriezās “Williams” sastāv, kur vēlāk arī kļuva par čempionu.
Žils Vilnēvs (1977-1982)
Vilnēvam pietika ar dažām sacīkstēm “McLaren” komandā, lai pārliecinātu Enzo Ferrari par Žila potenciālu. Vilnēvs ieņēma Nikija Laudas vietu un savā pirmajā pilnajā sezonā tika pie uzvaras mājas posmā Kanādā. Kanādietis bija ļoti ātrs, taču vienlaikus arī ne pārāk stabils, tādēļ 1979. gadā, kad “Ferrari” komanda dominēja, Džodijs Šekters guva virsroku. Nākamajā sezonā itāļu vienība nebija pievērsusi pietiekami lielu uzmanību ‘ground-effect’ sistēmas attīstīšanai. Sezona izvērtās par absolūtu katastrofu – ne Vilnēvs, ne Šekters tā arī netika pie pjedestāla. Turboērās pirmā mašīna “Ferrari” padevās ļoti ātra, taču vadāmība sagādāja problēmas un cīņa par titulu izpalika. 1982. gads beidzot bija “Ferrari” lielā iespēja. Pēc konflikta ar komandas biedru Didjē Pironi par komandas norunu neievērošanu Imolā, Vilnēvs bija apņēmības pilns parādīt pasaulei, ka viņš ir labāks par Pironi. Centieni iet uz maksimumu noveda pie avārijas Beļģijas posma kvalifikācijā. Tā izdzēsa Vilnēva dzīvību. “Ferrari” vēlāk nodrošināja uzvaru komandu ieskaitē, lai gan arī Pironi piedzīvoja smagu avāriju, kas pielika punktu viņa karjerai.
Džekijs Ikss (1968; 1970-1973)
Mūsdienās Džekiju Iksu pasaule pazīst kā izturības sacīkšu leģendu, tomēr pie pirmās iespējas braukt “Ferrari” komandā viņš tika jau 23 gadu vecumā, izcīnot vairākus goda pjedestālus, tostarp uzvarot Francijā. Pēc sezonas ar “Brabham” Ikss atgriezās “Ferrari”, tomēr uzvaras vienu pēc otras krāja “Lotus” zvaigzne Joens Rints. Austrietis zaudēja dzīvību Moncā un Ikss bija vienīgais, kurš varēja viņu apsteigt. Sekoja uzvaras Kanādā un Meksikā, tomēr Iksam pietrūka 5 punktu. Vēlāk viņš pats atzina, ka ir priecīgs par rezultātu, jo pārspēt Rintu bez cīņas viņam nesagādātu sajūsmu. Nākamo gadu laikā Ikss izjuta, ka “Ferrari” bieži koncentrējas uz savu ziturības sacīkšu programmu, nevis F1 sacīkstēm, kas atspoguļojās arī rezultātos. “Ferrari” pat nolēma izlaist dažus posmus, kas kļuva par pēdējo pilienu. Sezonas vidū Ikss pameta komandu.
Foto: Džekijs Ikss 1970. gada Kanādas Grand Prix vadībā, Foto: Ferrari Media
Stirlings Moss (1962)
Nesen mūžībā aizgājušā Stirlinga Mosa iekļaušana šai sarakstā varētu pārsteigt daudzus, jo viņš tā arī F1 sacīkstēs pie “Ferrari” stūres nebija startējis. 1961. gada izskaņā Moss bija apliecinājis sevi kā vienu no izcilākajiem braucējiem, gandrīz katru gadu cīnoties par titulu, braucot “Rob Walker Racing” privātās komandas sagatavotajās “Lotus” un “Cooper” automašīnās. Moss un Ferrari apraka kara cirvi un panāca vienošanos, ka Volkera komanda nopirks “Ferrari” mašīnu, kas būs identiska rūpnīcas braucēju spēkratiem. Mosam bija visas iespējas tuvāko gadu laikā izcīnīt ilgi kāroto titulu, tomēr smaga avārija Gudvudā pielika punktu Mosa autosporta karjerai. Vēl savās vecumdienās Moss uzskatīja, ka ar “Ferrari” būtu varējis kļūt par čempionu.
Rikardo Rodrigess (1961-1962)
Mēs nekad neuzzināsim, ko Rodrigess varēja sasniegt. 1958. gadā viņš pieteicās Lemānas 24 stundu sacīkstēm, taču netika tām pielaists, jo viņam bija tikai 16 gadi. Divus gadus vēlāk Rodrigess diennakts braucienu noslēdza 2. vietā. Viņš joprojām ir visu laiku jaunākais braucējs, kurš šajās sacīkstēs sasniedzis pjedestālu. Savā F1 debijā 1961. gadā Itālijā Rodrigess ar “Ferrari” kvalificējās 2. vietā, 0.8 sekundes priekšā topošajam čempionam Filam Hilam. Sacīkstēs viņu pievīla degvielas padeves sistēma. Nākamajā sezonā viņš vairākkārt epizodiski apliecināja savu supertalantu, neraugoties uz mazo pieredzi. “Ferrari” nolēma nedoties uz Rodrigesa mājas posmu Meksikā, kas neskaitījās čempionāta kopvērtējuma ietvaros. Rikardo nolēma turp doties ar “Lotus” formulu. Treniņu laikā balstiekārtas defekta dēļ tika piedzīvota avārija un Rodrigess gāja bojā. Pasaule tā arī neuzzināja, uz ko viņš būtu spējīgs.
Pīters Kolinss (1956-1958)
1956. gads bija pārmaiņu laiks F1 čempionātā. Pēc traģiskās avārijas Lemānā “Mercedes” pameta autosportu. Tās līderis Huans Manuels Fanhio devās uz “Ferrari”, kur par viņa komandas biedru kļuva britu jauneklis Pīters Kolinss. Kopvērtējumā tika skaitīti tikai septiņi Grand Prix posmi, tādēļ neveiksmēm bija īpaši augsta cena. Sezonas pēdējā posmā Moncā Fanhio nekļūtu par čempionu tikai ja pats izstātos, bet Kolinss vai Žans Bera uzvarētu. Bera un Fanhio izstājās. Tolaik noteikumi ļāva veikt braucēju maiņas, tādēļ “Ferrari” vēlējās, lai 2. vietā esošais Luidži Musso atdotu savu vietu Fanhio. Musso ignorēja komandas norādījumus, taču Kolinss apzinājās situāciju un savu lomu kā komandas 2. pilots un labprātīgi devās boksos, ļaujot Fanhio pabeigt sacīkstes un kļūt par čempionu. Džentlmenis trasē un pleibojs ārpus tās, Kolinss tika pie otrās iespējas 1958. gadā, kad “Ferrari” bija ātrākā mašīna. Draudzība ar Maiku Hotornu un naids pret Luidži Musso radīja pamatīgas nesaskaņas komandas iekšienē. Kolinss izcīnīja pārliecinošu uzvaru mājas posmā, taču jau nākamajā posmā Nirburgringā viņš piedzīvoja letālu avāriju tikai 26 gadu vecumā.
Pīters Kolinss traucas pretim uzvarai 1956. gada Francijas Grand Prix, Foto: Ferrari Media
Statistika liecina, ka Felipe Masa, Rubenss Barikello, Karloss Roitemans, Gerhards Bergers, Klejs Regazoni un Edijs Īrvains arī būtu tiesīgi atrasties šai topā, tomēr šie braucēji pārsvarā pildīja ieročnesēja lomu un pie savas izdevības drīzāk tika apstākļu sakritības rezultātā. Fetels pavisam noteikti bija komandas līderis piecu gadu garumā. Fakts, ka ne viņam, ne Alonso tā arī nav izdevies kļūt par čempionu sarkanā mašīnā šķiet prātam netverami, tomēr tieši šis ir iemesls, kādēļ skatītāji ir iemīļojuši šo sporta veidu – pat šķietami saskanīgākās sadarbības, kas uz papīra izskatās nevainojamas, ne vienmēr atspoguļojas arī trasē. Katrs pavērsiens var radīt ko neparedzamu un tikai laiks rādīs vai Leklēru un Saincu varēs pievienot šim sarakstam, vai tam, ko veido Šūmahers, Lauda, Raikonens…
Formula 1 čempionāts sakustējies ar kalendāra konkretizēšanas jautājumiem – šovasar ieplānoti posmi arī Silverstonā un Spā.
Ja pirmās divas sacīkstes Austrijā “Red Bull Ring” trasē 5. un 12.jūlijā jau ir ieplānotas, tad šobrīd atrisināts arī finansu strīds par Silverstonas sacīkšu aizvadīšanu. Iepriekš leģendārās trases īpašnieki izvirzīja nesaprātīgas finansu prasības (19 miljonu USD), tad šobrīd apstirpināts, ka vienošanās ir panākta un divi posmi šovasar notiks arī Silverstonā. Tomēr pagaidām nav zināma Lielbritānijas valdības nostāja un iespējami ierobežojumi, kas būs spēkā jūlija vai augusta mēnesī.
Tostarp Beļģijas valdība gan ir apstiprīnājusi plānu aizvadīt sacīksti Spa trasē oriģinālajā F1 kalendārā paredzētajā datumā 30.augustā. Bez Beļģijas uz Formula 1 sacīkšu organizēšanu pēc Austrijas un Lielbritānijas ir pieteikušās arī Spānija, Ungārija, Francija un Itālija. Rezevē pagaidām tiek paturēts arī Vācijas posms Hokenheimā, kur F1 varētu notiks, ja kāda no trasēm vai valstīm nevarēs nodrošināt Grand Prix rīkošanu.
