Pasaules rallijkrosa čempionāta organizatori ir paziņojuši starta sastāvu WorldRX klasē uz pirmo čempionāta posmu, kas risināsies no 13. līdz 15.aprīlim Barselonas trasē Spānijā.
Katalonijas Barselonas trasē, kur čempionāts sākās arī pagājušajā gadā, startēs 18 WorldRX ekipāžas un piloti no 9 dažādām valstīm, starp tām arī Latvijas – Jānis Baumanis turpina startēt “STARD” komandas sastāvā. Jānis startēs ar savu tradicionālo #6, kamēr čempions Johans Kristofersons trase dosies ar #1.
Turklāt par Jāņa komandas biedru “STARD” komandā uz pirmo posmu ir apstirpināts ķīnietis Ma Kinghua, ar kuru Jānis Baumanis jau aizvadīja testus Francijā. Tādejādi Kinghua, kurš ir izcīnījis uzvaras WTCC cempionātā, startējis Formula E čempionātā un savulaik bijis Formula 1 komandu testu pilots, kļūs par pirmo ķīnieti WorldRX klasē.
WorldRX pilotu starta saraksts posmam Barselonā
Barselonā būs arī Eiropas čempionāta Supercar klasē pirmais posms, kur startam pieteikti 26 piloti, starp kuriem arī Reinis Nitišs. Arī Reinis saglabājis savu #15. Super1600 klasē, kur startē ar priekšpiedziņas automašīnām, uz starta dosies arī Artis Baumanis.
Kārtējā ziema aizvadīta un kārtīgam motorsporta fanam par vienu no pirmajiem pavasara vēstnešiem noteikti kalpos Formula 1 sezonas sākums. 2018. gada pirmais starts Austrālijā tiks dots 25. martā. Kurš pārsteigs, kurš liks vilties? Centīsimies noskaidrot. Šoreiz izvērtēsim “Mercedes” komandas iespējas.
Vēsture
“Mercedes” vēsture sniedzās vēl senākā vēsturē par “Ferrari” un F1 čempionātu. ‘Sudraba bultas’ dominēja 1930-tajos gados, bet F1 programma bija ļoti spoža un īsa. Tā atveda Huanam Manuelam Fanhio divus titulus, taču 1955. gadā Lemānas 24 stundu sacīkstēs “Mercedes” mašīna ielidoja skatītājos. Bojā gāja vairāk kā 80 cilvēku un “Mercedes” nekavējoties pameta motorsportu. Bija jāgaida nepilni 40 gadi līdz vācu koncerns atgriezās. 1995. gadā uzsāktā sadarbība ar “McLaren” līdz titulam aizveda Miku Hakinenu un Luisu Hamiltonu, bet 2009. gadā “Brawn” sastāvā par čempionu kļuva Džensons Batons. Tieši pārņemot “Brawn”, “Mercedes” 2010. gadā ar Mihaelu Šūmaheru pie stūres atgriezās F1 apritē kā rūpnīcas komanda. Vācu leģendas mantinieks Luiss Hamiltons kopā ar bērnības draugu Niko Rosbergu savā starpā sadalījuši visus V6 Turbo ēras čempionu titulus, un komanda nebūt nedomā par apstāšanos.
Kas jauns?
Luiss Hamiltons un Valteri Botass saglabājuši savu vietu komandā, tomēr pašai mašīnai vairāk veikts ‘kosmētiskais remonts’ un revolūcijas vietā veikta evolūcija. ‘Halo’, gaisa savācēji un haizivs spuru izzušana vērojama katrai komandai. Tomēr lai gan vizuālās izmaiņas nav tik pamanāmas, tas nenozīmē, ka tādu nav.
Priekšējā balstiekārta pacelta augstāk, efektīvākai gaisa plūsmas novirzīšanai. Mašīnas aizmugure ir kļuvusi ļoti slaida, kas palīdz piespiedējspēka palielināšanai. Šogad sezonā izmantojamo jaudas agregātu skaits samazināts līdz trim, kas nozīmē, ka liela nozīme būs “Mercedes” ražoto dzinēju izturībai. Pērn tie bija viens no galvenajiem komandas panākumu avotiem. Šogad testos problēmu nebija, lai gan to pašu va attiecināt uz pērnā gada konkurentiem “Ferrari”.
Foto: Mercedes
Ko gaidīt?
Roberts Graudiņš: “Sportam allaž nepieciešami jauni varoņi un pārmaiņas parasti izraisa jaunu popularitātes vilni, tomēr, nevēloties izklausīties pēc pesimista, jāsecina, ka “Mercedes” joprojām ir labākā sacīkšu forma no visām komandām, lieliska izturība un prasmīgs braucēju sastāvs. Dominances gadi ir beigušies, tomēr “Mercedes” spējuši minimizēt visus potenciālos draudus. Uz papīra Luisam Hamiltonam šogad būtu jāizcīna piektais tituls. Grand Prix specifika gan ir tāda, ka sacīkstes risinās uz asfalta, nevis papīra.”
Aldis Putniņš: ““Merdeces” ‘miermīlīgais’ pilotu duets 2017.gadā bija izdevīgs visiem: komandā uzlabojās morāle, Luiss Hamiltons varēja koncentrēties uz citiem konkurentiem, bet Valteri Botass varēja mierīgi apgūt jauno spēles laukumu. Šogad ‘baltie cimdi’ ir jānomet arī Valteri Botasam, jo viņš cīnās par savu vietu zem saules – “Mercedes” līgumu ir pagarinājuši tikai uz vienu gadu. Turklāt, ja ‘sudraba bultu’ komanda būs pārāka par visiem, kā to liecina pirmssezonas testu analīze, tad tieši no Valteri Botasa ir atkarīgs vai mums būs reāla cīņa par titulu vai arī Luisam Hamiltonam tā būs kā pastaiga parkā. Pērn tikai atsevišķos brīžos Botass izskatījās pēc Rosberga un tāds līmenis tagad jānotur visas sezonas gaitā, jo viņam var nebūt trešās iespējas startēt komandā, kas cīnās par čempiona titulu.”
Šobrīd Luiss Hamiltons ir viens no pelnošākajiem sportistiem pasaulē, tomēr karjeras sākums bija krietni atšķirīgs. Hamiltona vecāki izšķīrās, kad Luisam bija tikai divi gadiņi, un lai gan viņš palika dzīvot pie mātes, tieši tēva entuziasms palīdzēja iekārtot tagadējā motorsporta superzvaigznes karjeru pareizajās sliedēs.
Agrā bērnībā triumfējis radio vadāmo mašīnu čempionātos, Luiss tika pie kartinga sešu gadu dzimšanas dienā ar nosacījumu, ka sacensties varēs, ja rūpīgi attieksies pret mācībām skolā. Hamiltons sevi pierādīja kā lielisku talantu, tomēr motorsporta izmaksas brīžam nebija nosedzamas, tādēļ viņa tēvam Antonijam nācās vienlaikus strādāt pat trijos darbos.
10 gadu vecumā balvu pasniegšanas ceremonijā Hamiltons piegāja pie “McLaren” F1 komandas vadītāja Rona Denisa un teica: “Sveiki. Esmu Luiss Hamiltons. Es uzvarēju Lielbritānijas čempionātā un vienu dienu braukšu jūsu komandā.” Rons Deniss sniedza mazajam Luisam autogrāfu ar frāzi “Pazvani man pēc 9 gadiem. Izdomāsim kaut ko.” Hamiltonam deviņi gadi nebija jāgaida – 15 gadu vecumā britu sportists nonāca “McLaren” jauno braucēju sistēmā.
Luiss Hamiltons jau pusaudža gados sevi bija pierādījis kā braucēju, kurš varētu kļūt par visu laiku jaunāko F1 pārstāvi, kamēr pats, saglabājot vēsu galvu atgādināja, ka svarīgāk gūt vērtīgu pieredzi un nesasteigt lietas. Padomdevēju Hamiltonam netrūka – palīdzību sniedza ne vien tēvs, bet arī 1982. gada F1 čempions Keke Rosbergs, kura dēls Niko bija Hamiltona komandas biedrs 2000. gadā, bet vēlāk abu ceļi vēl vairākkārt krustojās junioru kategorijās pirms ienākšanas F1.
Abu jauniešu braukšanas stils ievērojami atšķīrās – Rosberga matemātiski analītiskā pieeja lika domāt, ka viņš varētu gūt lielākus panākumus F1, kamēr Hamiltona spējas no spēkrata izspiest visu, tai pat laikā sataupot riepas ļāva abiem allaž atrasties rezultātu tabulu galvgalī. Viņu vienaudzis Roberts Kubica reiz teica, ka abi esot tā mīlējuši sacensties, ka to pat darījuši ēdot picas, kas regulāri noslēdzies ar to, ka abi apēduši pa divām.
Pārliecinoša dominance 2005. gada Eiropas F3 čempionātā, kam sekoja stabils sniegums un tituls debijas gadā GP2 ar “ART” komandu, kuras sastāvā gadu iepriekš par čempionu bija kļuvis Rosbergs, bija pietiekami rādītāji, lai izkonkurētu Pedro de la Rosu un Gariju Pafetu un kļūtu par “McLaren” pamatsastāva braucēju 2007. gadā.
Foto: Mercedes AMG F1
Motorsporta elitē
Ienākšana ar blīkšķi vēl būtu maigi teikts par Luisa Hamiltona debiju. Britu sportists nav pirmais, un, iespējams, nebūs arī pēdējais braucējs, kurš savu pirmo sezonu F1 aizvada tobrīd spēcīgākajā komandā. Kāpis uz goda pjedestāla karjeras pirmajos 5 posmos, Hamiltons sajuta uzvaru garšu Ziemeļamerikā un ātri vien kļuva ne tikai par kopvērtējuma līderi, bet arī par nopietnu pretendentu uz titulu, sagādājot pamatīgas galvassāpes komandas biedram Fernando Alonso.
Savstarpējās nesaskaņas, spiegošanas sāga un mediju spiediens liedza Hamiltonam noturēt uzņemto tempu, tomēr viss joprojām izskatījās rožaini, dodoties uz priekšpēdējo posmu Japānā ar 12 punktu pārsvaru (tolaik par uzvaru piešķīra 10 punktus). Muļķīga kļūda, dodoties boksos, un vājš sniegums pēdējā posmā lika tāpat kā Alonso palikt punktu aiz “Ferrari” braucēja Raikonena.
Britu fani bija tikuši pie sava mīluļa un Hamiltona attiecības ar popzvaigzni Nikolu Šerzingeri padarīja viņu par vienu no pamanāmākajām sporta personībām. Savu zvaigznes statusu Hamiltons apliecināja gadu vēlāk, čempiona titulu izraujot pēdējā posma pēdējā sektorā, apdzenot “Toyota” braucēju Timo Gloku.
“McLaren” savu ātrumu bija zaudējuši, kamēr paša Hamiltona privātajā dzīvē negāja diez ko labāk – vairākkārtēja šķiršanās un atgriešanās pie Nikolas Šērzingeres, nesaskaņas ar tēvu un kādreizējo menedžeri Entoniju Hamiltonu, atstāja savu iespaidu uz Luisa sniegumu trasē – divu britu cīņā Hamiltonam nereti nācās atzīt Džensona Batona pārākumu.
Pāreju uz “Mercedes” daudzi vērtēja kā neprātīgu. Galu galā, Luiss Hamiltons nomainīja izcilo Mihaelu Šūmaheru, kurš iepriekšējā sezonā kopvērtējumā palika tikai 13. vietā. Hamiltons kritiķiem atgādināja, ka ieradies pēc panākumiem ilgtermiņā, nevis tūlītējiem panākumiem.
To viņš apliecināja ar uzviju – 2014. gadā pēc pamatīgām izmaiņām čempionāta tehniskajos noteikumos “Mercedes” komanda pārliecinoši dominēja visas sezonas garumā. Lai gan mašīnas nebija no izturīgākajām un problēmas ļoti bieži piemeklēja tieši Hamiltonu, viņam izdevās izcīnīt savu otro čempiona titulu.
Konkurence no bērnības dienu drauga un nu principiālākā sāncenša Niko Rosberga tikai pieauga. 2015. gadā Luiss Hamiltons aizstāvēja savu titulu, bet gadu vēlāk nācās atzīt Rosberga pārākumu. Niko negaidīti paziņoja par karjeras beigšanu, un par Hamiltona jauno komandas biedru kļuva Valteri Botass. Tomēr bija laiks konkurencei arī no citu vienību puses. Gluži tāpat kā karjeras sākumā tās bija sarkani krāsotās “Ferrari” formulas. Sebastiana Fetela ātrums gan nespēja sacensties ar Luisa Hamiltona stabilitāti, ļaujot viņam tikt pie ceturtā čempiona titula.
2018. gadā “Mercedes” braucējs pieveica Fetelu vēlreiz, nodrošinot sev jau piekto čempiona titulu. Mihaela Šūmahera rekordi piepeši sāk izskatīties sasniedzami, turklāt viens no tiem – karjerā gūto pole position skaits – jau pārspēts.
Uz 2019. gada sezonu “Ferrari” ieradās kā favorīti, tomēr ātrums pagaisa ceļā uz sezonas pirmo posmu Austrālijā. Sezonas sākumā Botass vēl spēja turēt līdzi Hamiltonam, tomēr Luisa izcilā stabilitāte visa gada garumā un izvairīšanās no tehniskām ķibelēm ļāva pārliecinoši aizsoļot pakaļ sestajam titulam, lai gan sezonas otrajā pusē “Ferrari” bija atguvušies, bet “Red Bull” sāka ķert abas vadošās vienības.
Aktīva iesaistīšanās ‘Black Lives Matter’ kampaņā un pandēmijas atliktais sezonas starts nespēja apturēt viņu no pārliecinošas dominances. “Mercedes” komanda spēja turēt līmeni, kas ļāva Hamiltonam izcīnīt septīto čempiona titulu. Uz ļoti slidenā, jaunuzlietā asfalta Stambulā, viņa rīcībā ne tuvu nebija pati ātrākā formula. Tomēr rūpīgs darbs ar riepu uzsildi un pareizā boksu apmeklējumu taktika ļāva Luisam atkārtot Mihaela Šūmahera izcīnīto uzvaru rekordu. Nākamajā posmā Bahreinā viņš aizsteidzās garām Šūmaheram. Sezonas beigās viņam pirmoreiz nācās sacensības noraudzīties caur TV ekrānu, jo Covid-19 vīruss bija skāris arī čempionu.
Pēc ilgstošas dominances 2021. gadā beidzot “Mercedes” komandai bija cienīgs pretinieks – “Red Bull” ar Maksu Verstapenu priekšgalā. Jau pašā sezonas sākumā kļuva skaidrs, ka šī ir divu titānu cīņa par titulu. “Red Bull” formulas gada sākumā šķita ātrākas, tomēr Hamiltons turējās cieši līdzās un atguva visu zaudēto savās mājās Lielbritānijā, kur sadursme lika izstāties Verstapenam, kamēr Hamiltons aizkārpījās līdz pjedestāla augstākajam pakāpienam. Abi nesadalīja ceļu arī Moncā. Līdz sezonas pēdējiem posmiem “Mercedes” prata ievērojami uzlabot motoru. Līdz ar to nu jau iedzinējs Hamiltons atradās ātrākajā mašīnā.
Sezonas pēdējais posms kļuva par Holivudas cienīgu trilleri. Abi braucēji ieradās uz sacensībām Abū Dabī ar vienādu punktu skaitu. Kurš finišēs augstāk, tas būs čempions. Pirmajā aplī Verstapens izstūma Hamiltonu no trases. Brits atgriezās viņam priekšā. Turpinājumā viss liecināja, ka Luiss kļūs par pirmo astoņkārtējo čempionu. Pat ar svaigākām riepām Verstapens nespēja noķert Hamiltonu. Pašā sacīkšu izskaņā avāriju piedzīvoja Nikolā Latifi. “Red Bull” mehāniķi vēlreiz iesauca boksos Verstapenu. Pēc skandalozas atpalicēju palaišanas garām līderim, sacīkstes atsākās pēdējā aplī. Verstapens pēc ļoti ciešas cīņas atrada ceļu garām Hamiltonam un kļuva par čempionu. Luisa ēra bija galā.
Revanšs neizdevās. “Mercedes” komanda nākamajā sezonā bija galvas tiesu lēnāka par “Red Bull” un pirmoreiz savā karjerā Hamiltons noslēdza sezonu bez uzvarām. Viņa jaunais komandas biedrs Džordžs Rasels pieslīpēja prasmes pie “Mercedes” stūres un bieži bija ātrāks par Hamiltonu, kurš, pieņēmis faktu, ka par titulu neizdosies cīnīties, bieži veica vairāk eksperimentus ar regulējumiem, lai precīzāk saprastu, kādā ceļā komandai ir jāattīstās.
Sekoja vēl viens sausais gads. “Mercedes” izdevās apsteigt “Ferrari”, turklāt Hamiltons sasniedza trešo vietu kopvērtējumā aiz abiem “Red Bull” braucējiem, samērā pārliecinoši apsteidzot Raselu, tomēr bija skaidrs, ka iet savā virzienā, nevis veidot mašīnu pēc līdzīga koncepta kā “Red Bull”, bija kļūda.
Bijušais Formula 1 braucējs Pastors Maldonado, kurš čempionātā startēja no 2011. līdz 2015. gadam “Williams” un “Lotus” sastāvā, nolēmis savu karjeru tālāk virzīt caur izturības sacīkstēm un vienojies ar “DragonSpeed” komandu par startēšanu 2018.-2019. gada WEC čempionāta supersezonā.
“DragonSpeed” ir amerikāņu privātā komanda, kas ar vienu ekipāžu būs pārstāvēta gan LMP1, gan LMP2 ieskaitē. Izturības sacīkšu iesācējam Maldonado dota iespēja pie “Oreca” mašīnas stūres, kas startēs LMP2 klasē. Par vienu no viņa komandas biedriem kļūs bijušais ChampCar braucējs Roberto Gonzaless, kamēr LMP1 klasē par vienu no “DragonSpeed” komandas “BR Engineering” spēkrata braucējiem kļuvis leģendārā Emersona Fitipaldi mazdēls Pietro, kurš izturības sacīkšu programmu šogad plāno apvienot ar 7 startiem IndyCar, kā arī sezonu Japānā notiekošajā SuperFormula čempionātā. Sākotnēji “DragonSpeed” sastāvā plānoja iekļaut arī Estebanu Gutjeresu. Abas puses bija gandrīz vienojušās par sadarbību, tomēr pēdējā brīdī tā tika atcelta.
Kopumā LMP2 ieskaitē pilnu sezonu aizvadīs 7 ekipāžas. Pagājušās sezonas čempioni “Rebellion Racing” pārcēlušies uz LMP1 klasi, kur startēs ar divām ekipāžām – #1 pilotēs Andrē Loterers, Bruno Senna un Nīls Janī, bet #3 – Tomass Lorēns, Gustavo Menezess un Matiass Beče, kā rezultātā par LMP2 favorītiem varētu kļūt pagājušā gada Lemānas varoņi “Jackie chan DC Racing”. Oficiāli gan tās sastāvā pagaidām apstiprināti vien Ho Pin Tungs un Jazemans Džafārs, kuri katrs brauks savā ekipāžā. F1 līdzjutēju uzmanību noteikti piesaistīs “Racing Team Nederland”, kur startēs vecmeistars Jans Lammers, Gido van der Garde un komandas īpašnieks Frics van Ērds, bet pēc Lemānas Lammeru nomainīs Niks de Vrīss. Turklāt šogad pārtraukts “Dunlop” monopols LMP2 klasē. “DragonSpeed” un “Labre Competition” izmantos “Michelin” ražojumus.
Jau piektdienas agrā rītā pēc Latvijas laika Melburnā tiks uzsākta 2018.gada Formula 1 sezona. Piedāvājam noklausīties podkāstu pirms jaunās sezonas sākuma.
Par potenciālajiem favorītiem, komandu spēku samēriem un prognozēm – to visu varēsiest dzirdēt pēdējā F1LV podkāstā – pēc kārtas jau 21. Kā veiksies “McLaren” un vai “Ferrari” nav zaudējuši otras ātrākās komandas statusu?
Valteri Botass, spriežot pēc privātās dzīves nav tipisks F1 braucējs – tēvam pieder neliels tīrīšanas uzņēmums, māte iztiku pelnīja kā bēru ceremoniju vadītāja, bet bijusī sieva ir profesionāla peldētāja, kamēr pats Valteri nāk no valsts ar tikai 5 miljoniem iedzīvotāju.
Tomēr tā nav nekāda pundurvalsts uz motorsporta skatuves – somi sevi lieliski pierādījuši gan uz rallija, gan F1 skatuves, kā arī palīdzot saviem tautiešiem karjeras pirmajā pusē kā tas Botasam bija ar Miku Hakinenu.
Panākumi jau ar pirmajiem posmiem Formula Renault ļāva 2009. gadā nonāk Formula 3 Euro Series čempionātā (tagadējais Eiropas F3) “ART” komandas rindās. Botass sezonu noslēdza trešajā vietā priekšā savam komandas biedram un vēl vienam nākotnes F1 braucējam Estebanam Gutjeresam, kas ļāva nodrošināt vietu “Williams” komandas testpilota amatā.
“ART” komanda zaudēja savas pozīcijas un Botasam otrajā gadā neizdevās izcīnīt titulu, tomēr tas atnāca nākamajā gadā, debitējot strauju attīstību piedzīvojušajā GP3 čempionātā, neraugoties uz vāju sezonas sākumu. Pie F1 stūres piektdienu treniņos arvien biežāk tika pieveikts Pastors Maldonado. “Williams” nolēma talantu nelaist zudībā, un noslēgt līgumu par vietu pamatsastāvā, neraugoties uz to, ka Botasa finansiālā aizmugure ne tuvu nelīdzinājās Maldonado vai Bruno Sennas sniegtajai.
Foto: Mercedes
Motorsporta virsotnē
Kā jau vairums jauno talantu arī Valteri Botass savu F1 karjeru uzsāka “Williams” komandā. Tiesa gan, atšķirībā no Vilnēva vai Montoijas laikiem, tā atradās absolūtā bedrē. Botass nomainīja Bruno Sennu un kļuva par Pastora Maldonado komandas biedru. Jau savā debijas sezonā somu braucējs no Maldonado diez ko neatpalika, turklāt bija ievērojami stabilāks par ‘avāriju karali’. Abi gan tikai pa reizei iebrauca punktos, tādā veidā neļaujot Botasam pilnībā demonstrēt savu potenciālu. Kanādas Grand Prix viņam gan izdevās kvalificēties trešajā vietā.
Botass bija pierādījis sevi pietiekami, lai “Williams” pagarinātu līgumu, turklāt pāreja no “Renault” uz jaudīgajiem “Mercedes” dzinējiem, komplektācijā ar izturīgāku mašīnu un pieredzējušo Felipi Masu otrajā komandas formulā ļāva strauji atgriezties cīņās rezultātu tabulas galvgalī. Lai gan līdz uzvarai neizdevās aizsniegties, Valteri 6 reizes kāpa uz goda pjedestāla un noslēdza sezonu 4. vietā priekšā Masam.
Nākamajā gādā “Williams” atstatums līdz vadošajām komandām mazliet pieauga, tomēr jau atkal izdevās izcīnīt trešo vietu konstruktoru kausā, kamēr Botass vēlreiz pārspēja Masu, aizvien biežāk uzņemoties komandas līdera lomu, pat neraugoties uz sezonas sākumā gūto muguras savainojumu. Abi palika komandā uz vēl vienu sezonu – šoreiz vairs nebija jautājumu par to, kurš ir komandas #1 braucējs. Botasa sniegums bija tik pārliecinošs, ka nonāca “Mercedes” redzeslokā, un, izmantojis saiknes ar Toto Volfu, kļuva par Luisa Hamiltona komandas biedru, kad Niko Rosbergs negaidīti lika punktu karjerai.
Nonācis čempionāta spēcīgākajā komandā Botass jau ar pirmajiem posmiem izmantoja situāciju, ka Hamiltons un “Ferrari” braucējs Sebastians Fetels teju vai visu uzmanību velta savstarpējai cīņai, izcīnot pirmās uzvaras un sezonas pirmo pusi kopvērtējumā turoties ļoti tuvu abiem līderiem. Sezonas otrajā pusē gan aizvien spilgtāk izpaudās abu titulēto braucēju pieredze cīņā par uzvaru kopvērtējumā, liekot Valteri samierināties ar trešo vietu.
2018. gadā gan viņam tika dota vēl viena izdevība, tomēr Valteri Botass jau atkal palika Hamiltona ēnā un spēlēja britu braucēja ieročnesēja lomu, tā arī paliekot bez uzvarām. Uz 2019. gadu uzstādīts ultimāts – jāuzlabo sniegums, vai vieta sastāvā pēc gada vairs neatradīsies. Tas noteikti tika izdarīts sezonas sākumā. Uzvaras Austrālijā un Azerbaidžānā bija pierādījums Botasa vietai elites komandā, tomēr Hamiltons jau atkal bija pārāks. Šoreiz vismaz izdevās pārspēt pārējos braucējus un pirmoreiz karjerā izcīnīt vicečempiona titulu.
Arī pandēmijas ietekmētā 2020. gada sezona sākās ar uzvaru un noslēdzās ar otro vietu kopvērtējumā, taču arvien izteiktāk kļuva skaidrs, ka Botass nespēs atkārtot Niko Rosberga meistarstiķi. Papildus tam, Bahreinā nestartējot Hamiltonam, “Mercedes” jaunā zvaigzne Džordžs Rasels uzreiz bija vienā ātrumā ar somu, liekot domāt, ka viņa pozīcijas kļūst arvien apdraudētākas.
Pats Botass pēc vairākiem gadiem atzina, ka laiks “Mercedes” komandā psiholoģiski bija ļoti smags, ko lielā mērā sekmēja fakts, ka līgums allaž tika slēgts uz vienu gadu, bez jebkādām garantijām par nākotni. Savā pēdējā sezonā Toto Volfa paspārnē Valteri Botass palīdzēja “Mercedes” komandai izcīnīt konstruktoru kausu, taču izšķirošajos posmos viņa palīdzība Hamiltonam nebija tik manāma kā “Red Bull” sadarbība starp Verstapenu un Peresu.
Bija pienācis laiks pārmaiņām. “Mercedes” nolīga Raselu,bet Valteri pārņēma tautieša Kimi Raikonena lomu kā “Alfa Romeo” līderis. Mazāk sasprigtā gaisotnē līdzjutēji varēja ieraudzīt pavisam citu Botasu – atbrīvotu puisi, kurš nekautrējas jokoties, izdot kailfoto kalendāru, eksperimentēt ar frizūrām, piesaistot sev virkni fanu.
Diemžēl komfortablā atmosfēra neatspoguļojās rezultātos. Pirmajā gadā gan kopvērtējumā izdevās tikt desmitniekā, taču arvien biežāk komandas biedrs Guanju Žou bija kā minimums vienā līmenī ar Botasu. Tas gan netraucē viņam jau veikt pārrunas ar “Audi” par 2026. gadu, kad vācu autokoncerns pārņems “Sauber” vienību.
Kārtējā ziema aizvadīta un kārtīgam motorsporta fanam par vienu no pirmajiem pavasara vēstnešiem noteikti kalpos Formula 1 sezonas sākums. 2018. gada pirmais starts Austrālijā tiks dots 25. martā. Kurš pārsteigs, kurš liks vilties? Centīsimies noskaidrot. Šoreiz izvērtēsim “Red Bull” komandas iespējas.
Vēsture
“Red Bull” pirmsākumi meklējami “Stewart” un “Jaguar” komandu veidolos, tomēr kad britu koncerns nolēma, ka F1 projekts vairs nav izdevīgs, “Red Bull” pārtrauca sadarbību un izveidoja savu sacīkšu komandu. Uzreiz tika piesaistīts “McLaren” sastāvā uzvaras guvušais Kulthārds un tehnikas guru Adrians Ņūvijs, kā rezultātā “Red Bull” regulāri iekļuva punktos. Kad par atbalstu tika izveidota arī “Toro Rosso”, visiem bija skaidrs, cik nopietni ir vienības mērķi. Līdz vēlamajiem rezultātiem gan vēl nācās paciesties. Par pagrieziena punktu kļuva 2009. gada, kad pat bez dubultā difuzora palīdzības “Red Bull” kļuva par “Brawn” nopietnākajiem konkurentiem, bet, pieaugot budžetam, pieauga arī spējas apliecināt sevi trasē. Lai gan attiecības komandas iekšienē, it īpaši braucēju starpā, bija samērā vētrainas, Sebastians Fetels lika visai motorsporta pasaulei palikt ar mutēm vaļā, izcīnot četrus titulus pēc kārtas un sasniedzot veselu virkni rekordu, tostarp 9 secīgas uzvaras. V6 Turbo ērā “Red Bull” nav izdevies neko likt pretim “Mercedes” dominējošajiem spēkratiem, tomēr atstatums paliek aizvien mazāks.
Kas jauns?
Šī gada “Red Bull” modelis nav radikāli atšķirīgs no pērnā gada risinājuma, tomēr pieslīpētas mazās nianses komandas bāzē, vēja tunelī un simulatorā. Kā jau vairums komandu, arī “Red Bull” izvēlējušies “Ferrari” stila gaisa savācējus mašīnas sānos. Lielākie noslēpumi gan tiek rūpīgi slēpti gan zem mainīgā krāsojuma, gan filmēšanas dienā izsūtītajos kadros, kur vērīgākie skatītāji jau bija pamanījuši, ka vairākas detaļas tiek maskētas ar bilžu apstrādes programmām.
Kamēr citām komandām dzinēja pārsegu veido viena liela sastāvdaļa, “Red Bull” risinājums ir no divām daļām, kur mazākais satur vien notikumiem atbilstoši samazināto ‘haizivs spuru’, kas liecina, ka to varēs pielāgot katram posmam individuāli, nevis strādāt ar universālu risinājumu. Paturēts arī ‘caurais purngals’, kas mašīnas priekšgalā gaisu novirza atšķirīgi nekā citām komandām, tomēr par to, cik šis risinājums ir efektīvs, ir vērts tikai visā aerodinamikas kopskatā, kas “Red Bull” allaž bijis stiprais lauciņš. Makss Verstapens pagarinājis savu sadarbību ar komandu, bet Danielam Rikjardo šī gada beigās līgums beidzās, kas liks abiem parūpēties par savstarpējo cīņu arī komandas ietvaros.
Foto: Red Bull
Ko gaidīt?
Roberts Graudiņš: “Pēdējo gadu laikā regulāri pierādījusies “Red Bull” spēja veikt ļoti strauju progresu sezonas laikā. Jau pagājušā sezona pierādīja, kā stabili trešā ātrākā komanda pēdējos posmos regulāri cīnījās par uzvarām. Pēc testiem izskatās, ka šogad starta pozīcija ir mazliet labāka – ar vēja tuneļa novirzēm vairs problēmu nav un par Adriana Ņūvija spējām uzbūvēt monstrus esam pārliecinājušies jau iepriekš. Šobrīd lielākā mīkla ir “Renault” jaudas agregāti, tomēr ja tiks novērsti izturības trūkumi un samazināta jaudas starpība pret “Mercedes”, sarkanie buļļi var pacīnīties ne tikai ar “Ferrari”, bet arī “Mercedes”. Makss Verstapens visus jau pārsteidzis atkārtoti un atkārtoti. Titula izcīnīšana varbūt ir pārāk augsta latiņa, bet jāatceras, ka šis ir tas pats braucējs, kurš 18 gadu vecumā izcīnīja uzvaru savā pirmajā startā “Red Bull” sastāvā…”
Aldis Putniņš: ““Red Bull” pilotu sastāvu varētu nosaukt par spēcīgāko braucēju kombināciju šobrīd F1. Abu cīņa būs viena no lielākajām intrigām 2018.gada sezonā. “Red Bull“ jau ir izdarījuši savu izvēli un savu nākotni būvē ap Maksu Verstapenu, bet saprot, ka Daniels Rikardo ir vienlīdz spēcīgs pilots un labāk viņu paturēt nekā atdot bruņojumā konkurentiem. Austrālietim šogad ir jābūt vismaz Verstapena līmenī, lai saglabātu “Mercedes” un “Ferrari” interesi par sevi un turpinātu kustību uz augšu pēc titula. Viss izšķirsies sezonas pirmajā pusē – Rikardo drīz jāpieņem lēmums par savu nākotni.”
