Kārtējā ziema aizvadīta un kārtīgam motorsporta fanam par vienu no pirmajiem pavasara vēstnešiem noteikti kalpos Formula 1 sezonas sākums. 2018. gada pirmais starts Austrālijā tiks dots 25. martā. Kurš pārsteigs, kurš liks vilties? Centīsimies noskaidrot. Šoreiz izvērtēsim “Red Bull” komandas iespējas.
Vēsture
“Red Bull” pirmsākumi meklējami “Stewart” un “Jaguar” komandu veidolos, tomēr kad britu koncerns nolēma, ka F1 projekts vairs nav izdevīgs, “Red Bull” pārtrauca sadarbību un izveidoja savu sacīkšu komandu. Uzreiz tika piesaistīts “McLaren” sastāvā uzvaras guvušais Kulthārds un tehnikas guru Adrians Ņūvijs, kā rezultātā “Red Bull” regulāri iekļuva punktos. Kad par atbalstu tika izveidota arī “Toro Rosso”, visiem bija skaidrs, cik nopietni ir vienības mērķi. Līdz vēlamajiem rezultātiem gan vēl nācās paciesties. Par pagrieziena punktu kļuva 2009. gada, kad pat bez dubultā difuzora palīdzības “Red Bull” kļuva par “Brawn” nopietnākajiem konkurentiem, bet, pieaugot budžetam, pieauga arī spējas apliecināt sevi trasē. Lai gan attiecības komandas iekšienē, it īpaši braucēju starpā, bija samērā vētrainas, Sebastians Fetels lika visai motorsporta pasaulei palikt ar mutēm vaļā, izcīnot četrus titulus pēc kārtas un sasniedzot veselu virkni rekordu, tostarp 9 secīgas uzvaras. V6 Turbo ērā “Red Bull” nav izdevies neko likt pretim “Mercedes” dominējošajiem spēkratiem, tomēr atstatums paliek aizvien mazāks.
Kas jauns?
Šī gada “Red Bull” modelis nav radikāli atšķirīgs no pērnā gada risinājuma, tomēr pieslīpētas mazās nianses komandas bāzē, vēja tunelī un simulatorā. Kā jau vairums komandu, arī “Red Bull” izvēlējušies “Ferrari” stila gaisa savācējus mašīnas sānos. Lielākie noslēpumi gan tiek rūpīgi slēpti gan zem mainīgā krāsojuma, gan filmēšanas dienā izsūtītajos kadros, kur vērīgākie skatītāji jau bija pamanījuši, ka vairākas detaļas tiek maskētas ar bilžu apstrādes programmām.
Kamēr citām komandām dzinēja pārsegu veido viena liela sastāvdaļa, “Red Bull” risinājums ir no divām daļām, kur mazākais satur vien notikumiem atbilstoši samazināto ‘haizivs spuru’, kas liecina, ka to varēs pielāgot katram posmam individuāli, nevis strādāt ar universālu risinājumu. Paturēts arī ‘caurais purngals’, kas mašīnas priekšgalā gaisu novirza atšķirīgi nekā citām komandām, tomēr par to, cik šis risinājums ir efektīvs, ir vērts tikai visā aerodinamikas kopskatā, kas “Red Bull” allaž bijis stiprais lauciņš. Makss Verstapens pagarinājis savu sadarbību ar komandu, bet Danielam Rikjardo šī gada beigās līgums beidzās, kas liks abiem parūpēties par savstarpējo cīņu arī komandas ietvaros.
Foto: Red Bull
Ko gaidīt?
Roberts Graudiņš: “Pēdējo gadu laikā regulāri pierādījusies “Red Bull” spēja veikt ļoti strauju progresu sezonas laikā. Jau pagājušā sezona pierādīja, kā stabili trešā ātrākā komanda pēdējos posmos regulāri cīnījās par uzvarām. Pēc testiem izskatās, ka šogad starta pozīcija ir mazliet labāka – ar vēja tuneļa novirzēm vairs problēmu nav un par Adriana Ņūvija spējām uzbūvēt monstrus esam pārliecinājušies jau iepriekš. Šobrīd lielākā mīkla ir “Renault” jaudas agregāti, tomēr ja tiks novērsti izturības trūkumi un samazināta jaudas starpība pret “Mercedes”, sarkanie buļļi var pacīnīties ne tikai ar “Ferrari”, bet arī “Mercedes”. Makss Verstapens visus jau pārsteidzis atkārtoti un atkārtoti. Titula izcīnīšana varbūt ir pārāk augsta latiņa, bet jāatceras, ka šis ir tas pats braucējs, kurš 18 gadu vecumā izcīnīja uzvaru savā pirmajā startā “Red Bull” sastāvā…”
Aldis Putniņš: ““Red Bull” pilotu sastāvu varētu nosaukt par spēcīgāko braucēju kombināciju šobrīd F1. Abu cīņa būs viena no lielākajām intrigām 2018.gada sezonā. “Red Bull“ jau ir izdarījuši savu izvēli un savu nākotni būvē ap Maksu Verstapenu, bet saprot, ka Daniels Rikardo ir vienlīdz spēcīgs pilots un labāk viņu paturēt nekā atdot bruņojumā konkurentiem. Austrālietim šogad ir jābūt vismaz Verstapena līmenī, lai saglabātu “Mercedes” un “Ferrari” interesi par sevi un turpinātu kustību uz augšu pēc titula. Viss izšķirsies sezonas pirmajā pusē – Rikardo drīz jāpieņem lēmums par savu nākotni.”
“PSRX Volkswagen Sweden” komanda šodien Autoštadā, Volfsburgā ir oficiāli prezentējusi savu 2018.gada FIA World Rallycross modeli “Volkswagen Polo R Supercar”.
Pērn komanda ar astoņām uzvarām 12 posmos izcīnīja komandu titulu un Johans Kristofersons ar septiņām uzvarām Rīgas posmā kļuva par 2017.gada čempionu. Arī jaunajā sezonā komandas pilotu sastāvs paliks nemainīgs: Johans Kristofersons un Peters Solbergs.
Foto: Edgars Beļakovs
Es krietni labāk vēlētos, lai manam ofisam būtu četri riteņi un drošības karkass…
Peters Solbergs
“Pagājušā gadā mana un manas komandas PSRX pievienošanās “Volkswagen Sweden” notika ļoti vēlu, taču mums izdevās sasniegt lieliskus rezultātus,” skaidro Peters Solbergs. “Tagad mūsu uzdevums ir turpināt attīstību un gūt jaunus panākumus, taču tas nebūs viegli. Pats pa ziemu pārāk daudz laika pavadīju pie rakstāmgalda, taču es krietni labāk vēlētos, lai manam ofisam būtu četri riteņi un drošības karkass. Es esmu sacīkšu braucējs un nevaru sagaidīt sacīkstes.”
“Par sacīkšu braucēju nekļūst. Par tādu piedzimst.” Var jokot, var uztvert nopietni, bet dārgajā un tehniski sarežģītajā motorsportā nav retums, kad sacīkšu braucēji sasniedz panākumus vairākās paaudzēs. Makss Verstapens ir mazliet atšķirīgs – savas prasmes autosportā ar lieliskiem panākumiem apliecināja gan Maksa tēvs, gan māte. Varētu pat teikt, ka viņam nemaz nebiju citu variantu kā kļūt sacīkšu braucēju, it īpaši, pateicoties, Josa nesaudzīgajai, bet efektīvajai audzināšanai.
Četrarpus gadu vecumā iesēdināts kartingā Makss tikpat kā nekad no tā neizkāpa, 16 gadu vecumā pārejot uz formulu klasi. Pierādījis sevi Floridas ziemas sacīkšu čempionātā, Verstapens nonāca Eiropas F3 čempionātā. “Van Amersfoort” komanda nebūt nebija starp vadošajām, tādēļ sezonas laikā izcīnītās 10 uzvaras (komandas biedriem sezonas laikā tikai divreiz 30 braucienos izdevās kāpt uz goda pjedestāla), kas ļāva pārspēt tādus braucējus kā Antonio Džiovinaci un Fēliksu Rozenkvistu.
Foto: Red Bull Racing
Motorsporta elitē
Autosporta sabiedrība bija šokā, kad “Red Bull” nolēma, ka vienīgais veids, kā nocelt “Mercedes” komandai 16 gadus veco talantu Maksu Verstapenu, bija pamatsastāva vietas piedāvāšana “Toro Rosso” komandā. Skarbākie kritiķi pat neticēja, ka Makss aizvadīs pilnu sezonu. Viņš ne tikai to aizvadīja, bet sezonas otrajā pusē pat kļuva par pastāvīgu punktu guvēju. Ungārijā un Amerikā finišs sasniegts tikai vienu vietu aiz goda pjedestāla. Verstapena panākumi tika pamanīti arī uz starptautiskās skatuves – FIA apbalvoja Josa Verstapena dēlu ar gada debitanta, gada personības un gada notikuma balvu, pēdējo piešķirot par lielisku apdzīšanas manevru leģendārajā Spa trasē.
Progress straujiem soļiem turpinājās 2016. gadā. Jau pēc pirmajiem četriem posmiem “Red Bull” nolēma nekavēties un veikt rokādi starp sevi nepietiekami pierādījušo Daņilu Kvjatu un tikai 18 gadus veco Verstapenu. “Ferrari” jau sevi bija pierādījuši kā ļoti ātra komanda, kamēr “Mercedes” bija tikpat kā nenotverami, tādēļ Verstapenam, labākajā gadījumā, tika paredzēta vieta labāko sešiniekā.
Makss jau savā pirmajā posmā Spānijā kārtējo reizi radīja šoku visiem – pēc Niko Rosberga un Luisa Hamiltona savstarpējās sadursmes Verstapens nonāca otrajā pozīcijā aiz komandas biedra Daniela Rikjardo. Atšķirīga pitstopu stratēģija ļāva pārliecinoši kļūt par visu laiku jaunāko Grand Prix uzvarētāju.
Sezonas turpinājumā spēja uzturēt uzņemto tempu un noslēgt sezonu 5. vietā, priekšā “Ferrari” braucējam Kimi Raikonenam. Cīņas trasē ar somu ledusvīru gan neaizritēja kā cerēts – abi nesadalīja Beļģijas GP pirmo līkumu, bet vēlāk gandrīz izraisīja milzu avāriju, mainot trajektoriju bremzēšanas laikā, par ko izpelnījās pamatīgu nosodījuma devu arī no citiem braucējiem.
Verstapens allaž bijis lielisks lietainos apstākļos, ko lieliski apliecināja Brazīlijā. Alternatīva stratēģija neizrādījās sekmīga, tādēļ vēl 15 apļus pirms finiša Verstapens atradās tikai 16. pozīcijā, tomēr virkne lielisku apdzīšanas manevru ļāva “Red Bull” braucējam kāpt uz goda pjedestāla.
2017. gada sezona Verstapenam sākās katastrofāli – vairākkārt apliecinājis savu ātrumu, Verstapens nespēja pielāgoties neizturīgajiem “Renault” dzinējiem, kas allaž Beļģijā dzimušo sportistu pievīla posmos, kad visspožāk izdevās demonstrēt savu ātrumu. Tā rezultātā vēl sezonas vidū viņa vārds kopvērtējuma tabulā bija atrodams pie “Force India” braucējiem.
Uzvaras Malaizijā un Meksikā, kā arī 2. vieta Japānā palīdzēja uzlabot Verstapena situāciju, kā arī pieredze ļāvusi izvairīties no tik pārgalvīgiem manevriem kā pirmajās sezonās. Gadu vēlāk jau Verstapens kļuva par “Red Bull” galveno ieroci. Ar ievērojami mazāk tehniskām ķibelēm Makss bija galvenais vienības virzītājs sezonas otrajā pusē, kopvērtējumā pārspējot pat “Mercedes” braucēju Valteri Botasu.
Uz 2019. gadu komanda piedzīvoja pamatīģas pārmaiņas, jo to pameta Daniels Rikjardo. Rezultātu izteiksmē abi braucēji bija līdzvērtīgi, tomēr Makss bija krietni jaunāks. “Red Bull” viņā saredzēja lielāku potenciālu un sāka veidot komandu ap viņu. Rikjardo nevēlējās kļūt par ieročnesēju, līdzīgi kā viņa tautietis Marks Vēbers savulaik spēlēja šādu lomu Sebastianam Fetelam.
Bija tikai viena problēma – “Red Bull” īsti nespēja saprast, kuram braucējam uzticēt komandas biedra pienākumus. Divu gadu laikā šo lomu dalīja Pjērs Gazlī un Alekss Albons, tomēr abi bija krietni lēnāki, lai spētu nopietni palīdzēt Verstapenam. Pa šo laiku Verstapens kļuva krietni nosvērtāks, vairs neveica tik pārgalvīgus manevrus kā karjeras sākumā un arvien biežāk bija atrodams uz pjedestāla. Reālu iesaistīšanos titula cīņā gan nācās atlikt uz 2021. gadu.
“Red Bull” komanda lieliski prata pielāgoties izmaiņām tehniskajos noteikumos. Sezonas sākums pierādīja, ka Makss ir galvenais favorīts uz titulu. Bija tikai viena problēma – Luiss Hamiltons bija turpat cieši aizmugurē. Visas sezonas laikā Makss tikai 3 reizes palika bez pirmās vai otrās vietas. Azerbaidžānā viņam sprāga riepa, Lielbritānijā viņu izsita Hamiltons, Ungārijā to paveica Valteri Botass, bet Moncā pēc savstarpējas sadursmes abi titula kandidāti izstājās.
Uz sezonas pēdējo posmu Verstapens un Hamiltons ieradās ar vienādu punktu skaitu. Lai cik agresīvus manevrus Makss Verstapens centās piekopt, “Mercedes” todien vienkārši bija ātrāki. Beidzot ticis pie pietiekami ātra komandas biedra Serhio Peresa, viņiem kopīgiem spēkiem izdevās nepalaist Hamiltonu pārāk tālu priekšā. Sacīkšu pēdējos apļos pēc Nikolā Latifi avārijas trasē devās drošības mašīna. “Red Bull” iesauca Verstapenu boksos. Pēdējā aplī ar svaigu “Pirelli” komplektu viņam izdevās apsteigt Hamiltonu un pārtraukt “Mercedes” dominanci. Makss Verstapens bija jaunais F1 čempions.
Svinības varēja turpināties arī nākamajā sezonā. Šarls Leklērs uzstādīja latiņu augstu, taču komandas nemākulība stratēģiskajā un vadības jomā komplektā ar pāris nosvilušiem dzinējiem ļāva Verstapenam gūt virsroku un dominēt sezonas otrajā pusē. “Mercedes” bija aizšāvuši garām ar mašīnas jauno konceptu, līdz ar to Hamiltons vairs nebija šķērslis. Vēl pirms čempionāta sākuma Verstapens parakstīja jaunu kontraktu līdz 2028. gada izskaņai ar “Red Bull” komandu.
Uz 2023. gada sezonu Verstapens ieradās jau kā izteikts favorīts un savu statusu apliecināja godam. Pirms sezonas nelielu šaubu ēnu raisīja fakts, ka 2021. gadā pārsniegtā budžeta griestu dēļ saņemtie ierobežojumi darbam vēja tunelī liegs pilnvērtīgu mašīnas attīstību, tomēr bažām nebija pamata, jo vasaras sākumā jau bija skaidrs, ka trešais tituls ir tikai laika jautājums.
Komfortabls pārsvars ļauj izvairīties no liekiem riskiem, kā rezultātā Verstapens visas sezonas laikā tikpat kā nepieļāva kļūdas, ko nevar teikt par viņa komandas biedru Peresu. Ar 19 uzvarām 22 sacīkstēs Makss pārspēja veselu virkni F1 rekordu, iekļaujot savu vārdu starp sporta veida visu laiku izcilākajiem.
“Red Bull” komanda ir pārliecināta, ka “Honda” jaudas agregātu ražotājiem ir potenciāls jau līdz sezonas beigām panākt “Renault” dzinējus.
Kā zināms, šosezon “Toro Rosso” veikusi pāreju no “Renault” uz “Honda” dzinējiem, ar mērķi izmēģināt to spējas pirms potenciālās sadarbības uzsākšanas starp “Red Bull” un “Honda” 2019. gadā.
Pirmssezonas testos Barselonā “Honda” ar lielām problēmām nesaskārās, demonstrējot ievērojamu progresu gan ātruma, gan izturības rādītājos. Tiek ziņots, ka “Honda” atstatums līdz “Renault” jau sezonas sākumā būs tikai 15 zirgspēki.
“No tehniskā skatupunkta “Honda” pakojums ir interesants. Dzinējs ir ļoti viegls, turklāt tagad arī izturīgs. Viņi nebeidz runāt par turpmākajiem uzlabojumiem. Sezonas beigās tas būs “Renault” līmenī,” uzsver Helmuts Marko, kurš uzslavēja “Honda” par ziemā lieliski paveikto darbu rūpnīcā.
Komandas vadītājs Kristians Horners norāda, ka lēmumu par jaudas agregāta izvēli izšķirs katra ražotāja sniegums trasē un tas nebūs balstīts uz emocijām. “Situācija ar “Renault” mainās katru mēnesi, tomēr esam jau pie tā pieraduši. Mēs viņus pazīstam jau ilgāku laiku.”
Horners arī izteicies, ka pirmo reizi 10 gadu laikā komanda ir nopietnas izvēles priekšā, jo dzinēju piegādātāju maiņu pēdējos gados lieguši dažādi veto, kā arī vairāku kompāniju neieinteresētība attīstīt konkurentvienību.
Lai gan Daniels Rikjardo ir dzimis Austrālijā, itāļi viņu arī var saukt par savējo, jo Daniela tēvs Džuzepe no Sicīlijas uz Austrāliju pārcēlās agrā bērnībā, kur iepazinās un apprecējās ar Greisu, kura dzimusi Austrālijas itāļu ģimenē, ar ko izskaidrojams Džuzepes hobijs – “Ferrari” automašīnu kolekcija.
Līdz braukšanai “Ferrari” F1 komandā Danielam vēl jāpaciešas, tomēr izsišanās līdz F1 skatuvei jau kļuva par lielisku panākumu, jo Daniels Rikjardo pēc paša vārdiem nekad nebija tas zēns, kuru visi centās pārspēt, kā Fetels vai Rosbergs. Daļēji tas skaidrojams ar ne pārāk konkurētspējīgiem spēkratiem pirmajos karjeras gados, kas bieži liedza Danielam apliecināt savu potenciālu.
Eiropā karjera tika bruģēta caur Formula Renault čempionātiem. Līgums ar “SG Formula” komandu palīdzēja atnest Rikjardo pirmo titulu Rietumeiropas 2.0 čempionātā, kur pārspēti nākamie F1 braucēju Roberto Meri un Žans Ēriks Verņē, bet Eiropas 2.0 seriālā austrālietis piekāpās vienīgi Valteri Botasam, kas palīdzēja atrast vietu “Red Bull” jauno braucēju akadēmijā.
2009. gadā Daniels Rikjardo pārliecinoši dominēja Lielbritānijas F3 čempionātā, kas nepalika neievērots un “Red Bull” vadītājs Kristians Horners nolēma “Toro Rosso” testpilota amatā iecelt Rikjardo, pabīdot malā Brendonu Hārtliju. Neraugoties uz velosipēda avāriju, gatavojoties jaunajai sezonai un smagas avārijas Silverstounā, Rikjardo tikai par mata tiesu neieguva World Series by Renault titulu jau debijas sezonā, tomēr pārliecinoši pārspēja komandas biedru Hārtliju.
Foto: McLaren F1
Motorsporta elitē
Medusāpsis (Honeybadger), kā Rikjardo tika iesaukts, pateicoties bezbailīgumam, klauvēja pie F1 čempionāta durvīm, tomēr “Red Bull” un “Toro Rosso” visas vietas jau bija aizņemtas. Vasarā tika rasts kompromiss un Rikjardo tika iekārtots mazās “HRT” komandas rindās, lai gūtu sacīkšu pieredzi. Tā bija galvas tiesu lēnāka par visiem konkurentiem, tomēr viņa ātrums ļāva uz 2012. gadu noslēgt līgumu ar “Toro Rosso”.
Daniela komandas biedrs Žans Ēriks Verņē guva vairāk punktu, tomēr tas lielā mērā skaidrojams ar vairākiem spožiem mirkļiem, kamēr Rikjardo sniegums sezonas gaitā bija daudz stabilāks un otrajā sadarbības sezonā Rikjardo arvien biežāk ieņēma komandas pirmā pilota lomu, īpaši izceļoties kvalifikācijās, tādēļ nebija nekāds pārsteigums, ka “Red Bull” tieši viņu izraudzījās kā F1 karjeru beigušā Marka Vēbera aizvietotāju “Red Bull” sastāvā.
Pēc 4 triumfa gadiem “Red Bull” vairs nebija ātrākā formula un skarbākie kritiķi paredzēja, ka jaunajā V6 Turbo ērā sarkanie buļļi varētu pat kļūt par neko vairāk kā vidusmēra komandu. Rikjardo gan bija pretējās domās, izcīnot otro vietu gan kvalifikācijā, gan sacīkstēs savā pirmajā posmā jaunās komandas rindās.
Vēlāk gan degvielas plūsmas neatbilstības dēļ Rikjardo tika diskvalificēts, tomēr galva netika nokārta un, kamēr viņa titulētais komandas biedrs Sebastians Fetels cīnījas ar visām iespējamajām problēmām pēc kārtas, Rikjardo kļuva ne tikai par komandas pirmo pilotu, bet arī labāko starp visiem aiz “Mercedes” dueta.
Hamiltona un Rosberga problēmas Kanādā pavēra Rikjardo ceļu pretim emocionālai uzvarai, bet savu talantu vēl spožāk Rikjardo izdevās apliecināt, tai pievienojot uzvaras kausus arī “Mercedes” komandai neērtajā Hungaroringā un Spa, kur Rosbergs ar Hamiltonu piedzīvoja sadursmi. Sezona tika noslēgta trešajā vietā, par ko Rikjardo saņēma uzslavas no Fetela, gan pārējās F1 komūnas.
Straujo augšupeju apslāpēja 2015. gada sezona. Lai gan kvalifikācijās pārliecinoši izdevās pārspēt arī Daņilu Kvjatu, tomēr “Red Bull” arvien biežāk sāka piekāpties tiešajiem konkurentiem un Rikjardo sezonas laikā guva tikai divus goda pjedestālus, sezonu noslēdzot vien 8. vietā.
Palicis uzticīgs “Red Bull” komandai, Rikjardo saņēma jaunu izaicinājumu – brīnumbērnu Maksu Verstapenu komandas biedra statusā. 2016. gadā Rikjardo tieši savstarpējā cīņā izdevās pārspēt Maksu un uzvarēt Malaizijas GP, turklāt bija ļoti tuvu panākumam arī leģendārajā Monako Grand Prix, ko gan liedza fiasko boksos, kamēr 2017. gadā abas “Red Bull” tik bieži piedzīvoja tehniskas ķibeles, ka abu sportistu cīņas trasē tikpat kā nenotika. Abi gan caurmērā demonstrējuši līdzīgu sniegumu, tādēļ nebija šaubu, ka pie pareizās apstākļu sakritības Rikjardo var kļūt par biedu katram elites braucējam.
2018. gadā Rikjardo par tādu vēl nekļuva – jau atkal viena ķibele pēc otras, turklāt teju visas notika tieši sacīkšu laikā. Solījumi par pāreju uz ātrākiem un izturīgākiem “Honda” dzinējiem nebija pietiekami, lai noturētu austrālieti “Red Bull” sastāvā un Rikjardo šokēja motorsporta pasauli ar paziņojumu par pievienošanos “Renault”.
Kamēr “Red Bull” arvien biežāk iesaistījās cīņās par uzvarām, Rikjardo uz to visu noraudzījās no krietni zemākām pozīcijām. Austrālietis palīdzēja “Renault” izmocīt piekto vietu konstruktoru kausā, taču uz pjedestāla viņš gada laikā tā arī netika.
Pirms nākamās sezonas Daniels Rikjardo pat noslēdza derības ar komandas vadītāju Sirilu Abitebulu, uzskatot, ka vismaz vienu reizi tiks uz pjedestāla. Likme – uzvarētaja izvēlēts tetovējums. Pandēmijas iespaidotajā sezonā Rikjardo padevās satriecoša sezonas otrā puse. Divas trešās vietas un punkti visos rudenī notikušajos posmos ļāva sasist komandas biedru Estebanu Okonu pīšļos, kā arī garantēja Danielam piekto vietu kopvērtejumā.
Turpinājums Rikjardo piedzīvojumam ar “Renault” nesekoja. Viņa vārds tika minēts “Ferrari” kontekstā, tomēr par Fetela aizvietotāju tika izvēlēts Karloss Saincs. Rikjardo viņa vietā devās uz “McLaren”, nonākot vienā komandā ar citu allaž pozitīvu jokdari Lando Norisu.
Zem nevainīgā smaida, tomēr slēpās satriecoši ātrs jauneklis. Pieredze pie “McLaren” stūres ļāva Norisam kļūt par komandas līderi, kamēr Rikjardo uzplauka vienīgi Moncā, izcīnot pārsteidzošu uzvaru, kamēr Noriss finišēja viņam aizmugurē otrajā vietā.
Otrā sezona “McLaren” rindās nekļuva par revanša gadu. Gluži pretēji – Rikjardo bija tālu aiz Norisa un ne komanda, ne pats braucējs nespēja saprast, kur ir problēma, kā mainīt braukšanas stilu vai regulējumus. Lai gan Rikjardo bija spēkā līgums uz vēl vienu sezonu, abas puses nolēma šķirties priekšlaicīgi.
Baumas par pievienošanos kādai no lēnākajām komandām nerealizējās un Rikjardo atgriezās “Red Bull” nometnē, kļūstot par čempionāta vadošās vienības rezerves braucēju. Vajadzība pēc rezervista parādījās “AlphaTauri” komandai, kad tā atbrīvoja Niku de Vrīsu, taču jau savā trešajā posmā Nīderlandē Rikjardo piedzīvoja avāriju, cenšoties izvairīties no jau avarējušās Oskara Piastri formulas.
Rezultātā austrālietis lauza delnas kaulus un uzsāka rehabilitācijas ciklu, kas sākotnēji paredzēja divu sacīkšu izlaišanu, taču vēlāk tika nolemts lieki neriskēt un Daniela pauze ieilga līdz piecām sacīkstēm. Savus pirmos punktus ar finišu 7. vietā pēc pārsteidzošas ceturtās pozīcijas kvalifikācijā Rikjardo izcīnīja Meksikā.
Pēdējos posmos punkti netika gūti un pirms 2024. gada sezonas “AlphaTauri” iekšējais duelis uzskatāms par vienu no galvenajām intrigām, jo uz spēles var būt vieta “Red Bull” komandā.
Kārtējā ziema aizvadīta un kārtīgam motorsporta fanam par vienu no pirmajiem pavasara vēstnešiem noteikti kalpos Formula 1 sezonas sākums. 2018. gada pirmais starts Austrālijā tiks dots 25. martā. Kurš pārsteigs, kurš liks vilties? Centīsimies noskaidrot. Šoreiz izvērtēsim “Ferrari” komandas iespējas.
Vēsture
“Ferrari” vēsture sniedzas vēl pirms paša F1 čempionāta izveides 1950. gadā. Tieši “Ferrari” ir vienīgie, kas čempionātā startējuši katru gadu, un šajā laikā izcīnītas vairāk uzvaras un tituli kā jebkurai citai komandai. Pat 20 tukšie gadi 1980-tajos un 1990-tajos gados nemainīja faktu, ka teju vai katrs braucējs vēlējās braukt Enzo Ferrari radītajā vienībā. Iespaidīgi triumfi kā Šūmahera dominances gadi, Laudas pirmie tituli, kā arī latiņas uzstādīšana pirms pusgadsimta vijusies ar traģiskām avārijām, kas laupījušas Alberto Askari, Žila Vilnēva, Pītera Kolinsa, Volfganga fon Tripa dzīves, kā arī gandrīz lika pievienot Nikiju Laudu šim sarakstam. Emocijām un notikumiem bagātā vēsture ļāvusi “Ferrari” piesaistīt vairāk līdzjutējus no visām komandām un pat pēc 10 sezonām bez braucēju titula izcīnīšanas, “Ferrari” ir un paliek katra braucēja sapnis. Komandas izkarotā loma uz politiskās un ekonomikas skatuves gan sniegusi ievērojamas priekšrocības attiecībā pret konkurentiem, tomēr iedomāties F1 un “Ferrari” vienu bez otra ir grūti, tomēr pie jaunās vadības viss ir iespējams un Eklstona cienīga auklēšanās vairs nenotiks.
Kas jauns?
Iespējams, pēdējā Sebastiana Fetela un Kimi Raikonena kopīgās sadarbības gadā “Ferrari” veikuši vairākas ievērojamas izmaiņas – riteņu bāze kļuvusi par 14 centimetriem garāka, sasniedzot “Mercedes” izmērus, kas ļaus nodrošināt lielāku piespiedējspēku un pietuvoties ‘Sudraba bultām’ trasēs ar ātriem pagriezieniem, kur Maranello vienība pērn zaudēja visvairāk. Turklāt pagarinātā šasija ļauj radiatorus un gaisa dzesētājus novietot zemāk, tādā veidā kompensējot ar ‘halo’ sistēmu mainīto mašīnas smaguma centru.
Tieši “Ferrari” aizsāka revolūciju sānu gaisa savācēju lauciņā, kas viņiem sniedz vairāk laika pilnveidot risinājumu. Piedomāts pat pie plūdenākas gaisa novirzes caur atpakaļskata spogulīšiem. Daudz mazu pārmaiņu, tomēr “Ferrari” konservatīvo pieeju ir nomainījis daudz drosmīgāks dizains. Testos liela interese tika izrādīta arī par mašīnas aizmugurējo daļu, kur radīta dubultajam difuzoram līdzīga sistēma. Kamēr FIA to nav aizlieguši, visas iespējas gūt priekšrocības.
Foto: Scuderia Ferrari
Ko gaidīt?
Roberts Graudiņš: “No vadošajām komandām tieši “Ferrari” veikusi vispamanāmākās izmaiņas, tādēļ potenciālās komandas spējas ir mazliet miglā tītas. Testi parādīja, ka ar sacīkšu ātrumu “Ferrari” mazliet pieklibo, tomēr nevajadzētu izdarīt pāragrus secinājumus. Šogad dalījums “Mercedes” un “Ferrari” trasēs vairs nebūs tik izteikts, tādēļ ir cerības biežāk redzēt Hamiltona un Fetela cīņu trasē. Kimi Raikonena forma pēdējos gados nav bijusi pārāk laba, tādēļ nedrīkst aizmirst par “Red Bull” – itāļiem raksturīgi pirms sezonas izskatīties labāk, nekā sezona to pierāda. Cīņa par otro vietu būs spraiga, par pirmo gan sezonas pirmajā pusē diez vai.”
Aldis Putniņš: ““Ferrari” pilotu sastāvs nesola intrigu un uguņošanu – Maranello komanda ir izvēlējusies iepriekš ļoti veiksmīgo (rezultātu ziņā) taktiku likt visu uz vienu zirdziņu – Sebastianu Fetelu. Bet Kimi Raikonens ir vecs profs, kurš zina savu vietu un viņam labi maksā arī viņa 16tajā sezonā Formulā 1. Nav īsti iedomājams, ka Kimi regulāri varētu būt priekšā Sebam. Turklāt arī tas, vai Raikonens tiks pie vēl viena gada pagarinājuma “Ferrari” sastāvā nav tik ļoti atkarīgs no viņa paša snieguma, kā no citu potenciālo pretendentu rādītājiem un rezultātiem.”
Sebastians Fetels ir dzimis 1987. gadā – tieši tad, kad pasaulē pārdeva pašu pirmo “Red Bull” enerģijas dzēriena bundžiņu. Kā zināms tieši šī dzērienu kompānija viņam vēlāk atnesa četrus pasaules čempiona titulus. Kā jau tas mūsdienās nereti redzēts, arī Fetela autosporta karjera sākās ļoti agrā bērnībā – 3 gadu vecumā pie kartinga, bet “Red Bull” jauno sportistu programmā Fetels iekļuva jau 1998. gadā, būdams vien 11 gadus vecs.
Panākumus pie kartinga stūres izdevās transformēt arī uzvarās ar formulām – 2004. gadā Vācijas Formula BMW čempionātā Fetels izcīnīja 18 uzvaras 20 braucienos, nopelnot vietu “ASL Mucke Motorsport” sastāvā Formula 3 Euro Series, kur tika izcīnīts gada debitanta tituls, nopelnot iespēju aizvadīt testus “BMW Williams” sastāvā.
Saikne ar “BMW” tika saglabāta un 2006. gads kļuva par ļoti darbīgu – Fetels kļuva par “BMW Sauber” rezerves braucēju. Sebs Grand Prix nedēļas nogalē pirmo reizi pie F1 mašīnas stūres sēdās 2006. gadā Turcijā. Viņš gan pamanījās pārkāpt atļauto ātrumu boksu celiņā, sasniedzot jaunu F1 rekordu – pirmais sods karjerā jau tās sestajā sekundē.
Paralēli tam tika izcīnīts Formula 3 Euro Series vicečempiona tituls un izmēģināti spēki tolaik prestižajā Formula Renault 3.5 Series čempionātā. Debija padevās teju vai perfekta – otrā vieta un uzvara Misano trasē, kam gan sekoja ne pārāk iepriecinoša nedēļas nogale: Spa trasē atlūza no citas mašīnas trāpīja Fetelam pa pirkstu, iegriežot to līdz pat kaulam. Tika paredzēts, ka viņam nāksies izlaist status vairāku nedēļu garumā, tomēr vācietis jau nākamajā nedēļā bija atpakaļ kokpitā, cīnoties par visaugstākajām vietām. Kopš tās dienas par vienu no raksturīgākajiem elementiem, atzīmējot uzvaru, kļuvusi pirksta vicināšana.
2007. gads tika Formula Renault 3.5 Series, kur pēc septiņiem braucieniem Fetels atradās kopvērtējuma vadībā. Cīņa par titulu izpalika, tomēr, ja iemesls tam ir izsaukums uz F1, tad iemesls būt saskumušam Fetelam nebija.
Foto: Aston Martin F1
Motorsporta elitē
Sebastiana Fetela karjera F1 nesākās gluži kā varētu vēlēties. Kad Roberts Kubica tika pie vietas pamatsastāvā, Fetelam tika dota iespēja piedalīties 2006. gada Turcijas GP treniņos. Savu pirmo sodu – ātruma pārkāpumu boksu celiņā – Fetels izpelnījās jau savā karjeras sestajā sekundē.
Tikmēr pirmā pieredze sacīkstēs atkal saistāma ar Kubicu – gadu vēlāk Kanādā poļu braucējs piedzīvoja smagu avāriju, kā rezultātā uz vienu posmu tika aizvietots. Fetels kļuva par tobrīd jaunāko punktu guvēju F1 vēsturē. “Red Bull” ilgi nekavējās un atbrīvoja Skotu Spīdu, sniedzot iespēju Fetelam, kurš jau debijas sezonā gandrīz dāvāja “Toro Rosso” tās pirmo goda pjedestālu, pateicoties lieliskām sacīkstēm Japānā, kas gan noslēdzās ar fiasko – Fetels sadūrās ar “Red Bull” braucēju Marku Vēberu, braucot aiz drošības mašīnas. “Tā ar tiem bērniem ir… Viņiem nav pieredzes – tu paveic labu darbu, bet viņi visu sačakarē,” pēc sacensībām dusmīgi noteica Vēbers.
Savu pirmo F1 uzvaru Fetels izcīnīja 2008. gadā Moncā. Nevienam pat prātā neienāca “Toro Rosso” pieskaitīt pie favorītiem, neraugoties uz Fetela finišiem labāko sešiniekā pirms tam notikušajos posmos Valensijā un Spa. Treniņos nekas neliecināja par to, kas gaidāms, tomēr “Toro Rosso” šokēja visus slapjajā kvalifikācijā, izcīnot pirmo un ceturto starta vietu. Burdē mašīna startā noslāpa, tikmēr Fetels brauca labāk kā jebkad. Otrās vietas ieguvējs Kovalainens norādīja, ka “Toro Rosso” formulu noķert neesot bijis iespējams. Tas palīdzēja “Toro Rosso” konstruktoru kausā sezonu noslēgt virs “Red Bull”, tādēļ, sekojot pārejai uz lielo komandu, daži smīkņāja, vai tas nav solis uz leju.
Iesildījies 2008. gadā, Sebastians Fetels izmantoja komandas progresu un citu vadošo komandu sliktās spējas pielāgoties noteikumu izmaiņām, lai gūtu vairākas uzvaras, kā arī vairākkārt liekot viņa vārdu titula pretendentu sarakstā. Līdz tam gan uzreiz neizdevās aizsniegties, tomēr pamazām tieši Fetels kļuva par komandas līderi, atstājot pieredzējušo Marku Vēberu ieročnesēja lomā. Pēc karjeras beigām Vēbers atzina, ka Fetels bijis labāks, tomēr attieksme komandā nebūt neesot bijusi viņam patīkama, bet eļļu ugunij piešāva abu savstarpējā sadursme 2010. gadā Turcijā un 2013. gadā Malaizijā, kad Fetels ignorēja komandas pavēli neapdzīt Vēberu.
2010. gadā pretendentu uz titulu netrūka. To apliecināja 5 dažādi uzvarētāji sezonas pirmajos 5 posmos. Fetelam gan izdevās kļūt par čempionu ne mirkli pirms pēdējā posma neatrodoties kopvērtējuma vadībā. Vēl divus posmus līdz sezonas beigām viņš bija tikai ceturtajā vietā, tomēr lielais noslēgums starp Vēberu un Alonso noslēdzās ar to, ka abi bija pārāk aizņemti vaktējot otra pozīciju un iestrēgstot aiz lēnākiem braucējiem, kas pavēra iespējas Fetelam.
2011. gadā Sebastians Fetels laboja vairākus rekordus, kas joprojām nav pārspēti – visvairāk goda pjedestāli (17, dalīts ar Šūmaheru), visvairāk pole position (15), visvairāk apļu vadībā (739), visvairāk uzvaru no pole position (9), kā arī Indijā sasniegts rekords kā jaunākajam braucējam, kas sasniedz grand slam (uzvara no pole position, esot vadībā visus apļus + ātrākais aplis).
Gadu vēlāk tik viegli vairs negāja, tomēr pēc aizraujošas cīņas ar Fernando Alonso, vācietis savā kontā varēja ieskaitīt vēl vienu titulu. 2013. gadā Sebs uzvarēja katrā no sezonas pēdējiem deviņiem posmiem, kļūstot par pirmo braucēju, kam izdevusies tik ilgstoša dominance, strauji tuvojoties vairākiem F1 rekordiem.
Katrai ērai gan pienāk gals – Daniels Rikjardo ir vienīgais komandas biedrs, kas sezonas ietvaros spējis gūt vairāk punktu nekā Sebastians Fetels. Tas notika 2014. gadā, kad revolūcija tehniskajā jomā un pāreja uz V6 Turbo dzinējiem radīja vairākus negaidītus rezultātus, tomēr austrālieša spēja pirmajā gadā ar “Red Bull” parādīt ko tādu stāvēja pāri visam. Tā vietā, lai sūkstētos par mašīnu, Fetels atzina, ka Rikjardo togad vienkārši bija paveicis labāku darbu.
Fetelam iemirdzoties F1 apritē arvien vairāk pieauga salīdzinājumi ar Mihaelu Šūmaheru. Tāpat kā septiņkārtējais pasaules čempions arī Fetels savā pirmajā F1 komandā aizvadīja tikai vienu posmu, tad aizveda līdz titulam komandu, kas to vēl nebija sasniegusi, bet pameta to, pieņemot “Ferrari” izaicinājumu uz 2015. gada sezonu.
Uzaugot starptautiskā vidē, jaunu valodu apguve ir neizbēgama. Fetelam gan izdevies iet tālāk kā lielai daļai braucēju – pēc pievienošanās “Ferrari” viņš apguva itāļu valodu, bet vismaz kādu frāzi spēj pateikt vairāk kā 20 dažādās valodās, ātri iemantojot vietējās publikas simpātijas.
“Mercedes” dominance un Luisa Hamiltona fantastiskās spējas izvairīties no lieliem kritumiem liedza Fetelam iesaistīties titula cīņās 2015. un 2016. gadā, liekot vairākiem ekspertiem jau pārstāt cerēt uz Fetela atgriešanos, it īpaši, kad viņš tikai par mata tiesu pārspēja Kimi Raikonenu.
Ātra un konkurētspējīga formula 2017. gadā gan kalpoja kā sarkanā krāsa saniknotam bullim – veiksmīga sezonas pirmā daļa ļāva Fetelam doties vasaras pārtraukumā kā kopvērtējuma līderim. Pilnīgs fiasko Āzijā, kad Fetels pēc avārijas startā izstājās jau Singapūras GP pirmajā aplī un izstāšanās Japānā piepeši Fetelu nostādīja iedzinējos, tomēr atgūt zaudēto vairs nebija iespējams.
2018. gads bija samērā līdzīgs – līdz vasaras pārtraukumam viss gāja labi, tam sekoja uzvara Beļģijā, bet sezonas izskaņā Hamiltons pieveica Vetelu vienos vārtos. Šķita, ka neveiksmju sērijai jābeidzas 2019. gadā, kad pirmssezonas testos “Ferrari” mašīna pārliecinoši dominēja. Pienāca 1. posms un viss atkal nostājās savās vietās – “Mercedes” izcīnīja dubultuzvaru, bet Sebs nespēja lāgā tikt galā ar jauno komandas biedru Šarlu Leklēru.
21 gadu vecais puisis jau savā pirmajā sezonā ar “Ferrari” kļuva par nopietnu zvaigzni un izcīnīja divas uzvaras, kamēr Fetela vienīgais panākums Singapūrā tika izcīnīts, pateicoties ļoti slikti izrēķinātai Leklēra stratēģijai, kurš bija ātrāks visu nedēļas nogali. Abi braucēji piedzīvoja sadursmi priekšpēdējā posmā Brazīlijā. Pat pēc četriem tituliem Fetelam nācās cīnīties par savu vietu zem saules, lai 2020. gadā nepaliktu Leklēra ēnā.
Tā vietā lai revanšētos, Sebastians Fetels slīdēja arvien zemāk. Pēc katastrofāla sezonas sākuma gan paša, gan “Ferrari” komandas izpildījumā, nelielu mierinājumu sniedza pēdējā aplī izkarotā trešā vieta ačgārnajā un slidenajā Turcijā, tomēr kopumā sezona bija norakstāma. 33 punkti 17 sacīkstēs nav norma izcilākajai sacīkšu komandai ar vienu no titulētakajiem braucējiem pie stūres. Pacietības mērs bija izsmelts. Fetels nebija spējīgs atkārtot tautieša Mihaela Šūmahera panākumus un atgriezt sarkanos uz triumfa takas.
Baumas par karjeras noslēgšanu Sebs apklusināja, pievienojoties “Aston Martin” komandai. Pēc tehnisko noteikumu izmaiņām uz 2021. gadu tā piedzīvoja lejupslīdi. Fetelam bija jāgaida pieci posmi līdz pirmajiem punktiem, tomēr haotiskās sacīkstēs Azerbaidžānā un Ungārijā viņam izdevās iemirdzēties, kaut gan nepietiekama degvielas daudzuma dēļ no otrās vietas Hungaroringā nācās šķirties. Sezonas noslēgumā 12. vieta, tomēr komanda tobrīd atradās pārbūves procesā, sniedzot cerības uz labākiem rezultātiem nākotnē.
Atšķirībā no vairuma spožajām sporta zvaigznēm Sebastians Fetels cenšas paslēpt savu privāto dzīvi no paparaci. Viņš apprecēja Hannu, ko iepazina skolas laikos, tomēr personīgās lietas nevēlas apspriest pat komandas ietvaros. Atšķirībā no cīņu biedra Luisa Hamiltona, Fetels nekad nenēsā ķēdes un nav tetovējies. Vienīgā ‘rotaslieta’ no kā Fetelam nav iespējas atteikties – sponsoru gādātais rokas pulkstenis.
Fetels piešķir vārdus savām sacīkšu mašīnām. “Man ir svarīgi, lai attiecības ar mašīnu būtu tuvas. Tāpat kā kuģiem, tām ir jādod vārds. Tas ir seksīgi.” 2008.gadā, kad tika aizvadīta pirmā pilnā sezona ar “Toro Rosso”, mašīnu sauca Džūlija. Tai sekoja Keita, Keitas neķītrā māsa, saldā Liza, ‘Randy Mandy’, nerātnā Kailija, Abeija, izsalkusī Heidija, Sūzija, Eva, Margerita, Džīna, Lorija un Lina.
Lai gan ar Fetelu strādā vesela komanda, viņš pats labprāt menedžē savus līgumus un veic pārrunas, kas F1 apritē ir unikāls gadījums. Pats sportists stāsta, ka nejūt, ka tā dēļ ko zaudētu, turklāt tas esot aizraujoši. Kā zināms, vairāki bijušie F1 braucēji pēc karjeras izvēlas tieši šo nodarbi. Vai Fetels ies viņu pēdās?
“Viasat” paziņojuši, ka šosezon vairs netranslēs Formula 1 čempionāta sacīkstes, kas pēdējos gados bija vērojamas “Viasat Sport Baltic” TV kanālā tiešraidē, kā arī “ViaPlay” platformā, bet atkārtojumā TV6 kanālā.
Tas nozīmē, ka Latvijas valsts iedzīvotājiem jau šonedēļ Austrālijas GP nāksies meklēt alternatīvu, kā vērot sacensības tiešraidē. Lai gan sākotnēji čempionāta prezentētā F1 TV lietotne neiekļāva Latviju potenciālo klientu lokā, tomēr kopš Latvijā vairs nav maksas kanāla, kas būtu gatavs translēt sacensības, visticamāk, šis pakalpojums būs pieejams jau šajā nedēļas nogalē.
“All Media Baltics notika nopietnas pārrunas par Formula 1 tiesību iegādi, taču pagaidām neesam nonākuši pie abpusēji apmierinoša lēmuma un vienošanās. Līdz ar to šīs sezonas Formula 1 sacīkstes pagaidām nav plānots translēt kanālos Viasat Sport Baltic un TV6, kā arī Viaplay platformā,” portālu F1.LV informēja Viasat un Viaplay sabiedrisko attiecību speciāliste Līna Kārkliņa. “Mēs redzam pieprasījumu pēc augsta līmeņa automobiļu sacīkšu satura, tādēļ nesen ir iegūtas tiesības pārraidīt Pasaules rallija čempionāta (WRC) tiešraides visā Baltijā! Tiešraides no visām WRC sērijas sacīkstēm ar komentētājiem latviešu valodā ir skatāmas gan platformā Viaplay, gan Viasat Sport Baltic kanālā. Tāpat turpināsim translēt arī ļoti interesanto Moto GP čempionātu (Pasaules čempionāts šosejas motobraukšanā).”
“Viasat Sport Baltic” līdz šim piedāvāja treniņbraucienus, kvalifikāciju un sacensības vērot bez reklāmas pauzēm, bet par skatītāju informēšanu rūpējās komentētāji Aldis Putniņš, Jānis Janševics un Ģirts Timrots.
Motorsporta faniem joprojām “Viasat Sport Baltic” kanālā būs iespēja sekot līdzi MotoGP čempionātam, kur svētdien Katarā risinājās šīs sezonas pirmais posms, kā arī Pasaules rallija čempionātam, kur par titulu šogad cīnās arī igaunis Ots Tanaks.
Sveiks! F1 izlēmuši izveidot savu globālo tiešsaistes straumēšanas platformu, kā dēļ, diemžēl, šosezon F1 netiks raidīta VSB un Viaplay. Tomēr, redzot pieprasījumu pēc motoru sporta satura, esam ieguvuši tiesības pārraidīt WRC un MotoGP!
![‘Viasat’ pārtrauc Formula 1 translēšanu Latvijā [papildināts]](https://f1.lv/wp-content/uploads/2017/06/DCEDFbEWAAIAoWW-768x512.jpg "‘Viasat’ pārtrauc Formula 1 translēšanu Latvijā [papildināts]")